LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 110

Par Latvijas Republikas Sakaru ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Sakaru ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 28. aprīļa lēmumu Nr. 108 «Par Latvijas PSR Sakaru ministrijas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1989, Nr. 30).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 23. augustā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 23. augusta lēmumu Nr. 110

Latvijas Republikas Sakaru ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Sakaru ministrija (tālāk tekstā - «Sakaru ministrija») ir valsts pārvaldes orgāns, kas īsteno vienotu valsts politiku sakaru jomā. Ministrija, pamatojoties uz starpvaldību un starpvalstu nolīgumiem, sadarbojas ar PSRS, kā arī ar citu valstu sakaru administrācijām.

2. Sakaru ministrijas sistēmā ietilpst sakaru nozares valsts apvienības un uzņēmumi.

3. Sakaru ministrijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. republikas iedzīvotāju un tautas saimniecības nodrošināšana ar pasta, telegrāfa, telefona, teleksa un telefaksa sakaru pakalpojumiem, televīzijas un radio pārraidēm un radiosakariem, periodisko preses izdevumu izplatīšanas organizēšana uz līgumu pamata, kā arī telekomunikāciju tīklu izveidošana;

3.2. republikas vispārējās lietošanas sakaru tīklu darbības koordinēšana un regulēšana valsts interesēs;

3.3. visa veida uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana sakaru nozarē.

4. Sakaru ministrija veic šādas funkcijas:

4.1. vispusīgi izpētot sabiedrības viedokli, izstrādā pēc saskaņošanas ar vietējās pašvaldības iestādēm sakaru līdzekļu un uzņēmumu attīstības un izvietojuma shēmu un nodrošina tās realizāciju;

4.2. izstrādā sakaru nozares attīstības koncepciju un nodrošina tās realizāciju, prognozē un izstrādā nozares tehniskās, ekonomiskās un sociālās attīstības pamatvirzienus, sakaru pakalpojumu apjomu un nomenklatūras pieaugumu, kā arī finansē attiecīgās valsts programmas;

4.3. nosaka un realizē vienotu sakaru attīstības tehnisko politiku republikas tautas saimniecībā, kā arī vienotu tehnisko normatīvu sistēmu un kontrolē šīs sistēmas izpildi;

4.4. noteiktā kārtībā izsniedz atļaujas (licences, koncesijas) jebkura veida radio raidierīču un augstfrekvences signālu izstarotājierīču iegādei, būvei un ekspluatācijai, nosaka darba frekvences un kontrolē to pareizu lietošanu;

4.5. īsteno valsts kontroli pār likumības ievērošanu nozarē un nodrošina savā darbībā atklātumu;

4.6. kopā ar citām tautas saimniecības nozarēm piedalās ekonomiski pamatotas nodokļu politikas veidošanā un visu veidu sakaru pakalpojumu cenu un tarifu noteikšanā un ieviešanā;

4.7. koordinē valsts pasūtījumā paredzēto celtniecības objektu finansēšanu un celtniecību nozarē;

4.8. koordinē modernas tehnikas un jaunu, efektīvu sakaru veidu un līdzekļu izstrādāšanu, iegādi un ieviešanu;

4.9. organizē sakaru nozares tehniskās informācijas sistēmu un nodrošina sabiedrību ar nepieciešamo informāciju par sakaru nozares darbību;

4.10. attīsta starptautiskos sakarus;

4.11. organizē sakaru darbinieku sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu un izveido šim nolūkam nepieciešamo materiāltehnisko bāzi, kā arī veido kadru rezervi;

4.12. pārejas posmā uz tirgus attiecībām sadala centralizēti piešķirtos materiālo resursu fondus nozares valsts apvienībām un uzņēmumiem;

4.13. izmanto ekonomiskās un tiesiskās pārvaldīšanas metodes bez tiešas iejaukšanās sakaru nozares valsts apvienību un uzņēmumu saimnieciskajā darbībā, kā arī koordinē tā attīstību un sadarbību.

5. Sakaru ministrijai ir tiesības:

5.1. izveidot, reorganizēt un likvidēt sakaru nozares valsts apvienības un uzņēmumus, ņemot vērā nepieciešamību apmierināt iedzīvotāju un tautas saimniecības vajadzības pēc sakaru pakalpojumiem;

5.2. saņemt no ministrijām, resoriem un vietējās pašvaldības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām darbam nepieciešamos datus valsts statistisko pārskatu paredzētajā apjomā.

6. Sakaru ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju, likumus, Valdības lēmumus un rīkojumus, starptautiskos un citus normatīvos aktus, kā arī šo nolikumu.

7. Sakaru ministriju vada ministrs, kuru ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

8. Sakaru ministrs:

8.1. koordinē visas nozares darbību un ir personiski atbildīgs par ministrijai uzlikto uzdevumu izpildi;

8.2. nosaka savu vietnieku, aparāta darbinieku un sakaru nozares valsts apvienību un uzņēmumu vadītāju atbildības pakāpi;

8.3. noteiktā kārtībā pieņem darbā, pārceļ, kā arī atbrīvo no darba Sakaru ministrijas aparāta darbiniekus un sakaru nozares valsts apvienību un uzņēmumu vadītājus;

8.4. apstiprina ministrijas aparāta struktūru, štatus un amatalgu likmes Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā darbinieku maksimālā skaita un darba samaksas fonda ietvaros, kā arī ministrijas struktūrvienību vadītāju padomes nolikumus, vadītāju padomes un zinātniski tehniskās padomes sastāvu un to nolikumus, sakaru nozares valsts apvienību un uzņēmumu statūtus;

8.5. savas kompetences ietvaros izdod pavēles, instrukcijas, norādījumus, kas obligāti jāizpilda sakaru nozares valsts apvienībām un uzņēmumiem, un organizē to izpildes kontroli.

9. Lai koordinētu sakaru līdzekļu attīstības svarīgākos jautājumus, Sakaru ministrija izveido sakaru nozares vadītāju padomi.

10. Zinātnes sasniegumu un labākās pieredzes izmantošanai un ieviešanai sakaru nozarē ministrijā var tikt izveidota zinātniski tehniskā padome.

11. Sakaru ministrija ir juridiska persona. Tai var būt zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu valsts valodā.