Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2014. gada 16. oktobra likumu: Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi
I nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kapitālsabiedrība — sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība;

2) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

3) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

4) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij;

5) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai;

6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder:

a) vairākām pašvaldībām,

b) valstij un pašvaldībai,

c) valstij vai pašvaldībai un citām personām;

7) valsts kontrolēta kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē;

8) pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā vienai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē.

(2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 04.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, kuras ierakstītas komercreģistrā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

(2) Šis likums nosaka kārtību, kādā:

1) tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kapitālsabiedrībās;

2) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

3) tiek reorganizētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

4) atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātajās kapitālsabiedrībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās;

5) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu.

(3) Šis likums neregulē kārtību, kādā tiek pārvaldītas un atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās, kā arī kārtību, kādā tiek pārvaldītas privātajai kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās.

(4) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

II nodaļa
Dividendes

3.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana valsts un pašvaldību kontrolētajās kapitālsabiedrībās

(1) Ministru kabinets valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām nosaka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(2) Pašvaldības dome (padome) attiecīgās pašvaldības kontrolētajām kapitālsabiedrībām var noteikt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(3) Pēc kapitāla daļu turētāja priekšlikuma kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās prasības.

(4) Minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) nosaka ne vēlāk kā līdz pārskata gada 1.decembrim.

(5) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas, ievērojot Komerclikuma 161.panta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

4.pants. Dividenžu saņēmēji

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētāji ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie kapitāla daļu turētāji, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

(3) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pati pašvaldība, tās kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

(4) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 11.panta pirmās daļas 2.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā vai šo kapitāla daļu turētājam saskaņā ar attiecīgu pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

III nodaļa
Kapitāla daļu nodošana

5.pants. Valsts kapitāla daļu nodošana pašvaldībai

(1) Valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikumu un attiecīgās privātās kapitālsabiedrības statūtus.

(2) Valsts kapitāla daļas valsts kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu.

(3) Valsts kapitāla daļas var nodot pašvaldības īpašumā, ja pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pašvaldības dome (padome) pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(4) Valsts kapitāla daļu nodošanai pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par privatizāciju un atsavināšanu.

6.pants. Pašvaldības kapitāla daļu nodošana valstij

(1) Pašvaldības kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības valsts īpašumā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, ievērojot Komerclikumu un attiecīgās privātās kapitālsabiedrības statūtus.

(2) Pašvaldības kapitāla daļas pašvaldības kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības valsts īpašumā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

(3) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets ir izteicis šādu lūgumu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(4) Pašvaldības kapitāla daļu nodošanai valsts īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par privatizāciju un atsavināšanu.

IV nodaļa
Izšķirošā ietekme

7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana

(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(2) Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana

(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes izbeigšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(2) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets.

9.pants. Pieņemtā lēmuma izpilde

Kapitāla daļu turētājam jānodrošina, lai lēmums par izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu tiktu realizēts saskaņā ar Koncernu likuma prasībām, dodot par to rakstveida uzdevumus attiecīgajām personām un institūcijām.

B sadaļa
Kapitāla daļu turētājs un kapitāla daļu turētāja pārstāvis

10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs

(1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) institūcija, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets;

2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai Ministru kabineta rīkojumu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu (turpmāk — valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija), ja:

a) valsts kapitālsabiedrība nodota atsavināšanai,

b) valsts kapitālsabiedrība izveidojusies privatizācijas rezultātā,

c) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā nodotas atsavināšanai,

d) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā izveidojušās privatizācijas rezultātā,

e) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā izveidojušās Komerclikuma 191.pantā minētajā gadījumā;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja kapitāla daļas kapitālsabiedrībā nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam.

(2) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Gadījumā, kad valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un saistību pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

11.pants. Pašvaldības kapitāla daļu turētājs

(1) Pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas;

2) institūcija, kuru par pašvaldības kapitāla daļu turētāju iecēlusi pašvaldība.

(2) Pašvaldības kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Gadījumā, kad attiecīgā pašvaldība tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst pašvaldība, kura ir reorganizētās pašvaldības tiesību un saistību pārņēmēja, ja lēmumā par pašvaldības reorganizāciju nav noteikts citādi.

(4) Ja attiecīgā pašvaldība tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētājs tiek noteikts lēmumā par pašvaldības likvidāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Ministrijas valsts sekretāra ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem valsts sekretāra vietnieks, kurš pilda valsts sekretāra pienākumus.

(3) Ja ministrija ir valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, ministrijas valsts sekretārs var pilnvarot valsts sekretāra vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(4) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā.

(5) Atlīdzību valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam privātajā kapitālsabiedrībā izmaksā attiecīgā ministrija gadskārtējā valsts budžeta likumā ministrijai piešķirtās apropriācijas ietvaros, bet valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam — no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem. Atlīdzības lielumu valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

13.pants. Ministrs kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis

(1) Ministrs var būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi tikai tad, ja to paredz likums.

(2) Ja ministrs ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis privātajā kapitālsabiedrībā, viņam nav jāsaņem no ministrijas valsts sekretāra balsošanas uzdevums (17.pants).

(3) Atlīdzību ministram kā valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim nosaka Ministru kabinets atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Pilsētas dome var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības tās pilsētas domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.

(3) Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās struktūrvienības vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai attiecīgās pašvaldības struktūrvienības vadītāja pienākumus.

(4) Ja pilsētas dome ir pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, pilsētas domes priekšsēdētājs var pilnvarot domes priekšsēdētāja vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(5) Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus un šā panta otrajā daļā minētās pašvaldības struktūrvienības vadītājs no savas struktūrvienības darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā.

(6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, tās lielumu nosakot saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem, var izmaksāt:

1) attiecīgā pašvaldība gadskārtējā pašvaldības apstiprinātajā budžetā piešķirtās apropriācijas ietvaros;

2) no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem;

3) no citiem pašvaldības līdzekļiem.

(7) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pašvaldība pati var noteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzības veidu un apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

15.pants. Cita institūcija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir institūcija, kuru par kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem šīs institūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda minētās institūcijas vadītāja pienākumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas vadītājs no savas institūcijas darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā.

(4) Atlīdzību kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam privātajā kapitālsabiedrībā izmaksā attiecīgā institūcija no saviem līdzekļiem, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā — no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem. Atlīdzības lielumu kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

16.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi

(1) Atbildīgais darbinieks ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par katru privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, un iepazīstina kapitāla daļu turētāja pārstāvi ar sapulces darba kārtību.

(2) Atbildīgais darbinieks nekavējoties sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim visas ziņas, kuras ir šā darbinieka rīcībā un kuras nepieciešamas kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai.

(3) Atbildīgais darbinieks pēc attiecīgo ziņu saņemšanas nekavējoties ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par:

1) privātās kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) izteikto gribu atsavināt viņam piederošās kapitāla daļas (akcijas);

2) privātās kapitālsabiedrības mantas atsavināšanu vai apgrūtināšanu, ja atsavināmās vai apgrūtināmās mantas vērtība pārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības mantas kopējās vērtības;

3) privātās kapitālsabiedrības ieguldījumiem citās kapitālsabiedrībās;

4) privātās kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amata atstāšanu vai atsaukšanu no amata;

5) revidenta veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem;

6) svarīgākajiem kapitālsabiedrības valdes un padomes lēmumiem;

7) katru nozīmīgu kapitālsabiedrības darbības jautājumu.

(4) Atbildīgajam darbiniekam jāveic citas darbības un jāizpilda citi uzdevumi, ko viņam rakstveidā uzdod kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

17.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja piedalīšanās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē

(1) Kapitāla daļu turētāju privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk — pilnvarotā persona) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku (akcionāru) sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

(3) Ja dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav devis balsošanas uzdevumu, pilnvarotā persona rīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats kapitāla daļu turētāja pārstāvis, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko rezultātu.

(4) Pilnvarotās personas pienākums ir saņemt kapitāla daļu turētāja pārstāvja iepriekšēju rakstveida piekrišanu pilnvarotās personas ievēlēšanai par kapitālsabiedrības valdes, padomes locekli vai revidentu.

18.pants. Privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotajām personām noteiktie ierobežojumi

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona drīkst veikt tikai tādas darbības, ko prasa dalībnieka (akcionāra) pienākumu un tiesību realizācija privātajā kapitālsabiedrībā un kas ir ar to nepieciešamā sakarā.

(2) Ja pilnvarotā persona papildus uzdotajai lietai izpildījusi vēl kādu citu lietu, tā attiecībā uz šo lietu ir pakļauta Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

(3) Pilnvarotajai personai ir aizliegts atteikties no balsstiesību izmantošanas privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(4) Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas uzskatāma arī neierašanās dalībnieku (akcionāru) sapulcē pēc attiecīgas pilnvaras saņemšanas, ja pilnvarotā persona par nespēju piedalīties dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav paziņojusi kapitāla daļu turētāja pārstāvim laikā, kas nodrošina iespēju, ja nepieciešams, pilnvarot uz šo dalībnieku (akcionāru) sapulci citu personu.

(5) Pilnvarotā persona nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai, tas ir, veikt pārpilnvarojumu (substitūciju).

(6) Pilnvarotā persona nedrīkst pārkāpt tai dotā balsošanas uzdevuma ietvarus, un tai ir jārīkojas pēc kapitāla daļu turētāja pārstāvja norādījumiem.

19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis sniedz pilnvarotajai personai tās pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par privāto kapitālsabiedrību.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsniedz pilnvarotajai personai šā likuma 17.pantā minēto pilnvaru, balsošanas uzdevumu, citus dokumentus un informāciju termiņā, kas nodrošina pilnvarotajai personai iespēju veikt tās pienākumus.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana.

20.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi

Kapitāla daļu turētājam jādod kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai pilnvarotajai personai tās pienākumu veikšanai nepieciešamie līdzekļi, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona ir izlietojusi savus līdzekļus, kapitāla daļu turētājam šie izdevumi nekavējoties jāatlīdzina, tiklīdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniegusi šos izdevumus attaisnojošus dokumentus.

21.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpšanu kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona atbild likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Par nodarītajiem zaudējumiem kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona ir atbildīga Civillikumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

(3) Pilnvarotā persona neatbild par darbībām, kuras tā veikusi saskaņā ar kapitāla daļu turētāja pārstāvja doto balsošanas uzdevumu (17.pants).

C sadaļa
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības
I nodaļa
Kapitālsabiedrību vispārīgie noteikumi

22.pants. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kapitāla daļas un akcijas

(1) Valsts un pašvaldību sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas nav vērtspapīri, un līdz šo daļu privatizācijai vai atsavināšanai tās nevar būt par publiskās apgrozības objektu.

(2) Valsts un pašvaldību akciju sabiedrību akcijas ir vērtspapīri, bet līdz šo akciju privatizācijai vai atsavināšanai tās nevar būt par publiskās apgrozības objektu.

23.pants. Kapitālsabiedrība ar papildu atbildību

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nevar dibināt kā kapitālsabiedrības ar papildu atbildību.

23.1 pants. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firma

(1) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā var ietvert attiecīgi vārdu "valsts" vai "pašvaldība", ja šai kapitālsabiedrībai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir deleģēts veikt valsts pārvaldes uzdevumu. Uz šādām kapitālsabiedrībām neattiecas Komerclikuma 29.panta piektā daļa. Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā tiek ietverts vārds "valsts" vai "pašvaldība", Uzņēmumu reģistram iesniedzams dokuments, kurā norādīts valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas tiesiskais pamats.

(2) Ja valsts kapitālsabiedrība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "VSIA", bet akciju sabiedrības firmā norādi "valsts akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "VAS".

(3) Ja pašvaldības kapitālsabiedrība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi "pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tās saīsinājumu "PSIA", bet akciju sabiedrības firmā norādi "pašvaldības akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu "PAS".

(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

II nodaļa
Kapitālsabiedrības dibināšana

24.pants. Valsts kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā.

(2) Rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu Ministru kabinets nosaka:

1) kapitālsabiedrības firmu;

2) kapitālsabiedrības veidu;

3) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju;

5) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju.

(3) Kapitāla daļu turētājs pilda šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus.

25.pants. Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātājs ir attiecīgā pašvaldība.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

26.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par kapitālsabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (27.pants) un kapitālsabiedrības statūti.

(2) Pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir pašvaldības domes (padomes) lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un citi ar to saistīti lēmumi (27.pants), kā arī kapitālsabiedrības statūti.

27.pants. Kapitāla daļu turētāja rīkojumi un lēmumi

(1) Uz kapitāla daļu turētāja rīkojumiem un lēmumiem attiecas Komerclikuma noteikumi par dibināšanas līgumu.

(2) Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibinātāju kapitāla daļu turētājs rīkojumā vai lēmumā norāda šādas ziņas:

1) ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, — šīs ministrijas nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta rīkojumu;

2) ja kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, — šīs pašvaldības nosaukumu, juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta pašvaldības domes (padomes) lēmumu;

3) ja kapitāla daļu turētājs ir institūcija (kas nav ministrija vai pašvaldība), — šīs institūcijas nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja institūcija ir jāreģistrē), juridisko adresi, tās personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kura paraksta rīkojumu.

(3) Kapitāla daļu turētāja rīkojumā un lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

28.pants. Kapitālsabiedrības statūti

(1) Gan valsts, gan pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības tipveida statūtiem (turpmāk — tipveida statūti).

(2) Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj.

(4) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj.

(5) Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību statūtus apstiprina kapitāla daļu turētājs. Šādā gadījumā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(6) Ministru kabinets valsts kapitālsabiedrības statūtus apstiprina gadījumos, kad tas paredzēts kādā citā likumā. Šādā gadījumā valsts kapitālsabiedrības statūtus (arī to grozījumus) paraksta tas ministrs, kura vadītā ministrija ir valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minēto amatpersonu paraksts nav publiski jāapliecina (Komerclikuma 144.panta trešās daļas otrais teikums).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

29.pants. Kapitālsabiedrības valdes, padomes un revidenta iecelšana

Līdz kapitālsabiedrības reģistrācijai izveidotā valde, padome (ja tāda ir) un revidents tiek iecelti uz pilnu pilnvaru termiņu.

30.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

Kapitāla daļu turētājs nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā.

III nodaļa
Kapitālsabiedrības pamatkapitāls

31.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Kapitāla daļu turētājs pats drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Ja valsts vai pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek apmaksāts ar mantisko ieguldījumu, kura kopējā vērtība nepārsniedz 10 000 latu, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var kapitāla daļu turētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

32.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

Ja valsts vai pašvaldība pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļas apmaksas termiņā nesamaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valstij vai pašvaldībai paliek tāds daļu skaits, kas ir proporcionāls samaksātajai summai.

IV nodaļa
Atbildība

33.pants. Mantas iegūšana no dibinātāja un dalībnieka (akcionāra)

Ja kapitālsabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā iegūst mantu no sava dibinātāja vai dalībnieka (akcionāra), šis darījums dalībnieku (akcionāru) sapulcei nav jāapstiprina (Komerclikuma 164.pants).

34.pants. Valdes un padomes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība

(1) Valdes un padomes locekļi neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja likumīgu lēmumu.

(2) Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrības priekšā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā valdes locekļi tiek saukti pie atbildības, valdes locekļi un padomes locekļi ir solidāri atbildīgi.

(4) Ja zaudējumi kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs.

(5) Kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes vai padomes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē), ja lēmumu par to pieņem kapitāla daļu turētājs.

35.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis bez kapitāla daļu turētāja piekrišanas nedrīkst:

1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku (akcionāru) ar papildu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā;

2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā;

3) būt par citas tādas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas attiecīgās kapitālsabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad attiecīgā kapitālsabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja kapitālsabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, kapitālsabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti kapitālsabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu kapitālsabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir) locekļi vai kapitāla daļu turētājs ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

V nodaļa
Kapitālsabiedrības revidents, naudas līdzekļu
izmaksa un peļņas izlietošana

(Nodaļas nosaukums 12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

36.pants. Revidents

Kapitālsabiedrības valde vai padome nevar celt iebildumus pret dalībnieku (akcionāru) sapulces ievēlēto revidentu.

36.1 pants. Kapitālsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa kapitāla daļu turētājam

(1) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības naudas līdzekļus kapitāla daļu turētājam var izmaksāt, ievērojot Komerclikuma 182.pantā noteiktos ierobežojumus un šā panta otrās daļas noteikumus.

(2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība Ministru kabineta noteiktajā apjomā drīkst pārskaitīt kapitāla daļu turētājam naudas līdzekļus, kas nepieciešami atlīdzības izmaksai šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

37.pants. Kapitālsabiedrības peļņas izlietošana

Kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus.

D sadaļa
Valsts vai pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
I nodaļa
Pamatkapitāls un kapitāla daļa

38.pants. Pamatkapitāla apmaksa, kapitāla daļu nominālvērtība un uzskaite

(1) Valsts vai pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šajā sadaļā — sabiedrība) pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādei.

(2) Sabiedrības kapitāla daļas (turpmāk šajā sadaļā — daļa) nominālvērtība ir viens lats.

(3) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja turētājs ir jāreģistrē) un juridisko adresi.

(4) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties kapitāla daļu turētāja pārstāvis, atbildīgais darbinieks, kapitāla daļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskās iestādes.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitāla daļu turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par valstij vai pašvaldībai piederošām daļām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

39.pants. Daļas pārdošana

Daļas pārdošanas kārtība noteikta šā likuma H sadaļā.

40.pants. Daļu ieķīlāšana

Sabiedrības daļas nedrīkst ieķīlāt.

41.pants. Savu daļu iegūšana

Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, tās dzēšot.

II nodaļa
Pamatkapitāla izmaiņas

42.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

43.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) pēc gada pārskata vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un pamatkapitālu, pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājam nav jāiesniedz sabiedrībai pieteikums kapitāla daļu iegūšanai (Komerclikuma 200.pants).

(4) Dalībnieka jaunās daļas sabiedrība ieraksta dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo daļu apmaksu.

(5) Ja dalībnieks šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās daļas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

44.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

Ja lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu pieņem Ministru kabinets (49.pants), pieteikumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

45.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi

Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas.

46.pants. Paziņojums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

Ja lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu pieņem Ministru kabinets (49.pants), paziņojumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

III nodaļa
Sabiedrības pārvalde

47.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir).

(2) Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

48.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu, valdes priekšsēdētāja, rīkotājdirektora iecelšanu un atcelšanu;

4) padomes (ja tāda ir) locekļu iecelšanu un atcelšanu;

5) revidenta iecelšanu un atcelšanu;

6) prasības celšanu pret valdes vai padomes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesas procesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

8) atlīdzības lielumu valdes un padomes locekļiem un revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citiem šajā likumā minētajiem gadījumiem.

(2) Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (64.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

49.pants. Dalībnieka kompetence

(1) Dalībnieks pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome (padome).

(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:

1) sabiedrības reorganizāciju;

2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

50.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces.

(2) Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

51.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc pats kapitāla daļu turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce.

(3) Ja valde nesasauc kārtējo dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, kapitāla daļu turētājs var atcelt valdes locekļus.

(4) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

52.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce

(1) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir), revidents vai kapitāla daļu turētājs.

(2) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir) un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt dalībnieku sapulci.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atcelt valdes locekļus.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

53.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus, notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

54.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, dalībnieku sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo dalībnieku sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētājs.

(4) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama šā likuma 52.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc kapitāla daļu turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

55.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētājam, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, dalībnieku sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(3) Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 52.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces.

56.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana;

4) valdes priekšsēdētāja vai rīkotājdirektora atsaukšana, ja vienlaikus šajā sapulcē ieceļ jaunu valdes priekšsēdētāju vai rīkotājdirektoru.

(3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

57.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Valdes un padomes locekļiem, likvidatoram un revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē.

58.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ dalībnieku sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatāmo jautājumu. Lēmums tiek fiksēts dalībnieku sapulces protokolā.

59.pants. Dalībnieku sapulces protokols

(1) Dalībnieku sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus;

9) valdes un padomes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

60.pants. Padome

Attiecībā uz padomes darbību un kompetenci piemērojami šā likuma 88.92.panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

61.pants. Valde

(1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Tipveida statūtos papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem var noteikt arī citus ierobežojumus valdes locekļiem.

(3) Valdes locekļu atlīdzību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(4) Valdes priekšsēdētājam vai rīkotājdirektoram ir visas šajā pantā un šā likuma 62.- 64.pantā deleģētās tiesības un pienākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

62.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

(2) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos nevar paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi ar prokūristu.

63.pants. Valdes locekļu atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt dalībnieku sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

64.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir).

(2) Valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(3) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem dalībnieku sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(4) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos paredzētā valdes locekļu skaita.

(5) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja tipveida statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(6) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemtos lēmumus;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(7) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(8) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

E sadaļa
Valsts vai pašvaldības akciju sabiedrība
I nodaļa
Akciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

65.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību (turpmāk šajā sadaļā arī — sabiedrība), apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā pusgada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

66.pants. Akcijas

(1) Visas sabiedrības akcijas ir vienas kategorijas akcijas, izņemot gadījumus, kad sabiedrībā ir personāla akcijas (68.pants).

(2) Visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas.

(3) Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.

(4) Katras sabiedrības akcijas nominālvērtība ir viens lats.

67.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Sabiedrības akcionāru reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja (šajā sadaļā — akciju turētājs) nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tādam ir jābūt) un juridisko adresi.

(2) Ar sabiedrības akcionāru reģistru ir tiesīgi iepazīties akciju turētāja pārstāvis, atbildīgais darbinieks, akciju turētāja pilnvarotais pārstāvis, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskās iestādes.

(3) Akciju turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un akciju turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par valstij vai pašvaldībai piederošām akcijām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

68.pants. Personāla akcijas

(1) Ministru kabinets nosaka, kurās valsts sabiedrībās var būt personāla akcijas.

(2) Pašvaldības dome (padome) nosaka, vai attiecīgajā pašvaldības sabiedrībā var būt personāla akcijas.

(3) Personāla akcijas ir bez balsstiesībām.

(4) Personāla akcijas var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem un valdes locekļiem.

(5) Personāla akciju īpašnieks nevar šīs akcijas atsavināt citām personām, to skaitā citiem darbiniekiem.

(6) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim piederošās personāla akcijas pāriet sabiedrībai.

69.pants. Akciju pārdošana

Sabiedrības akciju pārdošanas kārtība noteikta šā likuma H sadaļā.

70.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas. To var darīt vienīgi gadījumos, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju;

2) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas.

71.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju nodošana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi savas personāla akcijas, tās nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no šo akciju iegūšanas dienas.

(2) Ja personāla akcijas netiek nodotas sabiedrības darbiniekiem šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā, tās dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

(3) Ja sabiedrība iegūst akcijas, samazinot savu pamatkapitālu, šīs akcijas dzēš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

72.pants. Konvertējamās obligācijas

Sabiedrība var emitēt konvertējamās obligācijas šā likuma I sadaļā paredzētajos gadījumos.

II nodaļa
Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

73.pants. Pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā reglamentēti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(2) Palielinot sabiedrības pamatkapitālu, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Valsts vai pašvaldības akciju turētājam nav jāparakstās uz jaunās emisijas akcijām (Komerclikuma 260.pants).

(4) Akcionāra jaunās akcijas sabiedrība ieraksta akcionāru reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo akciju apmaksu.

(5) Ja akcionārs šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās akcijas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts.

(6) Ja lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu pieņem Ministru kabinets (77.pants), pieteikumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(7) Ja lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu pieņem Ministru kabinets (77.pants), paziņojumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

74.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiks izmantotas īpašam mērķim, kas norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām reorganizācijas gadījumā;

2) personāla akciju emisijai.

(3) Pamatkapitāla palielināšana, kuras rezultātā sabiedrība kļūst par privātu akciju sabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, var notikt šā likuma I sadaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

III nodaļa
Sabiedrības organizatoriskā struktūra

75.pants. Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs, akcionāru sapulce, valde un padome.

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

76.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu [izņemot gadījumu, kad padomes locekļus ieceļ Ministru kabinets (89.pants)] un revidenta iecelšanu un atcelšanu;

4) prasības celšanu pret padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

7) sabiedrības vērtspapīru emisiju;

8) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);

11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;

12) citiem šajā likumā paredzētajiem gadījumiem.

(2) Akcionāru sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumu tādos valdes kompetencē esošajos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama padomes vai akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana (98.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

77.pants. Akcionāra kompetence

(1) Akcionārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome (padome).

(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:

1) sabiedrības reorganizāciju;

2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

78.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

79.pants. Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(3) Ja padome nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par akcionāru sapulces sasaukšanu pieņem pats akciju turētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(4) Ja padome šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atcelt padomes locekļus un ierosināt padomei atcelt valdes locekļus.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

80.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome, revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī akcionāru sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ierosinājis steidzami sasaukt akcionāru sapulci.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akciju turētājs var ierosināt padomei atcelt valdes locekļus.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

81.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus

Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība cietusi zaudējumus, notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

82.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju, akcionāru sapulces sasauc likvidators.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama šā likuma 80.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atcelt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

83.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, akcionāru sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta šā likuma 80.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai akciju turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā trīs dienas pirms sapulces.

84.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 83.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 83.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jauna akcionāru sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akcionāru sapulces sasaukšanas laiks un veids.

85.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis ieceļ akcionāru sapulces sekretāru (protokolētāju).

86.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatāmo jautājumu. Lēmums tiek fiksēts akcionāru sapulces protokolā.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, personāla akciju īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

87.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus;

9) valdes un padomes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

88.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) noteikt atlīdzību valdes locekļiem;

3) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem, akcionāru un akcionāru sapulces lēmumiem;

4) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

5) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

6) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

7) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība, un valdes ziņojumu, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

89.pants. Padomes locekļu skaits, to iecelšana un atcelšana

(1) Padomes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Padomes locekļus ieceļ un atceļ akcionāru sapulce. Ministru kabinets ieceļ un atceļ padomes locekļus, ja tas ir paredzēts likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

90.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, valdei un akciju turētājam, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(2) Ja padomes darba kārtībā iekļauti šā likuma 88.panta pirmajā daļā minētie jautājumi, bet padome nav lemttiesīga tādēļ, ka sēdē nepiedalās nepieciešamais padomes locekļu skaits, šo jautājumu neizskatīšana padomes sēdē nav šķērslis, lai tos izskatītu akcionārs un akcionāru sapulce.

91.pants. Padomes lēmumu pieņemšana un protokola parakstīšana

(1) Padomes loceklis var balsot tikai tad, ja piedalās padomes sēdē.

(2) Padomes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada padomes sēdi, sēdes protokolētājs, kā arī visi padomes locekļi, kas piedalās sēdē.

92.pants. Atlīdzība padomes locekļiem

Atlīdzību padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

93.pants. Akciju sabiedrības valde

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

(2) Tipveida statūtos un sabiedrības statūtos nevar paredzēt, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi ar prokūristu.

94.pants. Valdes locekļu skaits

Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

95.pants. Akciju sabiedrības valdes locekļu atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

96.pants. Atlīdzība akciju sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis saņem atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Atlīdzību valdes locekļiem nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.

97.pants. Ierobežojumi akciju sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Tipveida statūtos var paredzēt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

98.pants. Akcionāra, akcionāru sapulces un padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs, akcionāru sapulce un padome.

(2) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(3) Tipveida statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem akcionāru sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(4) Valdei ir nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

5) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

6) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(5) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem iepriekšēja padomes piekrišana.

(6) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

F sadaļa
Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības
darbības izbeigšana un likvidācija

99.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Kapitālsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieka (akcionāra) lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja kapitālsabiedrība dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja kapitālsabiedrība dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

100.pants. Likvidatora iecelšana

(1) Kapitālsabiedrības likvidāciju veic valdes locekļi, ja tās institūcijas lēmumā, kura pieņēma lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, nav noteikts citādi.

(2) Ja Ministru kabineta rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu noteikts, ka kapitālsabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatoru ieceļ dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Ja pašvaldības domes (padomes) lēmumā par pašvaldības kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu noteikts, ka kapitālsabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatoru ieceļ dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(4) Atlīdzību likvidatoram un tās izmaksas kārtību nosaka institūcija, kas ieceļ likvidatoru.

(5) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, atlīdzību likvidatoram un tās izmaksas kārtību nosaka dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

101.pants. Pieteikums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;

2) Komerclikuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

102.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par likvidatora iecelšanu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

103.pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Personāla akciju īpašniekiem valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās likvidācijas kvota netiek aprēķināta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

104.pants. Kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā četrus mēnešus no dienas, kad publicēts paziņojums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, un vienu mēnesi no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts kapitāla daļu turētājam.

(2) Izmaksas dalībniekiem (akcionāriem) tiek veiktas naudā, ja lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts citādi.

(3) Valsts kapitālsabiedrības likvidācijas gadījumā dalībniekam (akcionāram) pienākošās izmaksas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

(4) Likvidators var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja tas noteikts lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

105.pants. Kapitālsabiedrības darbības turpināšana

Ja kapitālsabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanu vai kapitālsabiedrības reorganizāciju.

G sadaļa
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reorganizācija
I nodaļa
Reorganizācijas vispārīgie noteikumi

106.pants. Reorganizācijas procesa tiesiskais regulējums

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reorganizāciju regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

107.pants. Kapitālsabiedrību apvienošana

(1) Ja apvienošanas procesā ir iesaistītas valsts kapitālsabiedrības, kurām ir viens kapitāla daļu turētājs, lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce, izņemot šā likuma 49. un 77.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Ja apvienošanas procesā ir iesaistītas valsts kapitālsabiedrības, kurām ir dažādi kapitāla daļu turētāji, lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts kapitālsabiedrību apvienošanu arī tad, ja apvienošanas procesā iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām ir viens kapitāla daļu turētājs.

(4) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošanas uzsākšanu.

(5) Kārtību, kādā notiek valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību apvienošana, ja kāda no apvienošanas procesā iesaistītajām sabiedrībām ir privātā kapitālsabiedrība, nosaka šā likuma I sadaļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

108.pants. Kapitālsabiedrību sadalīšana

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības sadalīšanas uzsākšanu pieņem šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, izņemot šā likuma 49. un 77.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības sadalīšanas uzsākšanu.

(3) Kārtību, kādā notiek valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības sadalīšana, ja iegūstošā sabiedrība ir jau esoša privātā kapitālsabiedrība, nosaka šā likuma I sadaļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

109.pants. Kapitālsabiedrību pārveidošana

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības pārveidošanu cita veida valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības pārveidošanu cita veida pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas ceļā nevar pārveidot par privātu kapitālsabiedrību šajā sadaļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

110.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Pieņemot lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu (107. un 108.pants), Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var paredzēt reorganizācijas nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

II nodaļa
Reorganizācijas kārtība

111.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lai reorganizētu valsts kapitālsabiedrību, dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu, sadalīšanu vai pārveidošanu. Šis lēmums aizstāj Komerclikuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu, ja reorganizācijas procesā iesaistīta tikai viena esoša kapitālsabiedrība.

(2) Lai reorganizētu pašvaldības kapitālsabiedrību, dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu, sadalīšanu vai pārveidošanu. Šis lēmums aizstāj Komerclikuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu, ja reorganizācijas procesā iesaistīta tikai viena esoša kapitālsabiedrība.

(3) Lēmumā par reorganizāciju norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto kapitālsabiedrību firmas, to juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) datumu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darījumi iegūstošās kapitālsabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās kapitālsabiedrības darījumiem;

3) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darbiniekiem;

4) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.

(4) Lēmumā par reorganizāciju nevar noteikt Komerclikuma 338.pantā paredzētos atliekošos nosacījumus.

(5) Ja reorganizācijas procesā izlemjami jautājumi, kas noteikti šā likuma 49. vai 77.pantā, lēmumu šajos jautājumos pieņem Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

112.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana reorganizācijas procesā

(1) Ja iegūstošajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai tā ir jauna kapitālsabiedrība, veicams katras pievienojamās kapitālsabiedrības mantas vai sadalāmās kapitālsabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sniedz eksperts, kas iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā.

(3) Ja reorganizācijas rezultātā tiek nodibināta jauna sabiedrība, jāievēro šā likuma 31.panta nosacījumi.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādei iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

113.pants. Reorganizācijas prospekts

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, reorganizācijas procesā iesaistītās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var negatavot reorganizācijas prospektu.

114.pants. Revidenta pārbaude

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, lēmumu par reorganizāciju nepārbauda revidents.

115.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Lēmumu par reorganizāciju attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu grozījumi, dalībnieku (akcionāru) sapulce lēmumu par to pieņem tūlīt pēc lēmuma par reorganizāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

116.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

Lēmumu par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

117.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā kapitālsabiedrība pēc tam, kad ir nodrošināti vai apmierināti noteiktā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi, iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) šajā likumā paredzētos lēmumus par reorganizāciju;

2) likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauju;

3) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās kapitālsabiedrības slēguma finanšu pārskatu (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā kapitālsabiedrība);

4) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

5) notariāli apliecinātus iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu parakstu paraugus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

6) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota un iegūstošajai kapitālsabiedrībai paredzēta padome).

(3) Pieteikumā kapitālsabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti noteiktā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

H sadaļa
Kapitāla daļu pārdošana
I nodaļa
Valstij un pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošana

118.pants. Lēmums par kapitāla daļu pārdošanu

(1) Rīkojumu par valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanu izdod Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

119.pants. Kapitāla daļu pārdevējs

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošanu veic institūcija, kas pārdod valsts kapitāla daļas.

(2) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanu veic pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija.

120.pants. Kapitāla daļu pārdošanas vērtība

Valsts un pašvaldību kapitāla daļas pārdod atbilstoši to tirgus vērtībai, ko noteicis neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem.

121.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Pārdevējs piedāvā privātās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuriem ir pirmpirkuma tiesības, nopirkt valstij vai pašvaldībai piederošās kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā.

(2) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka:

1) kapitāla daļas pārdošanas cenu;

2) samaksas termiņu;

3) samaksas kārtību.

(3) Nenopirktās kapitāla daļas pārdevējs pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina pārdevējs.

(4) Kapitāla daļu izsoles noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz vienu mēnesi pirms datuma, kad personai jāpiesakās uz kapitāla daļu pirkšanu.

122.pants. Kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi

(1) Ministru kabinets var noteikt valsts kapitālsabiedrībā valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas nosacījumus vai mainīt tos līdz šo kapitāla daļu pārdošanas noteikumu apstiprināšanai.

(2) Pašvaldības dome (padome) var noteikt pašvaldības kapitālsabiedrībā pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošanas nosacījumus vai mainīt tos līdz šo kapitāla daļu pārdošanas noteikumu apstiprināšanai.

(3) Kapitālsabiedrības darbiniekiem pārdodamās kapitāla daļas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla.

123.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošana notiek saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, kurus izstrādā un apstiprina pārdevējs.

(2) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošana notiek saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, kurus apstiprina pašvaldības dome (padome).

124.pants. Privātās kapitālsabiedrības reģistrācija komercreģistrā

(1) Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pircēji iegūst īpašuma tiesības vismaz uz 25 procentiem no kapitālsabiedrības kapitāla daļām, pārdevējs vai tā uzdevumā kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura:

1) apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus;

2) ievēlē kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas;

3) izlemj citus jautājumus, kas noteikti šajā likumā un Komerclikumā.

(2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība no dienas, kad tās statūtu grozījumi reģistrēti komercreģistrā, zaudē valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statusu un turpmāk darbojas atbilstoši Komerclikumam.

(3) Iesniedzot pieteikumu komercreģistram, tam pievieno apstiprinātus valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu pārdošanas noteikumus.

125.pants. Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu pārdošanu veicošajai institūcijai, ieskaita valsts budžetā.

(2) Valsts kapitāla daļu pārdošanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

126.pants. Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi

(1) Pašvaldības kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita pašvaldības budžetā.

(2) Ja pašvaldības kapitāla daļu pārdošanu veic pašvaldības pilnvarota institūcija, pašvaldības dome (padome) nosaka šai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

II nodaļa
Citi valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pārdošanas gadījumi

127.pants. Bezmantinieka kapitāla daļas

(1) Komerclikuma 191.pantā paredzēto bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšana un pārdošana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšanu un pārdošanu veic institūcija, kas atsavina valsts kapitāla daļas.

(3) Bezmantinieka kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai, ieskaita valsts budžetā.

(4) Valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

128.pants. Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošana

(1) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas, kuru turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pārdod atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuros reglamentēti pārdošanas nosacījumi un kārtība.

(2) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošana notiek saskaņā ar attiecīgās kapitālsabiedrības statūtiem.

(3) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

(4) Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

129.pants. Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošana

(1) Rīkojumu par to kapitāla daļu pārdošanu, kas izveidojušās, aizstājot sabiedrības nodokļu maksājumu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar kapitāla daļām (kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas), izdod Ministru kabinets.

(2) Valstij privātajā kapitālsabiedrībā piederošo kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu veic institūcija, kas atsavina valsts kapitāla daļas (turpmāk šajā nodaļā — pārdevējs).

(3) Pārdevējs piedāvā kapitālsabiedrības dalībniekiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, un sabiedrībai nopirkt valstij piederošās kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību un kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu (turpmāk — kapitalizācijas noteikumi).

(4) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka:

1) kapitāla daļas pārdošanas cenu;

2) samaksas termiņu;

3) samaksas kārtību;

4) citus kapitalizācijas noteikumu nosacījumus.

(5) Kapitāla daļas pārdod par cenu, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību.

(6) Nenopirktās kapitāla daļas pārdevējs pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina pārdevējs.

(7) Kapitāla daļu izsoles noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz vienu mēnesi pirms datuma, kad personai jāpiesakās uz kapitāla daļu pirkšanu.

(8) Kārtību, kādā valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā un pašvaldību budžetos, reglamentē kapitalizācijas noteikumi.

(9) Atlīdzību valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai par kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi atbilstoši kapitālsabiedrības un atsavināmās valsts kapitāla daļas lielumu raksturojošiem kritērijiem.

I sadaļa
Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības
kļūšana par privāto kapitālsabiedrību
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi kapitālsabiedrības
kļūšanai par privātu kapitālsabiedrību

130.pants. Tiesiskais regulējums

Kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, kļūst par privāto kapitālsabiedrību, regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

131.pants. Privātā kapitāla piesaistes veidi

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu ar īpašu mērķi (132.pants);

2) reorganizējot kapitālsabiedrību (133.pants).

132.pants. Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas īpašais mērķis

(1) Kapitālsabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) kapitālsabiedrības parādu aizstāšanai ar tās kapitāla daļām (turpmāk šajā sadaļā — parādu kapitalizācija);

2) konkrētas mantas iegūšanai no privātpersonas, apmaksājot kapitāla daļas ar mantisko ieguldījumu (turpmāk šajā sadaļā — mantas iegūšana);

3) privātā kapitāla piesaistei, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk šajā sadaļā — privātā kapitāla piesaiste).

(2) Akciju sabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt arī ar mērķi apmainīt konvertējamās obligācijas pret akcijām.

133.pants. Kapitālsabiedrības reorganizācijas veidi

Reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) pievienojot privāto kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — privātās kapitālsabiedrības pievienošana);

2) pievienojoties privātajai kapitālsabiedrībai (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās privātajai kapitālsabiedrībai);

3) saplūstot ar privāto kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — saplūšana ar privāto kapitālsabiedrību);

4) sadalot kapitālsabiedrību, ja iegūstošā kapitālsabiedrība jau ir privātā kapitālsabiedrība (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās privātajai kapitālsabiedrībai sadalīšanas rezultātā).

134.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

(1) Ja kapitālsabiedrības pamatkapitāls tiek palielināts, lai tā kļūtu par privāto kapitālsabiedrību, jaunās kapitāla daļas tiek izmantotas tikai īpašam mērķim.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādāms pamatkapitāla palielināšanas īpašais mērķis.

(3) Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

135.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumu apstiprināšana

Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus apstiprina kapitāla daļu turētājs.

136.pants. Darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu īpašam mērķim

Kapitālsabiedrības darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu īpašam mērķim un reorganizējot kapitālsabiedrību, organizē kapitāla daļu turētājs.

II nodaļa
Parādu kapitalizācija

137.pants. Lēmums par parādu kapitalizāciju

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par parādu kapitalizāciju valsts kapitālsabiedrībā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par parādu kapitalizāciju pašvaldības kapitālsabiedrībā.

(3) Ministru kabinets un pašvaldība var noteikt tos parādus, kuri tiek kapitalizēti.

138.pants. Parādu kapitalizācijas nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt parādu kapitalizācijas nosacījumus.

139.pants. Parādu kapitalizācijas kārtība

(1) Parādu kapitalizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams kapitālsabiedrības statūtu grozījumu teksts un tās privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies parādu kapitalizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Pēc tam, kad dalībnieku (akcionāru) sapulce apstiprinājusi privātās kapitālsabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki (akcionāri) ierakstāmi dalībnieku (akcionāru) reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 137.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

III nodaļa
Mantas iegūšana

140.pants. Lēmums par mantas iegūšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par mantas iegūšanu valsts kapitālsabiedrības īpašumā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par mantas iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā.

141.pants. Mantas iegūšanas nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt mantas iegūšanas nosacījumus.

142.pants. Mantas iegūšanas kārtība

(1) Mantas iegūšana notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams kapitālsabiedrības statūtu grozījumu teksts un tās privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies mantas iegūšanas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Pēc tam, kad privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce apstiprinājusi privātās kapitālsabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki (akcionāri) ierakstāmi dalībnieku (akcionāru) reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 140.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

IV nodaļa
Privātā kapitāla piesaiste

143.pants. Lēmums par privātā kapitāla piesaisti

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par privātā kapitāla piesaisti valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par privātā kapitāla piesaisti pašvaldības kapitālsabiedrībai.

144.pants. Privātā kapitāla piesaistes nosacījumi

Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt privātā kapitāla piesaistes nosacījumus.

145.pants. Privātā kapitāla piesaistes kārtība

(1) Privātā kapitāla piesaiste notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams kapitālsabiedrības statūtu grozījumu teksts un tās privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies privātā kapitāla piesaistes rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Pēc tam, kad privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce apstiprinājusi privātās kapitālsabiedrības statūtus, jaunie dalībnieki (akcionāri) ierakstāmi dalībnieku (akcionāru) reģistrā.

(6) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 143.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

V nodaļa
Konvertējamās obligācijas

146.pants. Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par konvertējamo obligāciju emisiju valsts akciju sabiedrībā.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pašvaldības akciju sabiedrībā.

147.pants. Konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumi

(1) Izdodot rīkojumu vai pieņemot lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) nosaka:

1) emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;

2) obligācijas cenu;

3) obligāciju konversijas termiņu;

4) procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram.

(2) Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var paredzēt arī citus konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumus.

148.pants. Konvertējamo obligāciju emisijas kārtība

(1) Konvertējamo obligāciju emisija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Konvertējamo obligāciju emisijas noteikumus apstiprina kapitāla daļu turētājs.

(3) Pirms obligāciju izlaišanas akcionāru sapulce sabiedrības statūtos izdara grozījumus, kas saistīti ar konvertējamo obligāciju emisiju. Statūtos nosaka:

1) obligacionāru tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem;

2) obligacionāru piedalīšanos akcionāru sapulcē;

3) obligacionāru informēšanu par šajā likumā noteiktajiem kapitāla daļu turētāja lēmumiem.

(4) Sabiedrības darbības, kas jāveic, lai realizētu izlaistās konvertējamās obligācijas, organizē kapitāla daļu turētājs.

149.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Pirms obligāciju konversijas termiņa beigām kapitāla daļu turētājs pieņem lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, emitējot akcijas apmaiņai pret konvertējamām akcijām.

(2) Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norādāms termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās sabiedrības akcionāru sapulce, kura izveidosies, apmainot konvertējamās obligācijas pret sabiedrības akcijām.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievienojams sabiedrības statūtu grozījumu teksts un privātās sabiedrības statūtu projekts.

(4) Sabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc akcionāru sapulci, kas apstiprina privātās sabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības akcionāru sapulci.

(5) Pēc tam, kad privātās sabiedrības akcionāru sapulce apstiprinājusi privātās sabiedrības statūtus, jaunie akcionāri ierakstāmi akcionāru reģistrā.

VI nodaļa
Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizācija
par privāto kapitālsabiedrību

150.pants. Reorganizācijā iesaistītās kapitālsabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā var iesaistīt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības.

(2) Pievienošanas procesā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība, bet privātā kapitālsabiedrība ir pievienojamā sabiedrība.

(3) Pievienošanās procesā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet privātā kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība.

(4) Saplūšanas procesā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un privātā kapitālsabiedrība ir pievienojamās sabiedrības, bet jaundibināmā privātā kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība.

(5) Pievienošanās privātajai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā ir process, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir sadalāmā sabiedrība un sadalītā sabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet privātā kapitālsabiedrība ir iegūstošā sabiedrība.

151.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru privāto kapitālsabiedrību var pievienot valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kuru privāto kapitālsabiedrību var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrībai.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai privātajai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību.

(4) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai privātajai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrību.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru privāto kapitālsabiedrību saplūdīs valsts kapitālsabiedrība.

(6) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, ar kuru privāto kapitālsabiedrību saplūdīs pašvaldības kapitālsabiedrība.

(7) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts sabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai privātajai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

(8) Pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai privātajai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

152.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var noteikt reorganizācijas nosacījumus.

153.pants. Reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Reorganizācijas līgumā papildus norādāms termiņš, kad sasaucama privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība tiek reorganizēta pievienošanās, saplūšanas rezultātā vai pievienojot to privātajai sabiedrībai sadalīšanās rezultātā, reorganizācijas līgumā papildus norādāmi valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvji privātās kapitālsabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir).

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievienojams privātās kapitālsabiedrības statūtu grozījumu projekts un pilns statūtu teksts ar grozījumiem.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība var nesagatavot reorganizācijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju (343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētājs.

(6) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Privātās kapitālsabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi. Dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolā norādāmi tie dalībnieki (akcionāri), kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(8) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 151.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma A sadaļas 2.-4.nodaļas un B sadaļas normas regulē arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

2. Šā likuma H sadaļas normas regulē arī kapitāla daļu pārdošanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotie termini Komerclikuma izpratnē saprotami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 4.pantā noteiktajam.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par kapitāla daļu turētāja iecelšanu atbilstoši šā likuma prasībām, ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļa izveidojusies pirms šā likuma spēkā stāšanās un tās turētājs neatbilst šā likuma 10. un 11.pantā noteiktajam.

5. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu būs nodevusi tai šīs funkcijas.

6. Valsts un pašvaldību kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās privātās statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem.

7. Šo pārejas noteikumu 6.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad privātā statūtsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

8. Kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

9. Šo pārejas noteikumu 8.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

10. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās valsts un pašvaldību kapitāla daļas netiktu nodotas privatizācijai likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" izpratnē.

11. Ja valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir izveidojusies privatizācijas rezultātā, šīs statūtsabiedrības vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

11.1 Ja valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas ir nodotas atsavināšanai vai privatizācijai un normatīvie akti paredz, ka atsavināšanas vai privatizācijas procesā noteikts kapitāla daļu (akciju) daudzums nododams valsts pensiju speciālajam budžetam, tad šo kapitāla daļu turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet pārējo vēl neatsavināto vai neprivatizēto valsts kapitāla daļu turētājs ir valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

12. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2002.gada 31.decembrim publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūtus.

13. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.).

14. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras līdz 2004.gada 25.novembrim ierakstītas komercreģistrā ar firmā attiecīgi ietvertu vārdu "valsts" vai "pašvaldība" un kurām saskaņā ar šā likuma 23.1 pantu nav deleģējuma veikt valsts pārvaldes uzdevumu, ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim jāizdara attiecīgi grozījumi kapitālsabiedrības statūtos, izslēdzot no kapitālsabiedrības firmas vārdu "valsts" vai "pašvaldība".

(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2004.)

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 26.septembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 16.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 26.09.2002.Stājas spēkā: 01.01.2003.Zaudē spēku: 01.01.2015.Tēma:  Komerctiesības; PašvaldībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 149 (2724), 16.10.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 21, 14.11.2002.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
67363
{"selected":{"value":"25.11.2004","content":"<font class='s-1'>25.11.2004.-10.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.04.2014","iso_value":"2014\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-15.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2013","iso_value":"2013\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2013","iso_value":"2013\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2013.-04.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","iso_value":"2010\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-30.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2009","iso_value":"2009\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2009","iso_value":"2009\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2009","iso_value":"2009\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2009.-31.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.2009","iso_value":"2009\/03\/04","content":"<font class='s-1'>04.03.2009.-31.03.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-03.03.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.12.2007","iso_value":"2007\/12\/12","content":"<font class='s-1'>12.12.2007.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2006","iso_value":"2006\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2006.-11.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.07.2005","iso_value":"2005\/07\/26","content":"<font class='s-1'>26.07.2005.-22.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2005","iso_value":"2005\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2005.-25.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.11.2004","iso_value":"2004\/11\/25","content":"<font class='s-1'>25.11.2004.-10.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.08.2004","iso_value":"2004\/08\/20","content":"<font class='s-1'>20.08.2004.-24.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.07.2003","iso_value":"2003\/07\/17","content":"<font class='s-1'>17.07.2003.-19.08.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-16.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
25.11.2004
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva