LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 190

Par pedagoģisko darbinieku atvaļinājumiem

Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1992. gada 2. aprīļa lēmumu «Par Latvijas Republikas 1991. gada 19. jūnija Izglītības likumā lietoto terminu skaidrojumu» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka 6 nedēļas ilgs ikgadējais atvaļinājums piešķirams šādiem mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem:

1.1. arodapmācības meistaram;

1.2. internāta, kopmītnes un pagarinātās darba dienas grupas audzinātājam;

1.3. ārpusstundu darba organizatoram;

1.4. dzirdes vai redzes kabineta vadītājam un instruktoram;

1.5. fiziskās audzināšanas vadītājam;

1.6. koncertmeistaram (akomponētājam);

1.7. metodiķim;

1.8. pirmsskolas iestādes audzinātājam, fizkultūras audzinātājam un muzikālajam audzinātājam;

1.9. pulciņa un sekcijas vadītājam;

1.10. sporta trenerim;

1.11. skolu valdes priekšsēdētājam un vēlētiem skolu valdes darbi-niekiem, ja līdz vēlēta amata ieņemšanai viņi bijuši pedagoģiskie darbinieki.

2. Noteikt, ka 8 nedēļas ilgs ikgadējais atvaļinājums piešķirams šādiem mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem:

2.1. internāttipa mācību iestādes audzinātājam; slimnīcas, sanatorijas un zīdaiņu nama audzinātājam;

2.2. speciālas mācību iestādes, kas paredzēta bērniem un pusaudžiem, kuriem ir fiziskās vai garīgās attīstības traucējumi un kuriem nepieciešami īpaši audzināšanas apstākļi vai ilgstoša ārstēšanās, dzirdes vai redzes kabineta vadītājam, instruktoram, pulciņa un sekcijas vadītājam;

2.3. skolotājam, arī logopēdam, defektologam un psihologam;

2.4. bērnu nama direktoram, direktora vietniekam mācību un audzināšanas darbā, audzinātājam;

2.5. asistentam, lektoram, docentam un profesoram;

2.6. mācību un audzināšanas iestādes vadītājam, viņa vietniekam mācību un audzināšanas darbā, mācību daļas vadītājam, prakses daļas vadītājam, nodaļas vadītājam, katedras vadītājam, vecākajam meistaram, bibliotekāram, augstākās mācību iestādes rektoram, prorektoram, dekānam, katedras vadītājam, ja viņi šajās iestādēs veic ne mazāk kā trešdaļu no pedagoģiskā darba slodzes un līdz minētā amata ieņemšanai vismaz trīs gadus ir nostrādājuši tieši pedagoģiskajā darbā.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Valdības lēmumus un rīkojumus:

3.1. 1945. gada 8. oktobra lēmumu Nr. 924 «Par skolu inspektoriem»;

3.2. 1949. gada 9. maija lēmumu Nr. 470 «Par zinātniskās pētniecības, mācību, kultūras un izglītības iestāžu darbinieku atvaļinājumiem»;

3.3. 1956. gada 13. septembra lēmumu Nr. 433 «Par kārtējiem atvaļinājumiem veselības aizsardzības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem»;

3.4. 1960. gada 23. novembra lēmumu Nr. 617 «Par vispārizglītojošo skolu dažu kategoriju darbinieku darba samaksu»;

3.5. 1961. gada 6. jūlija lēmumu Nr. 464 «Par atvieglojumiem un priekšrocībām internātskolu audzinātājiem»;

3.6. 1964. gada 5. septembra lēmumu Nr. 521 «Par trīsgadīgo meistaru skolu organizēšanu» (Ziņotājs, 1964, 47);

3.7. 1964. gada 8. oktobra lēmumu Nr. 596 «Par speciālo skolu un speciālo profesionāli tehnisko skolu organizēšanu»;

3.8. 1974. gada 9. septembra lēmumu Nr. 505 «Par audzēkņu darbmācības un profesionālās orientācijas starpskolu mācību un ražošanas kombinātu organizēšanu» (Ziņotājs, 1974, 45);

3.9. 1977. gada 16. septembra lēmuma Nr. 554 «Par Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu un atzīšanu par daļēji spēku zaudējušiem sakarā ar PSRS Ministru Padomes 1977. gada 3. jūnija lēmumu Nr. 468» 1. punktu (Ziņotājs, 1977, 41);

3.10. ar 1983. gada 25. marta lēmumu Nr. 140 «Par darba un darba algas jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu» apstiprināto Grozījumu 1. punktu (Ziņotājs, 1983, 18);

3.11. ar 1984. gada 7. marta lēmumu Nr. 127 «Par Latvijas PSR vispārizglītojošām intrenātskolām, bērnunamiem un citām internāttipa iestādēm» apstiprināto Grozījumu Latvijas PSR Valdības lēmumos (Ziņotājs, 1984, 18) 1. punktu;

3.12. ar 1984. gada 27. jūlija lēmumu Nr. 469 «Par dažu sociālas attīstības un kultūras jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu» apstiprināto Grozījumu (Ziņotājs, 1984, 36) 6. punktu;

3.13. ar 1984. gada 3. decembra lēmumu Nr. 708 «Par tautas saimniecības neražojošo nozaru darbinieku darba samaksas jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu un rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem un grozīšanu» apstiprināto Grozījumu Latvijas PSR Valdības lēmumos (Ziņotājs, 1985, 5) 3. punktu;

3.14. 1987. gada 12. augusta lēmumu Nr. 271 «Par Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem sakarā ar Vispārizglītojošo un profesionālo skolu reformas pamatvirzieniem un PSRS un savienoto republiku tautas izglītības likumdošanas pamatu jaunas redakcijas apstiprināšanu»;

3.15. ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 19. jūlija lēmumu Nr. 190 apstiprināto Grozījumu dažos republikas Valdības lēmumos un rīkojumos (Ziņotājs, 1991, 43) 1. un 2. punktu;

3.16. 1949. gada 3. augusta rīkojumu Nr. 849-r;

3.17. 1954. gada 22. aprīļa rīkojuma Nr. 670-r 6. punktu;

3.18. 1964. gada 29. decembra rīkojumu Nr. 2117-r;

3.19. 1971. gada 15. oktobra rīkojumu Nr. 806-r;

3.20. 1975. gada 2. janvāra rīkojumu Nr. 1-r;

3.21. 1979. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 404-r.

4. Šis lēmums stājas spēkā ar 1992. gada 1. maiju.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas izglītības ministrs A. PIEBALGS

Rīgā 1992. gada 26. maijā