LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 160
Par Meža ministrijas darbinieku dienesta
ieročiem
Latvijas Republikas Ministru Padome
nolemj:
Apstiprināt pievienotos Meža ministrijas darbinieku dienesta
šaujamieroču nēsāšanas, lietošanas un glabāšanas noteikumus.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības
lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1991. gada 13. jūnijā
APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 13. jūnija lēmumu Nr. 160
Meža ministrijas
darbinieku dienesta šaujamieroču nēsāšanas, lietošanas un
glabāšanas
NOTEIKUMI
1. Meža ministrijas virsmežziņiem, mežziņiem un mežsargiem
(tālāk tekstā - «meža dienesta darbinieki») ir tiesības dienesta
pienākumu pildīšanas laikā nēsāt un lietot dienesta gludstobru un
vītņstobru šaujamieročus.
Meža dienesta darbiniekiem šīs tiesības tiek piešķirtas ar
meža ministra pavēli pēc tam, kad speciāla Meža ministrijas
komisija ir pārbaudījusi, kā attiecīgie darbinieki zina
šaujamieroču nēsāšanas, lietošanas un glabāšanas noteikumus un kā
apguvuši šaujamieroču lietošanas praktiskās iemaņas, un pēc tam,
kad ir pārbaudīts šo darbinieku veselības stāvoklis. Atļauja
nēsāt un lietot šaujamieročus netiek izsniegta tiem meža dienesta
darbiniekiem, kuriem ir nosliece uz alkoholisku dzērienu
lietošanu vai kuri izdarījuši sabiedriskās kārtības
pārkāpumus.
Vītņstobru šaujamieroču nēsāšanas atļaujas tiek izsniegtas
Iekšlietu ministrijas noteiktajā kārtībā.
2. Meža dienesta darbinieki dienesta šaujamieročus iegādājas
par personiskajiem līdzekļiem.
3. Meža dienesta darbiniekam, nēsājot dienesta šaujamieroci,
ir jābūt meža dienesta formas tērpā un viņam jābūt klāt dienesta
apliecībai ar atzīmi par tiesībām nēsāt dienesta ieroci.
4. Pildot dienesta pienākumus, meža dienesta darbinieki kā
galēju līdzekli var lietot dienesta šaujamieročus:
4.1. lai atvairītu uzbrukumu meža dienesta darbiniekiem vai
citiem pilsoņiem, ja šo uzbrukumu citādi atvairīt nav iespējams
un draud reālas briesmas meža dienesta darbinieku vai citu
pilsoņu veselībai un dzīvībai;
4.2. lai aizturētu personu, kas meža dienesta aprūpējamā
teritorijā pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, ja tā
izrāda pretestību vai cenšas izvairīties no aizturēšanas bēgot un
citādi to aizturēt nav iespējams.
Lai aizturētu bēgošu personu, kas tika pārsteigta smaga
nozieguma izdarīšanas brīdī, šaujamieroci drīkst lietot tikai pēc
brīdinājuma sauciena «Stāt! Šaušu!» un brīdinājuma šāviena
gaisā;
4.3. lai likvidētu plēsīgus bīstami slimus meža dzīvniekus, kā
arī apkārt klejojošus suņus un kaķus.
5. Šaujamieročus aizliegts lietot pret nepilngadīgo, pret
sievieti un pret personu, kurai līdzi ir bērni, izņemot
gadījumus, kad jāatvaira šo personu bruņots uzbrukums.
Šaujamieročus aizliegts lietot vietās, kur ir daudz cilvēku,
ja šaujamieroču lietošana var apdraudēt viņu dzīvību.
Jebkurā gadījumā, izlemjot par šaujamieroču lietošanu, jāņem
vērā spēkā esošās kriminālkodeksa normas par nepieciešamo
aizstāvēšanos un galējo nepieciešamību.
6. Meža ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministriju
nosaka dienesta šaujamieroču saņemšanas, uzskaites un glabāšanas
kārtību, kā arī kārtību, kādā meža dienesta darbinieki tiek
apmācīti rīkoties ar šaujamieročiem, un viņu zināšanu un iemaņu
papildināšanas uri pārbaudes kārtību.
Atļaujas vītņstobru šaujamieroču un to munīcijas saņemšanai un
glabāšanai virsmežniecību un mežniecību dienesta telpās izsniedz
noteiktajā kārtībā Iekšlietu ministrijas iestādes.
7. Pēc šaujamieroča lietošanas nekavējoties jāsniedz
ievainotajai personai pirmā medicīniskā palīdzība, jāsaglabā
notikuma vietas apstākļi un par notikušo jāziņo tuvākajai
medicīnas iestādei un milicijas iestādei.
8. Par šaujamieroču zādzību vai nozaudēšanu nekavējoties
jāziņo tuvākajai milicijas iestādei.
9. Par šo noteikumu pārkāpšanu iestājas disciplinārā,
administratīvā vai kriminālā atbildība likumā noteiktajā
kārtībā.
