1. Pamats jautājuma izskatīšanai par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu ir to personu pieteikumi, kuru izsūtīšana par nepamatotu atzīta noteiktā kārtībā, bet, ja viņi miruši, — viņu ģimenes locekļu vai citu mantinieku pieteikumi, kas rajona, pilsētas vai pilsētas rajona (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejā (valdē), kuras teritorijā šīs personas dzīvojušas pirms izsūtīšanas, iesniegti ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad izsūtīšana atzīta par nepamatotu.

Pieteikumus par mantas vērtības atlīdzināšanu personām, kuras nepamatoti administratīvā kārtā izsūtītas no teritorijas, kas izsūtīšanas dienā bija Latvijas PSR sastāvdaļa, bet vēlāk iekļauta KPFSR sastāvā, izskata rajona, pilsētas vai pilsētas rajona (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (valde) pēc pieteikuma iesniedzēja dzīves vietas Latvijas Republikā. Šādi pieteikumi no personām, kuras nedzīvo Latvijas Republikā, tiek iesniegti Finansu ministrijā, kas nosaka rajona, pilsētas vai pilsētas rajona (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteju (valdi), kas izskatīs pieteikumu.

Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (valde) izskata pieteikumus ari tādā gadījumā, ja tie attaisnojošu iemeslu dēļ iesniegti pēc noteiktā termiņa.

2. Ēkas un būves (tālāk tekstā — "ēkas"), kā ari cita manta tiek atdota natūrā, bet, ja tās uz notariāli apliecinātu līgumu pamata pret atlīdzību pārgājušas labticīgu fizisko personu īpašumā vai nav saglabājušās, — tiek atlīdzināta to vērtība.

3. Atdodamās mantas sastāvu un tās vērtību nosaka, pamatojoties uz dokumentiem par mantu, kas atstāta, kad notika izsūtīšana, vai arī pamatojoties uz mantas konfiskācijas un realizēšanas dokumentiem, kurus no arhīviem un citām iestādēm pieprasījusi izpildkomiteja (valde) vai kurus iesniedzis pieteikuma iesniedzējs.

Nenovākto sējumu, kā arī augļu koku un ogulāju vērtība netiek atlīdzināta.

Ja natūrā atdodamo ēku vērtība ir samazinājusies, pieteikuma iesniedzējam izmaksā starpību starp vērtību, kāda šīm ēkām bija administratīvās izsūtīšanas dienā un kāda tām ir pieteikuma izskatīšanas dienā.

4. Ja ēkas un citu mantu natūrā nav iespējams atdot, pieteikuma iesniedzējam piedāvā kompensāciju:

4.1. par ēkām — pēc to skaita un vidējās vērtības attiecīgajā vietā pieteikuma izskatīšanas dienā, bet kopā ne vairāk kā 48 000 rubļu;

4.2. par citu mantu — ne vairāk kā 12 000 rubļu.

5. Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt šādai kompensācijas summai, tiek noteikta atdodamās mantas vērtība:

5.1. ēku vērtība — ņemot vērā pieteikuma izskatīšanas laikā inventarizācijas dienesta noteiktās cenas un atkarībā no ēku nolietojuma pakāpes administratīvās izsūtīšanas dienā*;

* Minētais ēku novērtējums paliek spēkā līdz laikam, kad Latvijas Republikas Augstāka Padome būs apstiprinājusi jaunus noteikumus par denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdodamo namīpašumu kompensācijas un vērtības aprēķināšanas kārtību.

5.2. lopu, putnu un citas lauksaimniecības produkcijas vērtība — pēc pušu vienošanās, bet nepārsniedzot attiecīgajā rajonā noteiktās līgumcenas, vai kompensējot natūrā;

5.3. mākslas darbu vērtība — pēc Valsts mākslas muzeja speciālistu novērtējuma saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto instrukciju;

5.4. citas mantas vērtība — pēc pušu vienošanās.

Ja dokumentu nav vai tie nav saglabājušies pilnībā, mantas sastāvu nosaka tiesa, pamatojoties uz liecinieku liecībām vai citiem pierādījumiem.

6. Rajona, pilsētas vai pilsētas rajona (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (valde) iepazīstina pieteikuma iesniedzēju ar viņa pieteikuma izskatīšanas rezultātiem. Priekšlikumus par mantas atdošanu, tas vērtības atlīdzināšanu, naudas vai cita veida kompensācijas izsniegšanu fiksē aktā, kuru sastāda izpildkomitejas (valdes) izveidota komisija. Izpildkomiteja (valde), pamatojoties uz aktu un citiem materiāliem:

6.1. pieņem lēmumu par ēku un citas mantas atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu. Lēmumā par ēku atdošanu natūrā jānorāda, kādi īres līgumi turpina darboties, tos no jauna nenoslēdzot, kā ari šo līgumu termiņi;

6.2. dod norādījumus uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuri ēkas un citu mantu pieņēmuši bez atlīdzības, par šo ēku un mantas atdošanu natūrā, neprasot, lai saņēmējs atlīdzinātu glabāšanas un uzturēšanas izdevumus, bet, ja ēkas un mantu nav iespējams atdot natūrā, — dod norādījumus par to vērtības atlīdzināšanu.

7. Ja ēkas tiek atdotas natūrā, septiņus gadus pēc īpašuma tiesību atjaunošanas saskaņā ar Latvijas dzīvokļu kodeksa 147. un 149. pantu nav pieļaujama īrnieku izlikšana no dzīvojamām telpām, neierādot citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas.

8. Strīdus par mantas atdošanu, kā arī par vērtības atlīdzināšanu vai cita veida kompensāciju un tās lielumu, kā ari strīdus starp pilsoņiem par atdodamās mantas vai izmaksātās kompensācijas sadalīšanu izšķir tiesa.