Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par kultūras pieminekļu aizsardzību

Kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, kultūras pieminekļu izmantošanu un to popularizēšanu.

Pirmā nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma objekts

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

2. pants. Kultūras pieminekļu veidi

Ir šādi kultūras pieminekļu veidi:

1. Nekustamie kultūras pieminekļi:

— atsevišķi objekti — ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas;

— kompleksi objekti — arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas.

2. Kustamie kultūras pieminekļi:

— atsevišķi objekti — arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti;

— kompleksi objekti — vēsturiski izveidojušies kompleksi, atsevišķu objektu fondi un kolekcijas, kas ir nedalāma kultūrvēsturiska vērtība.

Par kultūras pieminekļiem atzīstami gan savā sākotnējā izskatā saglabājušies objekti, gan to atsevišķas daļas un fragmenti.

3. pants. Aizliegums nojaukt, pārvietot un pārveidot kultūras pieminekļus

Kultūras pieminekļus ir aizliegts nojaukt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumos ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana pieļaujama vienīgi nolūkā piešķirt tam sākotnējo veidolu.

4. pants. Aizliegums izvest kultūras pieminekļus

Kultūras pieminekļus ir aizliegts izvest ārpus Latvijas Republikas. Kultūras pieminekļu pagaidu izvešana iespējama tikai ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atļauju.

5. pants. Valsts pārvalde kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā

Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Latvijas Republikas valdība un pašvaldības, to realizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija), un to noteikumi, instrukcijas un norādījumi kultūras pieminekļu aizsardzības, izmantošanas, uzskaites un restaurācijas jautājumos ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām.

6. pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rajonos, republikas pilsētās un pilsētas rajonos ieceļ valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas ir pakļauts tieši inspekcijai. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors:

1) kontrolē, kā attiecīgajā reģionā tiek ievēroti likumdošanas akti par kultūras pieminekļu aizsardzību;

2) uztur saikni starp kultūras pieminekļu īpašniekiem, valdītājiem vai izmantotājiem, pašvaldībām un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Otrā nodaļa
KULTŪRAS PIEMINEKĻU ĪPAŠUMA UN IZMANTOŠANAS TIESĪBAS

7. pants. Kultūras pieminekļu īpašuma tiesības

Kultūras pieminekļi Latvijas Republikā var atrasties valsts un pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā.

Nostiprinot īpašuma tiesības uz kustamo īpašumu, kurš atzīts par kultūras pieminekli, zemes grāmatās izdarāma attiecīga atzime par tiesību aprobežojumiem. Atzīme tiek izdarīta uz attiecīgo valsts pārvaldes institūciju lūguma pamata. Ja īpašumtiesību dokumentā ir norādīts, ka nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats atzīmes izdarīšanai zemes grāmatās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

8. pants. Darījumi ar kultūras pieminekļiem

Civiltiesiskajos darījumos, kas tiek slēgti nolūkā mainīt kultūras pieminekļa īpašnieku, valstij ir pirmpirkuma tiesības.

Kultūras pieminekļa īpašnieka maiņa var notikt tikai tad, ja nākamais īpašnieks ir iepazinies ar pieminekļa aizsardzības līgumu un ar parakstu apliecinājis saistību pārņemšanu.

Aizliegts atsavināt atsevišķi viena pieminekļa vai pieminekļu kompleksa daļas, ja to atsavināšanas rezultātā tiek apdraudēta pieminekļa saglabāšana.

9. pants. Kārtība, kādā piešķir zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi

Zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā zemes likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai īpašnieks noslēdzis līgumu par kultūras pieminekļu aizsardzību ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

10. pants. Saimnieciskās darbības ierobežošana kultūras pieminekļos

Saimnieciskā darbība un cita veida darbība kultūras pieminekļos (to teritorijās, zonās, muzeju rezervātos, nacionālajos parkos u. c.), kā arī kultūras pieminekļu attēlu un simbolu izmantošana komercdarbībai atļauta tikai ar kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu.

11. pants. Kultūras pieminekļu saglabāšanas nodrošināšana

Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā vai atrodas uz tiem īpašumā vai lietošanā nodotā zemes gabala. Tām jāievēro likumdošanas aktos un līgumos paredzētie kultūras pieminekļu aizsardzības, izmantošanas, uzskaites, restaurācijas un remonta noteikumi.

Trešā nodaļa
KULTŪRAS PIEMINEKĻU VALSTS UZSKAITE

12. pants. Kultūras pieminekļu valsts uzskaites organizācija

Kultūras vērtības, kuras pretendē uz iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir pakļautas valsts uzskaitei neatkarīgi no tā, kā īpašumā, valdījumā vai izmantošanā tās atrodas. Pieminekļu valsts uzskaite aptver pieminekļu apzināšanu un apsekošanu, to vēsturiskās, zinātniskās, mākslinieciskās, arhitektoniskās, arheoloģiskās, etnogrāfiskās vai citādas kultūras vērtības noteikšanu, to fiksāciju un izpēti, uzskaites dokumentu sagatavošanu.

13. pants. Tiesības apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība

Kultūras pieminekļu aizsardzības valsts iestādēm ir tiesības apsekot objektus, kuriem ir kultūras vērtība, lai izlemtu jautājumu par to ņemšanu valsts uzskaitē. Jaunatklāto kultūras pieminekļu īpašniekiem un lietotājiem jāievēro kultūras pieminekļu aizsardzības valsts iestāžu izvirzītie noteikumi.

14. pants. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir kultūras pieminekļu aizsardzības dokuments. Kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts un vietējās nozīmes pieminekļos.

Kultūras vērtības valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauj Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Attiecīgais objekts iegūst kultūras pieminekļa statusu ar brīdi, kad tas iekļauts sarakstā.

Kultūras vērtības īpašniekam par viņa īpašumā esošā objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā rakstveidā paziņo Latvijas Republikas Kultūras ministrija un nosūta viņam kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus.

Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana. Viņam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, kas radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem vai zemes atsavināšanu. Kultūras vērtības īpašnieks savu attieksmi pret objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā 30 dienu laikā paziņo Latvijas Republikas Kultūras ministrijai. Nekustamo kultūras pieminekļu saraksts tiek publicēts.

Kultūras pieminekļu un to teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

15. pants. Objekta izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta

Objekta izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pieļaujama, ja objekts pilnībā zaudējis savu kultūras pieminekļa vērtību. Objektus no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta izslēdz Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Tā informē sabiedrību par priekšlikumu izslēgt kultūras pieminekli no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, publicējot priekšlikumu, tā motivāciju un īsas ziņas par attiecīgo objektu.

16. pants. Īpaši aizsargājamie kultūras pieminekļi

Kultūras pieminekļu ansambļus un kompleksus, kuriem ir sevišķa vēsturiska, zinātniska vai mākslinieciska vērtība, ar Ministru kabineta lēmumu var izsludināt par kultūras pieminekļu rezervātiem, kas aizsargājami saskaņā ar nolikumu par katru no šiem rezervātiem. Nolikumus par kultūras pieminekļu rezervātiem apstiprina Ministru kabinets.

(02.12.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.12.1993.)

17. pants. Jaunatklāto kultūras pieminekļu aizsardzība

Jaunatklātie objekti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas, līdz jautājuma izlemšanai par šo objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad par to ticis informēts objekta īpašnieks, atrodas valsts aizsardzībā.

18. pants. Muzejos, bibliotēkās un arhīvos esošo kultūras vērtību valsts aizsardzība

Muzejos un bibliotēkās esošo kultūras vērtību valsts uzskaiti un aizsardzību veic kārtībā, kāda paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muzeju un bibliotēku fondiem. Dokumentāro pieminekļu uzskaites kārtību nosaka Latvijas Republikas likums «Par Valsts arhīviem».

19. pants. Kultūras pieminekļu izmantošana

Prioritāri kultūras pieminekļus izmanto zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem. Kultūras pieminekļu izmantošana saimnieciskajā darbībā pieļaujama vienīgi tad, ja tā nekaitē piemineklim, nemazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību.

Ceturtā nodaļa
KULTŪRAS PIEMINEKĻU SAGLABĀŠANA

20. pants. Līguma slēgšana par kultūras pieminekļa aizsardzību

Kultūras pieminekļa īpašniekam ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju jāslēdz līgums par pieminekļa aizsardzību.

Ja kultūras pieminekļa īpašnieks izīrē kultūras pieminekli uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem, īres līgums jāsaskaņo ar attiecīgā reģiona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru.

21. pants. Kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas, restaurācijas un remonta darbu veikšanas kārtība

Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, arī arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

22. pants. Kultūras pieminekļu saglabāšana, veicot celtniecības un citus darbus

Pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.

23. pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonas

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Zonas un to uzturēšanas režīmu nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem lauku apdzīvotajās vietās ir aizsardzības zona 500 metru attālumā, bet pilsētās — 100 metru attālumā. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

24. pants. Kultūras pieminekļu saglabāšanas finansēšana

Kultūras pieminekļa konservāciju, restaurāciju un remontu veic kultūras pieminekļa īpašnieks par saviem līdzekļiem.

Pēc Latvijas Republikas Kultūras ministrijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, bet no pašvaldību budžetiem — līdzekļus saimnieciski neizmantojamu vietējās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai. Izpētes darbus, kuri nepieciešami sakarā ar celtniecības, meliorācijas, ceļu būves un citas saimnieciskās darbības veikšanu, finansē darbu izpildītājs. uz pasūtītāja rēķina.

25. pants. No kultūras pieminekļu izmantošanas iegūto līdzekļu izlietošana

Naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst par kultūras pieminekļu izīrēšanu, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības atskaitījumus, soda naudu un zaudējumu atlīdzību par pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu ieskaita pagasta vai pilsētas pašvaldības ārpusbudžeta ieņēmumos. Šos līdzekļus atļauts izmantot kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, restaurācijai un remontam, kā arī lai materiāli stimulētu kultūras pieminekļu īpašniekus īstenot pieminekļu aizsardzības pasākumus.

Piektā nodaļa
UZRAUDZĪBA UN KONTROLE PĀR KULTŪRAS PIEMINEKĻU
LIKUMDOŠANAS AKTU IEVĒROŠANU
ATBILDĪBA PAR KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS
LIKUMDOŠANAS AKTU PĀRKĀPUMIEM

26. pants. Valsts uzraudzība un kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt kultūras pieminekļu aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai izmantošanā piemineklis atrodas;

2) apturēt jebkuru saimniecisko darbību kultūras pieminekļu tiešā tuvumā vai to aizsardzības zonā vai ierobežot transportlīdzekļu kustību gadījumos, kad tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi un apdraudēti kultūras pieminekļi, līdz brīdim, kad draudi kultūras piemineklim novērsti;

3) ierosināt, lai tiek apturēta amatpersonu vai pašvaldības iestāžu lēmumu izpilde, ja šie lēmumi ir pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzības likumdošanas aktiem, līdz šo lēmumu izskatīšanai no jauna likumā noteiktajā kārtībā;

4) ierosināt, lai banku iestādes pārtrauc tādu darbu finansēšanu, kurus veicot tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības likumdošanas akti;

5) celt prasību pret fiziskajām un juridiskajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tās nodarījušas kaitējumu kultūras piemineklim;

6) sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem;

7) pārbaudīt antikvariātus un komisijas veikalus, mākslas salonus un kultūras vērtību izsoles, lai novērstu nelikumīgus darījumus ar kultūras pieminekļiem vai, ja tas nepieciešams, ņemtu tos valsts aizsardzībā kā kultūras vērtības;

8) aprīkot inspekcijas transportlīdzekļus ar speciālām gaismas ierīcēm un signālierīcēm, izmantot krāsu un uzrakstu grafisko noformējumu.

27. pants. Kultūras pieminekļu atsavināšanas kārtība

Kultūras pieminekļus, kuru saglabāšanu īpašnieks nenodrošina, pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma atsavina tiesas ceļā. Namīpašumu atsavināšanas gadījumā īrnieku tiesības tiek saglabātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

28. pants. Kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskā vērtība

Katram kultūras piemineklim var noteikt tā kultūrvēsturisko vērtību. To veic Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Atlīdzība par kaitējumu, kas nodarīts kultūras piemineklim, tiek aprēķināta atbilstoši šim kultūras piemineklim noteiktajai kultūrvēsturiskajai vērtībai.

29. pants. Sabiedriskā kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību

Sabiedrisko kontroli pār kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji. Šīs kontroles mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas programmas.

30. pants. Atbildība par kultūras pieminekļu aizsardzības likumdošanas aktu pārkāpumiem

Darījumi ar kultūras pieminekļiem, kas veikti, pārkāpjot likumā noteikto kārtību, atzīstami par spēkā neesošiem.

Par kultūras pieminekļu aizsardzības, izmantošanas, uzskaites, restaurācijas un remonta noteikumu neizpildīšanu, kultūras pieminekļu aizsardzības zonu režīma pārkāpšanu un par citiem likumdošanas aktos paredzētajiem pārkāpumiem personas saucamas pie kriminālās, administratīvās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Sestā nodaļa
STARPVALSTISKO VAI STARPVALSTU LĪGUMU PIEMĒROŠANA

31. pants. No starptautiskajiem vai starpvalstu līgumiem izrietošo saistību izpilde

Latvijas Republika piedalās starptautisko organizāciju darbā un var slēgt atsevišķus līgumus ar ārvalstīm pieminekļu aizsardzības, uzskaites, speciālistu sagatavošanas un informācijas apmaiņas jautājumos.

Ja starptautiskajā vai starpvalstu līgumā paredzētie noteikumi par kultūras pieminekļu aizsardzību, izmantošanu vai restaurāciju ir pretrunā ar Latvijas Republikas kultūras pieminekļu likumdošanas aktiem, piemēro starptautiskā vai starpvalstu līguma noteikumus.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 12. februārī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 12.02.1992.Stājas spēkā: 10.03.1992.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība; Kultūra un māksla; Administratīvā atbildība; Kultūras mantojumsPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 10, 05.03.1992.; Diena, 47, 13.03.1992.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
72551
{"selected":{"value":"08.12.1993","content":"<font class='s-1'>08.12.1993.-10.03.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2020","iso_value":"2020\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2020.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"16.07.2019","iso_value":"2019\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2019.-31.12.2019.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"12.10.2018","iso_value":"2018\/10\/12","content":"<font class='s-1'>12.10.2018.-15.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.06.2018","iso_value":"2018\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2018.-11.10.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-12.06.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2016","iso_value":"2016\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2013","iso_value":"2013\/01\/23","content":"<font class='s-1'>23.01.2013.-18.01.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-22.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2010","iso_value":"2010\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2010.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.12.2009","iso_value":"2009\/12\/15","content":"<font class='s-1'>15.12.2009.-30.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-14.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.05.2005","iso_value":"2005\/05\/25","content":"<font class='s-1'>25.05.2005.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.12.2003","iso_value":"2003\/12\/05","content":"<font class='s-1'>05.12.2003.-24.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.12.2001","iso_value":"2001\/12\/18","content":"<font class='s-1'>18.12.2001.-04.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.1998","iso_value":"1998\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.1998.-17.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.08.1998","iso_value":"1998\/08\/15","content":"<font class='s-1'>15.08.1998.-02.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.03.1995","iso_value":"1995\/03\/11","content":"<font class='s-1'>11.03.1995.-14.08.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.1993","iso_value":"1993\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.1993.-10.03.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.06.1993","iso_value":"1993\/06\/24","content":"<font class='s-1'>24.06.1993.-07.12.1993.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.03.1992","iso_value":"1992\/03\/11","content":"<font class='s-1'>11.03.1992.-23.06.1993.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
08.12.1993
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva