LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par 5. Saeimas vēlēšanām

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Piemērot 5. Saeimas vēlēšanām Latvijas Republikas 1922. gada 9 jūnija «Likumu par Saeimas vēlēšanām» šādā redakcijā:

«I NODAĻA

VĒLĒŠANU TIESĪBAS

1. Vēlēšanu tiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 18 gadiem. Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien viņš atbilst pārējām šā likuma prasībām.

2. Vēlēšanu tiesību nav personām, kas likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

3. Vēlēšanu tiesības zaudē:

1) personas, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. Šīs personas zaudē tikai balsstiesības, bet var tikt ievēlētas.

II NODAĻA

VĒLĒŠANU KOMISIJAS

4. Saeimas vēlēšanu vadīšanai izveidojama Centrālā vēlēšanu komija, kas sastāv no astoņiem vēlētājiem. Piecus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Augstākā Padome, vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā Tiesa savā plēnumā, vienu - Augstākā Padome pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšlikuma un vienu - Augstākā Padome pēc Krievijas latviešu biedrības valdes priekšlikuma.

5. Centrālā vēlēšanu komisija izveidojama ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms 5. Saeimas vēlēšanu pirmās dienas.

6. Centrālā vēlēšanu komisija pirmajā sēdē, ko sasauc Augstākās Padomes Prezidijs, ievēlē komisijas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

7. Centrālā vēlēšanu komisija vada vēlēšanas, likumu ietvaros izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, rūpējas par to, lai tiktu izveidotas šajā likumā paredzētās vietējās vēlēšanu komisijas, un pārbauda, lai tās pildītu savus uzdevumus. Centrālās vēlēšanu komisijas aktus, kas regulē vēlēšanu procesu un ir pretrunā ar šo likumu, atceļ Augstākā Padome.

8. Visām valsts un pašvaldību iestādēm jāizpilda Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumi un instrukcijas, kā arī tie rīkojumi, kurus vietējās vēlēšanu komisijas izdod saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumiem un instrukcijām.

9. Centrālās vēlēšanu komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina Augstākās Padomes Kanceleja.

10. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos:

1) Rīga,

2) Vidzeme,

3) Latgale,

4) Kurzeme,

5) Zemgale.

Piezīme.

Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

Vidzemes vēlēšanu apgabals - Alūksnes, Cēsu, Gulbenes rajonu, Jūrmalas pilsētu, Limbažu, Madonas, Ogres rajonu, Rīgas rajonu (bez Rīgas pilsētas), Valkas un Valmieras rajonu;

Latgales vēlēšanu apgabals - Balvu rajonu, Daugavpils rajonu un Daugavpils pilsētu, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonu, Rēzeknes rajonu un Rēzeknes pilsētu;

Kurzemes vēlēšanu apgabals - Kuldīgas rajonu, Liepājas rajonu un Liepājas pilsētu, Saldus un Talsu rajonu, Ventspils rajonu un Ventspils pilsētu;

Zemgales vēlēšanu apgabals - Aizkraukles, Bauskas un Dobeles rajonu, Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu, Jēkabpils un Tukuma rajonu.

11. Katrā apgabalā Saeimas vēlēšanu vadīšanai izveidojama apgabala vēlēšanu komisija:

Rīgas vēlēšanu apgabalā - Rīgā,

Vidzemes vēlēšanu apgabalā - Cēsīs,

Latgales vēlēšanu apgabalā - Rēzeknē,

Kurzemes vēlēšanu apgabalā - Kuldīgā,

Zemgales vēlēšanu apgabalā - Jelgavā.

12. Apgabalu vēlēšanu komisijas izveidojamas šādi: Rīgas vēlēšanu apgabalā - Rīgas Dome ievēlē trīs komisijas locekļus, Centrālā vēlēšanu komisija un Augstākās Tiesas plēnums sūta pa vienam priekšstāvim;

2) Vidzemes vēlēšanu apgabalā - Cēsu rajona padome ievelē divus komisijas locekļus, Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Augstākās Tiesas plēnums - vienu priekšstāvi;

3) Latgales vēlēšanu apgabalā - Rēzeknes pilsētas padome un Rēzeknes rajona padome ievēlē pa vienam komisijas loceklim, Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Augstākās Tiesas plēnums - vienu priekšstāvi;

4) Kurzemes vēlēšanu apgabalā - Kuldīgas rajona padome ievēlē divus komisijas locekļus, Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Augstākās Tiesas plēnums - vienu priekšstāvi;

5) Zemgales vēlēšanu apgabalā - Jelgavas pilsētas padome un Jelgavas rajona padome ievēlē pa vienam komisijas loceklim, Centrālā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Augstākās Tiesas plēnums - vienu priekšstāvi.

12.¹ Katrā rajonā no vēlētājiem nodibināma rajona vēlēšanu komisiju, kura izveidojama šādi: rajona padome vai pagaidu valde ievēlē septiņus komisijas locekļus, vietējās tautas tiesas tautas tiesneši sūta vienu priekšstāvi no sava vidus un Centrālā vēlēšanu komisija - vienu priekšstāvi.

12.² Katrā Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētā) no vēlētājiem nodibināma Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) vēlēšanu komisija, kura izveidojama šādi: Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) padome vai pagaidu valde ievēlē septiņus komisijas locekļus, vietējās tautas tiesas tautas tiesneši sūta vienu priekšstāvi no sava vidus un Centrālā vēlēšanu komisija - vienu priekšstāvi.

12.³ Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī no vēlētājiem nodibināma vēlēšanu komisija, kura izveidojama šādi: pilsētas padome vai pagaidu valde ievēlē septiņus komisijas locekļus, vietējās tautas tiesas tautas tiesneši sūta vienu priekšstāvi no sava vidus un Centrālā vēlēšanu komisija - vienu priekšstāvi.

13. Katrā rajona pilsētā un katrā pagastā izveidojams vismaz viens vēlēšanu iecirknis. Republikas pilsētas un Rīgas pilsētas rajoni (priekšpilsētas) sadalāmi vairākos iecirkņos. Dalīšanu vēlēšanu iecirkņos veic pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un pagastu valdes.

14. Katrā vēlēšanu iecirknī vēlēšanas vada un uzrauga iecirkņa vēlēšanu komisija, kas sastāv no pieciem līdz piecpadsmit vēlētājiem, kurus ievēlē pilsētu, Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) vai pagastu valdes.

Piezīme. Ja kāda pilsētas, Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) vai pagasta valde neievēlē vēlēšanu komisiju, Centrālā vēlēšanu komisija ieceļ vietējo vēlēšanu komisiju.

15. Valsts sedz ar vēlēšanu sarīkošanu saistītos izdevumus. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka šo līdzekļu sadalījumu apgabalu, rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un iecirkņu vēlēšanu komisijām.

III NODAĻA

KANDIDĀTU SARAKSTU IESNIEGŠANA

16. Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir četrdesmitā diena pirms vēlēšanu pirmās dienas.

17. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, kuru 5. Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā Pilsonības un imigrācijas departaments konstatē atbilstoši Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra datiem.

Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:

1) viss Latvijas vēlētāju skaits dalāms ar skaitli 100;

2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaits dalāms ar šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaits palielināms par vienu vispirms tajā apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, utt.;

4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielināms deputātu skaits apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais;

5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot.

Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits jāpublicē oficiālajā preses izdevumā ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

17.¹ Centrālā vēlēšanu komisija pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji var uzrādīt bankas kvīti vai tās norakstu, tādējādi apliecinot, ka bankā iemaksāta drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu (kāda tā bija noteikta vēlēšanu izsludināšanas dienā) apmērā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā. Banka drošības naudas iemaksātajam izsniedz kvīti (un četrus tās norakstus), kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums būs kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam, ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta kaut vienā vēlēšanu apgabalā ievēlēts vismaz viens deputāts. Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma sarakstu, no kura neviens deputāts nav ievēlēts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

Kandidātu sarakstam jāpievieno arī šajā sarakstā ietverto personu parakstīta priekšvēlēšanu programma (platforma), kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina šo programmu, kā arī visu kandidātu sarakstu (norādot kandidāta vārdu uzvārdu, dzimšanas gadu, izglītību, nodarbošanos, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā kandidāts dzīvo) publicēšanu oficiālajā laikrakstā ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

18. Kandidātu sarakstā jāieraksta katra kandidāta vārds, uzvārds, pasē ierakstītais personas kods, dzimšanas gads, dzīvesvieta, izglītība un nodarbošanās. Turklāt jāiesniedz izvirzīto kandidātu rakstveida paziņojums, ka viņi piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai. Kandidātu sarakstam un paziņojumiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Ja kādā kandidātu sarakstā kandidātu skaits ir lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, kandidāti, kuri minēti pēdējie, nav līdzskaitāmi.

19. Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Viens un tas pats kandidāts var būt viena nosaukuma kandidātu sarakstos vairākos vēlēšanu apgabalos. Ja viena kandidatūra ir pieteikta dažāda nosaukuma sarakstos, tā svītrojama visos sarakstos.

20. Katram vēlēšanu apgabalam pieteiktais Saeimas deputātu kandidātu saraksts jāparaksta vismaz simt vēlētājiem, norādot viņu pasē ierakstīto personas kodu. Pirmie trīs parakstītāji uzskatāmi par kandidātu saraksta iesniedzējiem, un viņi uzņemas atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja viens vēlētājs ir parakstījis vairākus sarakstus, šis paraksts tiek anulēts visos sarakstos.

Ja iesniegtā kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar jau reģistrētas partijas, politiskas vai sabiedriskas organizācijas nosaukumu, sarakstam jāpievieno šīs organizācijas pilnvarojums.

Iesniedzot pirmsvēlēšanu apvienības kandidātu sarakstu, tam jāpievieno visu apvienībā ietilpstošo organizāciju pilnvarojums.

Kandidātu saraksta nosaukumam nepārprotami jāatšķiras gan no iesniegto kandidātu sarakstu nosaukumiem, gan no to organizāciju nosaukumiem, kuru darbība apturēta, aizliegta vai atzīta par antikonstitucionālu.

21. Par kandidātu var pieteikt ikvienu Latvijas pilsoni, kaut arī viņš nedzīvo vēlēšanu apgabalā, kurā pieteikts par kandidātu, ja viņš Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā ir parakstījis paziņojumu, ka nav bijis vai šobrīd nav PSRS, LPSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas (PSRS tiesību mantinieces) un citu valstu drošības dienesta vai armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieks, kā arī šo iestāžu aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Šo paziņojumu pievieno kandidātu sarakstam.

Par kandidātu var pieteikt Latvijas pilsoni, ja viņa tiesības darboties valsts dienestā vai tiesības ieņemt noteiktus valsts amatus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nav ierobežotas.

22. Atcelts 05.06.28.

23. Nepiemērot.

24. Nepiemērot.

25. Nepiemērot.

26. Nepiemērot.

27. Iesniegtais kandidātu saraksts nav atsaucams.

28. Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem sarakstiem, kuri iesniegti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam tiem, kuri iesniegti četros apgabalos, utt. Ar vienu nosaukumu iesniegtajiem kandidātu sarakstiem visos apgabalos ir vienāds numurs. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām - vēlēšanu zīmēm - un to nogādāšanu apgabalu vēlēšanu komisijām. Vēlēšanu zīmēs jānorāda:

1) vēlēšanu apgabala nosaukums;

2) kandidātu saraksta numurs;

3) kandidātu saraksta nosaukums;

4) pieteikto kandidātu vārds un uzvārds.

Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmju izdarīšanai.

29. Apgabalu, rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu (priekšpilsētu) un iecirkņu vēlēšanu komisiju sēdēs bez balsstiesībām var piedalīties pa vienam priekšstāvim no katras organizācijas vai vēlētāju grupas, kura attiecīgajā apgabalā iesniegusi savu kandidātu sarakstu. Šādiem kandidātu sarakstu priekšstāvjiem jāuzrāda vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam organizācijas vai tās vietējās nodaļas pilnvara, kuras uzdevumā viņi sēdēs piedalās, vai kandidātu saraksta iesniedzēju pilnvara.

IV NODAĻA

VĒLĒŠANU KĀRTĪBA

30. Vēlēšanu dienas nosaka Augstākā Padome. Tām jābūt izsludinātām oficiālajā preses izdevumā vismaz simt divdesmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

31. Paziņojumi ar visu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem, norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, izglītību, nodarbošanos, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā kandidāts dzīvo, jāizliek katrā balsošanas iecirknī redzamā vietā vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

31.¹ Sākot ar septīto dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas, katram vēlētājam ir tiesības saņemt pa vienam eksemplāram no katra apgabalā pieteikto kandidātu saraksta.

32. Vēlēšanu laikā vēlēšanu telpām jābūt atvērtam no plkst. 8 rītā līdz 8 vakarā.

33. Laiks, kad ir atvērtas vēlēšanu telpas, un to vieta jāizziņo ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas. Uz laukiem šo izziņošanu izdara pagasta valde, apziņojot katru māju atsevišķi, bet pilsētās - pilsētas valde vai Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) valde, izliekot sludinājumus redzamās vietās.

34. Vēlēšanu telpās pie to ieejas vēlēšanu komisija pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās.

35. Vēlēšanu telpās katrs vēlētājs saņem no iecirkņa vēlēšanu komisijas visu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kurā viņam ir jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso.

Šajā vēlēšanu zīmē pretī visu vai atsevišķu kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi «+», neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta uzvārdu vai vārdu.

Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

Atzīmi «+» pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta uzvārdu vai vārdu.

Pēc aploksnes izsniegšanas vēlēšanu komisijas loceklis vēlētāja pasē atzīmē, ka šis vēlētājs piedalījies vēlēšanās.

36. Vēlēšanu telpās ierīkojama slēgta istaba vai nodalījums, kurā vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto aploksni vēlētājs komisijas atklātā sēdē personiski nodod vienam no vēlēšanu komisijas locekļiem, kuram vēlētāja klātbūtnē aploksne jāiemet aizzīmogotā kastē.

Piezīme. Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc viņu lūguma var uzdot diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā.

37. Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai, un viņiem uz šo laiku izsniedzamas pases.

38. Vēlēšanu laikā uzraudzību par kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Viņi raugās, lai vēlēšanu telpās un pie to ieejas netiktu pieļauta vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

39. Vēlētājs var balsot tikai personiski.

40. Vēlēšanās neviens nedrīkst nodot vairāk par vienu balsi.

41. Abās vēlēšanu dienās pēc plkst. 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms plkst. 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, kastes ar vēlēšanu pirmajā dienā nodotajām balsīm aizzīmogo ar komisijas priekšsēdētāja zīmogu; arī komisijas locekļiem un vēlētājiem ir tiesības pielikt savus zīmogus. Kastes atstājamas vēlēšanu telpās komisijas vai policijas uzraudzībā, līdz vēlēšanu komisija, atnākušo vēlētāju klātbūtnē pārliecinās, ka vēlēšanu kastes ir kārtībā.

42. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu pirmajā dienā, vēlēšanu komisija raksta protokolu, kurā atzīmē vēlēšanu gaitu. Vēlētājiem ir tiesības pieprasīt, lai viņu sūdzības un protestus ieraksta prtokolā.

43. Vēlēšanu dienās tirdzniecība ar reibinošiem dzērieniem aizliegta.

44. Nepiemērot.

V NODAĻA

BALSU SKAITĪŠANA UN VĒLĒŠANU IZNĀKUMA APRĒĶINĀŠANA

45. Vēlēšanu zīmju skaitīšana notiek vēlēšanu otrās dienas vakarā. Skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā sēdē. Iecirkņa komisija sagrupē nodotās vēlēšanu zīmes pēc sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, grozītās no negrozītajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis. Bez tam attiecībā uz katru kandidātu saskaita tās vēlēšanu zīmes, kurās viņa ievēlēšana ir īpaši atbalstīta (atzīme «+»), kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās kandidāta uzvārds vai vārds ir svītrots. Par to sastāda protokolu divos eksemplāros.

46. Iecirkņa vēlēšanu komisijas protokolā atzīmējams no apgabala vēlēšanu komisijas saņemtais aplokšņu skaits, pāri palikušo aplokšņu skaits, iecirkņa vēlēšanu komisijas izsniegto aplokšņu skaits, aplokšņu skaits kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaits, nederīgo zīmju skaits, kā arī šā likuma 45. pantā minētās ziņas. Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un protokolā ierakstāmi to atraidīšanas iemesli.

47. Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem un atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē. Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu atzīstama tikai viena vēlēšanu zīme.

48. Ja balsu skaitīšanā rodas domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu, vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

48.¹ Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās aploksnes un viens protokola eksemplārs iesaiņojams, sašņorējams un aizzīmogojams. Klātesošajiem vēlētājiem arī ir tiesības pielikt šiem saiņiem savus zīmogus, par ko minams klātpieliktajā protokolā. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nekavējoties nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona, pilsētas vai pilsētas rajona (priekšpilsētas) vēlēšanu komisijai. Līdz ar vēlēšanu materiālu nosūtāms pavadraksts, kurā teikts, kad un ar ko vēlēšanu materiāli nosūtīti.

48.² Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu (priekšpilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu rezultātus pēc protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu protokolu nekavējoties nogādā apgabalu vēlēšanu komisijām šā likuma 48.1 pantā paredzētajā kārtībā.

48.³ Apgabalu vēlēšanu komisijas saskaita visu rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu (priekšpilsētu) vēlēšanu iznākumus un sastāda par to protokolu.

49. Atcelts 05.06.28.

50. Apgabalu vēlēšanu komisijām jānosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai šā likuma 48.¹ pantā paredzētajā kārtībā visi vēlēšanu iecirkņu protokoli līdz ar citiem vēlēšanu materiāliem, kurus tā pieprasa.

51. Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par četriem procentiem no nodoto balsu kopskaita neatkarīgi no tā, vai viena nosaukuma saraksts bija izvirzīts vienā vai vairākos apgabalos. Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību (Senlaga metodi):

a) nosaka par katru kandidātu sarakstu vēlēšanu apgabalā nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu; .

b) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 utt., līdz dalījumu skaits ir vienāds ar sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

c) visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

d) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu.

Ja šie saraksti ir iesniegti tikai vienā vēlēšanu apgabalā, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš iesniegts pirmais.

52. Atcelt.

53. Nepiemērot.

54. Nepiemērot.

55. Nepiemērot.

56. Nepiemērot.

56.¹ Katrā sarakstā pieteiktie kandidāti sagrupējami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus sarakstu skaits, kuros šis kandidāts izsvītrots, plus sarakstu skaits, kuros vēlētāji šā kandidāta ievēlēšanu īpaši atbalstījuši (atzīme «+»). Ja par diviem vai vairākiem viena saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi sarindojami saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi izkārtojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

56.2 Ja viens un tas pats kandidāts saskaņā ar šā likuma 56.¹ pantu ievēlēts par deputātu vairākos apgabalos, viņš uzskatāms par ievēlētu tajā apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos apgabalos no atbilstošā saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu skaitu.

57. Ja ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

58. Ja šā likuma 57. pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam sarakstam pietrūkst kandidātu, šā likuma 51. panta kārtībā jānosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams iztrūkstošais deputāts.

VI NODAĻA

PAR LATVIJAS PILSOŅU PIEDALĪŠANOS 5. SAEIMAS VĒLĒŠANĀS ĀRVALSTIS

59. Latvijas Republikas konsulārās iestādes, kurām uzticēts reģistrēt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus, izveido vēlēšanu iecirkņus.

60. Pēc konsulārās iestādes vadības priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija ieceļ vietējo vēlēšanu komisiju piecu līdz piecpadsmit cilvēku sastāvā no attiecīgajā, valstī dzīvojošajiem vēlētājiem. Tā izveido iecirkņu vēlēšanu komisijas trīs līdz piecpadsmit cilvēku sastāvā. Ja valstī izveido tikai vienu vēlēšanu komisiju, iecirkņa komisijas funkcijas pilda vietējā vēlēšanu komisija.

61. Kandidātu sarakstus ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji var iesniegt likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā.

62. Reģistrētie Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai uzturas ārvalstīs, var piedalīties balsošanā Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā.

63. Centrālā vēlēšanu komisija nosūta ārvalstīs izveidotajām vēlēšanu komisijām Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstus un vēlēšanu zīmes.

64. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas vietējā vēlēšanu komisija katram reģistrētajam vēlētājam piesūta Rīgas apgabala kandidātu sarakstus.

65. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri 5. Saeimas vēlēšanu laikā dzīvo vai uzturas ārvalstīs, personiski balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos šā likuma 35. un 36. pantā noteiktajā kārtībā ne agrāk kā septītajā, bet ne vēlāk kā trešajā dienā pirms vēlēšanu pirmās dienas Latvijā.

66. Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī sākas pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Balsu skaitīšana notiek saskaņā ar šā likuma 45., 46., 47., 48 un 48.¹ pantu. Vēlēšanu komisija par balsošanas rezultātiem vēlēšanu iecirknī sastāda protokolu, kuru nekavējoties nosūta vietējai vēlēšanu komisijai. Tā saskaita visu vēlēšanu iecirkņu rezultātus pēc to protokoliem un nekavējoties nosūta protokolu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Vēlēšanu zīmes iesaiņo, aizzīmogo un ar diplomātisko pastu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.

67. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka 5. Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus Rīgas vēlēšanu apgabalā, ņemot vērā visu ārvalstīs izveidoto vēlēšanu komisiju balsu skaitīšanas protokolus.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

68. Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kuram jābūt brīvi pieejamam valsts bibliotēkās.

69. Visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli pēc publicēšanas šajā izdevumā nododami Latvijas valsts arhīvam.

70. Kandidātu saraksta iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības pārsūdzēt vēlēšanu komisiju lēmumus tautas tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

71. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās, veikt aģitāciju, kā arī vēlēšanu komisiju locekļi, valsts un sabiedrisko institūciju amatpersonas, kas viltojušas vēlēšanu dokumentus, apzināti nepareizi saskaitījušas balsis, nav ievērojušas balsošanas noslēpumu vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 20. oktobrī