LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 177

Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumus:

- 1971. gada 16. septembra lēmumu Nr. 465 «Par Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts cenu komitejas nolikuma apstiprināšanu» ar visiem tā grozījumiem un papildinājumiem;

- 1982. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 546 «Par Latvijas PSR Valsts plāna komitejas nolikuma apstiprināšanu» ar visiem tā grozījumiem un papildinājumiem;

- 1985. gada 5. jūlija lēmumu Nr. 333 «Par Latvijas PSR Valsts darba un sociālo jautājumu komitejas nolikuma apstiprināšanu» ar visiem tā grozījumiem un papildinājumiem;

- 1990. gada 7. marta lēmuma Nr. 58 «Par Latvijas PSR Ekonomikas ministriju» 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 22. oktobrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 22. oktobra lēmumu Nr. 177

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (tālāk tekstā - «Ekonomikas ministrija») ir centrālā republikāniskā valsts pārvaldes iestāde, kas savas kompetences ietvaros izstrādā Valdības ekonomisko politiku un atbild par tās realizāciju republikas tautsaimniecībā.

2. Ekonomikas ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus.

3. Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. izstrādāt republikas tautsaimniecības perspektīvās attīstības koncepciju un koordinēt tās realizāciju;

3.2. izstrādāt republikas tautsaimniecības attīstības programmu un kontrolēt tās izpildi;

3.3. izstrādāt ekonomikas likumdošanas aktu projektus un priekšlikumus saimnieciskā mehānisma pilnveidošanai, apkopot ekonomiskās likumdošanas piemērošanas un saimnieciskā mehānisma darbības praksi;

3.4. izstrādāt un metodoloģiski vadīt īpašuma konversijas realizācijas pasākumus republikā;

3.5. sadarbībā ar vietējo pašvaldību izpildorgāniem un ministrijām nodrošināt republikā infrastruktūras attīstību, proporcionāli teritoriju un nozaru attīstībai, kā arī ražotājspēku racionālu izvietojumu;

3.6. piedalīties republikas ārējās ekonomiskās darbības koncepciju izstrādāšanā;

3.7. sagatavot ik ceturksni izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru Padomē jautājumus par stāvokli tautsaimniecībā un priekšlikumus tā uzlabošanai;

3.8. prognozēt preču, pakalpojumu un izejvielu konjunktūru un izstrādāt priekšlikumus republikas tautsaimniecības attīstībai;

3.9. izstrādāt kopīgi ar citārn ministrijām un resoriem starpvaldību ekonomisko nolīgumu projektus;

3.10. izstrādāt priekšlikumus par republikas tirgus aizsardzības mehānismu un to īstenot kopīgi ar republikas ministrijām un resoriem, noteikt kvotas un izsniegt licences produkcijas un pakalpojumu izvešanai no republikas un ievešanai republikā;

3.11. izstrādāt priekšlikumus par valsts vajadzībām nepieciešamajiem darbiem un piegādēm;

3.12. izstrādāt valsts demogrāfisko politiku un migrācijas politiku, koordinēt to realizāciju;

3.13. prognozēt darbaspēka tirgu, izstrādāt iedzīvotāju nodarbinātības valsts politiku un regulēt iedzīvotāju nodarbinātību;

3.14. izvērtēt iedzīvotāju dzīves līmeni, prognozēt tā perspektīvas, izstrādāt ekonomiski pamatotus priekšlikumus iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, ietverot minimālo darba algas un pensijas līmeni, stipendiju un pabalstu apmērus, dzīves līmeņa indeksācijas koeficientus;

3.15. izstrādāt valsts investīciju politiku;

3.16. izstrādāt priekšlikumus valsts cenu politikai, prognozēt cenu un tarifu līmeņus;

3.17. izstrādāt priekšlikumus par kārtību, kādā tiek noteiktas un grozītas līgumcenas, komerccenas un cietās valsts cenas un tarifi visiem rūpnieciskās un lauksaimnieciskās produkcijas, kā arī pakalpojumu veidiem;

3.18. izstrādāt galveno materiālo resursu un darbaspēka resursu bilanci, piedalīties finansu kopsavilkuma bilances sastādīšanā;

3.19. izstrādāt un īstenot valsts ekonomiskās regulēšanas principus vides aizsardzībā un ārkārtējās situācijās;

3.20. koordinēt tautsaimniecības kadru sagatavošanas, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanas jautājumus republikā.

4. Ekonomikas ministrija ir tiesīga:

4.1. pieprasīt no ministrijām un resoriem, uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, kā arī no vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām materiālus, kuri nepieciešami Ekonomikas ministrijas kompetencē esošo jautājumu izlemšanai;

4.2. izskatīt un dot atzinumus par ārpusresoru un kopuzņēmumu uzņēmējdarbības lietderību un atbilstību republikas ekonomikas interesēm;

4.3. iesaistīt uz līgumu pamata attiecīgu ekonomisko problēmu risināšanā zinātniskās pētniecības, tehnoloģijas, projektēšanas un konstruēšanas organizāciju darbiniekus, augstāko mācību iestāžu un citu iestāžu darbiniekus;

4.4. kontrolēt cenu veidošanas noteikumu ievērošanu tautsaimniecības nozarēs;

4.5. pildīt valsts pasūtītāja funkcijas ministrijai nepieciešamo pētījumu veikšanai sociālo un ekonomisko zinātņu un informātikas jomā;

4.6. noteiktā kārtībā izveidot, vadīt, reorganizēt vai likvidēt tai pakļautos valsts uzņēmumus, organizācijas un iestādes, apstiprināt to nolikumus.

5. Ekonomikas ministrija darbu organizē, pamatojoties uz vienvadības un koleģialitātes principu savienošanu, nosakot amatpersonu atbildību par tām uzticēto darba iecirkni vai uzdevumu izpildi.

6. Lai maksimāli ievērotu iedzīvotāju intereses, kā arī republikas infrastruktūras sociālās un ekonomiskās attīstības vajadzības, Ekonomikas ministrija savus uzdevumus un funkcijas veic, sadarbojoties ar vietējās pašvaldības iestādēm, kā arī vispusīgi pēta un ievēro sabiedrības viedokli un nodrošina savā darbībā atklātumu.

7. Ekonomikas ministriju vada ministrs, kuru saskaņā ar republikas Konstitūciju ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

8. Ekonomikas ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

9. Ekonomikas ministrs:

9.1. ir atbildīgs par ministrijai uzlikto uzdevumu un pienākumu izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi par ministrijas atsevišķu darbības nozaru vadīšanu, kā arī par pakļauto iestāžu un organizāciju darbu, ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas centrālā aparāta darbiniekus un pakļauto iestāžu un organizāciju vadītājus;

9.2. ministrijas kompetences ietvaros izdod pavēles un instrukcijas un dod norādījumus, kas obligāti jāizpilda visām Latvijas Republikas ministrijām, resoriem, apvienībām, uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm (neatkarīgi no to īpašuma formas), kā arī pilsoņiem, un pārbauda to izpildi.

10. Ekonomikas ministrijā ir pārvaldes un departamenti. Departamentu direktorus pēc ekonomikas ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

11. Cenu departamenta un Tirdzniecības politikas departamenta direktors savas kompetences ietvaros ministrijas vārdā izdod rīkojumus, kas ir obligāti visām ministrijām, resoriem un neatkarīgi no to īpašuma formas - apvienībām, uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm.

12. Ekonomikas ministrijā var tikt izveidots ministrijas augstākais konsultatīvais orgāns - Ekonomikas padome. Tās sastāvu nosaka ministrs. Ekonomikas padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina ekonomikas ministrs.

13. Centrālā aparāta struktūru un štatu sarakstu apstiprina ministrs Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros.

14. Ekonomikas ministrijas darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata ekonomikas ministrs.

15. Ekonomikas ministrija ir juridiska persona, tai var būt zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.