Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs

Rīgā 2001.gada 30.martā Lēmums Nr. 2/2001

Par iepriekšēja lēmuma pieņemšanu Baltkrievijas un Krievijas portlandcementa importa pārbaudes lietā

A. Vispārējā informācija

1. 2001.gada 23.janvārī Latvijas Republikas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr.12 (2399) tika publicēts VITAB lēmums Nr. 1/2001 un uzsākta pārbaude attiecībā uz portlandcementa importu no Baltkrievijas un Krievijas.

2. Pārbaude tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikā vienīgā portlandcementa ražotāja a/s "Brocēni" iesniegto sūdzību ar lūgumu uzsākt antidempinga pārbaudi attiecībā uz portlandcementa importu, kura izcelsmes valstis ir Ukraina, Baltkrievija un Krievija. Iesniegumā tika uzrādīti sākotnēji pierādījumi par iespējamo portlandcementa importu Latvijā par dempinga cenām. VITAB konstatēja, ka iesniegums atbilst Antidempinga likuma 6.panta prasībām. Pārbaude netika ierosināta par portlandcementa importu par dempinga cenām no Ukrainas, jo 2000.gadā šāds imports nav konstatēts.

3. Antidempinga pārbaudes periods ir no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 31.decembrim.

4. Zaudējumi un importa attīstības tendences tiek vērtētas laika posmā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 31.decembrim.

5. VITAB, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem nr.234 "Atsevišķu antidempinga likuma normu piemērošanas kārtība", kas stājušies spēkā 2000.gada 20.jūlijā (turpmāk tekstā - MK noteikumi), izvēlējās Lietuvas Republiku par atbilstošu trešo valsti jeb analogo valsti (portlandcementa ražotājs - AB Akmenņs cementas, J. Dalinkevičiaus 2, 546 Naujoji Akmenņ ), kurā ir tirgus ekonomika, lai noteiktu portlandcementa normālo vērtību, ņemot vērā pārbaudes veikšanas termiņa ierobežojumus un pamatojoties uz pieejamo informāciju.

AB Akmenņs cementas piekrita sadarboties un iesniedza atbildes uz anketu. Vairāki citi ārvalstu ražotāji atteicās sadarboties un sniegt nepieciešamo informāciju.

6. VITAB oficiāli informēja eksportētājvalstu valdības par antidempinga pārbaudes uzsākšanu.

7. Saskaņā ar Antidempinga likuma 13.pantu visām zināmajām ieinteresētajām pusēm tika nosūtītas anketas un tika dotas 40 dienas, lai sniegtu atbildes uz anketām.

8. Anketu atbildes ir saņemtas no:

(a) sūdzības iesniedzēja ar lūgumu uzsākt pārbaudi:

a/s " Brocēni", Liepnieku iela 15, Brocēni, Latvija LV 3851;

(b) analogās valsts ražotāja:

AB AKMENŅS CEMENTAS, J. Dalinkevičiaus 2, 546 Naujoji Akmenņ, Lietuva;

(c) eksportētājiem:

- BELORUSKIJ CEMENTNIJ ZAVOD , Mogiļevas apgabals, Kostjukoviči, Baltkrievija;

- KRASNOSEĻSKSTROJMATERIALI , Pobedi 5, Volkoviska, Baltkrievija;

- KRIČEVCEMENTNOŠIFER , Zeļenaja iela 4, Mogiļovas apgabals, Kričeva, Baltkrievija.

(d) importētājiem:

- SIA "BULTA TSM", Daugavpils 44, Strādnieku iela 70-16, Latvija;

- SIA "IĻĢUCIEMS", Rīga, Kuģu iela 26, Latvija

(e) eksportētājvalstu valdībām:

- Baltkrievijas Republikas valdība.

9. Baltkrievijas Republika un Krievijas Federācija noteiktajā laikā nesniedza pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu tirgus ekonomikas apstākļus portlandcementa ražošanas jomā. Līdz ar to, šīs valstis, kā to paredz ES direktīvas (EC) No 384/96 un (EC) No 2238/2000 un PTO dalībvalstu prakse, līdz turpmākam lēmumam portlandcementa ražošanas jomā ir atzītas par valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas.

B. Preces apraksts

1. Pārbaudāmā prece

10. Prece, kura pakļauta pārbaudei - portlandcements (parastais). Portlandcements - hidrauliska saistviela, t.i., smalki samalts neorganisks materiāls, kas samaisīts ar ūdeni, veido javu, kura saistās un cietē hidratācijas reakciju un procesu rezultātā un kura pēc sacietēšanas saglabā savu stiprību un stabilitāti pat zem ūdens.

11. Portlandcementu iegūst, sīki samaļot portlandcementa klinkeru ar ģipsi. Ir iespējams izmantot arī citas piedevas, piemēram, granulētos domnu sārņus, filtru pelnus, dabiskās vai rūpnieciskās pucolānpiedevas, kaļķakmeni, mikrosilīciju, degakmens pelnus.

12. A/s "Brocēni" ražo portlandcementu saskaņā ar LVS EN 197-1:2000 standartu. Dotais standarts ir analogs Eiropas EN 197-1:2000 standartam. Portlandcements Latvijā ir iekļauts reglamentētajā sfērā, kurā atbilstoši ES drošības kritēriju prasībām ir paredzēta ikviena portlandcementa zemākās spiedes stiprības robežas izvērtēšana atbilstoši LVS 164:1999. Šis standarts ir piemērojams gan Latvijā ražotajam cementam, gan arī tam, kas tiek ievests.

13. Portlandcements ir klasificēts zem Latvijas Republikas kombinētās muitas tarifu un ārvalstu tirdzniecības statistikas nomenklatūras 252329 koda.

14. Svarīgākie kvalitātes rādītāji pēc LVS EN 197-1:2000: Spiedes stiprība pēc 2 un 28 diennaktīm, tilpuma izmaiņas, saistīšanās sākums, SO3 daudzums, karsēšanas zudumu, nešķīstošā atlikuma un hlorīdu daudzums.

15. Portlandcements tiek izmantots betona, dzelzsbetona izstrādājumu un konstrukciju ražošanā, celtniecības elementu, javas rūpniecībai, azbesta un priekšmetu bez azbesta ražošanai u.tml.

2. Līdzīgā prece

16. VITAB konstatēja, ka nav būtisku portlandcementa raksturīgo pazīmju un tā pielietošanas atšķirību starp no Baltkrievijas un Krievijas importēto portlandcementu un Latvijas ražotāja Latvijas tirgū pārdoto portlandcementu. Kā arī nav būtisku portlandcementa raksturīgo pazīmju un tā pielietošanas atšķirību starp portlandcementu, kuru Baltkrievijas, Krievijas, Lietuvas un Latvijas ražotāji pārdod savos vietējos tirgos.

C. Dempings

17. Dempings tika konstatēts, pamatojoties uz normālās vērtības un eksporta cenas aprēķiniem un salīdzināšanu.

18. Normālās vērtības, eksporta cenas un dempinga starpības aprēķins tika veikts, pamatojoties uz MK noteikumu II, III, IV daļu un Antidempinga likuma 17.pantu.

19. Aprēķinos, kuros ārvalstu valūta tika konvertēta uz Latvijas latiem, tika izmantots 2000.gada vidējais Latvijas Bankas oficiālais valūtas kurss.

1. Normālā vērtība

20. Lai konstruētu normālo vērtību, pamatojoties uz MK noteikumu 6.punktu, tika noteikts vai līdzīgās preces pārdošanas apjoms izvēlētajā analogās valsts iekšējā tirgū ir pietiekams normālās vērtības noteikšanai, t.i., vai šie pārdošanas apjomi nav mazāki par 5% no pārbaudāmās preces pārdošanas apjomiem Latvijā.

21. Izvēlētajā analogā valstī AB Akmenņs cementas ir vienīgais portlandcementa ražotājs, kopējie portlandcementa pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir lielāki nekā 5% no pārbaudāmās preces pārdošanas apjomiem Latvijā.

22. Normālā vērtība tika aprēķināta, ņemot vērā analogās valsts ražotāja portlandcementa vidējo svērto realizācijas cenu vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē par laika posmu no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 31.decembrim.

2. Eksporta cena

23. Eksporta cena tika konstruēta līdz ražotāja EXW līmenim.

24. Eksporta EXW cena ir iegūta no portlandcementa CIF Latvijas Republikas muitas vērtības, pirms nodokļiem atskaitot transporta izmaksas no eksportētājvalsts ražotāja līdz Latvijas robežai.

25. Veicot eksporta darījumu analīzi, VITAB konstatēja, ka portlandcementa cenas būtiski atšķiras atkarībā no pircēja.

26. Pircēja eksporta cena noteikta, saskaitot pārbaudes periodā Latvijā importētā portlandcementa vērtību un izdalot ar importētā portlandcementa neto svaru.

27. Izmeklēšanas gaitā ir konstatēts, ka atsevišķi Latvijas importētāji saņem portlandcementu no ražotājiem caur ārvalstu starpniekiem. Līdz starpniecības darījumu rakstura pilnīgai noskaidrošanai, veicot ražotāju EXW cenas aprēķinus, korekcijas nav veiktas.

3. Salīdzinājums

28. Preces normālā vērtība un eksporta cenas tika salīdzinātas ražotāja EXW cenu līmenī.

4. Dempinga starpība

29. Dempinga starpība ir noteikta, pamatojoties uz Antidempinga likuma 17.panta 2.daļu.

30. Pamatojoties uz likuma 17.panta 3.daļu, katrai valstij ir noteikta vienota dempinga starpība:

(a) Baltkrievija - 19,50 LVL par tonnu.

(b) Krievija - 23,13 LVL par tonnu.

D. Zaudējumi

1. Vietējie ražotāji Latvijā

31. Vietējie ražotāji Antidempinga likuma 5.panta 1.daļas izpratnē ir līdzīgu preču ražotāji, kuru ražoto preču apjoms veido lielāko daļu no līdzīgo preču kopējā ražošanas apjoma Latvijas teritorijā.

32. Sūdzības iesniedzējs a/s "Brocēni" ir vienīgais portlandcementa ražotājs Latvijā, tā saražoto preču apjoms veido 100% no līdzīgu preču kopējā ražošanas apjoma Latvijā. Līdz ar to tiek ievērotas Antidempinga likuma 7. panta 1. punkta prasības par nepieciešamo pārstāvību, jo tā veido lielāko daļu no Latvijā saražoto līdzīgo preču daudzuma, t.i., vairāk nekā 50%.

33. Latvijas ražotājam ir pilnībā nokomplektēts portlandcementa ražošanas process.

2. Importa apjomi un tirgus daļa

34. Portlandcementa imports pēdējo divu gadu laikā ir palielinājies.

35. 1998.gadā portlandcementa imports veidoja 20,89% no visa portlandcementa vietējā patēriņa Latvijā; 1999. gadā 27,4%; 2000.gadā 32,31%.

36. No iepriekšminētā izriet, ka portlandcementa imports aizņem aizvien lielāku Latvijas tirgus daļu un nosaka nepārprotamu tendenci importa pieaugumam, līdz ar to nodarot zaudējumus vietējiem ražotājiem, kas pastāvīgi zaudē tirgus daļu.

Baltkrievija:

37. Salīdzinot 2000.gadu ar 1999.gadu, portlandcementa imports no Baltkrievijas uz Latviju pieaudzis par 81,02%.

38. No Baltkrievijas importētā portlandcementa tirgus daļa Latvijas portlandcementa patēriņā 2000.gadā bija 12,9%, kas ir par 5,03% vairāk nekā 1999.gadā.

Krievija:

39. Salīdzinot 2000.gadu ar 1999.gadu, portlandcementa imports no Krievijas uz Latviju pieaudzis par 92,04%.

40. No Krievijas importētā portlandcementa tirgus daļa Latvijas portlandcementa patēriņā 2000.gadā bija 2,58%, kas ir par 1,09% vairāk nekā 1999.gadā.

3. Vietējās ražošanas situācija

(a) Ražošana un jaudas izmantošana

41. Kopējais ražošanas apjoms samazinās: 1999.gadā ražošanas apjomi Latvijā, salīdzinot ar 1998.gadu, samazinājās par 16,11%; 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, par 21,33%.

42. Latvijas ražotājs no ražošanas jaudu apjoma izmantoja 1998.gadā 86,31%; 1999.gadā 72,4%; 2000.gadā - 56,96%.

(b) Pārdošanas tendences

43. Līdz ar portlandcementa importu uz Latviju par dempinga cenām ir samazinājies Latvijas izcelsmes portlandcementa patēriņš Latvijas tirgū.

44. Latvijas ražotājam 1999.gadā piederēja 77,77% no Latvijas portlandcementa patēriņa tirgus. No Baltkrievijas un Krievijas par dempinga cenām importētā portlandcementa pieaugošā spiediena rezultātā, Latvijas ražotājam 2000.gadā piederēja vairs tikai 67,69%, zaudējot 10,08% no vietējā patēriņa tirgus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

(c) Nodarbinātība

45. Samazinoties portlandcementa pārdošanas apjomiem un iespējām to realizēt vietējā tirgū, tas atstāj iespaidu uz ražošanu un uzņēmumā nodarbināto skaitu. Uzņēmums ir samazinājis darbinieku skaitu 1998.gadā par 19,07%; 1999.gadā par 40,73% un 2000.gadā par 35,52%.

(d) Investīcijas

46. Latvijas ražotnē pēdējo gadu laikā ir ieguldīts vairāk nekā 6 miljoni latu.

47. Sakarā ar Baltkrievijas un Krievijas portlandcementa importu uz Latviju par dempinga cenām tiek apdraudētas iespējas atgūt investētos līdzekļus.

48. Pastāvot iespējai uz Latviju importēt portlandcementu par dempinga cenām no Baltkrievijas un Krievijas, uzņēmumam rodas grūtības piesaistīt investīcijas ražošanas attīstībai un ekoloģijai.

4. Secinājumi par zaudējumiem

49. VITAB konstatēja, ka a/s "Brocēni" atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, kā rezultātā nav iespējas konkurēt ar Latvijā importēto Baltkrievijā un Krievijā ražoto produkciju. Vienlaikus VITAB konstatēja, ka vietējo ražotāju zaudējumu galvenais iemesls ir portlandcementa imports par dempinga cenām. Novēršot portlandcementa importu par dempinga cenām, tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem Latvijas portlandcementa tirgus dalībniekiem.

50. Tā kā Baltkrievija un Krievija nav tirgus ekonomikas valstis, portlandcementa ražošanas izmaksas nevar uzskatīt par normālām tirgus ekonomikas apstākļos.

51. Latvijas ražotājam ir grūtības atgūt investētos līdzekļus un piesaistīt jaunas investīcijas sakarā ar par dempinga cenām importētā portlandcementa ietekmi uz Latvijas tirgu.

52. Latvijas ražotājs zaudē Latvijas portlandcementa patēriņa tirgus daļas, kas ir Latvijas ražotāja galvenais noieta tirgus, un, nenovēršot iespējas importēt portlandcementu par dempinga cenām, Latvijas ražotāja zaudējumi turpinās augt, kas varētu novest pie vietējās ražošanas slēgšanas.

E. Cēloniskā saikne

53. Pārbaudes periodā no Baltkrievijas un Krievijas importētā portlandcementa par dempinga cenām apjoms ir turpat divas reizes lielāks par 1999.gadā no šīm valstīm importētā portlandcementa apjomu.

54. Par dempinga cenām importētā portlandcementa ietekmes rezultātā vietējais ražotājs 2000.gadā ir zaudējis 10,08% vietējā portlandcementa tirgus.

55. Pastāvot importam par dempinga cenām, vietējam ražotājam tiek apdraudēta investēto līdzekļu atgūšana, uzņēmums ir spiests samazināt investīcijas uzņēmumā, rodas grūtības piesaistīt līdzekļus jaunām investīciju programmām.

F. Valsts intereses

56. Lai izvērtētu valsts intereses VITAB, ir izvērtēti divi varianti - iespējamās sekas, ja antidempinga pasākumi tiks ieviesti un ja antidempinga pasākumi netiks ieviesti. Šajā kontekstā tika apsvērts, vai antidempinga pasākumiem būs ietekme uz vietējo tirgu, pārbaudāmās preces izplatītājiem un lietotājiem, vietējā reģiona attīstību.

57. Vietējā rūpniecība tiek sašaurināta kopš 1998.gada, kā rezultātā samazinās nodarbināto skaits. Šāda tendence atstāj negatīvu iespaidu uz vietējā reģiona nodarbinātību.

58. A/s "Brocēni" ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Saldus rajonā. Līdz ar to valsts interesēs ir piemērot antidempinga pasākumus, lai saglabātu vietējā ražotāja darbību.

59. Izmeklēšanas gaitā dažas no ieinteresētajām pusēm norādīja, ka antidempinga pasākumu ieviešana atstāšot negatīvu ietekmi uz konkurenci Latvijā.

Ņemot vērā pušu argumentus, VITAB uzskata, ka, ieviešot antidempinga pasākumus, konkurence netiek ierobežota un tiek izveidoti vienādi konkurences apstākļi gan vietējiem ražotājiem, gan ārvalstu ražotājiem, gan arī portlandcementa izplatītājiem.

60. Ņemot vērā iepriekšminēto, VITAB nav konstatējis, ka attiecībā uz antidempinga pasākumu ieviešanu pastāvētu kādi šķēršļi saistībā ar valsts interesēm.

G. Cita informācija

61. Pamatojoties uz Antidempinga likuma 14.panta 2.daļu, ieinteresētās puses ne vēlāk kā 30 dienas pēc šā lēmuma publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" var iesniegt rakstisku pieprasījumu ar lūgumu sarīkot noklausīšanos.

62. Pamatojoties uz Antidempinga likuma 19.pantu, ieinteresētās puses, kuras ir pieteikušās piedalīties pārbaudē saskaņā ar šā likuma 46.panta otro daļu, pēc pamatota rakstveida pieprasījuma var iepazīties ar visu pārbaudē izmantojamo informāciju, izņemot ierobežotas pieejamības informāciju.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja

direktora vietnieks N. Duļevskis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par iepriekšēja lēmuma pieņemšanu Baltkrievijas un Krievijas portlandcementa importa pārbaudes .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs Veids: lēmums Numurs: 2/2001Pieņemts: 30.03.2001.Stājas spēkā: 30.03.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 56, 06.04.2001.
6739
30.03.2001
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)