LATVIJAS REPUBLIKAS
MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 189
Par ikgadējo
atvaļinājumu aprēķināšanas kārtību
Saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 27. jūnija likumu
«Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR darba likumu
kodeksā» un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 27.
jūnija lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par grozījumiem un
papildinājumiem Latvijas PSR darba likumu kodeksā» spēkā stāšanās
kārtību» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienotos Noteikumus par ikgadējo
atvaļinājumu aprēķināšanas kārtību.
2. Noteikt, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 1991. gada 1.
janvāri.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības
lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 2. novembrī
APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 2. novembra lēmumu Nr. 389
NOTEIKUMI
par ikgadējo atvaļinājumu aprēķināšanas kārtību
1. Strādājošo kategorijām, kam līdzšinējā likumdošanā ikgadējā
atvaļinājuma ilgums noteikts 36 un 48 darba dienas, atvaļinājuma
ilgums attiecīgi ir 6 un 8 kalendāra nedēļas.
2. Papildatvaļinājumus (Latvijas PSR darba likumu kodeksa 78.
pants) piešķir darba dienās, tās pieskaitot pamatatvaļinājumam -
četrām kalendāra nedēļām.
3. Ikgadējo papildatvaļinājumu - trīs darba dienas -
sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem
vai kuru kopšanā ir bērns invalīds (Latvijas PSR darba likumu
kodeksa 78. panta 2. punkts) parasti piešķir, pievienojot to
pamatatvaļinājumam. Pēc sievietes vēlēšanās šo atvaļinājumu var
piešķirt jebkurā citā viņai izdevīgā laikā.
Gadā, kad bērns sasniedz 16 gadu vecumu, minēto
papildatvaļinājumu piešķir neatkarīgi no tā, kad bērns sasniedz
šo vecumu - pirms vai pēc sievietes ikgadējā atvaļinājuma.
Ikgadējo papildatvaļinājumu, ko piešķir sievietēm, kurām ir
trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai kuru kopšanā ir
bērns invalīds, pievieno citiem papildatvaļinājumiem
(papildatvaļinājumi sakarā ar kaitīgiem vai smagiem darba
apstākļiem, par ilgstošu darbu vienā uzņēmumā vai organizācijā,
par nenormētu darba dienu u. c.).
4. Kārtība, kādā saīsināms ikgadējais pamatatvaļinajums un
papildatvaļinājums strādniekiem un kalpotājiem, kas kavējuši
darbu bez attaisnojošiem iemesliem (arī tad, ja darba dienas
gaitā kavēts ilgāk par trim stundām), tiek paredzēta kolektīvajā
līgumā vai iekšējās darba kārtības noteikumos, ievērojot Latvijas
PSR darba likumu kodeksa 74. panta ceturtajā daļā viņiem noteikto
ikgadējā pamatatvaļinājuma minimālo ilgumu.