Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsavināšana — valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;

2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

3) dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa — valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" nosacījumiem;

4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Latvijā atzītiem un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētiem nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem un, ja nepieciešams, koriģēta atbilstoši tirgus cenai attiecīgajā apvidū;

7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;

8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot;

9) valsts vai pašvaldības iestāde (turpmāk arī — iestāde) — Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes;

10) valsts vai pašvaldības manta — valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā;

11) zemes starpgabals — valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kuram nav robežu ar citu valsts vai attiecīgās pašvaldības zemesgabalu un kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību, bet lauku apvidos — mazāka par 0,5 hektāriem.

2.pants. (1) Likums nosaka iestāžu valdījumā vai turējumā esošās valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību. Likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī valsts vai pašvaldību manta, kas nodota valsts vai pašvaldību aģentūru un kapitālsabiedrību valdījumā vai turējumā.

(2) Likums neattiecas uz:

1) valstij vai pašvaldībai piederošu mantisku tiesību (vērtspapīri, kapitāla daļas kapitālsabiedrībās u.tml.) atsavināšanu, kuru atsavināšanas kārtību nosaka citi likumi;

2) valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši likumiem "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un zemes reformas likumiem.

(3) Šā likuma noteikumi nav piemērojami valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži", Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas un Vides ministrijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju apsaimniekotajos valsts mežos iegūtās produkcijas atsavināšanai. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacija un Vides ministrijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.-1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu atsavina valsts mežu produkciju. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" no valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem ieskaita valsts ieņēmumos gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto summu. Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas un Vides ministrijas īpaši aizsargājamo teritoriju administrāciju valsts mežu produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti šo valsts budžeta iestāžu pašu ieņēmumos.

(4) Kuģu atsavināšanai piemērojami šā likuma nosacījumi par nekustamā īpašuma atsavināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2004.)

3.pants. (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo un kustamo mantu var atsavināt:

1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi;

2) pārdodot par brīvu cenu;

3) apmainot pret citu mantu;

4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā;

5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja iepirkta līdzīgi izmantojama manta);

6) nododot bez atlīdzības.

(2) Valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(3) Valsts vai pašvaldības mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.

4.pants. (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

(2) Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas valsts vai pašvaldības manta.

(3) Kārtību, kādā noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības mantu — attiecīgā dome (padome).

(4) Atsevišķos gadījumos valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:

1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;

2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;

3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;

4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt attiecīgo dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa dzīvojamo māju (45.pants);

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā;

7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar valsti vai pašvaldību;

8) pēc zemes reformas pabeigšanas persona, kurai atbilstoši zemes reformas likumiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto personu ierosinājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī noraidīšanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo īpašumu — attiecīgā dome (padome). Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un samaksas kārtība.

(3) Mantas atsavināšanu, pārdodot izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.

6.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Atļauju atsavināt pašvaldības kustamo mantu dod attiecīgā dome (padome) vai tās noteikta institūcija.

(3) Lēmumā par atsavināšanu norāda atsavināšanas veidu.

7.pants. Ja lēmumā par valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids nav bijis sekmīgs, institūcija (amatpersona), kura devusi atļauju atsavināšanai, var noteikt citu atsavināšanas veidu.

8.pants. (1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra".

(2) Atsavināšanai paredzētā pašvaldības nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

(3) Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.

(4) Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

(5) Kustamās mantas novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 6.panta nosacījumiem ir tiesīga atļaut attiecīgās mantas atsavināšanu.

(6) Mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.

(7) Nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija.

9.pants. (1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra".

(2) Institūciju, kura organizē pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosaka pašvaldības dome (padome).

(3) Kustamās mantas atsavināšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

II nodaļa
Pārdošana izsolē

10.pants. (1) Izsoles noteikumus apstiprina šā likuma 9.pantā minētā institūcija. Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos var iekļaut tikai likumā un Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmumā paredzētos nosacījumus. Izsoles noteikumos norāda institūciju (amatpersonu), kura apstiprina izsoles rezultātus un kurai var iesniegt sūdzības par izsoles rīkotāja darbībām.

(2) Izsoli rīko tās institūcijas izveidota izsoles komisija (turpmāk — izsoles rīkotājs), kura organizē mantas atsavināšanu (9.pants), vai arī trešā persona, kurai šī institūcija atbilstoši likumam "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" uzticējusi izsoles rīkošanu un ar kuru noslēgusi rakstisku līgumu.

11.pants. (1) Sludinājumi par valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā. Paziņojumi par izsoli izliekami arī pie attiecīgā nekustamā īpašuma.

(2) Sludinājumi par valsts un pašvaldību kustamās mantas izsoli publicējami attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 2500 latus, — arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju (padomju) saistošie noteikumi.

(3) Vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.

(4) Ja valsts mantas vērtība pārsniedz 2500 latus, par izsoli paziņo Valsts kontrolei, bet par pašvaldības mantas izsoli, ja šīs mantas vērtība pārsniedz 1000 latus, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.

12.pants. Sludinājumā un paziņojumā norāda:

1) izsolāmās mantas nosaukumu un atrašanās vietu;

2) kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

3) izsolāmās mantas apskates vietu un laiku;

4) pieteikumu reģistrācijas un izsoles vietu un laiku;

5) izsolāmās mantas nosacīto cenu, nodrošinājuma apmēru un iemaksas kārtību;

6) personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu atsavināšanas ierosinājumu esamību, kā arī termiņu, kādā minētās personas var iesniegt pieteikumu;

7) izsoles veidu;

8) samaksas kārtību;

9) pārdodamā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus, ja tādi ir paredzēti.

13.pants. Izsoles termiņu nedrīkst noteikt īsāku par sešām nedēļām, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par divām nedēļām no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.

14.pants. (1) Ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā daļā, tā var iegūt valsts vai pašvaldības mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.

(2) Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.

(3) Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā iesniegušas vairākas šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas (izņemot šā likuma 45.pantā minētos gadījumus), tiek rīkota izsole starp šīm personām šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja tiek rīkotas atkārtotas izsoles (tai skaitā ar lejupejošu soli) vai nosacītā cena tiek pazemināta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

15.pants. (1) Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta (mutiska un rakstiska).

(2) Izsole var būt ar augšupejošu vai lejupejošu soli.

16.pants. (1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants). Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.

(2) Juridiskā persona, arī personālsabiedrība, iesniedz nekustamā īpašuma izsoles rīkotājam apliecinātu spēkā esošu statūtu (līguma) norakstu vai izrakstu par pārvaldes institūciju (amatpersonu) kompetences apjomu, attiecīgās institūcijas lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi un attiecīgā valsts reģistra iestādes izziņu par attiecīgo juridisko personu (izziņa ir derīga, ja tā izsniegta ne agrāk par sešām nedēļām no izsoles dienas).

(3) Ja izsoles noteikumos ir paredzēts nekustamā īpašuma nomaksas pirkums vai īpaši izmantošanas nosacījumi, Latvijā reģistrēta juridiskā persona iesniedz dokumentu par to, ka tā ir samaksājusi likumā paredzētos nodokļus, nodevas un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet ārvalstu juridiskā persona — to apkalpojošās Latvijas vai ārvalsts bankas izziņu par finanšu resursu pieejamību. Ja nepieciešams, no attiecīgā valsts reģistra iestādes var pieprasīt zvērināta revidenta vai licencēta auditora atzinumu par šīs juridiskās personas gada pārskatu.

(4) Ārvalstīs izsniegti dokumenti tiek pieņemti, ja tie noformēti atbilstoši Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem.

(5) Ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, izsoles rīkotājs sastāda to personu sarakstu, kuras ir izpildījušas izsoles priekšnoteikumus.

17.pants. (1) Izsolē ar augšupejošu soli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, mantu nedrīkst pārdot lētāk par nosacīto cenu (8.pants), bet izsolē ar lejupejošu soli — lētāk par slepeno cenu.

(2) Mantu vispirms piedāvā izsolē ar augšupejošu soli. Solīšana sākas no mantas nosacītās cenas (8.pants).

18.pants. (1) Izsolē var piedalīties, ja pieteikums iesniegts sludinājumā noteiktajā termiņā un izpildīti izsoles priekšnoteikumi.

(2) Izsoles organizētāja un rīkotāja atbildīgās amatpersonas, kā arī citas personas, kuras saskaņā ar amata pienākumiem vai atsevišķu uzdevumu ir klāt mantas pārdošanā izsolē (tās organizēšanā, rīkošanā), nedrīkst paši būt pircēji, kā arī nedrīkst pirkt citu uzdevumā.

(3) Starp izsoles dalībniekiem aizliegta vienošanās, kas varētu ietekmēt izsoles rezultātus un gaitu.

19.pants. (1) Ja tiek rīkota mutiska izsole, tās dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles noteikumus. Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles noteikumiem. Izsoles rīkotājs, atklājot kustamās mantas izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu, bet, ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, — pārliecinās par solītāju ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta.

(2) Izsoles dalībnieku sarakstā ieraksta katra dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kā arī solītāja pārstāvja vārdu un uzvārdu. Atsakoties no turpmākās solīšanas, katrs nekustamā īpašuma izsoles dalībnieks apstiprina ar parakstu izsoles dalībnieku sarakstā savu pēdējo solīto cenu.

(3) Pārsolīšanu vienā un tajā pašā mutiskajā izsolē var izdarīt par noteiktu summu, kas nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem no nosacītās cenas un kas norādīta izsoles noteikumos.

20.pants. Ja tiek rīkota rakstiska izsole, piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz. Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, norēķinu konta numuru kredītiestādē, piedāvājuma iesniegšanas laiku un piedāvāto summu, kā arī apliecina piekrišanu izsoles noteikumiem. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.

21.pants. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:

1) nosūtot pa pastu izsoles rīkotājam;

2) nododot tieši izsoles rīkotājam līdz šā likuma 23.pantā noteiktajam laikam.

22.pants. Personiski iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.

23.pants. Norādītajā rakstiskas izsoles stundā izsoles rīkotājs pārbauda tās dienas pastu un noskaidro, vai reģistrētie dalībnieki ir iesnieguši piedāvājumus. Ja 15 minūšu laikā piedāvājumi netiek saņemti, klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šā paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personiski iesniegti, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles rīkotājs dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi). Mutiskie piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.

24.pants. Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles rīkotājs no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu, atraida nederīgos piedāvājumus, atzīmējot to izsoles protokolā, un, ja nav nekādu šaubu, paziņo, ka izsole pabeigta, kā arī nosauc visaugstāko cenu un personu, kas to nosolījusi. Par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem nodrošinājumu atmaksā izsoles noteikumos paredzētajā termiņā.

25.pants. Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki izsoles dalībnieki piedāvājuši vienādu augstāko cenu, izsoles rīkotājs turpina izsoli, pieņemot rakstiskus piedāvājumus no personām, kuras piedāvājušas vienādu augstāko cenu.

26.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, rakstiskos piedāvājumus iesniedz pirms mutiskās izsoles sākuma. Izsoles dienā un stundā rakstiskos piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.

27.pants. (1) Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdami nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi).

(2) Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas par nosolītāju izziņo personu, kas piedāvājusi visaugstāko cenu, ja šī cena ir pieņemama (17.pants). Ja augstākā rakstiski piedāvātā cena ir vienāda ar augstāko mutiski piedāvāto cenu, priekšroka ir rakstiskajam piedāvājumam.

28.pants. (1) Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņš līdz izsoles atklāšanai no rakstiskā piedāvājuma atsakās.

(2) Izsoles dalībnieks, kurš no rakstiskā piedāvājuma nav atteicies, bet piedalās arī mutiskā solīšanā, zaudē nodrošinājumu, un viņa piedāvājums netiek ņemts vērā.

29.pants. Ja tiek rīkota jaukta izsole, piemēro šā likuma attiecīgos mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošos noteikumus.

30.pants. (1) Piedāvātā augstākā summa, atrēķinot naudā iemaksāto nodrošinājumu (16.pants), jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu — nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu.

(2) Nokavējot noteikto samaksas termiņu, nosolītājs zaudē iesniegto nodrošinājumu (16.pants), bet mantas atsavināšana turpināma šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

31.pants. (1) Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu vai arī nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.

(2) Ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, pārsolītajam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā paziņot izsoles rīkotājam par nekustamā īpašuma pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu.

32.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, rīko otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem.

(2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas, vai rīkot izsoli ar lejupejošu soli.

(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var ierosināt izdarīt atkārtotu novērtēšanu vai citu šajā likumā noteikto mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(4) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija, kas organizē mantas pārdošanu (9.pants), var ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

33.pants. (1) Rīkojot izsoli ar lejupejošu soli, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), nosaka slepeno cenu.

(2) Par to, ka noteikta slepenā cena, paziņo izsoles dalībniekiem.

(3) Slēgtā aploksne ar slepeno cenu izsoles laikā novietojama redzamā vietā uz galda.

(4) Pēc visaugstākās cenas nosolījuma izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena ir augstāka par piedāvāto cenu, par to paziņo klātesošajiem, pretējā gadījumā slepeno cenu nepaziņo.

34.pants. (1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.

(2) Institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), izsoles rezultātus apstiprina septiņu dienu laikā pēc šā likuma 30.pantā paredzēto maksājumu nokārtošanas.

35.pants. (1) Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (17. un 32.pants), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajā likumā vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības vai atklājas, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (16. un 18.pants).

(2) Ja nav apstiprināti mantas izsoles rezultāti un izsolē nosolītā cena pārsniedz mantas nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem, rīko jaunu mantas izsoli ar tiem pašiem noteikumiem. Pretējā gadījumā var izvēlēties citu šajā likumā noteikto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants), bet nekustamā īpašuma atsavināšanu turpina šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.

36.pants. (1) Valsts vai pašvaldības mantas nosolītājs septiņu dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas paraksta pirkuma līgumu. Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, pašvaldības vārdā — attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma līgumu — tās iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas.

(2) Ja valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu to izmantot noteiktam mērķim vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī nosaka sankcijas (līgumsods, atkāpšanās no līguma u.tml.) par to nepildīšanu.

(3) Pārdodot valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Pircējs maksā arī likumiskos procentus un līgumsodu 0,1 procenta apmērā par katru nokavēto dienu. Šos nosacījumus iekļauj pirkuma līgumā, kā arī līgumā nodibina ķīlas tiesības nesamaksātās summas apmērā vai paredz citu saistību nodrošinājumu. Institūcija, kas organizē valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, var piešķirt pircējam tiesības nostiprināt iegūto īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, ja viņš vienlaikus zemesgrāmatā nostiprina ķīlas tiesības par labu atsavinātājam.

III nodaļa
Pārdošana par brīvu cenu, maiņa vai ieguldīšana kapitālsabiedrībā

37.pants. (1) Pārdot valsts vai pašvaldības mantu par brīvu cenu var, ja:

1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 500 latiem. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;

2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;

3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta ceturtā daļa);

4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).

(2) Sludinājums par valsts mantas pārdošanu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par pašvaldības mantas pārdošanu — attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā.

(3) Ja piecu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā sludinājuma publicēšanas piesakās vairāki pircēji, rīkojama izsole.

38.pants. (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai.

(2) Valsts vai pašvaldības maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants).

(3) Nosacītās cenas starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un to sedz naudā.

(4) Ja valsts vai pašvaldības funkciju izpildi var nodrošināt vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma maiņu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā dienas laikrakstā. Pretendentus atlasa, piemērojot likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

39.pants. (1) Valsts vai pašvaldības kustamo mantu var atsavināt, nododot to piegādātāja īpašumā un izdarot ieskaitu, ja atbilstoši likumam "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" tiek iepirkta līdzīgi izmantojama kustamā manta.

(2) Nododamo mantu novērtē un tās nosacīto cenu nosaka atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Ieskaitu izdara nododamās mantas nosacītās cenas apmērā.

(3) Nosacījumu par kustamās mantas nodošanu piegādātāja īpašumā un ieskaitu iekļauj konkursa nolikumā.

40.pants. (1) Lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas ieguldīšanu jaundibināmas kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), bet esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — attiecīgi šā likuma 5. vai 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona).

(2) Kapitālsabiedrībā ieguldāmo mantu novērtē Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

41.pants. (1) Nekustamā īpašuma pirkuma vai maiņas līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, pašvaldības vārdā — attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma vai maiņas līgumu — tās iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs, kuras valdījumā manta atrodas.

(2) Ja valsts vai pašvaldības manta pārdota uz nomaksu vai ar citiem īpašiem atsavināšanas nosacījumiem, tad, slēdzot līgumu, ņem vērā šā likuma 36.panta otrās un trešās daļas nosacījumus.

(3) Dokumentus par valsts vai pašvaldības mantas ieguldījumu kapitālsabiedrībā valsts vai pašvaldības vārdā paraksta kapitāla daļas turētāja pārstāvis.

IV nodaļa
Valsts un pašvaldību mantas nodošana bez atlīdzības

42.pants. (1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības pašvaldību īpašumā.

(2) Pašvaldības nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas pašvaldības vai valsts īpašumā.

(3) Valsts un pašvaldību kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, pašvaldību, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, bet ar Valsts kontroles piekrišanu — arī sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu īpašumā.

(4) Valsts un pašvaldību kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

43.pants. Lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. un 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas).

V nodaļa
Atsevišķa nekustamā īpašuma atsavināšanas īpašie noteikumi

44.pants. (1) Valsts vai pašvaldības zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme.

(3) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts namīpašums vai cits nacionalizēts objekts, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevar atsavināt līdz pieteikuma izlemšanai, bet, ja ir ierosināta tiesvedība, — līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā.

(4) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).

(5) Valstij vai pašvaldībai piederošā zemesgabala un uz tā esošas ēkas (būves) atšķirīgās domājamās daļas atsavina kopumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

45.pants. (1) Atsavinot viendzīvokļa māju, dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, pirmpirkuma un izpirkuma tiesības ir īrniekam, ar kuru noslēgts ilgtermiņa (vismaz pieci gadi) vai beztermiņa īres līgums atbilstoši likumam "Par dzīvojamo telpu īri", un viņa ģimenes locekļiem, citiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai īpašnieku savstarpējā līgumā, kā arī zemes īpašniekam. Pirmpirkuma tiesības izmantojamas šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, kā arī dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu vispirms piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Īrnieks un viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto māju vai dzīvokli, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto māju vai dzīvokli;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamo māju vai tās neprivatizēto daļu piedāvā pirkt zemes īpašniekam (īpašniekiem), uz kura zemes atrodas dzīvojamā māja, kā arī šajā dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem, ja viņu pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.

(5) Ja zemes īpašnieks un dzīvokļu īpašnieki divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamā māja vai tās neprivatizētā daļa tiek piedāvāta atklātā izsolē. Ja pirmpirkuma tiesības vienlaikus vēlas izmantot zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks, priekšroka dodama dzīvokļa īpašniekam.

(6) Atsavinot dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, izsludina visu tajā ietilpstošo dzīvokļa īpašumu izsolīšanu. Katru dzīvokļa īpašumu novērtē un izsola atsevišķi. Atsevišķus dzīvokļa īpašumus, uz kuriem solītāji nav pieteikušies, izsola kopā.

46.pants. Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī valstij vai pašvaldībai piederošās daļas atsavināšana notiek šādā kārtībā:

1) tiek izstrādāts projekts kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādāto projektu nosūta kopīpašniekiem izskatīšanai. Sludinājumu par kopīpašuma sadales projektu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ja kopīpašnieks piekrīt sadales projektam, pēc sadales valstij vai pašvaldībai piederošo mājas daļu atsavina saskaņā ar nosacījumiem, kādi šajā likumā paredzēti dzīvojamās mājas neprivatizētās daļas atsavināšanai;

2) ja kopīpašnieks nepiekrīt piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam vai divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", nav sniedzis atbildi, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra vai pašvaldības institūcija, pēc tam kad ir dota atļauja atsavināšanai (5.pants), pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu izsolē, ņemot vērā, ka pirmpirkuma tiesības ir mājas kopīpašniekam un dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram un kuras dalībnieki ir vienojušies par domājamās daļas pirkumu, pilnvarojot noteiktu personu pirmpirkuma tiesību izmantošanai. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības;

3) ja izsoles paziņojumā noteiktais termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības;

4) ja uz izsoli pieteikušās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tiek rīkota izsole starp šīm personām;

5) ja uz izsoli pieteikusies viena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu;

6) ja uz izsoli nav pieteikusies neviena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod izsolē vispārējā kārtībā.

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

47.pants. Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā.

48.pants. Atsavinot kustamo mantu vai lietu kopumu, kurā ietilpst kustamā manta, sastāda mantas nodošanas aktu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.; 2001, 1.nr.).

2. Laikposmā, kamēr saskaņā ar likumu kā maksāšanas līdzekli par valsts vai pašvaldību mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus):

1) dodot atļauju mantas atsavināšanai, lēmumā īpaši norāda, vai samaksai var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus), kā arī to izmantošanas apmēru;

2) par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, pamatojoties uz darījumu, kurā kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti, valsts nodevu neiekasē;

3) nodrošinājuma (16.pants) attiecīgo daļu dod, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieķīlājot privatizācijas sertifikātus, ja kā maksāšanas līdzekli ir paredzēts izmantot privatizācijas sertifikātus;

4) personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir tiesīgas, norēķinoties par nopirkto zemi, izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto zemi;

5) nav piemērojami šā likuma 45. un 46.panta nosacījumi;

6) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.

3. Ja Ministru kabinets nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu konkrētās pašvaldības teritorijā, valstij piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības pašvaldībai un pašvaldībām piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, iepriekš tās neierakstot zemesgrāmatā, kā arī nodot šīs ēkas (būves) bez attiecīgo zemesgabalu nodošanas.

4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi nr.325 "Likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Šā likuma III nodaļa regulē arī valsts un pašvaldību mantas ieguldīšanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

6. Statūtsabiedrībā ieguldāmo valsts un pašvaldību mantu novērtē likumos "Par akciju sabiedrībām" un "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" noteiktajā kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 19.novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 31.10.2002.Stājas spēkā: 03.12.2002.Tēma:  Komerctiesības; Pašvaldības; Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 168, 19.11.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 12.12.2002.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
68490
{"selected":{"value":"13.01.2004","content":"<font class='s-1'>13.01.2004.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.11.2019","iso_value":"2019\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2019","iso_value":"2019\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2019.-31.10.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2018","iso_value":"2018\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2018.-15.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2018","iso_value":"2018\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.2018.-31.03.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.10.2017","iso_value":"2017\/10\/26","content":"<font class='s-1'>26.10.2017.-05.03.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2016","iso_value":"2016\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2016.-25.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2016","iso_value":"2016\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2016.-14.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2015","iso_value":"2015\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2015.-29.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2014","iso_value":"2014\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2014.-02.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.2013","iso_value":"2013\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2011","iso_value":"2011\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2011.-04.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2009","iso_value":"2009\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-30.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.11.2008","iso_value":"2008\/11\/14","content":"<font class='s-1'>14.11.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2007","iso_value":"2007\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2007.-13.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.04.2007","iso_value":"2007\/04\/05","content":"<font class='s-1'>05.04.2007.-31.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2006","iso_value":"2006\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2006.-04.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2005","iso_value":"2005\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.2005.-10.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-29.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.01.2004","iso_value":"2004\/01\/13","content":"<font class='s-1'>13.01.2004.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.09.2003","iso_value":"2003\/09\/11","content":"<font class='s-1'>11.09.2003.-12.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.08.2003","iso_value":"2003\/08\/21","content":"<font class='s-1'>21.08.2003.-10.09.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2002","iso_value":"2002\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2002.-20.08.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.01.2004
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva