Valsts ieņēmumu dienests

Rīkojums Nr. 229 Rīgā 2001. gada 6. aprīlī

Par "Grozījumiem Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību"

1. Apstiprinu grozījumus ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2000. gada 11. februāra rīkojumu Nr. 111 apstiprinātajos Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos grozījumus metodiskajos norādījumos publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi metodiskajos norādījumos piemērojami, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2001. gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.

Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora v.i. A. Krastiņš

 

 

Grozījumi Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju

ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

1. Izteikt "Ievada" 3.rindkopas otro teikumu šādā redakcijā:

"Metodiskajos norādījumos ir lietotas atsauces uz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapām (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.460 "Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju"), kā arī uz citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem."

2. Izslēgt I daļas 18.punkta piemēru un izteikt šī punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

"18. Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli netiek aplikti. Izņēmumi ir:

• ienākums no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas;

• ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai;

• ienākums no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem;

• ienākums no personāla akciju atpirkšanas, kuri ir ar nodokli apliekami ienākumi."

3. Izteikt II daļas trešo rindkopu šādā redakcijā:

"Algas nodokli par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi, t.i.,

• darbavietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, attaisnoto izdevumu, kas saskaņā ar Likumu ir atskaitāmi no ienākuma, kas pamatojas uz darba tiesiskajām attiecībām, un atvieglojumu summu;

• darbavietā, kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - kalendārā mēneša ienākums, no kura tiek atskaitītas par attiecīgo kalendāro mēnesi nomaksātās sociālās iemaksas."

4. Papildināt II daļas 1.nodaļas 2.punkta tabulas 9.rindu ar vārdiem "kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu".

5. Papildināt II daļas 2.nodaļas 4.1.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Izdevumu apliecināšanai noteikto normu apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt šos izdevumus apliecinošus dokumentus."

6. Izslēgt II daļas 3.nodaļas 5.punkta piemērā pēdējo teikumu:

"Gadījumā, ja algas nodokļa grāmatiņu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, darbavietā jāiesniedz gada karte."

7. Izteikt II daļas 3.nodaļas 6.punkta piemērā pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Fiziskā persona taksācijas gadā no janvāra līdz maijam darbavietā nav iesniegusi algas nodokļa grāmatiņu."

8. Izteikt II daļas 5.nodaļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Algas nodokļa aprēķināšanas piemēri.

SIA "Ozols" 2000.gada aprīlī nodarbinātas trīs personas, no kurām divas ir iesniegušas algas nodokļa grāmatiņas.

1) Juris Krūmiņš, kura apgādībā ir trīs bērni un nestrādājoša sieva. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls 200.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka

• darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2000.gadā bija 9%;

• maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par četriem apgādājamajiem.

Apliekamais ienākums	200,00
Sociālās iemaksas	18,00
Neapliekamais minimums	21,00
Atvieglojums par apgādībā
esošām personām	42,00
Ienākums, no kura aprēķināms
nodoklis (1.-2.-3.-4.)	119,00
Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.)	29,75

2) Ināra Kalna, politiski represēta persona, kura nesaņem pensiju. Pieņemta darbā ar 11.aprīli, aprēķinātā alga par aprīli Ls 80.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka

• darba ņēmēja sociālo iemaksu likme 2000.gadā bija 9%;

• politiski represētai personai, kura nesaņem pensiju, piemēro nodokļa papildu atvieglojumu (Ls 46), bet neapliekamo minimumu (Ls 21) nepiemēro;

• nodokļa atvieglojumi piemērojami tikai par tām kalendāra dienām, kad pastāvējušas darba attiecības, t.i., no 11. līdz 30.aprīlim.

Apliekamais ienākums	80,00
Sociālās iemaksas	7,20
Neapliekamais minimums	-
Papildu atvieglojums politiski
represētai personai, kura
nesaņem pensiju	30,67
Ienākums, no kura
aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.)	42,13
Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.)	10,53

3) SIA "Ozols" strādā Pēteris Avots, kurš ir II grupas invalīds. Darba vietā algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls 50.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka

• darba ņēmēja - II grupas invalīda sociālo iemaksu likme 2000.gadā bija 7,1%;

• darbinieks nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, tāpēc neapliekamais minimums un atvieglojumi netiek piemēroti.

Apliekamais ienākums	1	50,00
Sociālās iemaksas	2	3,55
Neapliekamais minimums	3	-
Papildu atvieglojums invalīdiem	4	-
Ienākums, no kura
aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.)	5	46,45
Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.)	6	11,61."

9. II daļas 6.nodaļas 4.punkta tabulas 11.rindā izslēgt vārdus "par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos gada darba ienākumus".

10. Papildināt II daļas 6.nodaļu ar jaunu 4.1.apakšpunktu un piemēru šādā redakcijā:

"4.1. Nodoklis no augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākuma izmaksas vietā ir ieturams tikai tādā gadījumā, ja ienākuma guvējs nav reģistrējies saimnieciskās darbības veicēja statusā.

Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, jāņem vērā ar meža atjaunošanu saistītie izdevumi, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma - ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītie izdevumi, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas.

Piemērs.

Fiziskā persona, kas nav reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, pārdeva SIA B augošu mežu Ls 1000 vērtībā un jau sagatavotus kokmateriālus Ls 500 vērtībā.

Ienākuma izmaksas vietā ir ieturamas šādas nodokļa summas.

• Nodoklis no augoša meža pārdošanas ienākuma ir aprēķināms, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā.

Gūtais ienākums	1	1000,00
Ar meža atjaunošanu saistītie
izdevumi (25 % no 1.)	2	250,00
Apliekamais ienākums (1. - 2.)	3	750,00
Aprēķinātais nodoklis
(25 % no 3.)	4	4187,50
• Nodoklis no sagatavotu kokmateriālu pārdošanas ir aprēķināms, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā.
Gūtais ienākums	1	500,00

Ar kokmateriālu sagatavošanu

un pārdošanu saistītie

izdevumi (50 % no 1.)	2	250,00
Apliekamais ienākums (1. - 2.)	3	250,00
Aprēķinātais nodoklis
(25 % no 3.)	4	62,50."

11. Izteikt II daļas 7.nodaļas 2.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.2. Ienākuma saņēmēja dati:

• fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kura maksātājam bija taksācijas gada sākumā, dzīvesvietas kods;

• algas nodokļa grāmatiņas numurs;

• VID teritoriālā iestāde vai pašvaldība, kura ir izsniegusi algas nodokļa grāmatiņu."

12. Papildināt III daļas 2.nodaļu ar jaunu 1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.1. Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi."

13. Izteikt IV daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Deklarācijas veidlapas ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.460 "Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju.""

14. Aizstāt V daļas 4.punkta tabulu ar jaunu tabulu un paskaidrojumu tabulas rindai šādā redakcijā:

 

"Nr. p.k.	Ienākuma veids	Maksāšanas kārtība
1.	Ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts darba devēja
	- rezidenta labā ārpus Latvijas Republikas	izmaksas brīdī
2.	Ienākums no algota darba, kas veikts Latvijas Republikā tāda
	darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav
	pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā	deklarējot
3.	Ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas rezidentu
	vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā
	vai ārpus tās	izmaksas brīdī
4.	Ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības
	Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats
	mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā vai fiziskā persona	izmaksas brīdī
5.	Ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas
	uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē	izmaksas brīdī
6.	Ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības	deklarējot
7.	Ienākums likvidācijas kvotas veidā no Latvijas Republikā reģistrētas
	uzņēmējsabiedrības likvidācijas - tādā apmērā, kādā tas pārsniedz
	izmaksājamo dividendi	izmaksas brīdī
8.	Ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas	deklarējot1
9.	Ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas	deklarējot
10.	Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā	izmaksas brīdī
11.	Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku
	un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas	deklarējot
12.	Dividendes (likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktā likme 10%)	izmaksas brīdī
13.	Procentu ienākums	izmaksas brīdī
14.	Samaksa par intelektuālo īpašumu:
	a) autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu,
	atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu	izmaksas brīdī
	b) maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem
	(likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktā likme 15%)	izmaksas brīdī
15.	Apdrošināšanas atlīdzības, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un
	negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs
	noslēdzis darba devējs vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā
	persona, izmaksātas, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam
	līguma beigu termiņam vai laužot to pirms termiņa	izmaksas brīdī
16.	Pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem	izmaksas brīdī

1 Fiziskās personas - nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas. Ja nerezidents veic šādu saimniecisko darbību (nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu), tad tam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un par gūtajiem ienākumiem jāveic nodokļa maksājumi rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli apliekamais ienākums tiek aprēķināts kā ieņēmumu no nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

Ja nerezidents veic šādu saimniecisko darbību un pirms saimnieciskās darbības ieņēmumu saņemšanas izmaksātājam nevar apliecināt, ka ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, t.i., par nerezidenta ienākumiem no nekustamā īpašuma izmantošanas netiek veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi rezumējošā kārtībā, tad izmaksātājs izmaksas brīdī ietur nodokli pēc 25 procentu likmes (Likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts)."

15. Izteikt V daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm un organizācijām, izmaksājot fiziskajai personai - nerezidentam šīs daļas 4.punktā iekļautās tabulas 1., 3., 4., 5., 7., 10., 12., 13., 14., 15. un 16.punktā minētos ienākumus, ir jāietur nodoklis ienākuma izmaksas brīdī un tas jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā."

16. Izslēgt V daļas 5.punkta piemēru.

17. Izslēgt V daļas 7.punktā vārdus "(Likuma 17.panta desmitās daļas 12.punkts)".

18. Izteikt V daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Fiziskās personas - nerezidenta ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar nodokli pēc 25 procentu likmes. Nodoklis no šāda ienākuma tiek maksāts rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Atbilstoši Civillikuma ceturtās daļas "Saistību tiesības" 13.nodaļai atsavinājuma līgumi ir pirkuma, maiņas, uztura un piegādes līgumi."

19. Izteikt V daļas 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Nerezidentu - fizisko personu ienākums no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu tiek aplikts ar nodokli pēc 25 procentu likmes ienākuma izmaksas brīdī. Minēto nodokļa likmi piemēro ienākumam, no kura var tikt atskaitītas Likuma 10.pantā noteiktās attaisnoto izdevumu normas, kas būtu saistītas ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu (minētās normas uzskaitītas šo norādījumu II daļas 2.nodaļas 4.1.apakšpunktā)."

20. Papildināt V daļu ar jaunu 11.1. un 11.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.1. No maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem, kas nav minēti šo norādījumu V daļas 11.punktā, nodoklis izmaksas brīdī ir jāietur pēc 15 procentu likmes (likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktā likme). Attiecībā uz pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem Likums neparedz attaisnoto izdevumu normas, kuras varētu atskaitīt no šāda ienākuma pirms nodokļa ieturēšanas.

11.2. Starptautisko līgumu (konvenciju) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu normas parasti nosaka samazinātu nodokļa likmi autoratlīdzību ienākumam, taču šī likme piemērojama autoratlīdzības kopapjomam (bruto apjomam). Tādējādi gadījumos, kad tiek piemēroti konvenciju noteikumi, šādas Likumā noteiktās attaisnoto izdevumu normas autoratlīdzību ienākumam nav piemērojamas."

21. Papildināt V daļas 12.punktu aiz vārdiem "banku kontos" ar vārdiem "un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā" un ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur no maksājumiem par preču piegādēm, ja minētās preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces . "

22. Papildināt V daļas 12.1.apakšpunktu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:

"Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piešķirto atļauju anulē, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta informācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā nodokļa maksātājam piemēro 25 procentu nodokļa likmi un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu."

23. Izteikt V daļas 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Fiziskā persona - nerezidents gada ienākumu deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei:

• pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas - par:

1) ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas;

2) ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas;

3) personīgās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas;

• pēc paša nerezidenta izvēles - par ienākumu no algota darba, kas veikts Latvijas Republikā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā;

• pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas - pārējos gadījumos."

24. Papildināt V daļu ar jaunu 13.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.1. Fiziskā persona - nerezidents gada ienākumu deklarāciju iesniedz pirms izbraukšanas no Latvijas Republikas tādos gadījumos, kad nerezidents Latvijas Republikā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā, un, pārtraucot minētā ienākuma gūšanu, šīs personas atgriešanās Latvijas Republikā vairs nav paredzama pirms taksācijas gada beigām."

25. Papildināt V daļas 14.punktu pēc vārdiem "10 procentu likmi" ar vārdiem "un maksājumus par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem, no kuriem nodoklis tiek ieturēts pēc 15 procentu likmes".

26. Papildināt V daļas 15.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"No nerezidentu gada apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt attaisnotos izdevumus, kas minēti šo norādījumu II daļas 2.nodaļas 1., 3., 4. un 5.punktā."

27. Izteikt V daļas 15.2.apakšpunktu jaunā redakcijā un papildināt ar piemēru:

"15.2. Fiziskajai personai - nerezidentam, iegūstot rezidenta statusu, nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir galīgais nodoklis.

Piemērs.

Fiziskajai personai - nerezidentam saņemot dividendes no Latvijas uzņēmējsabiedrības, no šo dividenžu summas izmaksas brīdī ir ticis ieturēts nodoklis 10 procentu apmērā. Nerezidentam uzturoties Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, šī persona nodokļu likumu izpratnē tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar to datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijas Republikā. Līdz ar to šī fiziskā persona jau kā dividenžu saņēmējs nodokļu likumos varētu tikt uzskatīta par rezidentu, un vispārējā gadījumā (pieņemot, ka dividenžu izmaksātājs nav tāda uzņēmējsabiedrība, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis vai kura izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", Liepājas SEZ likumā vai Rēzeknes SEZ likumā paredzētos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus) fiziskajām personām - rezidentiem izmaksātās dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas.

Tā kā nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir uzskatāms kā galīgais nodoklis, tad minētajai fiziskajai personai nav tiesību uz budžetā iemaksātā nodokļa atmaksu."