LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 189

Par Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu un atestācijas norises kārtību 

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valodu likumu, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu.

2. Apstiprināt Galvenās valsts valodas atestācijas komisijas sastāvu saskaņā ar pievienoto sarakstu.

3. Apstiprināt pievienoto Instrukciju par valsts valodas prasmes apliecību uzskaiti, izsniegšanu, reģistrēšanu un glabāšanu.

4. Valsts institūcijām, pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) pašvaldībām līdz 1992. gada 15. jūnijam pabeigt valsts valodas atestācijas komisiju izveidošanu un atestācijai pakļaujamo amatu un profesiju sarakstu izstrādāšanu saskaņā ar Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu.

5. Noteikt, ka valsts valodas prasmes atestācija jāpabeidz līdz 1992. gada 31. decembrim.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valsts ministrs J. DINEVICS

Rīgā 1992. gada 25. maijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 25. maija lēmumu Nr. 189

Valsts valodas prasmes atestācijas
NOLIKUMS

I. Vispārīgie noteikumi

Valsts valodas prasmes atestācijai (tālāk tekstā - «atestācija») ir pakļauti tie valsts iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju (tālāk tekstā - «uzņēmumi») darbinieki, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst saskare ar iedzīvotājiem vai valsts noteiktās lietvedības kārtošana.

Atestācijai nav pakļaujami darbinieki (neatkarīgi no tautības), kuri ir ieguvuši izglītību valsts valodā.

Pēc 1992. gada 5. maija amatos un profesijās, kurās ir nepieciešama valsts valodas prasme, drīkst pieņemt tikai tās personas, kuras pietiekami prot valsts valodu. Speciālistiem, kas uzaicināti pastāvīgā darbā no citām valstīm un Latvijas Republikas valsts valodu neprot, darba devējs nodrošina iespēju apgūt valsts valodu.

Par valsts valodas lietošanu šajā nolikumā noteiktajā apjomā pilsētās un rajonos ir atbildīgs attiecīgās Tautas deputātu padomes (valdes) priekšsēdētājs, bet uzņēmumā - tā vadītājs.

Ja darbinieks valsts valodas nepietiekamas prasmes dēļ nevar veikt savus darba pienākumus, ar viņu, pamatojoties uz atestācijas rezultātiem, var tikt pārtraukts darba līgums saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu. Darbiniekam ir tiesības lēmumu par atbrīvošanu pārsūdzēt tiesā.

II. Valsts valodas zināšanu apjoms

Valsts valodas prasmes prasības izvirzāmas tādā apjomā, kāds ir nepieciešams darba pienākumu veikšanai attiecīgajā amatā un profesijā.

Tiek noteiktas trīs valsts valodas prasmes pakāpes:

pirmā (zemākā) pakāpe - elementāra valodas saprašana un runas prasme,

otrā (vidējā) pakāpe - runas un profesijai nepieciešamā rakstu prasme,

trešā (augstākā) pakāpe - runas un rakstu prasme.

1. pakāpe

Elementāra valodas saprašana un runas prasme ir nepieciešama darbiniekiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst ierobežota saskare ar iedzīvotājiem (piemēram, apkalpojošajam personālam, sabiedriskā transporta vadītājiem, sargiem, garderobistiem).

Šajā pakāpē valsts valodā darba situācijās ir jāprot:

1) saprast teikto un atbildēt,

2) saprast vienkāršus tekstus (paziņojumu, informāciju un citus līdzīgus tekstus).

2. pakāpe

Runas un profesijai nepieciešamā rakstu prasme ir vajadzīga darbiniekiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst pastāvīga saskare ar iedzīvotājiem vai valsts noteiktās lietvedības kārtošana (piemēram, nodaļas, iecirkņa, ceha, laboratorijas vadītājiem; tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas, komunālo un sadzīves pakalpojumu, pasta un sakaru iestāžu darbiniekiem, kuri tieši apkalpo klientus; medicīnas māsām, reģistratūru darbiniekiem, lietvežiem, kasieriem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, uzraudzības un glābšanas dienesta darbiniekiem, inspektoriem). Šajā pakāpē valsts valodā ir jāprot:

1) sarunāties par tematiem, kas saistīti ar profesionālajiem pienākumiem,

2) saprast ar profesionālajiem pienākumiem saistītus tekstus,

3) uzrakstīt vai aizpildīt profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamos dokumentus.

3. pakāpe

Runas un rakstu prasme ir nepieciešama darbiniekiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst uzņēmuma vadīšana un darba organizēšana vai kuriem ir plaša saskare ar iedzīvotājiem, vai no kuru darbības ir atkarīga iedzīvotāju labklājība un veselība (piemēram, tautas deputātiem, valsts varas un valsts pārvaldes institūciju un to struktūrvienību, pārvalžu, inspekciju un uzņēmumu vadītājiem, viņu vietniekiem un sekretārēm, galvenajiem speciālistiem, padomniekiem, referentiem, Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes iestāžu darbiniekiem, ārstiem, feldšeriem, juristiem, tiesnešiem).

Privātuzņēmējiem, kā arī sabiedrisko un citu organizāciju vadītājiem, kuri neprot valsts valodu, ar tulku palīdzību ir jānodrošina valsts valodas prasmes prasību izpilde.

Šajā pakāpē valsts valodā ir jāprot:

1) brīvi sarunāties,

2) saprast brīvi izvēlētus tekstus,

3) uzrakstīt ar dienesta pienākumiem saistītus tekstus.

III. Atestācijai pakļaujamo amatu un profesiju saraksti

Atestācijai pakļaujamo amatu un profesiju sarakstus (ar sadalījumu trijās valsts valodas prasmes pakāpēs) pa nozarēm veido attiecīgās valsts varas un pārvaldes institūcijas (tālāk tekstā - «ministrijas») un pilsētu, rajonu un Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) pašvaldības (tālāk teksta - «pašvaldības») saskaņā ar Latvijas Republikas Valodu likumu un šo nolikumu. Šos sarakstus apstiprina ministrijas vadītājs un Tautas deputātu padomes (valdes) priekšsēdētājs ar savu pavēli.

Katra uzņēmuma atestējamo darbinieku sarakstu (ar noradi par ne pieciešamo valsts valodas prasmes pakāpi) veido darba devējs saskaņā ar ministriju apstiprinātajiem amatu un profesiju sarakstiem un apstiprina uzņēmuma vadītājs ar savu pavēli.

IV. Valsts valodas prasmes atestācijas komisiju izveidošana un darbība

Valsts valodas prasmes pārbaudei Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas atestācijas komisijas:

Galvenā valsts valodas atestācijas komisija (tālāk tekstā - «Galvenā atestācijas komisija») - galvenā atestācijas institūcija,

ministriju atestācijas komisijas,

pašvaldību atestācijas komisijas,

uzņēmumu atestācijas komisijas.

Valsts valodas prasmes atestācijai nepieciešamo materiālo bāzi nodrošina tā institūcija, kura izveido attiecīgo komisiju.

Visiem atestācijas komisiju locekļiem obligāti jāprot valsts valoda.

Visu atestācijas komisiju sastāvā jāparedz komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieks, komisijas locekļi un sekretārs.

Galvenās atestācijas komisijas sastāvā ir 9 cilvēki, un tās sastāvu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome pēc Latvijas Republikas Valsts ministra aparāta Valsts valodas centra (tālāk tekstā - «Valsts valodas centrs») un Izglītības ministrijas priekšlikuma.

Galvenās atestācijas komisijas funkcijas:

1) konsultēt ministriju un pašvaldību atestācijas komisijas un koordinēt to darbību,

2) sagatavot valsts valodas prasmes pārbaudes jautājumu un biļešu paraugus atbilstoši trijām valsts valodas prasmes pakāpēm un nosūtīt tos ministriju un pašvaldību atestācijas komisijām,

3) apstiprināt ministriju un pašvaldību atestācijas komisiju sagatavotās pārbaudes biļetes,

4) izskatīt pakļautības kārtībā strīdus par ministriju un pašvaldību atestācijas komisiju darbu,

5) saskaņot savu darbību ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Valsts valodas komisiju un Valsts valodas centru.

Ministrijas atestācijas komisiju izveido un pēc saskaņošanas ar Galveno atestācijas komisiju apstiprina ministrijas vadītājs. Komisijas sastāvā ir vismaz 7 cilvēki - darba devēja pārstāvis, ministrijas struktūrvienību pārstāvji, viens vai divi latviešu valodas speciālisti un nozaru speciālisti.

Ministrijas atestācijas komisijas funkcijas:

1) ņemot par pamatu Galvenās atestācijas komisijas izstrādātos pārbaudes jautājumu un biļešu paraugus, sagatavot savas nozares (rūpniecība, tirdzniecība, veselības aizsardzība u. c.) uzņēmumu darbinieku pārbaudes biļetes atbilstoši trijām valsts valodas prasmes pakāpēm. Biļetēs ietverama attiecīgās nozares leksika, sarunvaloda darba situācijās un teksti (stāstījumi), kas saistīti ar specialitāti, amatu, profesiju un Latvijas valsti, kā arī attiecīgajā amatā un profesijā nepieciešamo dokumentu sagatavošana;

2) nosūtīt biļetes apstiprināšanai Galvenajai atestācijas komisijai;

3) nosūtīt Galvenās atestācijas komisijas apstiprinātās biļetes uzņēmumu atestācijas komisijām un to pašvaldību atestācijas komisijām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas nozares pārziņā vai pakļautībā esošie uzņēmumi un iestādes;

4) atestēt ministrijas darbiniekus un nozares uzņēmumu vadītājus;

5) konsultēt nozares uzņēmumu atestācijas komisijas un koordinēt to darbu ar pašvaldību atestācijas komisijām;

6) pēc saskaņošanas ar pašvaldību atestācijas komisijām apstiprināt uzņēmumu atestācijas komisiju izstrādātos atestācijas grafikus;

7) kopīgi ar pašvaldību atestācijas komisijām izskatīt strīdus par uzņēmumu atestācijas komisiju darbu;

8) saskaņot savu darbību ar Galveno atestācijas komisiju.

Pašvaldības atestācijas komisiju izveido attiecīgā pašvaldība, un pēc saskaņošanas ar Galveno atestācijas komisiju tā tiek apstiprināta ar valdes (izpildkomitejas) lēmumu. Komisijas sastāvā ir vismaz 7 cilvēki - pašvaldības pārstāvji, viens vai divi latviešu valodas speciālisti un nozaru speciālisti.

Pašvaldības atestācijas komisijas funkcijas:

1) apstiprināt savā administratīvajā teritorijā esošo uzņēmumu atestācijas komisijas un iecelt pilnvarotu pārstāvi tajās,

2) ņemot par pamatu Galvenās atestācijas komisijas izstrādātos pārbaudes jautājumu un biļešu paraugus, sagatavot pašvaldības un pašvaldības uzņēmumu darbinieku pārbaudes biļetes atbilstoši trijām valsts valodas prasmes pakāpēm,

3) nosūtīt biļetes apstiprināšanai Galvenajā atestācijas komisijā,

4) nosūtīt Galvenās atestācijas komisijas apstiprinātās biļetes pašvaldības uzņēmumu atestācijas komisijām,

5) atestēt to uzņēmumu darbiniekus, kuros ir neliels strādājošo skaits (līdz 50 strādājošajiem),

6) atestēt pašvaldības un pašvaldības uzņēmumu darbiniekus,

7) kopīgi ar ministriju atestācijas komisijām izskatīt strīdus par uzņēmumu atestācijas komisiju darbu,

8) saskaņot savu darbību ar ministriju atestācijas komisijām.

Uzņēmuma atestācijas komisiju izveido uzņēmuma vadītājs, un to apstiprina pašvaldības atestācijas komisija. Komisijas sastāvā ir vismaz 5 cilvēki - nozares pārstāvis, latviešu valodas speciālisti un pašvaldības atestācijas komisijas iecelts pilnvarots pārstāvis.

Uzņēmuma atestācijas komisijas funkcijas:

1) sagatavot biļešu materiālus - tekstus un praktiskos uzdevumus, ņemot par pamatu savas nozares ministrijas izveidotās biļetes un ievērojot uzņēmuma darba specifiku,

2) izveidot atestācijas grafiku, redzamā vietā izlikt atestējamo darbinieku sarakstus, pārbaudes jautājumu un biļešu paraugus un divas nedēļas iepriekš paziņot atestējamiem darbiniekiem pārbaudes datumu un laiku,

3) atestēt uzņēmuma darbiniekus,

4) saskaņot savu darbību un atestācijas grafikus ar ministrijas atestācijas komisiju un pašvaldības atestācijas komisiju.

Ikvienas atestācijas komisijas darbā var piedalīties Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija Valsts valodas komisijas locekļi, Valsts valodas centra pilnvarotas personas, augstākas atestācijas komisijas pārstāvis, valsts valodas inspektori un valsts izglītības inspektori.

V. Komisiju sastāva saskaņošana un apstiprināšana

Lai saskaņotu ministriju un pašvaldību atestācijas komisiju sastāvu un apstiprinātu pārbaudes biļetes, ministriju un pašvaldību atestācijas komisijām ir jāiesniedz pieteikums Galvenajā atestācijas komisijā. Pieteikumam jāpievieno:

1) ministrijas (pašvaldības) pavēle par atestējamo darbinieku amatu un profesiju saraksta apstiprināšanu atbilstoši trijām valsts valodas prasmes pakāpēm,

2) pavēle (lēmums) par atestācijas komisijas sastāvu,

3) atestācijas grafiks,

4) pārbaudes biļetes (katrai valsts valodas prasmes pakāpei jāizveido 20 biļetes).

Galvenajai atestācijas komisijai pieteikumi jāizskata 10 dienu laika.

VI. Atestācijas norise un pārbaudes dokumentu noformēšana

Katram darbiniekam atestācija jākārto par to pakāpi, kurā viņam atbilstoši ieņemamajam amatam un profesijai jāprot valsts valoda.

Pēc darbinieka vēlēšanās viņš var kārtot atestāciju arī par augstāku pakāpi, nekā paredzēts viņa ieņemamajam amatam un profesijai.

Izziņas par latviešu valodas mācību kursa pabeigšanu neatbrīvo darbiniekus no valsts valodas prasmes pārbaudes valsts atestācijas sistēmā.

Ja attaisnojoša iemesla dēļ (slimība, komandējums, dzemdību atvaļinājums u. tml.) darbinieks noteiktajā datumā un laikā nevar ierasties uz pārbaudi, tad uz šī darbinieka iesnieguma un attiecīgu dokumentu pamata uzņēmuma atestācijas komisija nosaka viņam citu pārbaudes datumu un laiku.

Ierodoties uz atestāciju, darbinieks pēc atestācijas komisijas pieprasījuma uzrāda pasi.

Pārbaude notiek mutvārdos un rakstiski atbilstoši katrai pakāpei.

Sagatavotie pārbaudes materiāli - teksti un rakstiskie uzdevumi - tiek ielikti slēgtās aploksnēs un aizzīmogoti ar uzņēmuma zīmogu. Līdz pārbaudes sākumam pārbaudes materiāli atrodas pie atestācijas komisijas priekšsēdētāja un darbiniekus ar tiem iepazīstināt nedrīkst. Darbinieki pārbaudes materiālus saņem atestācijas laikā kopā ar jautājumiem.

Katram darbiniekam pārbaudes praktiskā uzdevuma izpildei un mutvārdu atbildes sagatavošanai izsniedzamas ar uzņēmuma zīmogu apzīmogotas lapas, kuras darbinieks pēc praktiskā uzdevuma izpildes un mutvārdu atbildēm paraksta un nodod atestācijas komisijai.

Pārbaudi vada latviešu valodas speciālists.

Pārbaudē nav atļauts ņemt līdzi burtnīcas, mācību grāmatas un citus mācību līdzekļus.

Atbildes sagatavošanai darbiniekam paredzamas 20-30 minūtes.

Atestācijas komisija noklausās darbinieka atbildi, bez vajadzības nepārtraucot viņu. Lai precizētu atbildi, komisijai ir tiesības uzdot papildjautājumus.

Klausoties darbinieka atbildi, komisija vērtē:

1) prasmi lasīt, stāstīt un sarunāties,

2) prasmi pareizi uzrakstīt vai aizpildīt darba dokumentus (veikt rakstisko uzdevumu),

3) vārdu krājumu,

4) gramatisko formu pareizību,

5) atbildes uz jautājumiem un papildjautājumiem.

Atestācijas komisija novērtē darbinieka atbildi un pieņem lēmumu par viņa atestēšanu, ja par to balso vairāk par pusi no komisijas sastāva. Ja pašvaldības komisijas ieceltais pilnvarotais pārstāvis balso «pret», viņam ir tiesības komisijas lēmumu pārsūdzēt augstākā atestācijas komisijā. Šādos gadījumos atestācijas galīgo rezultātu nosaka augstāka atestācijas komisija.

Pēc katras darbinieku grupas pārbaudes atestācijas komisija raksta protokolu, kuru paraksta visi komisijas locekļi.

Ja atsevišķiem komisijas locekļiem ir iebildumi pret pārbaudes norisi vai komisijas lēmumu, viņi tos ieraksta protokolā pirms tā parakstīšanas.

Atestācijas komisijai pēc pārbaudes jāpaziņo darbiniekam atestācijas rezultāti un katra darbinieka valsts valodas prasmes vērtējums.

Uzņēmuma atestācijas komisijai protokola kopija jānosūta ministrijas (pašvaldības) atestācijas komisijai. Visi atestācijas protokoli, kā arī katra darbinieka veiktie rakstu darbi uzņēmumā uzglabājami piecus gadus. Pēc šī termiņa beigām pārbaudes protokoli nododami arhīvā, bet pārējie dokumenti iznīcināmi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Pēc pārbaudes protokola noformēšanas valsts valodas prasmes vērtējums ierakstāms darbinieka kadru uzskaites lapā vai personas kartītē.

Pamats Valsts valodas prasmes apliecības izsniegšanai ir atestācijas komisijas lēmums. Valsts valodas prasmes apliecības tiek izsniegtas saskaņā ar Instrukciju par valsts valodas prasmes apliecību uzskaiti, izsniegšanu, reģistrēšanu un glabāšanu (apstiprināta ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 25. maija lēmumu Nr. 189).

Ieraksti apliecībā izdarāmi latviešu valodā. Valsts valodas prasmes apliecība jāaizpilda salasāmi. Apliecībā ierakstāms darbinieka pilns vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums atbilstoši ierakstam darbinieka pasē, kā ari pilns uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta. Apliecībā nav pieļaujami labojumi, dzēsumi, visām ailēm jābūt aizpildītām.

Apliecību paraksta atestācijas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Ja darbinieks atestēts ministrijas atestācijas komisijā, apliecībā liekams ministrijas zīmogs.

Ja darbinieks atestēts pašvaldības vai uzņēmuma atestācijas komisijā, apliecībā liekams pašvaldības (valdes vai izpildkomitejas) zīmogs.

Zīmoga nospiedumam jābūt skaidram un salasāmam.

VII. Atestācijas termiņa pagarināšana

Jautājumu par atestācijas termiņu pagarināšanu atsevišķam uzņēmumam var izlemt tikai Latvijas Republikas Ministru Padome pēc attiecīgas ministrijas vai pašvaldības pieteikuma.

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 25. maija lēmumu Nr. 189

Galvenā valsts valodas atestācijas komisija

Atestācijas komisijas priekšsēdētāja

Ieva Zuicena - filoloģijas zinātņu kandidāte, Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece.

Komisijas locekli:

Amanda Aizpuriete - dzejniece,

Ligita Ciproviča - Latvijas Tautsaimniecības vadītāju un speciālistu valsts institūta Latviešu valodas un svešvalodu katedras vadītāja,

Eugenija Lauriņa - pensionēta latviešu valodas skolotāja, mācību grāmatu autore,

Dainis Locis - Izglītības ministrijas Valsts inspekcijas inspektors,

Ērika Meijere - juriskonsulte,

Alma Ozoliņa - valsts uzņēmuma «Latvenergo» kadru daļas priekšniece,

Arvils Saime - Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes lektors,

Atestācijas komisijas sekretāre Līvija Vībota - Izglītības ministrijas Valsts inspekcijas speciāliste.

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 25. maija lēmumu Nr. 189

INSTRUKCIJA
par valsts valodas prasmes apliecību uzskaiti, izsniegšanu, reģistrēšanu un glabāšanu

Valsts valodas prasmes apliecības (tālāk tekstā - «apliecības») ir stingrās uzskaites dokumenti, un tām tiek noteikta šāda uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtība:

Valsts valodas centrā

1. Apliecības reģistrējamas Latvijas Republikas Valsts ministra aparāta Valsts valodas centra (tālāk tekstā - «Valsts valodas centrs») Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites grāmatā ar numurētām, caurauklotām lapām, kurā jānorāda apliecību izsniegšanas datums, apliecību saņēmējs, pavadzīmes numurs, apliecību skaits un to numuri.

2. Valsts varas un pārvaldes institūciju (tālāk tekstā - «ministrijas») un rajonu, pilsētu un Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) pašvaldību (tālāk tekstā - «pašvaldības») atestācijas komisiju priekšsēdētājiem vai pilnvarotajiem atestācijas komisiju locekļiem apliecības tiek izsniegtas uz rakstiska pieprasījuma, pilnvaras un katras atestētās darbinieku grupas pārbaudes protokola kopijas pamata.

3. Apliecības tiek izsniegtas kopā ar pavadzīmi (viens pavadzīmes eksemplārs paliek Valsts valodas centrā).

4. Apliecību saņēmējs pārbauda apliecību skaitu un to numurus un parakstās Valsts valodas centra Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites grāmatā.

Ministriju (pašvaldību) atestācijas komisijās

1. Apliecības reģistrēdamas ar ministrijas vadītāja (Tautas deputātu padomes (valdes) priekšsēdētāja) parakstu un zīmogu apliecinātā Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites grāmatā ar numurētām, caurauklotām lapām, kurā jānorāda apliecību izsniegšanas datums, apliecību saņēmējs, pavadzīmes numurs, apliecību skaits un to numuri.

2. Uzņēmumu atestācijas komisiju priekšsēdētājiem apliecības tiek izsniegtas uz rakstiska pieprasījuma un pilnvaras pamata.

3. Apliecības tiek izsniegtas kopā ar pavadzīmi (viens pavadzīmes eksemplārs paliek ministrijas (pašvaldības) atestācijas komisijā).

4. Apliecību saņēmējs pārbauda apliecību skaitu un to numurus un parakstās ministrijas (pašvaldības) Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites grāmatā.

Uzņēmumu atestācijas komisijas

1. Ministrijas (pašvaldības) atestācijas komisijā saņemtās valsts valodas prasmes apliecības reģistrējamas ar ministrijas (pašvaldības) zīmogu apliecinātā Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites grāmatā ar numurētām, caurauklotām lapām.

2. Valsts valodas prasmes apliecības aizpilda uzņēmuma atestācijas komisijas sekretārs. Pēc apliecību aizpildīšanas visi apliecību dati ierakstāmi Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites grāmatā, un darbinieks parakstās tajā par apliecības saņemšanu.

Pārskats par izlietotajām apliecībām

1. Uzņēmuma atestācijas komisija par darbiniekiem izsniegtajām un sabojātajām apliecībām sastāda aktu divos eksemplāros, kuru paraksta atestācijas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

Vienu akta eksemplāru kopā ar sabojātajām apliecībām uzņēmums nodod ministrijai (pašvaldībai) divu nedēļu laikā pēc apliecību saņemšanas, otrs akta eksemplārs paliek uzņēmumā.

2. Ministrijas (pašvaldības) atestācijas komisijas sekretārs divu nedēļu laikā pēc apliecību saņemšanas par izsniegtajām un sabojātajām apliecībām sastāda aktu pēc šāda parauga:

l. Saņemtas no Valsts valodas centra ______________________(gads, datums) (skaits, numuri) ______________________ apliecības.

2. Izsniegtas darbiniekiem (skaits, numuri) ___________________ apliecības.

3. Sabojātas (skaits, numuri) ____________________ apliecības.

Aktu paraksta ministrijas (pašvaldības) atestācijas komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un viens komisijas loceklis.

Aktā norādāms, ka viens tā eksemplārs glabājas attiecīgajā atestācijas komisijā, bet otrs - Valsts valodas centrā.

Par sabojātajām apliecībām sastādīto aktu glabāšanas ilgums ir 10 gadi.

Sabojātās apliecības apmaināmas Valsts valodas centrā.

Apliecību glabāšana

Apliecības glabājamas ugunsdrošā skapī.

Kopā ar apliecībām glabājamas Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites grāmatas, ka arī citi ar apliecībām saistītie dokumenti (pavadzīmes, pilnvaras u. c.).

Visu atestācijas komisiju priekšsēdētāji ir personiski atbildīgi par šajā instrukcija noteiktas kārtības ievērošanu.