Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1992. gada 15. decembra likumu: Par tiesu varu.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Saimniecisko tiesu

1. pants. Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesiskais statuss

Latvijas Saimnieciskā tiesa (turpmāk - Saimnieciskā tiesa) ir Latvijas Republikas tiesu sistēmas sastāvdaļa, kas likumā noteiktajā kartībā izšķir saimnieciskos strīdus.

2. pants. Saimnieciskās tiesas kompetence

Saimnieciskā tiesa Latvijas Republikas likumā «Par Saimnieciskās tiesas procesu» noteiktajā kārtībā izskata saimnieciskos strīdus, kas rodas:

- starp Latvijas Republikas organizācijām ar juridiskās personas tiesībām, arī uzņēmumiem, uzņēmējiem, uzņēmējsabiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām un citām organizācijām (turpmāk - organizācijām);

- starp Latvijas Republikas organizācijām un ārvalstu organizācijām.

Latvijas Republikas likumos, starpvalstu un starptautiskajos līgumos var būt noteikta arī citu strīdu izskatīšana Saimnieciskajā tiesā.

3. pants. Likumības princips

Saimnieciskā tiesa savā darbībā vadās pēc šā likuma, Latvijas Republikas likuma «Par Saimnieciskās tiesas procesu» un citiem Latvijas Republikas likumiem.

Saimnieciskajai tiesai, izšķirot strīdus, jānodrošina likumu un līgumu precīza un vienveidīga piemērošana.

Izskatot strīdus, kuros piedalās ārvalstu organizācijas, Saimnieciskā tiesa līdz ar Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem ievēro arī attiecīgo ārvalstu likumus.

4. pants. Saimnieciskās tiesas tiesnesis

Šā likuma 2. pantā norādītos strīdus izskata Saimnieciskās tiesas tiesnesis, piedaloties pusēm.

Tiesnesim jābūt Latvijas Republikas pilsonim ar augstāko juridisko izglītību. Tiesnesis nevar būt politisko partiju vai sabiedriski politisko organizāciju biedrs.

Organizācijām un valsts institūcijām neatkarīgi no tā, vai tās ir puses lietā, ir pienākums sniegt tiesnesim pieprasītās ziņas, kas viņam nepieciešamas strīda izskatīšanai.

Tiesnesim ir tiesības pieprasīt ziņas arī no bankām un kredītiestādēm par organizāciju kontiem un veiktajām operācijām, kā arī pieprasīt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informāciju un dokumentu norakstus.

5. pants. Tiesnešu neatkarība

Saimnieciskās tiesas tiesneši lietu izskatīšanā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

Tiesnesis nav materiāli atbildīgs par tiesas kļūdu.

Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesnesi nevar arestēt, saukt pie kriminālatbildības, aizturēt, pakļaut kratīšanai, piespiedu atvešanai vai tiesas uzliekamiem administratīviem sodiem bez Latvijas Republikas Augstākās Padomes piekrišanas.

6. pants. Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja iecelšana amatā, viņa vietnieku un tiesnešu apstiprināšana amatā, kā arī viņu atbrīvošana no amata

Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāju ieceļ amatā uz neierobežotu laiku un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja vietniekus un tiesnešus apstiprina amatā uz neierobežotu laiku un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome pēc Saimnieciskās tiesas priekšsēdētaja priekšlikuma.

Pirms Latvijas Republikas Augstākā Padome apstiprina tiesnesi amatā, viņš stažējas Saimnieciskajā tiesā. Uzraudzību pār tiesneša darbību stažēšanās laikā, kas nav ilgāks par gadu, veic Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki.

7. pants. Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs

Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs vada Saimniecisko tiesu un pilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas.

Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs:

- ir tiesīgs pieņemt savā izskatīšanā jebkuru strīdu, kas ir piekritīgs Saimnieciskajai tiesai;

- veic uzraudzību pār Saimnieciskās tiesas nolēmumu likumību;

- izdod pavēles Saimnieciskās tiesas darbības organizatorisko jautājumu regulēšanai;

- sadala pienākumus starp saviem vietniekiem, Saimnieciskās tiesas struktūrvienībām un to darbiniekiem, kā arī seko šo pienākumu izpildei.

8. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Saimnieciskos strīdus izskata Saimnieciskās tiesas tiesnesis, piedaloties pušu pilnvarotajiem pārstāvjiem. Saimnieciskās tiesas procesā pusēm ir vienādas tiesības.

Sarežģītu strīdu izskatīšanai Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieki var papildināt Saimnieciskās tiesas sastāvu ar diviem tiesnešiem.

Ja Saimnieciskajai tiesai iesniegtie pierādījumi dod iespēju izšķirt strīdu bez pušu pārstāvju piedalīšanās un neviena no pusēm neprasa izšķirt strīdu savu pārstāvju klātbūtnē, strīdu var izšķirt, pušu pārstāvjiem nepiedaloties.

Ja pušu pārstāvji nevar panākt vienošanos vai ja pušu vienošanās neatbilst likumam, vai arī ja strīdu izskata bez vienas vai abu pušu pārstāvju piedalīšanās, nolēmumu pieņem tiesnesis. Ja strīdu izskata trīs tiesneši, to izšķir ar tiesnešu balsu vairākumu.

9. pants. Saimnieciskās tiesas procesa atklātums

Saimnieciskās tiesas sēdes notiek atklāti. Strīdu izskatīšana slēgtā sēdē pieļaujama vienīgi tad, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma vai komercnoslēpuma aizsargāšanai vai ja to pamatoti pieprasa pušu pārstāvji.

Saimnieciskās tiesas procesa dalībniekiem, ekspertiem, tulkiem, kā arī citām personām, kuru klātbūtnē notiek Saimnieciskās tiesas sēde, jāievēro sēdē noteiktā kārtība un jāpakļaujas tiesneša - sēdes priekšsēdētāja - rīkojumiem.

10. pants. Saimnieciskās tiesas procesa valoda

Saimnieciskās tiesas process notiek latviešu valodā. Saimnieciskās tiesas procesa dalībnieki ar tiesas piekrišanu var vienoties par dokumentu iesniegšanu citā valodā.

Saimnieciskās tiesas procesa dalībnieki, kas neprot valodu, kurā notiek process, ir tiesīgi iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesā ar tulka palīdzību.

11. pants. Saimnieciskās tiesas tiesības nolēmumu pieņemšanā

Pieņemot nolēmumus, Saimnieciska tiesa ir tiesīga:

1} atzīt par spēkā neesošiem pilnībā vai atsevišķā daļā līgumus un citus aktus, kuri ir pretrunā ar likumiem, kas pusēm jāievēro;

2) pārsniegt prasītāja prasījuma ietvarus, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu aizsardzībai, kā arī pušu vai trešo personu tiesību un ar likumu aizsargājamo interešu aizsardzībai;

3) samazināt apmērus līgumsodam (soda naudai, kavējuma naudai), kas jāpiedzen no puses, kura pārkāpusi saistības;

4) piedzīt valsts budžetā soda naudu līdz pieckārtīgam valsts nodevas apmēram no vainīgās puses, kas izvairījusies iesniegt Saimnieciskās tiesas pieprasītos pierādījumus vai arī izdarīt Saimniecisāas tiesas uzdotās darbības;

5) piedzīt valsts budžetā soda naudu līdz desmitkārtīgam valsts nodevas apmēram no vainīgās puses par Saimnieciskās tiesas nolēmumu neizpildīšanu tās noteiktajā termiņā;

6) atlikt nolēmuma izpildi vai atļaut to izpildīt pa daļām.

Tiesnešiem ir tiesības pieprasīt no valsts institūcijām un organizācijām atzinumu par konkrētiem strīdiem un noteikt ekspertīzi, iesaistot tajā šo iestāžu un organizāciju speciālistus.

12. pants. Saimnieciskās tiesas nolēmumu stāšanās spēkā un to izpilde

Saimnieciskās tiesas nolēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un ir obligāti izpildāms.

Ja puses nav saskaņojušas citādu nolēmuma izpildes kārtību, nolēmumu izpilda, pamatojoties uz Saimnieciskās tiesas izdoto izpildu rakstu, kas ir izpilddokuments un ir obligāts visām bankām, kredītiestādēm un tiesu izpildītājiem.

13. pants. Apelācija

Saimnieciskā tiesa izskata lietu apelācijas kārtībā, ja puses vai citas personas, kas piedalās lietā, ir iesniegušas sūdzību vai ja Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai viņam pakļautie prokurori izteikuši protestu, vai arī pēc savas iniciatīvas.

Saimnieciskā tiesa, kas izskata lietu apelācijas kārtībā, sastāv no priekšsēdētāja - Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja - vai viņa vietnieka un diviem tiesnešiem.

14. pants. Saimnieciskās tiesas blakuslēmumi

Saimnieciskā tiesa nosūta organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām blakuslēmumus par strīdu izskatīšanas laikā konstatēto likumpārkāpumu novēršanu.

Organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem, kas saņēmuši blakuslēmumus, ir pienākums ziņot Saimnieciskajai tiesai par veiktajiem pasākumiem mēneša laikā no blakuslēmuma saņemšanas dienas.

15. pants. Likumu pilnveidošanas priekšlikumu izstrādāšana

Saimnieciskā tiesa izstrādā un iesniedz priekšlikumus Saimnieciskās tiesas un organizāciju darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Saimnieciskā tiesa ir tiesīga iesaistīt šajā darbā zinātniskos darbiniekus un citus speciālistus, kā arī pieprasīt no ministrijām un resoriem nepieciešamās ziņas un statistikas datus.

16. pants. Saimnieciskās tiesas kolēģija

Saimnieciskās tiesas kolēģijas sastāvu apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome pēc Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

Saimnieciskās tiesas kolēģija izskata galvenos Saimnieciskās tiesas darbības jautājumus, kadru izraudzīšanas, izvietošanas un kvalifikācijas jautājumus, noklausās struktūrvienību vadītāju un tiesnešu pārskatus, vispārina likumu piemērošanas un saimniecisko strīdu izskatīšanas praksi.

17. pants. Valsts nodeva

Par Saimnieciskajā tiesā iesniegtajiem pieteikumiem tiek ņemta valsts nodeva, kuras apmēru nosaka likums un kuru ieskaita Latvijas Republikas valsts budžetā.

18. pants. Saimnieciskās tiesas struktūra, štati un finansēšana

Saimnieciskās tiesas struktūru un štatus apstiprina Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs.

Saimniecisko tiesu finansē no valsts budžeta.

19. pants. Saimnieciskās tiesas zīmogs

Saimnieciskajai tiesai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un savu nosaukumu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 27. novembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 27.11.1991.Stājas spēkā: 27.11.1991.Zaudē spēku: 06.01.1996.Tēma:  Tiesu varaPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 51, 24.12.1991.; Diena, 244, 17.12.1991.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
70520
27.11.1991
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva