LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 128

Par nacionālās kinematogrāfijas tālāko attīstību

Lai sekmētu nacionālās kinematogrāfijas tālāko attīstību republikā un nodrošinātu tās radošā potenciāla saglabāšanu un pilnveidošanu, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Pieņemt Republikāniskās radošās ražošanas apvienības «Latvijas kino» (tālāk tekstā - apvienība «Latvijas kino») un Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšlikumu par Latvijas kinematogrāfijas attīstības fonda dibināšanu apvienībā «Latvijas kino», lai radītu papildavotu nacionālā kino un video finansēšanai, augstvērtīgu nacionālā un pasaules kino mākslas darbu iepirkšanai un kinematogrāfistu kadru sagatavošanai.

Apvienībai «Latvijas kino» kopīgi ar Latvijas Kinematogrāfistu savienību izstrādāt un pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju apstiprināt Latvijas kinematogrāfijas attīstības fonda nolikumu.

2. Noteikt, ka:

2.1. sākot ar 1991. gadu, apvienība «Latvijas kino» kopā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienību veido un realizē uz līgumu pamata valsts pasūtījumu mākslas, dokumentālo, bērnu un multiplikācijas filmu ražošanai, kā arī filmu iegādei, to iznomāšanai un demonstrēšanai republikā;

2.2. līdz Latvijas kinematogrāfijas attīstības fonda izveidošanai minētais valsts pasūtījums tiek dotēts no republikas budžeta.

3. Atļaut apvienībai «Latvijas kino» izmaksāt no apvienības Radošo darbinieku sociālo garantiju fonda (tālāk tekstā - «Fonds») kinospeciālistiem, kuri tiek atbrīvoti no darba kino un video studijās sakarā ar līgumu sistēmas ieviešanu, naudas kompensāciju pēc darbā iekārtošanās termiņa izbeigšanās.

Kompensācijas maksimālais izmaksas ilgums nedrīkst pārsniegt 3 gadus, bet tās apmērs -66 procentus no amatalgas, kādu saņēma šie kinodarbinieki.

Kompensācijas izmaksa tiek pārtraukta, ja kinospeciālists iestājas darbā, un tiek izbeigta, kad viņš sasniedz pensijas vecumu.

Apvienībai «Latvijas kino» kopīgi ar Latvijas Kinematogrāfistu savienību izstrādāt un pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju apstiprināt Fonda nolikumu, paredzot tajā, ka kompensācijas apmērs un izmaksas ilgums tiek noteikts atkarībā no kinodarbinieka specialitātes, viņam piešķirtās kategorijas un darba pārtraukuma ilguma.

4. Noteikt, ka:

4.1. 3. punktā minēto kompensāciju var izmaksāt:

- mākslas filmu žanrā: kinorežisoriem inscenētājiem, kinooperatoriem inscenētājiem, māksliniekiem inscenētājiem (dekorāciju mākslinieki, kostīmmākslinieki) un skaņu operatoriem;

- populārzinātniskajā, mācību, hronikas un dokumentālajā žanrā: kinorežisoriem, kinooperatoriem un skaņu operatoriem;

- multiplikācijas žanrā: kinorežisoriem multiplikatoriem, kinooperatoriem, māksliniekiem inscenētājiem un skaņu operatoriem;

4.2. Fonda līdzekļi tiek veidoti vienādās daļās no filmu tāmēs iekļautā uzrēķina filmu ražošanas izmaksām un no atskaitījumiem no 4.1. apakšpunktā minēto kinospeciālistu autoratlīdzības un darba algas summām saskaņā ar normatīvu, ko apstiprina apvienība «Latvijas kino».

5. Noteikt, ka uzņēmumi, organizācijas un iestādes, kas ir kinofilmu īpašnieki, pēc kinofilmu iznomas atļaujas apliecības saņemšanas apvienībā «Latvijas kino» var patstāvīgi organizēt kinoprodukcijas nomu un demonstrējumus.

Apvienībai «Latvijas kino» līdz 1990. gada 1. oktobrim izstrādāt un apstiprināt nolikumu par kinofilmu iznomas atļaujas apliecību.

6. Apvienībai «Latvijas kino» līdz 1990. gada 15. oktobrim sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ekonomikas ministrijā priekšlikumus par biļešu maksimālajām cenām kinofilmu demonstrējumiem.

7. Noteikt, ka biļešu cenas kinofilmu demonstrējumiem, sākot ar 1991. gada 1. janvāri, nosaka attiecīgās rajonu un pilsētu Tautas deputātu padomes, nepārsniedzot Ekonomikas ministrijas apstiprinātās maksimālās cenas.

8. Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejai divu mēnešu laikā izskatīt jautājumu par apvienības «Latvijas kino» un Latvijas Kinematogrāfistu savienības firmas kinoteātra atvēršanu Rīgā uz viena no esošo kinoteātru bāzes.

9. Attiecināt uz apvienību «Latvijas kino» Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 21. februāra rīkojumu Nr. 46-r pielikumā rindā «Citi» noteiktos valūtas atskaitījumu normatīvus.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K.  LĪCIS

Rīgā 1990. gada 17. septembrī