^{Precizēts 28.12.2002., Latvijas Vēstnesis Nr.189 (2764)}

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē."

2. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Tiesas sastāva nemainīgums

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības noris nemainīgā tiesas sastāvā.

(2) Tiesneša aizstāšana lietas iztiesāšanas gaitā pieļaujama tikai tad, ja viņš sakarā ar pāriešanu citā darbā, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu.

(3) Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna."

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt."

4. Izteikt 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus."

5. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lietas dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā."

6. Izslēgt 21.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus "vai visam tiesas sastāvam".

7. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja noraidīts tiesnesis vai vairāki tiesneši, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā."

8. Izteikt 32.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas, izņemot gadījumu, kad atbildētājs to ir slēpis."

9. 34.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu "20 latu" ar skaitli un vārdu "50 latu";

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā - 1 procents no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības vai glabājumā nododamā priekšmeta vērtības, bet ne vairāk par 100 latiem;";

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

 "9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, - tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu - 50 procenti no likmes, kas būtu jāmaksā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā no dalāmās mantas vērtības.";

izslēgt otrās daļas 1., 2. un 3.punktu;

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva - 1 lats."

10. 37.panta pirmajā daļā:

papildināt 2.punktu pēc vārda "pieteikumu" ar vārdiem "vai atstāj bez izskatīšanas pieteikumu saskaņā ar šā likuma 406.6 pantu";

papildināt 3.punktu pēc vārdiem "pakļauta tiesai" ar vārdiem "vai tiesvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 406.8 pantu".

11. Izslēgt 39.panta pirmās daļas 8.punktu.

12. Papildināt 41.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta."

13. 43.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "attiecībām" ar vārdiem "vai ir ar tām saistīti";

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

 "11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) Valsts ieņēmumu dienests - pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns."

14. Papildināt 46.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas."

15. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

"47.pants. Procesuālo termiņu skaitījuma sākums

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu."

16. 48.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "notek" ar vārdu "beidzas";

izteikt ceturto daļu šadā redakcijā:

"(4) Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā."

17. Izteikt 49.panta tekstu šādā redakcijā:

"Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem."

18. Aizstāt 50.pantā vārdu "tecējums" ar vārdu "skaitījums".

19. Aizstāt 51.panta pirmajā daļā vārdus "var atjaunot" ar vārdu "atjauno".

20. 82.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību."

21. 83.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) juridisko personu amatpersonas vai darbinieki - šo personu lietās;";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) fizisko personu augšupējie un lejupējie radinieki, laulātais, īstie brāļi un māsas, kā arī persona, kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu;".

22. Izteikt 92.panta tekstu šādā redakcijā:

"Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā."

23. Izteikt 93.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums atteikt pierādījumu pieņemšanu nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai."

24. Papildināt 96.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

(5) Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse."

25. Aizstāt 102.panta pirmajā daļā vārdu "tā" ar vārdiem "tiesa vai tiesnesis".

26. 112.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "Tiesa" ar vārdiem "vai tiesnesis";

papildināt trešo daļu pēc vārda "tiesas" ar vārdiem "vai tiesneša".

27. Izslēgt 114.pantā vārdus "pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī".

28. 116.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda "Tiesa" ar vārdiem "vai tiesnesis";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nevar iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī nevar tos iesniegt tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus."

29. Papildināt 117.pantu pēc vārda "vietā" ar vārdiem "vai uzdot to veikt tiesu izpildītājam".

30. Aizstāt 138.panta ceturtajā daļā vārdus "tiesu izpildītāju kantora" ar vārdiem "tiesu izpildītāja".

31. 139.panta pirmajā daļā:

papildināt 2.punktu ar vārdiem "vai citā publiskā reģistrā";

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) izpildu darbības atlikšana, tai skaitā aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam, vai mantas pārdošanas apturēšana."

32. Aizstāt 141.panta otrajā daļā vārdus "tiesu izpildītāju kantora" ar vārdiem "tiesu izpildītāja".

33. 142.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā - kuģa aizturēšanai ostā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu, kas atrodas pie trešajām personām, vai naudu, kas atbildētājam pienākas no trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Manta apķīlājama šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāts noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu kredītiestādei. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos saskaņā ar līgumu, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja depozīta kontā."

34. Izteikt 20.nodaļu šādā redakcijā:

"20.nodaļa
Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

147.pants. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(1) Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai.

(2) Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.

148.pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam un rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida pa-skaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

149.¹ pants. Sagatavošanas sēde

(1) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un pret parakstu paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.

(3) Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.

150.pants. Lietas dalībnieku atbildība

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa pēc prasītāja lūguma var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu."

35. Izteikt 165.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi."

36. Papildināt likumu ar 22.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"22.¹ nodaļa
Aizmugurisks spriedums

208.¹ pants. Aizmugurisks spriedums

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja pa-skaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

1) kuras nevar izbeigt ar izlīgumu;

2) kurās atbildētāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā;

3) kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

4) kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens piedalās procesā.

(4) Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

208.² pants. Aizmuguriska sprieduma forma un saturs

(1) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.-198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda tā nosaukumā.

(3) Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojuma būtību, šā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu.

(4) Aizmuguriska sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

208.³ pants. Aizmuguriska sprieduma noraksta nosūtīšana atbildētājam

Aizmuguriska sprieduma norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā.

208.⁴ pants. Aizmuguriska sprieduma pārsūdzēšana

(1) Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(2) Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

208.⁵ pants. Tiesvedības atjaunošana un lietas izskatīšana no jauna

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) aizmuguriska sprieduma taisīšanas datumu un būtību;

4) iemeslus, kuru dēļ atbildētājs nav ņēmis dalību lietā;

5) atbildētāja iebildumus pret prasību un spriedumu, iebildumu pamatojumu;

6) pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, likumu, uz kuru tie pamatoti;

7) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

8) lūgumu atjaunot tiesvedību lietā un izskatīt lietu no jauna.

(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) iebildumu pamatojumu.

(4) Pieteikumam pievieno tā norakstus un rakstveida pierādījumu norakstus nosūtīšanai prasītājam un trešajām personām.

208.⁶ pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 208.⁵ panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208.⁵ panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas. Ja nav konstatēts cits saņemšanas datums, uzskatāms, ka lēmuma norakstu atbildētājs saņēmis septītajā dienā no tā nosūtīšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

208.⁷ pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma pieņemšanas

(1) Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 208.⁵ panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Tiesnesis izskata pieteikumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ja atzīst, ka lietas izskatīšana bez atbildētāja piedalīšanās un viņa pieteikto pierādījumu pārbaudes novedusi vai varējusi novest pie lietas nepareizas izspriešanas;

2) par pieteikuma noraidīšanu, ja atzīst, ka lietas izskatīšanai no jauna nav šā panta otrās daļas 1.punktā norādītā pamata.

(3) Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(4) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna nav pārsūdzams.

208.⁸ pants. Aizmuguriska sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.

208.⁹ pants. Lietas izskatīšana no jauna

Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, aizmugurisks spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā no jauna."

37. Izteikt 220.panta tekstu šādā redakcijā:

"Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē."

38. Papildināt likumu ar 235.¹ pantu šādā redakcijā:

"235.¹ pants. Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) pušu vienošanos par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai attiecīgus prasījumus par minētajos jautājumos radušos strīdu izšķiršanu tiesā."

39. Izteikt 236.pantu šādā redakcijā:

"236.pants. Pušu paskaidrojumu obligātums

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

(3) Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem."

40. Izteikt 238., 239., 240. un 241.pantu šādā redakcijā:

"238.pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesības izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru pagaidām, līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību, nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, - uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(5) Par tiesas lēmumu minētajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

239.pants. Laulības šķiršanas lietu sagatavošana izskatīšanai un to izskatīšana

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas (pagasttiesas) atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu kopijas (pilns dokumentu teksts) izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām.

240.pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu. Pēc puses lūguma lietas izskatīšanu šajā nolūkā var atlikt arī atkārtoti.

(2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā trīs gadus un pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses.

241.pants. Izlīgums un pušu samierināšanās

(1) Lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238.panta pirmā daļa).

(2) Laulības šķiršanas prasības atsaukšana vai tiesvedības izbeigšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības."

41. Izteikt 242.panta tekstu šādā redakcijā:

"Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa:

1) izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības;

2) nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds;

3) sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli."

42. 244.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai šķiršanu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa bijušajiem laulātajiem izsniedz tā sprieduma norakstu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu."

43. Papildināt likumu ar 30.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"30.¹ nodaļa
Lietas par mantojuma dalīšanu

250.¹ pants. Lietas piekritība

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā vai pie notāra, iesniedzams tiesai pēc viena mantinieka dzīvesvietas, bet, ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, - pēc tā atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

250.² pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi, par ko paziņo pusēm.

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu.

(3) Tiesnesis var uzdot notāram, kurš izsniedzis mantojuma apliecību, vai citam tiesas apgabalā praktizējošam notāram pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

250.³ pants. Mantojuma dalīšanas projekta sastādīšana

(1) Notārs, kurš saņēmis uzdevumu pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu, ja tas nepieciešams, uzaicina tiesu izpildītāju sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu un veikt mantas novērtēšanu.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā norāda arī zināmos parādus, saistības un ierakstus zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

(4) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(5) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un mantojuma dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

250.⁴ pants. Tiesneša darbības pēc mantojuma dalīšanas projekta saņemšanas

(1) Notāra iesniegtos dokumentu norakstus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildus rakstveida paskaidrojumiem tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

250.⁵ pants. Dalāmās mantas pārdošana izsolē

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgos gadījumos arī bāriņtiesa (pagasttiesa) (Civillikuma 280.-283.pants) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738.panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

250.⁶ pants. Valsts nodeva mantas dalīšanas lietās

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

250.⁷ pants. Kopīgas mantas dalīšana

Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgu mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus."

44. Papildināt 251.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu."

45. Izteikt 259.pantu šādā redakcijā:

"259.pants. Piekritība

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptētāja dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu - tiesai pēc viena pieteicēja dzīvesvietas."

46. Izteikt 260.pantu šādā redakcijā:

"260.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda Civillikuma 162.-169.pantā minētos apstākļus, pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus un bāriņtiesas lēmumu."

47. Izteikt 261.pantu šādā redakcijā:

"261.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lieta izskatāma, piedaloties adoptētājam personiski un prokuroram.

(2) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 169.pantā norādītās personas.

(3) Pēc adoptētāja lūguma tiesa nodrošina, lai adoptējamā bērna vecāki neuzzinātu adoptētāja identitāti. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē.

(4) Ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama."

48. Izteikt 262.panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu".

49. Izteikt 263.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa adopciju var atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā."

50. Izslēgt 40., 41., 42., 43., 44. nodaļu un papildināt 345. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tiesneša lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un pieteikuma atdošanu pieteikuma iesniedzējam var pārsūdzēt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 441.panta pirmās daļas 2.punktu."

51. 346.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesneša lēmuma noraksts par maksātnespējas lietas ierosināšanu nekavējoties nosūtāms valsts aģentūrai "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - aģentūra), kura triju dienu laikā no noraksta saņemšanas brīža iesniedz tiesā priekšlikumu par administratora amata kandidātu.

(2) Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu aģentūras ieteikto administratora kandidātu ieceļ par administratoru.";

izslēgt trešo un ceturto daļu;

papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiesnesis ar savu lēmumu neieceļ aģentūras izvirzīto administratora amata kandidātu par administratoru, aģentūra nekavējoties iesaka citu administratora kandidātu.";

papildināt sestās daļas 5.punktu pēc vārda "izskatīšanai" ar vārdiem "vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam".

52. Papildināt 348.panta ceturto daļu pēc vārdiem "pēc administratora" ar vārdu "motivēta".

53. 350.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 "5) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu;

6) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā;";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Sūdzības iesniedzējam ir tiesības atsaukt savu sūdzību, kamēr nav pabeigta sūdzības izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzības iesniedzējs atsauc iesniegto sūdzību, tiesa pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības izbeigšanu maksātnespējas lietā."

54. 357.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "administratora" ar vārdu "motivēta";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Administratora pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu pievienojami šādi dokumenti:

1) administratora darbības pārskats;

2) attiecīgā kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga;

3) parādnieka likvidācijas bilance.";

izslēgt ceturto daļu.

55. Izteikt 362.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa pieņem administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Tiesa lemj par administratora atcelšanu, pamatojoties uz kreditoru sapulces lēmumu vai pēc aģentūras pieteikuma, ja:

1) administrators neatbilst likuma nosacījumiem vai uz viņu attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi;

2) administrators nav kompetents savu pienākumu veikšanā;

3) kreditoru sapulce ir izteikusi administratoram neuzticību;

4) administrators pārkāpj likumu;

5) administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) ar aģentūras lēmumu administratoram anulēts sertifikāts vai apturēta sertifikāta darbība.

(3) Tiesa lemj par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas, ja administrators:

1) pārkāpj likumu;

2) nepilda tiesas nolēmumus."

56. Izslēgt 363.panta ceturto daļu.

57. Papildināt likumu ar 48.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"48.¹ nodaļa
Lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

394.¹ pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Darba strīdu likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darbinieku pārstāvji.

(2) Pieteikums par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc lokauta norises vietas.

394.² pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda lokauta pieteicēju un Darba strīdu likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

394.³ pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darbinieku pārstāvjiem, Valsts darba inspekcijai un lokauta pieteicējiem.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Ja pieteikuma iesniedzējs neierodas uz tiesas sēdi, tiesai ir pamats lietu izbeigt.

394.⁴ pants. Prokurora piedalīšanās obligātums

Lietas sakarā ar pieteikumiem par lokauta vai lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

394.⁵ pants. Tiesas spriedums par pieteikumu

(1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru darbinieku pārstāvju pieteikumu atzīst par:

1) nepamatotu un noraida to;

2) pamatotu, bet lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams."

58. Izteikt 396.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, - arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams."

59. Izteikt 397.pantu šādā redakcijā:

"397.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izskata tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesnesis pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, pārliecinājies, ka:

1) nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu;

2) nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem."

60. Aizstāt 398.panta ievaddaļā vārdus "Pārdošana izsolē notiek" ar vārdiem "Pārdošanu izsolē veic tiesu izpildītājs" un 5.punktā vārdus "pārdevēja" - ar vārdiem "personas, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana".

61. Izteikt 401.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu vai mantojuma apliecību par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās, vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants), vai tiesas lēmumu vai notāra apliecinājumu, ar kuru atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants);".

62. Papildināt likumu ar 50.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"50.¹ nodaļa
Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

406.¹ pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā.

406.² pants. Piekritība

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

406.³ pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums;

4) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

5) kreditora apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

6) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

7) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

(3) Pieteikumam pievienojami:

1) pieteikuma noraksts parādniekam;

2) dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu;

3) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.

406.⁴ pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst šā likuma 406.¹, 406.² un 406.³ panta prasībām.

(2) Par atteikumu pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmuma norakstu kopā ar dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai vispārējā kārtībā.

406.⁵ pants. Brīdinājuma saturs

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, prasījuma būtība un summa;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

5) priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;

6) tas, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis.

406.⁶ pants. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

(1) Brīdinājumu kopā ar pieteikuma norakstu un atbildes veidlapu izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.

(2) Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmuma norakstu kopā ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai vispārīgā kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

406.⁷ pants. Parādnieka iebildumi

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, tiesnesis nosūta parādnieka atbildi pieteicējam un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi tiesneša noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 406.9 panta prasībām.

(5) Parādnieka iebildumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāmi par iesniegtiem termiņā."

406.⁸ pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

406.⁹ pants. Tiesneša lēmums par saistības piespiedu izpildi

(1) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

406.¹⁰ pants. Saistības piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību."

63. Izteikt 415.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants)."

64. Izteikt 416.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, nepieņem un atdod iesniedzējam."

65. Aizstāt 425.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "persona, kas nav lietas dalībnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis" ar vārdiem "persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu".

66. 448.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Apgabaltiesai vai Tiesu palātai, izskatot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tādā lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu, atjaunot tiesvedību un nosūtīt lietu izskatīšanai no jauna pirmās instances tiesā.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

67. Izteikt 449.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ja ar šo lēmumu:

1) noraidīta blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu;

2) noraidīta blakus sūdzība par tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu;

3) izlemjot jautājumu pēc būtības saskaņā ar šā likuma 448.panta 3.punktu, pieņemts lēmums atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, vai lēmums izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu."

68. 453.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 "2) lietas dalībnieka - kasatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), advokātam - vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kasācijas sūdzību paraksta advokāts. Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina advokāta pilnvarojumu.";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

69. 454.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants).";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "atmaksājot drošības naudu".

70. Aizstāt 461.panta pirmajā daļā vārdu "uzstājas" ar vārdu "piedalās".

71. Izslēgt 466.panta otrajā daļā vārdus "viņu personību".

72. Izslēgt 467.panta pirmajā daļā vārdus "kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus".

73. Izteikt 469.pantu šādā redakcijā:

"469.pants. Pieteikuma izlemšana

Lietas dalībnieku pārstāvju pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās."

74. 471.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"471.pants. Pārstāvju paskaidrojumi un prokurora atzinums";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai to";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirmais runā kasatora pārstāvis vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītāja pārstāvis.";

aizstāt piektajā daļā vārdu "pušu" ar vārdu "pārstāvju".

75. Izteikt 474.panta 2.punktu šādā redakcijā:

 "2) atcelt visu spriedumu vai kādā tā daļā un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas vai pirmās instances tiesā;".

76. Papildināt 487.panta 2.punktu pēc vārdiem "aizgādnībā esošu personu" ar vārdiem "vai par maksātnespējīgām atzītu personu".

77. Papildināt 534.panta otrās daļas 1.punktu ar vārdiem "bet, ja lietu izskatījusi pastāvīgā šķīrējtiesa, - tās apliecinātu nolēmuma norakstu;".

78. Aizstāt 538.pantā vārdus "saskaņā ar tiesas nolēmumiem" ar vārdiem "saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu".

79. 539.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Šajā likumā tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi vai tiesnešu lēmumi:";

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

 "8) darba strīdu komisiju lēmumi.";

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:";

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 "3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu."

80. 540.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "īrestiesu lēmumiem" ar vārdiem "darba strīdu komisijas lēmumiem";

papildināt 4.punktu ar vārdiem "vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā";

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 "6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini."

81. Izteikt 541.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas."

82. Papildināt 542.panta otro daļu pēc vārdiem "dažādās vietās" ar vārdiem "spriedums kādā tā daļā izpildāms nekavējoties".

83. Aizstāt 543.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu "spriedums" ar vārdu "nolēmums".

84. Aizstāt 544.panta pirmajā daļā vārdus "taisījusi spriedumu" ar vārdiem "pieņēmusi nolēmumu".

85. Papildināt likumu ar 544.¹ pantu šādā redakcijā:

"544.¹ Darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno darba strīdu komisijas lēmumu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā darba strīdu komisijas lēmuma pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā."

86. Izteikt 546.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Termiņus, kādos citi šā likuma 540.pantā norādītie izpildu dokumenti iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgie likumi."

87. Aizstāt 547.panta pirmajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma".

88. Izteikt 548.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Tiesu izpildītāja darbības uzraudzība notiek šajā likumā un Tiesu izpildītāju likumā noteiktajā kārtībā."

89. 549.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "rakstveida pieteikuma" ar vārdiem "un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Izpildu dokumentu piedzinējs var iesniegt jebkuram tiesu izpildītājam apgabaltiesas darbības teritorijā pēc parādnieka dzīvesvietas (juridiskajām personām - pēc to atrašanās vietas), mantas atrašanās vietas vai darba vietas.

(3) Tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic savas amata vietas iecirkņa robežās, bet pēc piedzinēja lūguma - arī cita tiesu izpildītāja amata vietas iecirknī tās pašas apgabaltiesas darbības teritorijā. Ārpus sava iecirkņa robežām tiesu izpildītājs spriedumu izpildi veic saziņā ar attiecīgā iecirkņa tiesu izpildītāju tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "ar vecākā tiesu izpildītāja atļauju";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma, pieņemot attiecīgu lēmumu, var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa lietvedībā esošajās izpildu lietās sastādītajos procesuālajos dokumentos. Pirms kļūdu labošanas viņš pieprasa atsauksmi no personām, kas piedalījušās akta sastādīšanā. Acīmredzamas kļūdas var izlabot, nepieprasot atsauksmi. Tiesu izpildītāja lēmumam, saskaņā ar kuru tiek izlabotas kļūdas, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības vai pienākumi izriet no procesuālā dokumenta."

90. Izteikt 550.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās - līdz trešajai pakāpei, kā arī viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.

(2) Noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

(3) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesu izpildītājs sevi atstatījis vai ir noraidīts, viņš izpildu dokumentu nodod tālākai izpildīšanai citam tiesu izpildītājam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā."

91. 551.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem "fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz piecsimt latiem";

aizstāt trešajā daļā vārdus "sprieduma vai tiesneša lēmuma" ar vārdu "nolēmuma";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja piedzinējs vai parādnieks atsakās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu, par to pieaicināto personu klātbūtnē izdarāma atzīme sastādītajā aktā, norādot atteikšanās motīvus. Atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādīto aktu neietekmē akta spēku."

92. Izteikt 552.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem."

93. Papildināt likuma 69. nodaļu ar 552.¹ pantu šādā redakcijā:

"552.¹ pants. Izpildu lietas ievešana

(1) Tiesu izpildītājs katram saņemtajam izpildu dokumentam ieved atsevišķu izpildu lietu.

(2) Ja izpildu dokuments nav noformēts likumā noteiktajā kārtībā, nav nomaksāta valsts nodeva vai citi sprieduma izpildes izdevumi, tiesu izpildītājs trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja trūkumi tiek novērsti noteiktajā termiņā, tiek ievesta izpildu lieta un izpildu dokuments uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz tika iesniegts tiesu izpildītājam.

(4) Ja piedzinējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, izpildu dokumentu uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ piedzinējam.

(5) Izpildu dokumenta atdošana piedzinējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesu izpildītājam, ievērojot likumā noteikto izpildu dokumentu iesniegšanas kārtību."

94. Izteikt 553.pantu šādā redakcijā:

"553.pants. Izpildāmā tiesas nolēmuma izskaidrošana

Ja izpildāmais tiesas nolēmums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura pieņēmusi nolēmumu, to izskaidrot. Nolēmuma izskaidrošana notiek šā likuma 202. vai 437.pantā noteiktajā kārtībā."

95. Izteikt 554.pantu šādā redakcijā:

"554.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, priekšlikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.

(2) Tiesu izpildītāja pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu tiesa izskata šā likuma 206. vai 438.pantā noteiktajā kārtībā."

96. Izteikt 555.pantu šādā redakcijā:

"555.pants. Priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka - fiziskās personas - dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

(7) Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu;

3) paziņot par piedziņu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai citam publiskam reģistram atsavināšanas aizlieguma ierakstīšanai."

97. Izteikt 557.pantu šādā redakcijā:

"557.pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);

3) piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;

4) tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;

5) spriedumā norādīto personu un mantu izlikšana no telpām;

6) ievešana valdījumā;

7) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā."

98. Papildināt 558.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstveidā paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt policijas pārstāvja klātbūtnē bez pārvaldnieka piedalīšanās."

99. Izteikt 559.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 139.panta pirmās daļas 7.punktu.

(2) Tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam."

100. 560.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu "parādnieks" ar vārdiem "parādnieks vai piedzinējs";

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

 "3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;";

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 "5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.10 pants)."

101. Izslēgt 561.panta 3.punktu.

102. 562.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu "parādnieka" ar vārdiem "parādnieka vai piedzinēja";

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus un skaitli "pirmās daļas 3.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "pirmās daļas 3. un 5.punktā";

papildināt pirmo daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

 "5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;";

uzskatīt līdzšinējo 5., 6., 7. un 8.punktu attiecīgi par 6., 7., 8. un 9.punktu;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

103. 563.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

 "5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 "6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments.";

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tāda jau ir izsludināta vai ja manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un pārējo naudu nodod maksātnespējīgā uzņēmuma administratoram. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti."

104. 564.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "triju dienu laikā nosūta" ar vārdu "paziņo";

izslēgt trešo daļu.

105. 565.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 "6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un pēc uzaicinājuma viņš nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "kuru pārbauda un apstiprina tiesnesis ar lēmumu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam."

106. 566.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Sprieduma izpildes izdevumos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi (39.pants): tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tie ir:";

izslēgt otro daļu.

107. Izteikt 567.pantu šādā redakcijā:

"567.pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība izpildes procesā

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

108. Izteikt 568.pantu šādā redakcijā:

"568.pants. Sprieduma izpildes izdevumu ieturēšana no parādnieka

(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Sprieduma labprātīga izpilde pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

(2) Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda aprēķinu un nosūta parādniekam un piedzinējam. Aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Aprēķinā tiek norādīts, kādā apmērā sprieduma izpildes izdevumi atlīdzināmi tiesu izpildītājam (amata atlīdzība), piedzinējam (viņa samaksātā valsts nodeva un citi sprieduma izpildes izdevumi) vai ieskaitāmi valsts ienākumos.

(4) Ja nav iespējams sprieduma izpildes izdevumus ieturēt no parādnieka, tiesu izpildītājs uz sastādītā aprēķina pamata izraksta rēķinu un nodod to piespiedu izpildei.

(5) Rēķinu piespiedu izpildei nodod pēc tam, kad izbeidzies tiesu izpildītāja sastādītā sprieduma izpildes izdevumu aprēķina pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, - pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā."

109. Izteikt četrpadsmitās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Četrpadsmitā sadaļa
Piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana".

110. Papildināt 571.panta tekstu ar vārdiem "izņemot tādu parādu piedziņu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgās lietas".

111. Izteikt 572.pantu šādā redakcijā:

"572.pants. Piedziņa no juridiskās personas

(1) Piedziņu pēc izpildu dokumentiem tiesu izpildītājs vispirms vērš uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs.

(2) Ja, vēršot piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs, piedzinēja prasījums netiek apmierināts, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu."

112. Izteikt 573.pantu šādā redakcijā:

"573.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana

(1) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā (norādot, kas un kādā lietā mantu apķīlājis) un apsardzībā. Mantas apzīmogošanu var neveikt, ja tas var bojāt mantu vai būtiski ietekmēt tās vērtību. Kustamo lietu reģistros iekļautās mantas nav apzīmogojamas. Instrukciju par apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību izdod tieslietu ministrs.

(2) Tiesu izpildītājs, ja rodas šaubas par mantas piederību, pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī noskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas.

(3) Tiesu izpildītājs kustamās lietas neapķīlā, ja varētu būt neiespējami tās pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu."

113. Izteikt 574.pantu šādā redakcijā:

"574.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kustamo mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzenamo summu un segtu sprieduma izpildes izdevumus. Tiesu izpildītājs neapķīlā galvenās lietas blakus lietas šķirti no galvenās lietas.

(2) Tiesu izpildītājs var apķīlāt parādnieka kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz piedzinējam piespriesto summu un sprieduma izpildes izdevumus, ja parādniekam nav citas apķīlāšanai pakļautas mantas vai šo mantu vērtība nesedz piedzenamo summu un sprieduma izpildes izdevumus.

(3) Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka kustamo mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs apķīlā to parādnieka kustamo mantu, kura nav apgrūtināta ar komercķīlu. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai parādnieks un komercķīlas ņēmējs paziņo par parāda atlikumu.

(4) Uz kustamām lietām, kas ieķīlātas kā komercķīla vai rokas ķīla trešo personu prasījumu nodrošināšanai, tiesu izpildītājs var vērst piedziņu ar attiecīgā ķīlas ņēmēja piekrišanu, kā arī var vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu ķīlas pārdošanas gadījumā. Ja ķīlas ņēmējs pārdošanai nepiekrīt un pats bez attaisnojoša iemesla vilcinās pārdot ieķīlāto lietu, tiesu izpildītājs izskaidro piedzinējam, ka viņš var lūgt tiesu noteikt laiku ieķīlāto lietu pārdošanai, lai varētu vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu, kā arī izskaidro tiesības nodibināt komercķīlu.

(5) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka kustamā manta jau ir apķīlāta citai piedziņai, viņš salīdzina mantu ar iepriekšējā apķīlāšanā sastādīto mantas aprakstes aktu un apķīlā tikai tos priekšmetus, kas nav ierakstīti agrākajā aprakstes aktā. Turpmākās izpildu darbības attiecībā uz agrāk apķīlāto mantu tiesu izpildītājs veic atbilstoši tieslietu ministra noteiktajai kārtībai.

(6) Ja parādnieks atrodas prombūtnē vai izvairās no nolēmuma izpildes, kustamo mantu apķīlā tiesu izpildītājs, piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim.

(7) Pie parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur mantas apķīlāšanu.

(8) Notiekot kustamās mantas apķīlāšanai, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kuriem priekšmetiem vispirms būtu vēršama piedziņa. Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu apmierina, ja tas nav pretrunā ar šā likuma normām un nekavē nolēmuma izpildi.

(9) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana pēc viena izpildu dokumenta nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šo mantu pēc cita izpildu dokumenta.

(10) Kuģa apķīlājums attiecas ne vien uz kuģa korpusu, bet arī uz visiem kuģa piederumiem, ieskaitot tos, kuri nodrošina kuģa navigāciju. Kopīpašumā esošs kuģis apķīlājams visā tā sastāvā, iepriekš neatdalot parādnieka tiesības uz viņa daļu. Par kuģa apķīlāšanu paziņo Kuģu reģistram.

(11) Ja tiek apķīlāts transportlīdzeklis vai cita reģistrācijai pakļauta kustamā manta, par tās apķīlāšanu tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai reģistra iestādei."

114. 575.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu "aprakste" ar vārdu "apķīlāšana";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja ir pierādījumi, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs apķīlā šo mantu vispārējā kārtībā.";

izslēgt otro daļu.

115. Papildināt 576.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Aprakstot kustamo mantu, tiesu izpildītājs var atsevišķus priekšmetus sasaiņot pakās, norādot uz iesaiņojuma aprakstīto priekšmetu nosaukumus."

116. 577.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdus "tiesu izpildītāja kantora nosaukumu" ar vārdiem "tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu";

izslēgt 7.punktu.

117. Izteikt 578.pantu šādā redakcijā:

"578.pants. Apķīlājamās mantas novērtēšana

(1) Parādnieka mantas novērtēšanu izdara tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, ievērojot tās nolietojuma pakāpi. Kuģa novērtēšanai pieaicināms eksperts.

(2) Līdz apķīlātās mantas izsoles izziņošanai vai komisijas līguma noslēgšanai piedzinējs vai parādnieks rakstveidā var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai. Pirms eksperta pieaicināšanas tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā piecu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

(3) Ja nav iespējams pēc puses lūguma ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību."

118. 579.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"579.pants. Mantas apsardzība

(1) Lai nodrošinātu apķīlātās mantas apsardzību, tiesu izpildītājs ieceļ mantas glabātāju. Apķīlāto parādnieka mantu tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. Ja mantas glabātājs nevar nodrošināt apķīlātās mantas apsardzību tajā adresē, kur tā apķīlāta, tiesu izpildītājs mantu izņem un nodod mantas glabātājam. Tiesu izpildītājs jebkurā nolēmuma izpildes stadijā ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu vai nenodrošina pienācīgu mantas glabāšanu.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Aprakstot" ar vārdu "Apķīlājot";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Mantas glabātājs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma uzrāda apķīlāto un viņam glabāšanā nodoto mantu."

119. 580.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pie parādnieka atrastos zelta un sudraba izstrādājumus un citas vērtslietas, kā arī vērtspapīrus tiesu izpildītājs apraksta vispārējā kārtībā. Aprakstītās vērtslietas un vērtspapīrus tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "tiesu izpildītāju kantora" ar vārdiem "tiesu izpildītāja".

120. 581.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"581.pants. Apķīlātās mantas pārdošana

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu, ja 10 dienu laikā pēc mantas apķīlāšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām vai nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai mantas novērtēšanai. Ja iesniegtas sūdzības, tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu pēc sūdzību izlemšanas, bet ne agrāk par 10 dienām pēc mantas apķīlāšanas. Ja iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, - pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas, bet ne agrāk par 10 dienām pēc mantas apķīlāšanas.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja ir apķīlātas vienādas lietas vai lietu komplekti."

121. Izteikt 582. un 583.pantu šādā redakcijā:

"582.pants. Apķīlātās mantas pārdošanas kārtība

(1) Tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod izsolē, bet, ja to lūdzis piedzinējs un parādnieks neiebilst, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu var nodot tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai pēc komisijas noteikumiem. Ja piedzinējs nav to lūdzis, apķīlāto mantu var nodot tirdzniecības uzņēmumam komisijā tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas, pajas un slēgtas emisijas akcijas, kā arī citas bezķermeniskas lietas izsolē pārdod tiesu izpildītājs, bet publiskā apgrozībā esošās akcijas un citi vērtspapīri nododami pārdošanai Rīgas Fondu biržā.

(3) Tiesu izpildītājs var izņemt apķīlāto kustamo mantu:

1) lai nodotu to pārdošanai komisijā;

2) pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

3) lai šajā likumā noteiktajos gadījumos to nodotu kustamās mantas nosolītājam, piedzinējam vai parādniekam.

(4) Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un tiesas sprieduma izpildes izdevumus pirms apķīlātās mantas pārdošanas, pārdošana apturama un apķīlātā manta atdodama parādniekam.

(5) Pēc apķīlātās mantas pārdošanas vai tās nodošanas piedzinējam (šajā likumā noteiktajos gadījumos) tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par pārdotās mantas atbrīvošanu no apķīlājuma, kā arī nosūta attiecīgajam kustamo lietu reģistra turētājam vai citam publiskajam reģistram paziņojumu par aizlieguma atcelšanu un mantas atbrīvošanu no apķīlājuma.

583.pants. Apķīlātās mantas pārdošana komisijā

(1) Apķīlāto parādnieka mantu komisijā pārdod ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību.

(2) Mantas pārdošana pieļaujama tiesu izpildītāja amata vietas tiesu apgabala robežās.

(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs nodod pārdošanai, ievērojot šā likuma 581.pantā noteiktos termiņus. Apķīlātā manta tiek nodota pārdošanai pēc tiesu izpildītāja novērtētās cenas, bet, ja ir veikta viena vai vairākas atkārtotas eksperta novērtēšanas, - pēc augstākās eksperta novērtētās cenas.

(4) Lietas, kas ātri bojājas, izņem un nodod pārdošanai nekavējoties.

(5) Mēneša laikā pēc mantas nodošanas komisijā tirdzniecības uzņēmumi iemaksā ieņemtās summas tiesu izpildītāja kontā. Tirdzniecības uzņēmums saņem atlīdzību saskaņā ar līguma nosacījumiem.

(6) Parādnieka mantu, kas nav pārdota mēneša laikā no tās nodošanas tirdzniecības uzņēmumam, tiesu izpildītājs kopā ar tirdzniecības uzņēmuma pārstāvi pārceno, bet ne vairāk kā par 50 procentiem no mantas sākumcenas. Par pārcenošanu paziņo piedzinējam un parādniekam.

(7) Ja manta netiek pārdota divu mēnešu laikā pēc tās pārcenošanas, piedzinējam ir tiesības paturēt šo mantu sev par pārcenošanas summu, rakstveidā paziņojot par to tiesu izpildītājam 10 dienu laikā. Ja piedzinējs mantu nepatur, tiesu izpildītājs to nodod atpakaļ parādniekam, atbrīvojot no apķīlājuma, vai pārdod izsolē pēc otrās izsoles noteikumiem par cenu, kas noteikta pēc pārcenošanas."

122. 584.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "kā arī tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un amata vietu";

aizstāt otrajā daļā vārdus "pie tiesu izpildītāju kantora" ar vārdiem "tiesu izpildītāja prakses vietā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja kopīgais mantas novērtējums pārsniedz vienu tūkstoti latu, tās pārdošanu izsludina arī vietējā laikrakstā."

123. Izteikt 585.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Paziņojums par kuģa izsoli publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot šā likuma 584.panta pirmajā daļā minētās ziņas, kā arī kuģa nosaukumu un ostu, kurā tas pierakstīts. Paziņojumu par kuģa izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā. Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(3) Par kuģa izsoli paziņo kuģa īpašniekam, kuģa reģistratoram, hipotēku turētājiem, zināmajām personām, kuru prasības ir nodrošinātas ar jūrniecības prasījumu tiesībām, kuģa līdzīpašniekiem, ja tādi ir. Paziņojumu nosūta ierakstītā sūtījumā vai izmantojot citu sakaru līdzekli, kas nodrošina apstiprinājumu par šāda paziņojuma saņemšanu."

124. Aizstāt 586.pantā vārdu "aprakstē" ar vārdu "apķīlāšanā".

125. 587.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Kustamās mantas izsole tiek uzsākta no tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir veikta viena vai vairākas atkārtotas novērtēšanas, - no augstākā eksperta novērtējuma. Uzsākot katra izsoles priekšmeta izsolīšanu, tiesu izpildītājs nosauc priekšmeta izsoles sākumcenu, nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu no mantas izsoles sākumcenas, un jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, kamēr vien turpinās pārsolīšana.

(2) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots.";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja summa, kas saņemta, pārdodot daļu no apķīlātās mantas, ir pietiekama pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai un sprieduma izpildes izdevumu segšanai, pārējos priekšmetus neizsola. Kad solītāji ir samaksājuši pilnu pirkuma maksu, šie priekšmeti atbrīvojami no apķīlājuma un atdodami atpakaļ parādniekam, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

(6) Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa - ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles. Ja nosolītā summa pārsniedz vienu tūkstoti latu, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas samaksu uz laiku līdz septiņām dienām. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnībā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu."

126. Izteikt 588.panta tekstu šādā redakcijā:

"Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) pārdodamā priekšmeta nosaukumu vai numuru pēc aprakstes akta;

5) pārdodamā priekšmeta izsoles sākumcenu un izsoles soli;

6) izsolē solīto augstāko cenu;

7) pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi;

8) vai pie pārdošanas bijis klāt parādnieks vai viņa pārstāvis."

127. Izteikt 590.pantu šādā redakcijā:

"590.pants. Par nenotikušu pasludinātas izsoles sekas un otrā izsole

(1) Ja izsole pasludināta par nenotikušu, piedzinējam ir tiesības paturēt apķīlāto mantu par izsoles sākumcenu, rakstveidā paziņojot par to tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no izsoles dienas.

(2) Ja vairāki piedzinēji vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par izsoles sākumcenu, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās piedzinēji, kas vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par sākumcenu, un solīšana sākas no pirmās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo piedzinējiem septiņas dienas iepriekš. Piedzinēja neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par viņa atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev. Ja uz izsoli ierodas viens piedzinējs, viņš var paturēt apķīlāto mantu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens piedzinējs, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli.

(3) Ja piedzinēja pieteikums par apķīlātās mantas paturēšanu par izsoles sākumcenu nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus.

(4) Solīšana kustamās mantas otrajā izsolē tiek uzsākta no pirmās izsoles sākumcenas un notiek, ievērojot šā likuma 587.panta pirmajā daļā paredzēto kārtību.

(5) Ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs paziņo, ka tiek uzsākta priekšmeta izsolīšana ar lejupejošu soli. Tiesu izpildītājs pazemina priekšmeta izsoles sākumcenu par iepriekš noteikto soli, kas nedrīkst būt lielāks par 10 procentiem no izsoles sākumcenas, un prasa, vai kāds no klātesošajiem sola šo cenu. Par katru cenas pazeminājumu tiesu izpildītājs izdara atzīmi izsoles aktā. Tiesu izpildītājs pārtrauc priekšmeta izsolīšanu, ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola pat 10 procentus no priekšmeta izsoles sākumcenas.

(6) Ja kāds no otrajā izsolē klātesošajiem sola nosaukto priekšmeta cenu, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk, un, ja neseko pārsolījums, izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots. Ja kāds sola vairāk, izsole turpinās ar augšupejošu soli, ievērojot šā likuma 587.panta otrās daļas noteikumus.

(7) Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu zem otrās izsoles sākumcenas, nekavējoties samaksā visu nosolīto summu. Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu par cenu, kas ir augstāka par sākumcenu, nosolīto cenu maksā un nopirkto priekšmetu saņem šā likuma 587.pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs divu nedēļu laikā pēc otrās izsoles nav paziņojis par vēlēšanos apķīlāto mantu paturēt sev par pēdējo solīto vai tiesu izpildītāja nosaukto cenu, manta atdodama parādniekam, atbrīvojot to no apķīlājuma, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu."

128. Izteikt 72.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"72.nodaļa
Piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas".

129. Izteikt 592.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu, arī uz samaksu, ko parādnieks saņem par valsts civildienesta vai militārā dienesta pildīšanu, tiek vērsta, ja:

1) tiek izpildīts nolēmums par periodisku maksājumu piedziņu;

2) piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu;

3) piedzinējs ir lūdzis vērst piedziņu uz darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem."

130. Izteikt 593.panta tekstu šādā redakcijā:

"Darba devējs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma viņa noteiktajā termiņā sniedz ziņas par to, vai parādnieks strādā pie tā, kāda ir viņa darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi tiesu izpildītāja norādītajā laikposmā."

131. 594.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "parādniekam jāsaņem" ar vārdiem "pēc nodokļu samaksas".

132. Izteikt 595.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Vēršot piedziņu uz pensijām un sociālajiem pabalstiem, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ievērojot pensiju likumos un citos likumos noteiktos ieturējumu ierobežojumus."

133. Izteikt 596.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sociālās palīdzības pabalstiem."

134. Izteikt 597.panta nosaukumu šādā redakcijā:

"597.pants. Kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem ienākumiem".

135. Papildināt 598.pantu pēc vārdiem "pēc piedzinēja" ar vārdu "rakstveida".

136. 599.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "jāsamaksā piedzinējam vai jāieskaita tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā" ar vārdiem "jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, kredītiestādei dod rīkojumu pārskaitīt naudu tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties."

137. 600.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Piedzinēja lūgumam pievienojami tik tiesas izdoti likumīgā spēkā stājušies nolēmumu noraksti, cik ir nekustamo īpašumu, uz kuriem tiek vērsta piedziņa.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "līdzīpašniekiem" ar vārdu "kopīpašniekiem" un vārdus "ķīlu kreditoriem" - ar vārdiem "hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir."

138. Papildināt 601.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) To līgumu spēks, kurus attiecībā uz nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis, pirms zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme, nosakāms kā attiecībā uz pusēm, kas piedalījušās šajos līgumos, tā arī attiecībā uz nekustamā īpašuma pircēju izsolē, saskaņā ar Civillikumu."

139. Papildināt 602.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā."

140. Izteikt 603.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku viņš paziņo parādniekam, nosūtot šā likuma 600.pantā paredzēto paziņojumu, un piedzinējam. Pie nekustamā īpašuma aprakstes parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Parādnieka, piedzinēja vai liecinieku neierašanās neaptur apraksti.

(2) Aprakstes aktā norāda:

1) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

2) tiesas vai citas institūcijas nolēmumu, kurš tiek pildīts;

3) piedzinēja un parādnieka vai viņu pilnvaroto personu vai pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tādi piedalās aprakstē;

4) liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

5) vietu, kur nekustamais īpašums atrodas;

6) no kādām daļām nekustamais īpašums sastāv;

7) uz zemesgrāmatas ierakstu pamata:

a) aprakstāmā nekustamā īpašuma vērtību, ja tāda ir norādīta, tā īpašnieku, apgrūtinājumus ar parādiem un to summu, kā arī aprobežojumus un apgrūtinājumus, kas uzlikti nekustamajam īpašumam,

b) ziņas par nekustamā īpašuma stāvokli un līgumiem, kas noslēgti attiecībā uz šo īpašumu, ja tiesu izpildītājam par tādiem ir zināms, kā arī ziņas par kustamo mantu, kura ir nekustamā īpašuma piederums;

8) nekustamā īpašuma faktisko valdītāju vai pārvaldnieku, ja tādi ir zināmi.

(3) Aprakstot tehnoloģiski savstarpēji saistītu iekārtu un ēku kopumu, norāda arī to, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbgaldu un citu iekārtu skaitu.

(4) Aprakstot nekustamo īpašumu, piemērojami arī šā likuma 576. un 577.panta noteikumi.

(5) Parādnieks iesniedz dokumentus un plānus, ar kuriem noteikta aprakstāmā nekustamā īpašuma platība un parādnieka tiesības uz šo īpašumu, kā arī tiesu izpildītājam paziņo, kas ir nekustamā īpašuma faktiskais valdītājs un pārvaldnieks.

(6) Tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no zemesgrāmatu nodaļas to dokumentu norakstus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

(8) Ja parādnieks vai piedzinējs nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, tiesu izpildītājs aprakstes aktu tiem nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes."

141. Izteikt 604.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Par nekustamā īpašuma vērtību tiek norādīta tā vērtība, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Ja tādu ierakstu zemesgrāmatā nav, nekustamā īpašuma vērtību pie aprakstes nenorāda, bet novērtējums tiek veikts pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma. Novērtēšanai nepieciešamo naudas summu iemaksā piedzinējs. Tiesu izpildītājs pieprasa veikt novērtējumu tikai tad, kad tiesu izpildītāja kontā iemaksāta novērtēšanai nepieciešamā naudas summa. Par eksperta novērtējumu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam un piedzinējam.

(2) Parādnieks vai piedzinējs 10 dienu laikā pēc nekustamā īpašuma aprakstes vai, ja tiek veikta nekustamā īpašuma novērtēšana, pēc paziņošanas par eksperta novērtējumu var lūgt nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu. Pirms novērtēšanas pieprasīšanas tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa noteiktajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu noraida.

(3)  Nekustamā īpašuma novērtēšanu izdara sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs."

142. Izteikt 605.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Aprakstītais nekustamais īpašums līdz nodošanai jaunajam īpašniekam paliek agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā.

(2) Īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā stāvoklī, kāds tas bija aprakstes brīdī, un kopā ar to pašu kustamo mantu.

(3) Ja nav zināms nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks, tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem var iecelt nekustamā īpašuma pārvaldnieku. Tiesu izpildītāja ieceltajam nekustamā īpašuma pārvaldītājam ir tāda pati atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas glabātājam.

(4) Nekustamā īpašuma valdītājam un pārvaldniekam jādod norēķins tiesu izpildītājam par aprakstītā īpašuma pārvaldīšanas laiku. Saņemtie ienākumi no nekustamā īpašuma nododami tiesu izpildītājam un pievienojami summai, kas ieņemta, šo īpašumu pārdodot."

143. 606.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma izsoli, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts, tiesu izpildītājs izziņo:

1) vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu;

2) vismaz divus mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena pārsniedz piecdesmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par trīssimt tūkstošiem latu;

3) vismaz trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir augstāka par trīssimt tūkstošiem latu.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "izpildītāju kantora" ar vārdiem "izpildītāja prakses vietā";

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 "2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;";

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 "9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "līdzīpašniekam" ar vārdu "kopīpašniekam";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izziņojot nekustamā īpašuma izsoli, piemērojami arī šā likuma 584.panta ceturtās daļas noteikumi."

144. 607.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tiesu izpildītāju kantora" ar vārdiem "tiesu izpildītāja";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pirms izsoles tiesu izpildītājs pārliecinās, vai nodrošinājuma summa ir ieskaitīta tiesu izpildītāja depozīta kontā.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

145. Papildināt likumu ar 607.¹ pantu šādā redakcijā:

"607.¹ pants. Izsoles sākumcena

(1) Izsole sākas no augstākās novērtējuma summas, ja ir bijušas vairākas novērtēšanas, vai no to prasījumu (sprieduma izpildes izdevumu, nodokļu parādu un citu parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām, raugoties pēc tā, kura no šīm summām ir lielāka.

(2) Lai noteiktu izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda izsoles sākumcenas aprēķinu, kurā norāda:

1) sprieduma izpildes izdevumu summu;

2) nekustamā īpašuma nodokļa parāda summu;

3) katra hipotekārā kreditora prasījuma summu atbilstoši tā pirmtiesībai;

4) citu prasījumu summu, kas apmierināmi pirms tās personas prasījuma, kura lūgusi piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

(3) Ar sastādīto aprēķinu ir tiesības iepazīties parādniekam, piedzinējam, kā arī personām, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē."

146. Izteikt 608.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Pirms izsoles personas, kuras ieradušās uz izsoli, uzrāda tiesu izpildītājam personu un pilnvarojumu (pārstāvības tiesības) apliecinošus dokumentus un iesniedz šo dokumentu norakstus. Uzsākot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas. Pēc tam tiesu izpildītājs jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Kamēr vien turpinās pārsolīšana, pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, norādot solītāja vārdu un uzvārdu.

(2) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais nekustamais īpašums ir pārdots."

147. Aizstāt 609.pantā vārdus "ķīlas ņēmējs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "hipotekārais kreditors" (attiecīgā locījumā).

148. 610.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

5) personas, kas piedalās izsolē kā piedzinēji, parādnieki un solītāji;

6) izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu;

7) augstāko nosolīto cenu, pircēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

8) apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.";

papildināt otro daļu pēc vārda "nosolītājs" ar vārdiem "pēdējais pārsolītais solītājs".

149. Aizstāt 611.panta trešajā daļā vārdus "tā rajona (pilsētas) tiesā, kura teritorijā atrodas nekustamais īpašums" ar vārdiem "apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums".

150. 613.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "tiesas sēdē" ar vārdiem "15 dienu laikā no izsoles akta iesniegšanas tiesā" un pēc vārda "parādniekam" - ar vārdiem "nekustamā īpašuma ieguvējam";

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(4) Izsoles aktu nevar apstiprināt, kamēr nav izlemtas visas sūdzības, kas iesniegtas par tiesu izpildītāja rīcību šajā izpildu lietā.";

uzskatīt trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

151. Izteikt 614.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 "1) izsolē nav ieradies neviens solītājs;".

152. 615.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja vairākas personas saskaņā ar šā panta pirmo daļu vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no cenas, par kuru personas var paturēt nekustamo īpašumu sev. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt šo nekustamo īpašumu sev. Ja uz izsoli ierodas viena persona, kura vēlas paturēt šo nekustamo īpašumu sev, šī persona var to paturēt sev par šā panta pirmajā daļā noteikto cenu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "šā panta pirmajā daļā" ar vārdiem "šā panta pirmajā vai otrajā daļā".

153. Papildināt 616.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja piedzinējs nav lūdzis rīkot trešo izsoli vai ja arī trešā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā un piedziņas atzīme zemesgrāmatā dzēšama."

154. Izteikt 617.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

4) pirmajā izsolē nekustamais īpašums pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām;

5) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības.

(2) Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

(5) Ieinteresētās personas sūdzības noraidīšana nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā."

155. Izteikt 619.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Ja piedzinējam ir piespriesti tiesas spriedumā norādīti noteikti priekšmeti, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt spriedumu labprātīgi. Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde, ja tas nebūs izpildīts labprātīgi. Ja tiesas spriedums izpildāms nekavējoties, tiesu izpildītājs parādniekam nedod termiņu izpildīt tiesas spriedumu labprātīgi, bet rakstveidā, izsniedzot pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā, paziņo datumu un laiku, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde.

(2) Tiesu izpildītāja noteiktajā sprieduma piespiedu izpildes laikā pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma parādniekam ir pienākums uzrādīt izpildu rakstā norādītos piedzinējam nododamos priekšmetus. Pie priekšmetu nodošanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur sprieduma izpildi.

(3) Ja tiesas sprieduma piespiedu izpildes laikā parādnieks neuzrāda spriedumā norādītos piedzinējam nododamos priekšmetus, atsakās darīt zināmu to atrašanās vietu un pēc telpu apskates priekšmeti nav atrasti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu, ko paraksta tiesu izpildītājs, piedzinējs un liecinieki, ja tādi ir piedalījušies. Pēc tam, kad sastādīts akts par piedzinējam nododamās mantas neesamību, tiesu izpildītājs atbilstoši šā likuma noteikumiem veic piespiedu izpildu darbības tiesas spriedumā noteiktās summas (196.pants) piedziņai."

156. Papildināt likumu ar 74.¹ un 74.² nodaļu šādā redakcijā:

"74.¹ nodaļa
Personu un mantas izlikšana no telpām

620.¹ pants. Priekšlikums labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu

(1) Priekšlikumu labprātīgi izpildīt tiesas spriedumu un atbrīvot telpas tiesu izpildītājs izsniedz šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā katrai pilngadīgai personai, kura saskaņā ar tiesas spriedumu ir izliekama.

(2) Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks sprieduma piespiedu izpilde, ja parādnieks to neizpildīs labprātīgi.

620.² pants. Izlikšana parādnieka klātbūtnē

(1) Pie piespiedu izlikšanas piedzinējam un parādniekam ir tiesības pieaicināt katram ne vairāk kā divus lieciniekus. Tiesu izpildītājs pārbauda liecinieku identitāti un norāda šīs personas aktā. Liecinieku neierašanās neaptur piespiedu izpildi.

(2) Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot tiesas spriedumā norādītās telpas no mantas un kopā ar nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem atbrīvot šīs telpas.

(3) Ja parādnieks nepilda tiesu izpildītāja uzaicinājumu, tiesu izpildītājs apraksta un novērtē mantu atbilstoši šā likuma 577. un 578.panta noteikumiem, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod to mantas glabātājam glabāšanā pēc akta.

(4) Akta vienu eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz parādniekam.

(5) Pēc sprieduma izpildes telpas nodod piedzinējam.

(6) Ja ir aprakstītas lietas, kas ātri bojājas, tiesu izpildītājs tās pārdod saskaņā ar šā likuma 583.panta noteikumiem. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam.

620.³ pants. Izlikšana, parādniekam klātneesot

(1) Ja izlikšanai noteiktajā laikā parādnieks neierodas un nav ziņu par viņa neierašanās iemeslu vai arī viņš nav ieradies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs izlikšanu atliek.

(2) Ja parādnieks nav ieradies izlikšanai atkārtoti noteiktajā laikā un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī nav ieradies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpa tiek atvērta piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim. Par telpas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(3) Izlikšana izdarāma šā likuma 620.² pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Parādnieks ir tiesīgs saņemt vienu mantas aprakstes akta eksemplāru.

620.⁴ pants. Rīcība ar parādnieka mantu

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(2) Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(4) Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības un kuru nevar pārdot, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

74.² nodaļa
Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā

620.⁵ pants. Priekšlikums labprātīgi izpildīt tiesas nolēmumu

(1) Priekšlikumu labprātīgi atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam tiesu izpildītājs izsniedz šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā personai, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemams (parādniekam).

(2) Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kurā notiks ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, ja parādnieks priekšlikumu neizpildīs labprātīgi.

(3) Ievešana valdījumā notiek arī tad, ja ieguvējs īpašuma tiesības vēl nav nostiprinājis zemesgrāmatā.

620.⁶ pants. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, parādniekam klātesot

(1) Ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā tiesu izpildītājs izdara, klātesot nekustamā īpašuma ieguvējam un parādniekam vai pilngadīgam viņa ģimenes loceklim. Šīm personām ir tiesības katrai pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Tiesu izpildītājs pārbauda liecinieku identitāti un norāda šīs personas aktā. Liecinieku neierašanās neaptur piespiedu izpildi.

(2) Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

(3) Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, tiesu izpildītājs apraksta un novērtē mantu atbilstoši šā likuma 577. un 578.panta noteikumiem, kā arī ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta. Pie nekustamā īpašuma piederošās kustamas lietas netiek iekļautas šajā aprakstes aktā un netiek izvestas.

(4) Vienu akta eksemplāru tiesu izpildītājs izsniedz personai, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemams.

(5) Par ieguvējam nododamo nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs sastāda atsevišķu aktu, kurā norāda nekustamā īpašuma stāvokli un pie tā piederošās kustamās lietas, ko nodod ieguvējam.

(6) Ja ir aprakstītas un izvestas lietas, kas ātri bojājas, tiesu izpildītājs tās pārdod saskaņā ar šā likuma 583.panta noteikumiem. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam.

620.⁷ pants. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, parādniekam klātneesot

(1) Ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā parādnieks neierodas un nav ziņu par viņa neierašanās iemeslu vai arī viņš nav ieradies attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

(2) Ja parādnieks nav ieradies ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā atkārtoti noteiktajā laikā un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī nav ieradies tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, ēkas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem. Par ēku piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(3) Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā izdarāma atbilstoši šā likuma 620.6 panta noteikumiem.

(4) Parādnieks ir tiesīgs saņemt vienu mantas aprakstes akta eksemplāru.

620.8 pants. Strīdi un sūdzības sakarā ar ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā

(1) Tā valdītāja iebildumi, no kura nekustamais īpašums pārgājis uz ieguvēju, kā arī trešo personu iebildumi pret izsolē iegūtā nekustamā īpašuma nodošanu neaptur ievešanu valdījumā. Agrākais valdītājs un trešās personas savas tiesības var pierādīt, tikai ceļot prasību tiesā.

(2) Sūdzība, ko tiesā iesniedz trešā persona, kuras valdījumā nododamais nekustamais īpašums atrodas, aptur ievešanu valdījumā līdz sūdzības izskatīšanai. Sūdzības apmierināšana nekavē nekustamā īpašuma ieguvēju celt vispārējā kārtībā prasību pret nekustamā īpašuma valdītāju."

157. 621.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "tiesu izpildītāju kantora" ar vārdiem "tiesu izpildītāja";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Personas, kurām ir izpildu dokumenti citās lietās, var pievienoties piedziņai, iesniedzot izpildu dokumentu tiesu izpildītājam līdz mantas izsoles dienai vai līdz dienai, kad manta nodota tirdzniecības uzņēmumā pārdošanai pēc komisijas noteikumiem."

158. Papildināt 628.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, nauda prasījuma apmērā atbilstoši prasījuma prioritātei ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā un uzglabājama līdz nodrošinātās prasības izskatīšanai tiesā."

159. Papildināt 630.panta pirmo daļu pēc vārdiem "parādnieka mantu" ar vārdiem "tiesu izpildītājs".

160. 632.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas" ar vārdiem "tiesu izpildītāja amata vietas";

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Sūdzības iesniegšana neaptur tiesu izpildītāja darbību, ja vien nav pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums to apturēt.";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

161. 633.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "spriedumu" ar vārdu "nolēmumu";

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

(2) Prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, piedziņas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā vai cita prasība ceļama pret parādnieku un piedzinēju. Ja manta aprakstīta, pamatojoties uz krimināllietas spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, kā atbildētājus pieaicina notiesāto un finanšu iestādi.

(3) Ja manta jau pārdota, prasība iesniedzama arī pret personām, kurām manta nodota. Ja tiesa apmierina prasību attiecībā uz nekustamo īpašumu, atzīstams par spēkā neesošu ieraksts zemesgrāmatā par īpašuma tiesību pāreju tā ieguvējam.

(4) Strīdus starp ieguvēju, piedzinēju un parādnieku, ja prasība par pārdotas mantas atdošanu atpakaļ natūrā ir apmierināta, izskata tiesa prasības kārtībā."

162. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 31.decembrim. Neizskatītās lietas tieslietu ministra noteiktajā kārtībā nododamas attiecīgajā tiesu apgabalā praktizējošiem notāriem.

14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2002.gada 20.novembrī