LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 138

Par grozījumiem un papildinājumiem dažos republikas Valdības lēmumos migrācijas regulēšanas jautājumos

Lai uzlabotu migrācijas procesu regulēšanu republikā tās pamatiedzīvotāju interesēs, kā arī lai veicinātu pamatnācijas pilsoņu atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi republikā, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Izdarīt Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989. gada 14. februāra lēmumā Nr. 46 «Par pasākumiem iedzīvotāju skaita nepamatota mehāniskā pieauguma pārtraukšanai un migrācijas procesu regulēšanai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā» (Ziņotājs, 1989, Nr. 15) šādus grozījumus un papildinājumus:

1.1. izteikt 2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

«2.4. uz personām, ko ievēlējusi vai iecēlusi amatā Latvijas Republikas Augstākā Padome un Latvijas Republikas Ministru Padome;»;

1.2. papildināt 2.7. apakšpunkta pirmo rindkopu ar šāda satura teikumu: «Šis ierobežojums nav attiecināms uz pamatnācijas pilsoņiem, kuri sakarā ar dzīvojamo telpu apmaiņu ierodas republikā, ja uz katru ģimenes locekli ir ne mazāk kā 9 kvadrātmetri dzīvojamās platības.»;

1.3. izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

«13. Atļaut pārdot valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda, kā arī personiskā īpašumā esošos dzīvokļus un mājas tikai tiem pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo un ir pierakstīti republikā ne mazāk kā pēdējos 10 gadus.

Šī kārtība nav attiecināma uz pamatnācijas pilsoņiem, kuri ierodas republikā uz pastāvīgu dzīvi, kā arī uz personām, kas nelikumīgi notiesātas (administratīvi izsūtītas) un pēc tam reabilitētas, ja līdz notiesāšanai (administratīvai izsūtīšanai) viņas dzīvojušas republikas attiecīgajā apdzīvotajā vietā, kā arī tā nav attiecināma uz viņu bērniem, kas dzimuši izsūtījuma vietās.»;

1.4. papildināt «Kārtību un apmērus, kādos rajonu un pilsētu (republikas pakļautības pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomiteju ārpusbudžeta kontos pārskaitāmas iemaksu summas par darbiniekiem, ko iesaista darbā no vietām ārpus Latvijas PSR, kā arī ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona robežām» ar 9. punktu šādā redakcijā:

«9. Ja pilsoņus pieņem darbā, pārkāpjot šos noteikumus, lēmumā noteiktajā apmērā iemaksu summas pēc izpildkomitejas prasības tiek norakstītas no attiecīgās ministrijas, valsts komitejas, resora, apvienības, uzņēmuma, iestādes vai organizācijas {arī sabiedriskās vai kooperatīvās organizācijas) konta bezstrīdus kārtībā un ieskaitītas izpildkomitejas ārpusbudžeta kontā.»

2. Izteikt Latvijas PSR Ministru Padomes 1983. gada 16. februāra lēmuma Nr. 71 (Ziņotājs, 1983, Nr. 10) «Par dzīvokļu celtniecības kooperāciju» (Latvijas PSR Ministru Padomes 1984. gada 20. augusta lēmuma Nr. 521 redakcijā; Ziņotājs, 1984, Nr. 43) 2. punkta septīto un astoto rindkopu šādā redakcijā:

«Pilsoņu uzskaitē, kuri vēlas iestāties dzīvokļu celtniecības kooperatīvā, uzņem pilsoņus, kuriem nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus un kuri pastāvīgi dzīvo un ir pierakstīti attiecīgajās republikāniskajās pilsētās ne mazāk kā pēdējos 10 gadus. Pastāvīgās dzīves laiku, kāds nepieciešams, lai ņemtu uzskaitē, pārējās republikas apdzīvotajās vietās nosaka vietējās Tautas deputātu padomes.

Pilsoņu uzskaitē, kuri vēlas iestāties dzīvokļu celtniecības kooperatīvā, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo attiecīgajā apdzīvotajā vietā pēdējos 10 gadus, uzņem pilsoņus, kas minēti ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 6. decembra lēmumu Nr. 254 apstiprinātā «Nolikuma par dzīvojamo telpu piešķiršanas kārtību Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā» 7.3. un 8.3. apakšpunktā, kā arī pamatnācijas pilsoņus, kuri ierodas republikā uz pastāvīgu dzīvi.»

3. Izteikt ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1975. gada 16. oktobra lēmumu Nr. 513 (Ziņotājs, 1975, Nr. 52) apstiprinātās «Instrukcijas par kārtību, kādā Latvijas PSR pilsētu, ciematu un ciemu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas izpilda notariālās darbības» 38. punkta (Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 16. maija lēmuma Nr. 138 redakcijā; Ziņotājs, 1989, Nr. 33) pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

«- personiskajā īpašumā esošās dzīvojamās mājas tiks pārdotas tikai tiem pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo un ir pierakstīti Latvijas Republikas teritorijā ne mazāk kā pēdējos 10 gadus. Šī kārtība nav attiecināma uz pamatnācijas pilsoņiem, kuri ierodas republikā uz pastāvīgu dzīvi, kā arī uz personām, kas nelikumīgi notiesātas (administratīvi izsūtītas) un pēc tam reabilitētas, ja līdz notiesāšanai (administratīvai izsūtīšanai) viņas pastāvīgi dzīvojušas republikas attiecīgajā apdzīvotajā vietā, kā arī tā nav attiecināma uz viņu bērniem, kuri dzimuši izsūtījuma vietās.»

4. Izdarīt Latvijas PSR Ministru Padomes 1974. gada 10. novembra lēmumā Nr. 613 «Par dažiem pilsoņu pierakstīšanās noteikumiem» (Ziņotājs, 1975, Nr. 2) šādus grozījumus un papildinājumus:

4.1. izteikt 1. punkta «a» apakšpunktu šādā redakcijā:

«a) laulātais - otra laulātā dzīvojamā platībā.

Ja viens no laulātajiem iebraucis Latvijas Republikā no citas republikas vai valsts, viņu pieraksta uz laiku līdz 5 gadiem. Pagaidu pierakstam beidzoties, laulātais tiek pierakstīts uz pastāvīgu dzīvi;»;

4.2. papildināt 3. punktu ar «f» apakšpunktu šādā redakcijā:

«f) Jūras flotes ekipāžu locekļus, kuri dzīvo uz kuģiem un kuriem nav pieraksta kuģu pierakstīšanās ostās vai apdzīvotajās vietās, kurās dislocēti šo kuģu apkalpojošie dienesti, - konkrētajā peldošā līdzeklī vai dzīvojamā platībā, bet ne ilgāk kā uz 2 gadiem, bez izrakstīšanās no pastāvīgās dzīvesvietas.

Šāda kārtība piemērojama arī citām personām, kuru darbs saistīts ar pastāvīgu pārvietošanos.»

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 27. septembrī