LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 178

Par Latvijas Republikas Materiālo resursu ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Materiālo resursu ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem:

2.1. Latvijas PSR Ministru Padomes 1979. gada 12. decembra lēmumu Nr. 645 «Par Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1980, Nr. 5);

2.2. Latvijas PSR Ministru Padomes 1984. gada 13. decembra lēmumu Nr. 724 «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas nolikumā» (Ziņotājs, 1985, Nr. 5);

2.3. ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 28. septembra lēmumu Nr. 207 apstiprināto Grozījumu dažos Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumos (Ziņotājs, 1989, Nr. 46) 11. punktu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 24. oktobrī 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 178

 Latvijas Republikas Materiālo resursu ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Materiālo resursu ministrija (tālāk tekstā - «ministrija») ir republikānisks valsts pārvaldes orgāns. Ministrija izstrādā un realizē valsts politiku, lai nodrošinātu Latvijas Republikas tautas saimniecību ar ražošanas tehnisko produkciju (tālāk tekstā - «produkcija») un materiālajiem resursiem, un savā darbībā ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei.

2. Ministrijas galvenie uzdevumi ir:

2.1. produkcijas un materiālo resursu vairumtirdzniecības organizēšana, veidojot un attīstot tirgus attiecības;

2.2. apgādes ar produkciju un materiālajiem resursiem regulēšana republikā;

2.3. starpvalstu un starpreģionālo ekonomisko sakaru attīstīšana.

3. Lai izpildītu tai uzticētos uzdevumus, ministrija veic šādas funkcijas:

3.1. izveido Preču apmaiņas fondu un organizē tā izmantošanu;

3.2. kopīgi ar Ekonomikas ministriju un citām ieinteresētajām ministrijām, resoriem, uzņēmumiem un organizācijām:

3.2.1. veido tirgus attiecības republikā;

3.2.2. piedalās starpvaldību līgumu par preču apmaiņas izstrādāšanā un izpildes realizēšanā;

3.2.3. organizē piegāžu līgumsaistību izpildes kontroli;

3.2.4. organizē vairumtirdzniecības gadatirgus un izsoles, kā arī izveido preču biržas;

3.2.5. sagatavo savas kompetences ietvaros priekšlikumus par valsts pasūtījuma nomenklatūru;

3.3. organizē un koordinē ministrijas pārziņā esošo republikānisko tirdzniecības un starpniecības organizāciju darbu, arī ārējo ekonomisko sakaru jomā;

3.4. sadarbojas materiāltehniskās apgādes jautājumos ar PSRS, kā arī KPFSR un citām republikām un atsevišķiem to reģioniem;

3.5. izzina produkcijas un materiālo resursu tirgus attīstības iespējas republikā un kopīgi ar ieinteresētajām ministrijām, uzņēmumiem un organizācijām izstrādā pasākumus republikas iekšējā tirgus, kā arī republikas patērētāju un piegādātāju aizsardzībai;

3.6. veido kopīgi ar ieinteresētajām ministrijām un resoriem tirdzniecības pārstāvniecības republikā, kā arī ārpus tās materiāltehniskās apgādes jautājumu risināšanai;

3.7. veic republikas komercinformācijas sistēmas darba orientāciju uz horizontālo ekonomisko sakaru veidošanu starp uzņēmumiem, organizācijām un republikām;

3.8. organizē un koordinē otrreizējo izejvielu iekļaušanu apgrozībā, kā arī produkcijas izgatavošanu no tām;

3.9. izstrādā vairumtirdzniecības uzņēmumu tīkla, preču biržu, komerccentru un veikalu attīstības pamatvirzienus, kā arī informācijas apstrādes centralizētās sistēmas attīstības virzienus;

3.10. organizē kadru izraudzīšanu un izvietošanu ministrijas sistēmas uzņēmumos un organizācijās, pārzina viņu sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu;

3.11. veicina zinātniski tehniskā progresa sasniegumu ieviešanu ministrijas sistēmas organizācijās un uzņēmumos.

4. Ministrijai savas kompetences ietvaros ir tiesības:

4.1. regulēt produkcijas un materiālo resursu pārdošanu un piegādes, ņemot vērā noteiktās prioritātes un patērētāju rīcībā esošos krājumus;

4.2. mobilizēt ārkārtēju situāciju un dabas katastrofu gadījumā to seku likvidācijai nepieciešamos materiālos resursus apgādes iestādēs, uzņēmumos un organizācijās neatkarīgi no to resorpakļautības;

4.3. izveidot pagaidu komisijas un darba grupas priekšlikumu un lēmumu projektu izstrādāšanai;

4.4. iepazīties ar republikas ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldības izpildorgānu darbu ministrijas kompetences jautājumos.

5. Ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus.

6. Ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā Latvijas Republikas Augstākā Padome. Ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

7. Materiālo resursu ministrs:

7.1. ir personiski atbildīgs par ministrijas uzdevumu un funkciju izpildi;

7.2. nosaka ministra vietnieku un ministrijas struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi par atsevišķu ministrijas darbības jomu vadīšanu, kā arī par ministrijas sistēmas uzņēmumu un organizāciju darbu;

7.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību un ministrijai pakļauto uzņēmumu un organizāciju nolikumus (statūtus);

7.4. noteiktā kārtībā izveido, reorganizē un likvidē ministrijas sistēmas uzņēmumus un organizācijas;

7.5. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūru, štatus un amatalgas Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

7.6. noteiktā kārtībā pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas centrālā aparāta darbiniekus, kā arī ministrijas sistēmas uzņēmumu un organizāciju vadītājus un apstiprina viņu amatalgu likmes, prēmiju apmērus un prēmēšanas noteikumus;

7.7. savas kompetences ietvaros izdod pavēles, instrukcijas un norādījumus, kuri obligāti ir jāizpilda visiem republikas uzņēmumiem un iestādēm.

8. Ministrija var izveidot konsultatīvu orgānu - Ekonomisko padomi. Ekonomiskās padomes sastāvu un darbības kārtību nosaka ministrs.

9. Ministrija ir juridiska persona, un tai var būt ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.