LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 3
Par Latvijas
Republikas valsts ģerboņa ieviešanas un lietošanas
kārtību
Saskaņā ar Latvijas PSR 1990. gada 15. februāra likumu
«Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni»*
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Pamatojoties uz Nolikuma par Latvijas PSR valsts ģerboni 9.
punktu, apstiprināt pievienoto papildinātā Latvijas Republikas
valsts mazā ģerboņa attēlu un tā aprakstu.
2. Apstiprināt šādas pievienotas instrukcijas:
2.1. Instrukciju par kārtību, kādā izgatavojami, lietojami,
glabājami un iznīcināmi zīmogi ar Latvijas Republikas valsts
ģerboņa attēlu;
2.2. Instrukciju par Latvijas Republikas valsts ģerboņa
izgatavošanas un tā attēla masveida tiražēšanas kārtību.
3. Noteikt, ka papildināto Latvijas Republikas valsts mazo
ģerboni un Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni zīmogos, stūra
spiedogos, veidlapās, atzinības un goda rakstos, iespieddarbos,
uz izdevumu vākiem, titullapās, diplomos, apliecībās un citos
oficiālos dokumentos var lietot:
3.1. papildināto Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni -
ministrijas, valsts komitejas, resori, republikānisko pilsētu un
rajonu Tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas, Latvijas
Zinātņu akadēmija un tautas tiesas;
3.2. Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni - rajonu pilsētu,
ciematu un pagastu Tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas,
ministriju, valsts komiteju, resoru, republikānisko pilsētu un
rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju patstāvīgās
pārvaldes, nodaļas un citas pārvaldes struktūrvienības, kā arī
mācību iestādes.
4. Noteikt, ka Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa un
papildinātā valsts mazā ģerboņa galīgais ieviešanas termiņš visā
republikā ir 1990. gada 1. jūlijs, bet Latvijas Republikas valsts
mazā ģerboņa galīgais ieviešanas termiņš - 1990. gada 1.
oktobris.
5. Noteikt, ka ministrijās, valsts komitejās, resoros, Tautas
deputātu padomēs un to izpildkomitejās, kā arī citās iestādēs,
kurām ir tiesības lietot Latvijas Republikas valsts ģerboni, to
vadītāji ir atbildīgi par Latvijas Republikas valsts ģerboņa
izmantošanas noteikumu ievērošanu un cieņas izrādīšanu valsts
ģerbonim.
6. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Ministru Padomes
1979. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 350 «Par Instrukcijas par
kārtību, kādā izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi
zīmogi ar Latvijas PSR valsts ģerboņa attēlu, apstiprināšanu»
(Ziņotājs, 1979, Nr. 29).
Noteikt, ka zīmogi ar Latvijas PSR valsts ģerboņa attēlu
iznīcināmi līdz 1990. gada 1. oktobrim, ievērojot iepriekš
minētās instrukcijas noteikumus.
* Likums publicēts «Ziņotāja» 9. numurā.
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības lietu
ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 25. maijā
LATVIJAS
REPUBLIKAS VALSTS LIELAIS ĢERBONIS
LATVIJAS
REPUBLIKAS VALSTS MAZAIS ĢERBONIS
Ģerboņu attēlu tiražēšana no ievietotajiem attēliem nav
atļauta.
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 25. maija lēmumu
Nr. 3
PAPILDINĀTAIS
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS MAZAIS ĢERBONIS
Papildinātā
Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa apraksts
Papildinātais Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis
sastāv no valsts mazā ģerboņa, kas apņemts ar diviem zaļiem ozola
zariem, kuri krustojas zem ģerboņa vairoga. Ozola zaru augšējā
daļa ir vienā līmenī ar vairogā attēlotās uzlecošās saules
augšējo malu.
APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990.
gada 25. maija lēmumu
Nr. 3
INSTRUKCIJA
par kārtību, kādā izgatavojami, lietojami, glabājami un
iznīcināmi zīmogi ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa
attēlu
1. Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes orgāni, tiesu
iestādes, izglītības un citas iestādes, kurām Latvijas Republikas
Augstākā Padome vai Latvijas Republikas Ministru Padome
piešķīrusi tiesības lietot Latvijas Republikas valsts lielo, mazo
vai papildināto mazo ģerboni, ir tiesīgas lietot attiecīgo
ģerboni savas iestādes zīmogā.
2. Zīmogi ar Latvijas Republikas ģerboņa attēlu (tālāk tekstā
- «ģerboņzīmogs») izgatavojami tikai saskaņā ar Latvijas
Republikas Iekšlietu ministrijas apstiprināto ģerboņzīmoga
paraugzīmējumu.
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija apstiprina
ģerboņzīmoga lietotājas iestādes iesniegto paraugzīmējumu, ja
ģerboņa attēls tajā atbilst apstiprinātajam attēlam un iestādes
nosaukums - tās oficiālajam nosaukumam.
3. Ģerboņzīmogs pēc Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas
apstiprinātā paraugzīmējuma izgatavojams Latvijas republikāniskās
izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības ražošanas
apvienības «LITTA» specializētajā uzņēmumā.
Ģerboņzīmogs var būt no gumijas vai metāla, un tas
izgatavojams vienā eksemplārā. Izņēmuma gadījumā Latvijas
Republikas Iekšlietu ministrija var atļaut izgatavot arī papildu
ģerboņzīmogu ar ciparu «2».
4. Iestādei, kurai ir tiesības lietot Latvijas Republikas
valsts lielo ģerboni vai papildināto mazo ģerboni, var pēc
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas apstiprināta
paraugzīmējuma tikt izgatavots papildu ģerboņzīmogs ar Latvijas
Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu. Tas izmantojams uz mazāk
svarīgiem dokumentiem. Šāda papildu ģerboņzīmoga tekstā jābūt
burtam «P» (papildu).
5. Ja ģerboņzīmogs pazaudēts vai bojāts, Latvijas Republikas
Iekšlietu ministrija pēc rūpīgas apstākļu pārbaudes dod atļauju
izgatavot nozaudētā vai bojātā ģerboņzīmoga vietā jaunu
ģerboņzīmogu, kura tekstā jābūt burtam «D» (dublikāts).
6. Ģerboņzīmogi izgatavojami apaļas formas - līdz 50 mm (ar
valsts lielā ģerboņa attēlu), līdz 45 mm (ar papildinātā valsts
mazā ģerboņa attēlu) un līdz 40 mm (ar valsts mazā ģerboņa
attēlu) diametrā.
Apļa vidū attēlojams attiecīgais Latvijas Republikas valsts
ģerbonis, bet zīmoga apmalē ierakstāms ģerboņzīmoga lietotājas
iestādes pilns nosaukums valsts valodā.
7. Ģerboņzīmogu uzspiež dokumentiem, uz kuriem ģerboņzīmoga
nospiedumu paredz Latvijas Republikas likumdošana, kā arī uz
citiem dokumentiem, ievērojot to satura svarīgumu.
8. Par ģerboņzīmoga lietošanas likumību un tā pareizu
glabāšanu ir atbildīgs katras tās iestādes vadītājs, kurai ir
tiesības lietot ģerboņzīmogu.
Iestādes vadītājs var ar savu pavēli uzlikt vienam no
pakļautajiem darbiniekiem atbildību par ģerboņzīmoga glabāšanu un
lietošanu pēc viņa norādījuma.
9. Ja nomainās iestādes vadītājs, ģerboņzīmogs ar aktu
nododams jaunieceltajam vai jaunievēlētajam iestādes
vadītājam.
10. Ģerboņzīmogi glabājami ugunsdrošos skapjos vai seifos, un
par ģerboņzīmoga glabāšanu atbildīgās amatpersonas pienākums ir
nepieļaut, ka ģerboņzīmogs tiktu bojāts vai nozaudēts.
11. Ģerboņzīmogi, ja tie vairs nav vajadzīgi vai ir bojāti un
kļuvuši lietošanai nederīgi, iznīcināmi Latvijas Republikas
Iekšlietu ministrijas noteiktajā kārtībā. Par to sastāda aktu,
kura vienu eksemplāru izsniedz pēdējam ģerboņzīmoga
lietotājam.
APSTIPRINĀTA
ar Latvijas
Republikas Ministru Padomes
1990. gada 25. maija lēmumu
Nr. 3
INSTRUKCIJA
par Latvijas Republikas
valsts ģerboņa izgatavošanas un tā attēla masveida tiražēšanas
kārtību
1. Latvijas Republikas valsts ģerboņa atlējumus metālā,
ģipsī un citos materiālos, kā arī kokgrebumus, kalumus un citā
tehnikā darinātus ģerboņa telpiskus veidojumus izgatavo Latvijas
Kultūras fonda uzņēmumi atbilstoši apstiprinātajiem ģerboņa
attēliem.
Latvijas Republikas valsts ģerboņa individuāla izgatavošana
vienā eksemplārā bez tālākās realizācijas un tiražēšanas tiesībām
atļauta atsevišķiem pilsoņiem, uzņēmumiem un organizācijām, ja
tie ir spējīgi nodrošināt, lai izgatavotajam ģerbonim būtu
mākslinieciska vērtība un pilnīga atbilstība apstiprinātajam
ģerboņa attēlam.
2. Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu masveidā var
tiražēt visas iestādes, kurām Latvijas Republikas Augstākā Padome
vai Latvijas Republikas Ministru Padome atļāvusi lietot
attiecīgos Latvijas Republikas valsts ģerboņu attēlus zīmogos, uz
iestādes veidlapām, stūra spiedogos, uz atzinības un goda
rakstiem, iespieddarbiem, izdevumu vākiem, titullapām, diplomiem,
apliecībām un citiem oficiāliem šīs iestādes dokumentiem. Šīm
iestādēm atļauts izmantot attiecīgo Latvijas Republikas valsts
ģerboņa attēlu arī administratīvo ēku apdarē un informatīvajos
uzrakstos uz šo ēku fasādēm.
3. Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu dekoratīvos
nolūkos uz vimpeļiem, gredzeniem, nozīmītēm, kā arī ēku un
skatlogu noformēšanā var izmantot, ja minēto izstrādājumu
paraugus apstiprinājusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija,
bet ēku un skatlogu noformējumu akceptējusi attiecīgās vietējās
Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.
4. Izgatavojot Latvijas Republikas valsts ģerboni vai
tiražējot tā attēlus, jānodrošina apstākļi, lai netiktu izraisīta
necieņa pret valsts ģerboni.
