LATVIJAS REPUBLIKAS UN ZVIEDRIJAS KARALISTES LĪGUMS PAR MILITĀRO SADARBĪBU UN PERSONĀLA STATUSU

Latvijas Republika un Zviedrijas Karaliste, kuru pārstāv Zviedrijas Bruņotie spēki, turpmāk dēvētas par "Pusēm",

Ņemot vērā, ka vienas Puses bruņotie spēki var tikt nosūtīti citas Puses teritorijā uz vienošanās pamata oficiāli saskaņotajos mērķos,

Vēloties noteikt praktiskus rāmjus divpusējās militārās sadarbības īstenošanai,

Vēloties noteikt šādu bruņoto spēku statusu citas Puses teritorijā,

Vienojas par turpmāko:

1.pants

Definīcijas

Šī Līguma nolūkos ir piemērojamas šādas definīcijas:

a. "PfP SOFA" apzīmē 1995.gada 19.jūnijā Briselē parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu un tā Protokolu;

b. "NATO SOFA" apzīmē 1951.gada 19.jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu un tā Protokolu;

c. "Sūtītāja valsts" apzīmē Pusi, kas sūta tās personālu citas Puses teritorijā;

d. "Uzņēmēja valsts" apzīmē Pusi, kas uzņem savā teritorijā citas Puses personālu;

e. "Personāls" apzīmē Pušu sauszemes, jūras un gaisa spēku militāro un civilo personālu, kas pilda dienesta pienākumus šī Līguma un tā Tehnisko nolīgumu ietvaros.

2.pants

Mērķis un piemērošanas sfēra

1. Šī Līguma mērķis ir noteikt vispusīgos juridiskos rāmjus Pušu divpusējai militārajai sadarbībai, kā arī Pušu personāla statusu, īstenojot divpusējās militārās sadarbības pasākumus citas Puses teritorijā.

2. Šis Līgums nodrošina praktiskus rāmjus divpusējai militārai sadarbībai un nosaka savstarpējos pienākumus un izpratni par ikgadējās militārās sadarbības programmas, kuru apstiprināja Pušu attiecīgās varas iestādes, īstenošanu, ietverot Zviedrijas instruktoru un padomnieku ilglaicīgu uzturēšanos Latvijā, kā arī dalību kursos un citās apmācību programmās kādas Puses teritorijā.

3. Detaļas, kas saistītas ar konkrētajiem projektiem vai pasākumiem Pušu divpusējās militārās sadarbības ietvaros, tiek saskaņotas Tehniskajos nolīgumos. Tie tiek izstrādāti un noslēgti par katru šādu projektu vai pasākumu starp Pusēm vai viņu nozīmētajām varas iestādēm. Katrs Tehniskais nolīgums tiek noslēgts uz šī Līguma pamata, bet nav tā neatņemama sastāvdaļa.

3.pants

Projektu vadīšana un kontaktpersonas

Puses vai viņu attiecīgas varas iestādes norīko kontaktpersonu katram projektam vai pasākumam divpusējās militārās sadarbības ietvaros.

4.pants

Valoda

Darba valoda ir angļu, ja vien Puses vai viņu nozīmētās varas iestādes nav noteikušas savādāk.

5.pants

Autovadītāju apliecības

Uzņēmēja valsts atzīst par derīgu bez pārbaudes vai samaksas autovadītāja apliecību vai atļauju, ko izsniegusi savam personālam Sūtītāja valsts.

6.pants

Formas tērpu valkāšana

Sūtītājas valsts militārais personāls, uzturoties Uzņēmējas valsts teritorijā, ierastā kārtībā valkā formas tērpu. Sūtītājas valsts militārais personāls valkā civilo apģērbu uz tādiem pašiem noteikumiem kā Uzņēmējas valsts militārais personāls. Šķērsojot robežu, Pušu regulārās apakšvienības vai spēku formējumi ir tērpti formas tērpos.

7.pants

Ieroču nēsāšana un turēšana

Sūtītājas valsts militārais personāls var turēt un nēsāt ieročus saskaņā ar noteikumiem, kurus nosaka atsevišķs Tehniskais nolīgums.

8.pants

Disciplīna un jurisdikcija

1. Sūtītājas valsts personāla statusu citas Puses teritorijā nosaka NATO SOFA VII pants.

2. Īstenojot jurisdikciju saskaņā ar NATO SOFA, Pusēm, tomēr, nav atļauts izveidot tiesu vai izpildīt spriedumus otras Puses teritorijā.

3. Uzņēmēja valsts neveic disciplināros pasākumus pret Sūtītājas valsts militāro personālu. Sūtītāja valsts ir pilnvarota pielietot atbilstošus disciplināros līdzekļus, kas nepieciešami kārtības un drošības nodrošināšanai un uzturēšanai Sūtītājas valsts bruņotajos spēkos.

4. Uzņēmēja valsts nekavējoties informē Sūtītāju valsti par kāda tās personāla locekļa arestu.

9.pants

Prasības

1. Puses atsakās no visām savām prasībām viena pret otru par ikvienam tai piederošam īpašumam, ko lieto tās sauszemes, jūras vai gaisa bruņotie spēki, nodarīto zaudējumu, ja šis zaudējums:

a. izdarīts no personas puses, kas piedalās apmācības vai izglītības procesā dienesta pienākumu pildīšanas laikā;

b. izdarīts lietojot jebkuru transportlīdzekli, peldlīdzekli vai gaisa kuģi, kas pieder otrai Pusei, un ko lieto tās bruņotie spēki, ar nosacījumu, ka vai nu transportlīdzeklis, peldlīdzeklis vai gaisa kuģis, ar kuru izdarīts zaudējums, ticis lietots dienesta nolūkos, vai zaudējums nodarīts īpašumam, kas šādi ticis lietots.

2. Puses atsakās no jebkādām prasībām viena pret otru par jebkuras personas, kas piedalās projektā vai pasākumā šī Līguma ietvaros, ievainojumu vai nāvi, ja šāda persona pildījusi dienesta pienākumus.

3. Neko šeit nedrīkst uzskatīt par atteikšanos no trešo pušu prasībām vai prāvām, kas varētu rasties piemērojamo tiesību aktu ietvaros.

4. Zviedrijas Bruņotie spēki nav atbildīgi par negadījumiem, izņemot tieša nodoma vai rupjas neuzmanības dēļ, kas saistīti ar Zviedrijas padomnieku un instruktoru šī Līguma ietvaros sniegto atbalstu Latvijai.

10.pants

Personāla repatriācija un atsaukšana

1. Pušu attiecīgajām varas iestādēm ir tiesības repatriēt vai atsaukt savu personālu no jebkuras projekta vai pasākuma stadijas.

2. Uzņēmējai valstij ir tiesības pieprasīt atsaukt jebkuru Sūtītājas valsts personāla dalībnieku.

11.pants

Apgādes un Uzņēmējas valsts atbalsts

1. Uzņēmēja valsts veic visus pasākumus, lai nodrošinātu Sūtītāju valsti ar krājumiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami divpusējās militārās sadarbības īstenošanai. Uzņēmējas valsts atbalsta aspektus un jebkurus finansu jautājumus nosaka katra projekta vai pasākuma Tehniskais nolīgums.

2. Uzņēmēja valsts palīdz Sūtītājas valsts personālam saņemt vīzas un/vai jebkuras citas nepieciešamās atļaujas, lai uzturētos tās teritorijā. Šādas palīdzības finansu jautājumi tiek detalizēti atsevišķos Tehniskajos nolīgumos.

12.pants

Informācijas izpaušana

1. Pieprasījums pēc informācijas par Pusi tiek iesniegts šai Pusei.

2. Visu klasificētu informāciju un materiālus, kas nodoti vai radīti šī Līguma ietvaros, izmanto, glabā, aizsargā un ar tiem rīkojas saskaņā ar 2002.gada 11.februārī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par klasificētās informācijas aizsardzību.

13.pants

Dāvinājumi, ekipējuma un krājumu ievešana/izvešana

1. Puses nosaka atsevišķajos Tehniskajos nolīgumos dāvinājumu, kā arī krājumu un ekipējuma izvešanas/ievešanas kārtību un robežas šķērsošanas punktus (civilos un militāros)

2. Ekipējuma piegāde līdz robežas šķērsošanas punktam Pušu teritorijā tiek atbrīvota no muitas nodevām.

3. Šī Līguma notiekošo pasākumu laikā Pušu militārajiem gaisa kuģiem tiek nodrošinātas pārlidošanas tiesības, kā arī tie tiek atbrīvoti no pacelšanās un nosēšanās maksas. Izdevumus, kas saistīti ar lidostu iekārtu izmantošanu šādos gadījumos, sedz Uzņēmēja Puse.

4. Puse, kas dāvina ekipējumu un/vai nodod ekipējumu un krājumus otrai Pusei, nav atbildīga par iespējamiem zaudējumiem, prasībām vai papildus izmaksām, kas varētu rasties sakarā ar šādu dāvinājumu vai nodošanu.

5. Dāvināto vai nodoto ekipējumu, kā arī šāda ekipējuma daļu nedrīkst pārdot vai citā veidā nodot trešajai pusei.

14.pants

Vadība un kontrole

1. Sūtītājas valsts militārās varas iestādes saglabā pilnas komandtiesības attiecībā uz savu militāro personālu, kad tas uzturas Uzņēmējas valsts teritorijā. Attiecības starp Pusēm ir sadarbība.

2. Operacionālo vadību var deleģēt Uzņēmējas valsts norīkotam virsniekam kā tas tiek atsevišķi atrunāts Tehniskajā nolīgumā starp Pusēm vai viņu nozīmētajām varas iestādēm.

3. Veicot pasākumos ārpus savas teritorijas, Puses norīko un instruē vecāko nacionālo pārstāvi no sava personāla vidus.

15.pants

Drošība

1. Uzņēmēja valsts ir atbildīga par vispārējiem drošības pasākumiem divpusējās militārās sadarbības īstenošanas laikā. Ja nepieciešams Puses informē viena otru par spēkā esošajiem drošības noteikumiem.

2. Sūtītājas valsts personāls ievēro savus drošības noteikumus, ja vien Uzņēmējas valsts drošības noteikumi nav striktāki, un šādā gadījumā Uzņēmējas valsts drošības noteikumi ir noteicoši.

3. Uzņēmēja valsts norīko drošības virsnieku, kas ir atbildīgs par drošību konkrētā projekta vai pasākuma laikā.

16.pants

Nobeiguma noteikumi

1. Katra Puse var izstāties no šī Līguma, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Pusei trīs mēnešus iepriekš.

2. Ja šis Līgums tiek izbeigts, vai, ja kāda Puse izstājas no šī Līguma, Puses uzsāk konsultācijas, lai atrisinātu savstarpējās finansu saistības, prasības, domstarpības un drošības jautājumus saskaņā ar šo Līgumu.

3. Šo Līgumu var grozīt jebkurā laikā rakstveidā, Pusēm savstarpēji vienojoties.

4. Jebkuras domstarpības par šī Līguma interpretāciju vai īstenošanu Puses risina konsultāciju ceļā, negriežoties pēc palīdzības pie kādas trešās puses.

5. Šis Līgums stājas spēkā dienā, kad ir saņemts Pušu pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka visas iekšējās prasības attiecībā uz spēkā stāšanos ir izpildītas, un ir spēkā piecus gadus. Šo Līgumu var pagarināt, ja Puses par to ir vienojušās notu apmaiņas veidā.

Līgums parakstīts divos oriģināleksemplāros angļu valodā, pa vienam katrai Pusei.

Latvijas valsts vārdā	Zviedrijas Karalistes vārdā
Ģirts Valdis Kristovskis	Hans Bendtsson
Datums: 04.10.2002.	Datums: 22.10.2002.
Vieta: Rīga	Vieta: Stokholma