Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.; 1999, 15.nr.; 2000, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. un 2.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

Šis likums attiecas uz komercreģistrā ierakstītām komercsabiedrībām un ārvalstu komersantu filiālēm, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), arī bezpeļņas organizācijas veidā nodibinātiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētām ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, arī tām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk - uzņēmums).

2.pants

Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk - saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma vadītājs ir:

1) personālsabiedrībā vai līgumsabiedrībā - visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;

2) kapitālsabiedrībā vai statūtsabiedrībā - tās izpildinstitūcija vai persona, kura saskaņā ar sabiedrības statūtiem ir tiesīga pieņemt lēmumu attiecībā uz sabiedrības darbību;

3) individuālajā (ģimenes) uzņēmumā, zemnieku un zvejnieku saimniecībā - attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks;

4) iestādē, organizācijā, valsts vai pašvaldību aģentūrā - tās vadītājs vai vadības institūcija;

5) individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību."

2. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī individuālais komersants var kārtot grāmatvedību pats. Šis noteikums attiecas arī uz citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību."

3. 7.panta pirmajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu - personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.";

aizstāt trešajā teikumā vārdus "attiecīgi Ministru kabineta noteikumi" ar vārdiem "attiecīgie normatīvie akti".

4. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants

Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Tie var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

2) sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Tās var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām grāmatvedības kārtošanas formu (grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu) atbilstoši "Likumā par budžetu un finanšu vadību", likumā "Par pašvaldību budžetiem" un Publisko aģentūru likumā paredzētajai kārtībai nosaka finanšu ministrs."

5. 10.pantā:

aizstāt visā pantā vārdu "inventāra" ar vārdu "inventarizācijas";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Katrā uzņēmumā" ar vārdiem "Katram uzņēmumam";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja uzņēmums izbeidz darbību, turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju."

6. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants

Uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību vai reorganizējot to vai tad, ja ir ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Ministru kabinets izdod noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro attiecībā uz mantu, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai."

7. 13.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Uzņēmuma darbības sākumā, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā noteiktās inventarizācijas datiem, sastāda sākuma bilanci. Uz sākuma bilanci attiecas visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilanci.

Ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmumu reorganizējot vai izbeidzot tā darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk - slēguma finanšu pārskats). Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma reorganizācijas vai darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā. Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma.";

izslēgt ceturtās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Šie uzņēmumi izpilda deklarācijas atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām.

Individuālie komersanti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas atbilst šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta nosacījumiem un kas ir izvēlējušies grāmatvedības kārtošanai divkāršā ieraksta sistēmu, sastāda arī gada pārskatu, kas sastāv no finanšu pārskata daļas (bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina un pielikuma) un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.";

uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par septīto daļu.

8. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti, nolikums vai satversme vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem."

9. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Kompetences sadalījums grāmatvedībā".

10. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī par kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus un subjektu loku, kuriem šie standarti jāpiemēro.

Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem."

11. Papildināt IV nodaļu ar 15.1 un 15.2 pantu šādā redakcijā:

"15.1 pants

Valsts politiku grāmatvedības jautājumos izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveido Grāmatvedības padomi (turpmāk - padome), kuras darbības mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo standartu un noteikumu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Padomi finansē no valsts budžeta.

Padomes sastāvā ir divi Finanšu ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji, divi Latvijas augstskolu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Valsts kontroles un Latvijas Grāmatvežu asociācijas. Padomes personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs.

15.2 pants

Padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Padomes darbu nodrošina Finanšu ministrija.

Padome organizē un vada Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu, izdod un aktualizē Latvijas grāmatvedības standartus un sniedz skaidrojumus par tiem, kā arī sniedz finanšu ministram priekšlikumus grāmatvedību reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai.

Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanai, sagatavot un iesniegt finanšu ministram normatīvo aktu projektus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem, kā arī izskatīt nozaru grāmatvedības un citus vispārēja rakstura grāmatvedības metodoloģijas jautājumus un publicēt savus atzinumus, ieteikumus un skaidrojumus."

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.novembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi nr.243 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 15.nr.);

2) Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi nr.244 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 15.nr.).

4. Likuma 15.1 panta otrā un trešā daļa un 15.2 pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam".

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 15.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 23.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.05.2003.Stājas spēkā: 01.07.2003.Tēma:  KomerctiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 77 (2842), 23.05.2003.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
75203
01.07.2003
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva