LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 130

Par kārtību, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izveidošanai

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par uzņēmējdarbību» 32. pantu Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka:

1.1. atļauju (licenci) šādu uzņēmējdarbības veidu veikšanai izsniedz:

sporta, medību vai citu ieroču remontam un detektīvdarbībai - Iekšlietu ministrija;

apsardzes darbībai - republikānisko pilsētu un rajonu, Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas apstiprinātajiem licenču izdošanas noteikumiem;

medikamentu izgatavošanai un realizācijai, medicīniskajai praksei- Veselības aizsardzības ministrija;

alus un vīna ražošanai pārdošanai, degvīna, liķiera un konjaka izstrādājumu izgatavošanai, tabakas izstrādājumu izgatavošanai-Lauksaimniecības ministrija;

veterinārmedicīniskajai praksei - Lauksaimniecības ministrija;

bezvadu sakaru pakalpojumiem - Sakaru ministrija;

gaisa, jūras un dzelzceļa satiksmes pakalpojumiem - Satiksmes ministrija;

juridiskajai praksei - Tieslietu ministrija;

1.2. atļauju (licenci) šādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanai izsniedz:

derīgo izrakteņu atradņu izstrādei un ekspluatācijai - Vides aizsardzības komiteja;

tirdzniecībai ar alkoholiskajiem dzērieniem - republikānisko pilsētu un rajonu, Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas;

azartspēļu namu izveidošanai un uzturēšanai, šo spēļu organizēšanai - Iekšlietu ministrija;

mācību iestāžu izveidošanai - Izglītības ministrija.

2. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par kārtību, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izveidošanai.

3. Līdz 1991. gada 10. maijam apstiprināt:

3.1. Tieslietu ministrijai - licences pieprasījuma veidlapas paraugu un licences paraugu;

3.2. Iekšlietu ministrijai - apsardzes darbības licencēšanas noteikumus;

3.3. Satiksmes ministrijai - gaisa, jūras un dzelzceļa satiksmes pakalpojumu licencēšanas noteikumus.

4. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 30. novembra lēmuma Nr. 213 «Par kārtību, kādā pieļaujama uzņēmējdarbība objektu apsardzībā un detektīvdarbībā» 1. punktu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1991. gada 6. maijā

APSTIPRINĀTS
 ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 6. maija lēmumu  Nr. 130

NOLIKUMS
par kārtību, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai  vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izveidošanai

1. Lai tiktu izskatīts jautājums par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu, fiziskai vai juridiskai personai (izņemot valsts uzņēmumu) jāiesniedz pieprasījums uz noteikta parauga veidlapas attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei (tālāk tekstā - «valsts pārvaldes iestāde»), kura ir tiesīga izsniegt speciālu atļauju (licenci).

2. Valsts pārvaldes iestādei jāizveido licencēšanas komisija ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā, kurā obligāti iekļaujams attiecīgas nozares un atbilstošās kvalifikācijas speciālists.

Licencēšanas komisija savā darbībā ievēro Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu.

3. Licencēšanas komisija izskata licenču pieprasījumus un atzinumus iesniedz valsts pārvaldes iestādes vadībai lēmuma pieņemšanai.

4. Fiziskai personai, kura nolēmusi tieši nodarboties ar licencējamu uzņēmējdarbības veidu, pieprasījumam jāpievieno:

4. 1. dokumenta (diploma, specializācijas diploma, apliecības par kvalifikācijas kategoriju) kopija, kas apliecina:

pārtikas tehnologa izglītību - alus un vīna ražošanai pārdošanai, degvīna, liķiera un konjaka izstrādājumu izgatavošanai, tabakas izstrādājumu izgatavošanai;

veterinārmedicīnisko izglītību - veterinārmedicīniskās prakses veikšanai;

augstāko vai vidējo medicīnisko izglītību (atsevišķos gadījumos - citas specialitātes augstāko izglītību) - medicīniskās prakses veikšanai;

augstāko farmakoloģisko izglītību - medikamentu izgatavošanai un realizēšanai;

vidējo speciālo juridisko izglītību - apsardzes darbībai un detektīvdarbībai;

augstāko juridisko izglītību - juridiskās prakses veikšanai;

izglītību, kāda ir vajadzīga attiecīgā valsts transportuzņēmuma darbiniekiem, - gaisa, jūras un dzelzceļa satiksmes pakalpojumu veikšanai;

izglītību radioelektronikas vai elektronikas specialitātē- bezvadu sakaru pakalpojumu sniegšanai;

4.2. dokumenta (izziņas) kopija, kas apliecina šādu darba stāžu attiecīgajā specialitātē:

alus un vīna ražošanai pārdošanai, degvīna, liķiera un konjaka izstrādājumu izgatavošanai, tabakas izstrādājumu izgatavošanai - ne mazāk par 6 mēnešiem;

veterinārmedicīniskajai praksei - ne mazāk par 3 gadiem;

medicīniskajai praksei - ar augstāko medicīnisko izglītību ne mazāk par pēdējiem 5 gadiem, ar vidējo medicīnisko izglītību ne mazāk par pēdējiem 2 gadiem;

medikamentu izgatavošanai - ne mazāk par pēdējiem 5 gadiem;

gaisa satiksmes pakalpojumiem - ne mazāk par pēdējiem 5 gadiem;

jūras satiksmes pakalpojumiem - ne mazāk par pēdējiem 3 gadiem;

dzelzceļa satiksmes pakalpojumiem - ne mazāk par pēdējiem 2 gadiem;

juridiskajai praksei - ne mazāk par 2 gadiem.

5. Fiziskai vai juridiskai personai, kura pieprasa licenci, lai izveidotu šādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību): derīgo izrakteņu atradņu izstrādei un ekspluatācijai, tirdzniecībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēļu organizēšanai, azartspēļu namu (arī uzturētu to), kā arī mācību iestādi, pieprasījumam jāpievieno dokuments, kas apliecina iespēju nodrošināt uzņēmējdarbībai attiecīgos apstākļus, kā arī uzņēmējsabiedrības statūti vai to projekti.

6. Valsts pārvaldes iestādēm pieprasījumi jāizskata trīsdesmit dienu laikā no to saņemšanas dienas.

7. Ja iesniegtajos dokumentos ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai nav pietiekami, valsts pārvaldes iestādei trīs dienu laikā jānosūta licences pieprasītājam attiecīgs paziņojums, kura jāpieprasa vajadzīgās ziņas vai dokumenti.

Ja desmit dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas licences pieprasītājs nav devis vajadzīgās ziņas vai dokumentus, tiek atteikts izsniegt licenci un par to licences pieprasītājam tiek paziņots rakstveidā.

8. Jebkuram atteikumam izsniegt licenci jābūt motivētam.

9. Izsniegto licenci var anulēt, ja valsts pārvaldes iestāde konstatē, ka iesniegtās ziņas neatbilst īstenībai vai uzņēmējs pārkāpis licencēšanas noteikumus.

10. Valsts pārvaldes iestādes lēmumu par licences neizsniegšanu vai licences anulēšanu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

11. Uzņēmējam, kas saņēmis speciālu atļauju (licenci), attiecībā uz konkrēto licencējamo uzņēmējdarbību jāievēro tādas prasības, kādas noteiktas atbilstošās nozares valsts uzņēmumam.