LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 16

Par elektroenerģijas un siltuma enerģijas tarifiem 

Sakarā ar kurināmā, energoiekārtu, rezerves daļu un no citām valstīm iepērkamās elektroenerģijas ievērojamu sadārdzinājumu, kā arī lai nodrošinātu enerģētikas nozares normālu darbību laika, kad republikas tautas saimniecība pāriet uz tirgus ekonomiku, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt ar 1992. gada 16. janvāri republikas patērētājiem no valsts uzņēmuma «Latvenergo» saņemamajai elektroenerģijai (ņemot vērā energosistēmas vidējo tarifu - 40 kap./kwh) šādus tarifus:

rūpnieciska rakstura un tiem pielīdzinātajiem patērētājiem:

elektriskā jauda 750 KVA un augstāka - pamatmaksa 540 rubļu

par l KW gadā un papildmaksu - 33 kap./kwh,

elektriskā jauda zemāka par 750 KVA - 44 kap./kwh;

elektroenerģijas tālākpārdevējiem - 35 kap./kwh;

elektroapsildei - 75 kap./kwh;

elektrokatlumājām ar siltuma akumulāciju - 25 kap./kwh;

iedzīvotājiem - 30 kap./kwh, bet iedzīvotājiem mājās, kurās uzstādītas stacionāras elektroplītis - 25 kap./kwh;

visām pārējām patērētāju grupām - 40 kap./kwh.

2. Noteikt ar 1992. gada 16. janvāri republikas patērētājiem no valsts uzņēmuma «Latvenergo» saņemamajai siltumenerģijai (ņemot vērā energosistēmas vidējo tarifu 165 rbļ./Gkal) šādus tarifus:

siltumenerģijas tālākpārdevējiem - 240 rbļ./Gkal,

pirtīm, veļas mazgātavām un ķīmiskajām tīrītavām - 100 rbļ./Gkal,

pārējām patērētāju grupām - 298 rbļ./Gkal.

Saglabāt siltumenerģijas tarifus dzīvojamo māju siltuma un karstā ūdens apgādei saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 293 «Par siltumenerģijas tarifiem, kā arī gāzes un kurināmā cenām maksas aprēķināšanai iedzīvotājiem par siltumapgādi, gāzi un kurināmo».

3. Noteikt, ka visi pārējie siltumapgādes uzņēmumi tarifus nosaka pēc ekonomiski pamatotām izmaksām un pieņemtās rentabilitātes, savstarpēji vienojoties ar patērētājiem, bet ne lielāku par 15%.

4. Rūpniecības un enerģētikas ministrijai apstiprināt cenrāžus saņemamajai elektroenerģijai un siltumenerģijai un uzdot ieviest tos, sākot ar 1992. gada 16. janvāri.

5. Noteikt, ka, mainoties ražošanas izmaksām valsts uzņēmumā «Latvenergo» un citos republikas valsts siltumapgādes uzņēmumos, pēc Rūpniecības un enerģētikas ministrijas priekšlikuma tiek pārskatīti elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifi, bet ne biežāk kā reizi ceturksnī.

6. Labklājības ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju līdz 1992. gada 1. februārim izstrādāt un iesniegt Latviļas Republikas Valdībai kārtību, kādā sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem izmaksājama kompensācija par elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas rūpniecības un enerģētikas ministrs A. MILLERS

Rīgā 1992. gada 17. janvārī