LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
PADOMES LĒMUMS Nr. 177
Par Latvijas Republikas
Ekonomikas ministrijas nolikumu
Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ekonomikas
ministrijas nolikumu.
2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas PSR Ministru
Padomes lēmumus:
- 1971. gada 16. septembra lēmumu Nr. 465 «Par Latvijas PSR
Ministru Padomes Valsts cenu komitejas nolikuma apstiprināšanu»
ar visiem tā grozījumiem un papildinājumiem;
- 1982. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 546 «Par Latvijas PSR
Valsts plāna komitejas nolikuma apstiprināšanu» ar visiem tā
grozījumiem un papildinājumiem;
- 1985. gada 5. jūlija lēmumu Nr. 333 «Par Latvijas PSR Valsts
darba un sociālo jautājumu komitejas nolikuma apstiprināšanu» ar
visiem tā grozījumiem un papildinājumiem;
- 1990. gada 7. marta lēmuma Nr. 58 «Par Latvijas PSR
Ekonomikas ministriju» 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktu.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības
lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 22. oktobrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 22. oktobra lēmumu Nr. 177
Latvijas Republikas
Ekonomikas ministrijas
NOLIKUMS
1. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (tālāk tekstā -
«Ekonomikas ministrija») ir centrālā republikāniskā valsts
pārvaldes iestāde, kas savas kompetences ietvaros izstrādā
Valdības ekonomisko politiku un atbild par tās realizāciju
republikas tautsaimniecībā.
2. Ekonomikas ministrija savā darbībā ievēro republikas
Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus un
rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus.
3. Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi ir:
3.1. izstrādāt republikas tautsaimniecības perspektīvās
attīstības koncepciju un koordinēt tās realizāciju;
3.2. izstrādāt republikas tautsaimniecības attīstības
programmu un kontrolēt tās izpildi;
3.3. izstrādāt ekonomikas likumdošanas aktu projektus un
priekšlikumus saimnieciskā mehānisma pilnveidošanai, apkopot
ekonomiskās likumdošanas piemērošanas un saimnieciskā mehānisma
darbības praksi;
3.4. izstrādāt un metodoloģiski vadīt īpašuma konversijas
realizācijas pasākumus republikā;
3.5. sadarbībā ar vietējo pašvaldību izpildorgāniem un
ministrijām nodrošināt republikā infrastruktūras attīstību,
proporcionāli teritoriju un nozaru attīstībai, kā arī
ražotājspēku racionālu izvietojumu;
3.6. piedalīties republikas ārējās ekonomiskās darbības
koncepciju izstrādāšanā;
3.7. sagatavot ik ceturksni izskatīšanai Latvijas Republikas
Ministru Padomē jautājumus par stāvokli tautsaimniecībā un
priekšlikumus tā uzlabošanai;
3.8. prognozēt preču, pakalpojumu un izejvielu konjunktūru un
izstrādāt priekšlikumus republikas tautsaimniecības
attīstībai;
3.9. izstrādāt kopīgi ar citārn ministrijām un resoriem
starpvaldību ekonomisko nolīgumu projektus;
3.10. izstrādāt priekšlikumus par republikas tirgus
aizsardzības mehānismu un to īstenot kopīgi ar republikas
ministrijām un resoriem, noteikt kvotas un izsniegt licences
produkcijas un pakalpojumu izvešanai no republikas un ievešanai
republikā;
3.11. izstrādāt priekšlikumus par valsts vajadzībām
nepieciešamajiem darbiem un piegādēm;
3.12. izstrādāt valsts demogrāfisko politiku un migrācijas
politiku, koordinēt to realizāciju;
3.13. prognozēt darbaspēka tirgu, izstrādāt iedzīvotāju
nodarbinātības valsts politiku un regulēt iedzīvotāju
nodarbinātību;
3.14. izvērtēt iedzīvotāju dzīves līmeni, prognozēt tā
perspektīvas, izstrādāt ekonomiski pamatotus priekšlikumus
iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, ietverot minimālo darba
algas un pensijas līmeni, stipendiju un pabalstu apmērus, dzīves
līmeņa indeksācijas koeficientus;
3.15. izstrādāt valsts investīciju politiku;
3.16. izstrādāt priekšlikumus valsts cenu politikai, prognozēt
cenu un tarifu līmeņus;
3.17. izstrādāt priekšlikumus par kārtību, kādā tiek noteiktas
un grozītas līgumcenas, komerccenas un cietās valsts cenas un
tarifi visiem rūpnieciskās un lauksaimnieciskās produkcijas, kā
arī pakalpojumu veidiem;
3.18. izstrādāt galveno materiālo resursu un darbaspēka
resursu bilanci, piedalīties finansu kopsavilkuma bilances
sastādīšanā;
3.19. izstrādāt un īstenot valsts ekonomiskās regulēšanas
principus vides aizsardzībā un ārkārtējās situācijās;
3.20. koordinēt tautsaimniecības kadru sagatavošanas,
kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanas jautājumus
republikā.
4. Ekonomikas ministrija ir tiesīga:
4.1. pieprasīt no ministrijām un resoriem, uzņēmumiem,
organizācijām un iestādēm, kā arī no vietējo Tautas deputātu
padomju izpildkomitejām materiālus, kuri nepieciešami Ekonomikas
ministrijas kompetencē esošo jautājumu izlemšanai;
4.2. izskatīt un dot atzinumus par ārpusresoru un kopuzņēmumu
uzņēmējdarbības lietderību un atbilstību republikas ekonomikas
interesēm;
4.3. iesaistīt uz līgumu pamata attiecīgu ekonomisko problēmu
risināšanā zinātniskās pētniecības, tehnoloģijas, projektēšanas
un konstruēšanas organizāciju darbiniekus, augstāko mācību
iestāžu un citu iestāžu darbiniekus;
4.4. kontrolēt cenu veidošanas noteikumu ievērošanu
tautsaimniecības nozarēs;
4.5. pildīt valsts pasūtītāja funkcijas ministrijai
nepieciešamo pētījumu veikšanai sociālo un ekonomisko zinātņu un
informātikas jomā;
4.6. noteiktā kārtībā izveidot, vadīt, reorganizēt vai
likvidēt tai pakļautos valsts uzņēmumus, organizācijas un
iestādes, apstiprināt to nolikumus.
5. Ekonomikas ministrija darbu organizē, pamatojoties uz
vienvadības un koleģialitātes principu savienošanu, nosakot
amatpersonu atbildību par tām uzticēto darba iecirkni vai
uzdevumu izpildi.
6. Lai maksimāli ievērotu iedzīvotāju intereses, kā arī
republikas infrastruktūras sociālās un ekonomiskās attīstības
vajadzības, Ekonomikas ministrija savus uzdevumus un funkcijas
veic, sadarbojoties ar vietējās pašvaldības iestādēm, kā arī
vispusīgi pēta un ievēro sabiedrības viedokli un nodrošina savā
darbībā atklātumu.
7. Ekonomikas ministriju vada ministrs, kuru saskaņā ar
republikas Konstitūciju ieceļ Latvijas Republikas Augstākā
Padome.
8. Ekonomikas ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra
priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas
Ministru Padome.
9. Ekonomikas ministrs:
9.1. ir atbildīgs par ministrijai uzlikto uzdevumu un
pienākumu izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas
struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi par ministrijas
atsevišķu darbības nozaru vadīšanu, kā arī par pakļauto iestāžu
un organizāciju darbu, ieceļ amatā un atbrīvo no amata
ministrijas centrālā aparāta darbiniekus un pakļauto iestāžu un
organizāciju vadītājus;
9.2. ministrijas kompetences ietvaros izdod pavēles un
instrukcijas un dod norādījumus, kas obligāti jāizpilda visām
Latvijas Republikas ministrijām, resoriem, apvienībām,
uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm (neatkarīgi no to īpašuma
formas), kā arī pilsoņiem, un pārbauda to izpildi.
10. Ekonomikas ministrijā ir pārvaldes un departamenti.
Departamentu direktorus pēc ekonomikas ministra priekšlikuma
ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru
Padome.
11. Cenu departamenta un Tirdzniecības politikas departamenta
direktors savas kompetences ietvaros ministrijas vārdā izdod
rīkojumus, kas ir obligāti visām ministrijām, resoriem un
neatkarīgi no to īpašuma formas - apvienībām, uzņēmumiem,
organizācijām un iestādēm.
12. Ekonomikas ministrijā var tikt izveidots ministrijas
augstākais konsultatīvais orgāns - Ekonomikas padome. Tās sastāvu
nosaka ministrs. Ekonomikas padome darbojas saskaņā ar nolikumu,
kuru apstiprina ekonomikas ministrs.
13. Centrālā aparāta struktūru un štatu sarakstu apstiprina
ministrs Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā
darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros.
14. Ekonomikas ministrijas darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo
no amata ekonomikas ministrs.
15. Ekonomikas ministrija ir juridiska persona, tai var būt
zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa
attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.