Labklājības ministrijas rīkojums Nr.24

Rīgā 2003. gada 19. februārī

Par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Sociālās aprūpes padomes paraugnolikumu

Izdots saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 30.panta pirmo daļu

Apstiprināt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Sociālās aprūpes padomes paraugnolikumu (pielikums).

Labklājības ministre D.Staķe

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Sociālās aprūpes padomes paraugnolikums

I. Vispārīgie noteikumi

1. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (turpmāk - institūcija) sociālās aprūpes padome (turpmāk - padome) ir institūcijas vadītāja izveidota koleģiāla padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt institūcijas sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un sekmēt institūcijā dzīvojošo personu (turpmāk - klients) tiesību un pienākumu ievērošanu, interešu aizstāvību un konfliktu risināšanu starp klientiem vai klientiem un personālu.

2. Padomi ar institūcijas vadītāja rīkojumu ieceļ uz diviem gadiem. Padomes sastāvā ir nepāra skaits, bet ne mazāk kā pieci locekļi, tai skaitā ne mazāk kā divi klienti. Padomes locekli drīkst iecelt ne ilgāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas.

3. Padomes locekļi nesaņem atlīdzību par darbību padomē.

4. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina tā institūcija, kurā padome ir izveidota.

II. Padomes uzdevumi un tiesības

5. Padome veic šādus uzdevumus:

5.1. uzklausa klientu, klientu pārstāvju, institūcijas darbinieku un sabiedrības viedokli par klientu tiesību ievērošanu;

5.2. saskaņo institūcijas iekšējās kārtības noteikumus un sniedz ierosinājumus to uzlabošanai;

5.3. izstrādā un iesniedz priekšlikumus institūcijas vadītājam par institūcijas darbības uzlabošanu;

5.4. izstrādā priekšlikumus par sūdzību iesniegšanas un strīdu izskatīšanas kārtību institūcijā;

5.5. piedalās institūcijas sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā un, pamatojoties uz klientu vai citu personu ierosinājumiem, ierosina institūcijas dibinātājam vai Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai novērtēt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

6. Padome ir tiesīga:

6.1. iesniegt institūcijas vadītājam savus atzinumus par institūcijas darbinieku darba kvalitāti;

6.2. pieprasīt un saņemt no institūcijas vadītāja informāciju par pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem, kas skar padomes kompetenci;

6.3. pieprasīt un saņemt no institūcijas vadītāja atskaiti par klientu uzturēšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu;

6.4. ieteikt institūcijas vadītājam ierosināt jautājumus par rīcībspējas atņemšanu un aizgādnības nodibināšanu klientiem;

6.5. izvērtēt institūcijas vadītāja pieņemtos lēmumus par nepieciešamību ierobežot klienta tiesības brīvi pārvietoties;

6.6. informēt bāriņtiesu (pagasttiesu), kas pārvalda aizgādnību un ir pieņēmusi lēmumu par personas ievietošanu institūcijā, par klientu likumīgo pārstāvju darbības atbilstību klientu interesēm.

III. Padomes izveidošana un darbība

7. Padomes sastāvā iekļauj:

7.1. visu veidu pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - pieaugušo aprūpes institūcija):

7.1.1. klientus;

7.1.2. institūcijas darbiniekus vai vadītāju;

7.1.3. pašvaldības pārstāvjus;

7.1.4. klientu radiniekus vai likumīgos pārstāvjus.

7.2. visu veidu bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - bērnu aprūpes institūcija):

7.2.1. institūcijas vadītāju kā bērna interešu pārstāvi;

7.2.2. klientus, kas sasnieguši 12 gadu vecumu;

7.2.3. institūcijas darbiniekus;

7.2.4. pašvaldības pārstāvjus;

7.2.5. tās administratīvās teritorijas, kurā atrodas institūcija, bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi un (vai) bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, ar kuras lēmumu institūcijā ir ievietots lielākais bērnu skaits;

7.2.6. pārstāvjus no izglītības iestādēm, kurās mācās bērni;

7.2.7. klientu radiniekus vai vecākus, kuriem nav atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības.

8. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties sabiedrisko un citu organizāciju pārstāvji.

9. Padomes lietvedību nodrošina padomes sekretārs, kuru no institūcijas darbinieku vidus norīko institūcijas vadītājs. Sekretārs nav padomes loceklis.

10. Pārstāvjus no klientu vidus padomes sastāvā ievēlē klientu kopsapulcē, atklāti vai aizklāti balsojot. Kopsapulci sasauc institūcijas vadītājs.

11. Pārstāvjus no institūcijas darbinieku vidus padomes sastāvā ievēlē to kopsapulcē, aizklāti balsojot.

12. Pašvaldības pārstāvi pēc institūcijas vadītāja uzaicinājuma padomei deleģē attiecīgā pašvaldība.

13. Bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi pēc institūcijas vadītāja uzaicinājuma deleģē attiecīgā bāriņtiesa (pagasttiesa).

14. Klientu vecākus, radiniekus vai likumīgos pārstāvjus apzina institūcijas vadītājs un ierosina darboties padomē.

15. Padomes locekļi pirmajā sēdē ievēlē padomes priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs vada padomes darbu (izstrādā sēžu darba kārtību, organizē jautājumu izskatīšanu, dokumentu sagatavošanu), kā arī sasauc padomes sēdes. Institūcijas vadītājs nevar būt padomes priekšsēdētājs.

16. Padomes pirmajā sēdē pēc tās pārvēlēšanas bez balsstiesībām piedalās arī iepriekšējās padomes locekļi.

17. Padomes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

18. Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to padomes priekšsēdētājam ierosina viena trešā daļa padomes locekļu. Ārkārtas sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc tās ierosināšanas.

19. Ja kāds no padomes locekļiem attaisnojošu iemeslu dēļ nevar turpināt darbu padomē, institūcijas vadītājs uz padomes darbības laiku ieceļ citu padomes locekli atbilstoši šim paraugnolikumam.

20. Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.

21. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

22. Padomes lēmumi tiek noformēti ar rakstveida protokolu. Protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

23. Ja trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla uz padomes sēdēm ierodas mazāk nekā puse tās locekļu, institūcijas vadītājs izdod rīkojumu par esošās padomes darbības pārtraukšanu. Tādā gadījumā institūcijas vadītājs atbilstoši šim paraugnolikumam divu mēnešu laikā izveido jaunu padomi.

24. Ja padomes darbība tiek pārtraukta gada laikā kopš tās izveidošanas dienas, tās locekļu darbošanās laiks padomē netiek ņemts vērā un viņi saglabā tiesības tikt ievēlētiem uz diviem termiņiem pēc kārtas, izņemot personas, kas ar savu darbību veicinājušas padomes darbības pārtraukšanu.

25. Padomes locekļiem ir pienākums:

25.1. apmeklēt padomes sēdes;

25.2. apzināt pārkāpumus institūcijas darbinieku darbībā, kas diskriminē klientu tiesības, un apkopot priekšlikumus to novēršanai;

25.3. izstrādāt ieteikumus efektīvākai institūcijas darbībai;

25.4. veicināt klientu tiesību ievērošanu un interešu aizstāvību;

25.5. sekmēt sadzīves apstākļu uzlabošanu institūcijā;

25.6. pildīt vidutāja lomu strīdu gadījumos starp klientiem vai klientiem un personālu.

26. Šī paraugnolikuma 7.1.apakšpunktā minēto institūciju padomes, ja uzskata par vajadzīgu, var veidot darba grupas klientu dzīves apstākļu uzlabošanai, tiesību aizstāvībai un līdzdarbības nodrošināšanai (piemēram, darba grupas strīdu izskatīšanai, klientu tiesību ievērošanai, sabiedrisko aktivitāšu un interešu grupu veicināšanai u.c.).

27. Darba grupas sastāvā iekļauj ne mazāk kā trīs klientus un vienu padomes locekli, kas koordinē grupas darbu.

28. Darba grupas strādā padomes vadībā, un to locekļi nesaņem atlīdzību par darbošanos grupā.

Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības departamenta direktore S. Baltiņa