Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 331

Par Latvijas Republikas pašvaldības policijas paraugnolikumu

Pildot Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 4. jūnija lēmuma «Par Latvijas Republikas likuma «Par policiju» spēkā stāšanās kārtību» 8. punkta 5. apakšpunktu, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas pašvaldības policijas paraugnolikumu.

2. Labklājības ministrijai noteikt līdz 1992. gada 15. septembrim to pašvaldības policijas darbinieku, kuriem ir jāpilda patruļdienesta pienākumi, un to pašvaldības policijas darbinieku, kuriem nav jāpilda šāda veida pienākumi, veselības stāvokļa kritērijus.

3. Izglītības ministrijai noteikt līdz 1992. gada 15. septembrim fiziskās sagatavotības normatīvus, kuri jāizpilda pašvaldības policijas darbiniekiem (atkarībā no vecuma grupām).

4. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību:

4.1. izstrādāt līdz 1992. gada 15. septembrim pašvaldības policijas darbinieka vienota veida apliecības paraugu;

4.2. organizēt pašvaldības policijas darbinieka formas tērpa parauga izstrādāšanu un iesniegt līdz 1992. gada 15. novembrim to izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru Padomē.

5. Noteikt, ka pāreja uz pašvaldības policijas darbinieku vienota parauga formas tērpiem jāpabeidz līdz 1994. gada 31. decembrim.

6. Latvijas Republikas Valdības aparāta Municipālajai daļai koordinēt pašvaldību institūciju darbu, kas saistīts ar pašvaldības policijas darbību un šī lēmuma 4. un 5. punkta izpildi.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Z.ČEVERS

Rīgā 1992. gada 12. augustā

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 12. augusta lēmumu Nr. 331

Latvijas Republikas pašvaldības policijas
PARAUGNOLIKUMS

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Pašvaldības policija tiek veidota pēc teritoriālā principa, saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par policiju» 19. pantu to var izveidot Tautas deputātu padome ar savu lēmumu. Šī paraugnolikuma normas ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā. Tautas deputātu Padome var pieņemt savā teritorijā esošās pašvaldības policijas nolikumu, kurā būtu ievērotas visas šī paraugnolikuma normas un paraugnolikuma 29. panta prasībām atbilstošas papildnormas.

2. Pašvaldības policija ir pašvaldības sabiedriskās kārtības uzturēšanas iestāde. Savā darbībā tā pakļauta pašvaldībai, kura to izveidojusi.

3. Pašvaldības policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Replikas konstitucionālie likumi, starptautiskie līgumi, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika, citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un tās Prezidija lēmumi, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi un ar tiem apstiprinātie normatīvie akti, tai skaitā šis paraugnolikums, Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojumi un citi normatīvie akti, tai skaitā attiecīgās pašvaldības pieņemtie Latvijas Republikas likumiem atbilstošie normatīvie akti, kas nosaka ar pašvaldības policijas darbību saistīto jautājumu reglamentējošās normas.

4. Pašvaldības policija savas kompetences ietvaros piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Darba organizācijas jautājumos tā sadarbojas ar valsts policijas iestādēm un citām institūcijām.

II. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS DARBA ORGANIZĀCIJAS KĀRTĪBA

5. Pašvaldības policijas štatus nosaka tā Tautas deputātu padome, kura to izveidojusi. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieks, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Ieceļot personas pašvaldības policijas amatos, pašvaldība ir tiesīga noteikt pārbaudes laiku saskaņā ar darba tiesību normām.

6. Pašvaldības policija tiek organizēta:

pašvaldības policijas iecirkņos;

pašvaldības policijas grupās;

kā arī iedibinot atsevišķus pašvaldības policijas darbinieku amatus pašvaldības teritorijas daļas apkalpošanai.

Pašvaldības policiju vada tās priekšnieks, kurš ir pakļauts Tautas deputātu padomei, tās priekšsēdētājam un par Tautas deputātu padomes noteiktajiem jautājumiem un tās noteiktajā kārtībā - arī Tautas deputātu padomes izpildinstitūcijām.

7. Pašvaldības policijas iecirknis tiek izveidots, ja attiecīgās pašvaldības policijas darbinieku skaits ir pietiekams, lai šajā iecirknī nodrošinātu pašvaldības policijas darbinieku diennakts dežūras. Pašvaldības policijas iecirkņos, izņemot dežuranta telpu un citas darba telpas, var tikt ierīkotas speciālas telpas administratīvi aizturēto un citu šai paraugnolikumā paredzēto personu turēšanai, kā arī telpas personu atskurbināšanai un citas šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos paredzētās telpas.

Speciālo telpu iekārtojumam un to izmantošanas kārtībai ir jāatbilst visām prasībām, kādas ir noteiktas analogu valsts policijas telpu ierīkošanā un izmantošanā.

Pašvaldības policijas iecirknis jāizvieto atsevišķā ēkā vai ēkas daļā, kurai ir atsevišķa ieeja, iecirkņa dežuranta rīcībā ir jābūt telefonam.

8. Ja pašvaldības policijas darbinieku skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu diennakts dežūras, var tikt izveidota pašvaldības policijas grupa. Pašvaldības policijas grupas rīcībā ir jābūt dienesta telpām un telefonam.

Pašvaldības policijas grupas dienesta telpas aizliegts izmantot personu atskurbināšanai un administratīvi aizturēto turēšanai. Uz šīm dienesta telpām nogādātās personas kategoriski aizliegts atstāt bez pašvaldības policijas darbinieka uzraudzības.

9. Tautas deputātu padome ir tiesīga iedibināt pašvaldības padomei un tās priekšsēdētājam pakļautu pašvaldības policijas darbinieku amatus atsevišķu pašvaldības teritorijas daļu (objektu) apkalpošanai.

10.Pašvaldības policijas darbinieku rīcībā esošie speciālie līdzekļi jāglabā šim nolūkam ierīkotās telpās pašvaldības policijas iecirknī vai valsts policijas iestādē.

Ar pašvaldības policijas priekšnieka pavēli pašvaldības policijas darbiniekam var tikt atļauts glabāt speciālos līdzekļus viņa dzīvesvietā atbilstoši šo speciālo līdzekļu glabāšanas noteikumiem.

11. Speciālie līdzekļi un radiosakaru līdzekļi pašvaldības policijas vajadzībām par pašvaldības līdzekļiem tiek iepirkti vai uz savstarpēji noslēgta līguma pamata nomāti no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas vai citām institūcijām.

12. Dienesta pienākumus pašvaldības policijas darbinieki parasti pilda formastērpā.

Pašvaldības policijas darbiniekam bez maksas tiek izsniegts vienota parauga pašvaldības policijas formas tērps.

Pie tā redzamā vietā jābūt piestiprinātam viņa uzvārdam un personīgajam numuram, bet uz formas tērpa kreisās piedurknes - attiecīgās teritorijas atšķirības zīmei un nosaukumam.

13. Pildot dienesta pienākumus, pašvaldības policijas darbiniekam jābūt klāt vienota parauga dienesta apliecībai. Dienesta apliecības izpilda un izsniedz attiecīgā pašvaldība. Dienesta apliecībā jābūt valsts valodā norādītam apkalpojamās pašvaldības teritorijas nosaukumam, darbinieka vārdam un uzvārdam, kā arī ieņemamajam amatam. Uz apliecības jābūt ar pašvaldības zīmogu apstiprinātai darbinieka fotogrāfijai (formas tērpā bez galvassegas).

Pašvaldības policijas darbiniekam dienesta apliecība jānēsā klāt arī tad, ja viņš ir pašvaldības policijas formas tērpā ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika.

III. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS PERSONĀLSASTĀVS

14. Pašvaldības policijas dienestā pieņem attiecīgās pašvaldības vai ar to robežojošās pašvaldības teritorijā (Rīgā - visā Rīgas pilsētā vai Rīgas rajona teritorijā) pastāvīgi dzīvojošos iedzīvotājus, ne jaunākus par 18 gadiem, kuru izglītība nav zemāka par vidējo un kuri, ņemot vērā viņu veselības stāvokli, lietišķās un personiskās īpašības un fizisko sagatavotību, ir spējīgi un vēlas pildīt pašvaldības policijas uzliktos pienākums. Pašvaldības policijas dienestā nedrīkst pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziegumiem. Pašvaldības policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā pašvaldības teritorijā. Pašvaldības policijas darbiniekam ir aizliegts nodarboties ar uzņemējdarbību, kā arī viņš nedrīkst strādāt citu algotu darbu, izņemot tādu pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu, kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu.

Pēc darbinieka iecelšanas amatā un pirms viņa stāšanās pie patstāvīgas dienesta pienākumu pildīšanas pašvaldībai jānodrošina pašvaldības policijas jaunpieņemtā darbinieka elementārā tiesiskā, fiziskā, tehniskā un cita speciālā dienestam nepieciešamā apmācība, kā arī turpmāka kvalifikācijas celšana.

Pašvaldības policijā pieņemtās personas, kurām ir vidējā juridiskā vai augstākā juridiskā izglītība, var tikt pielaistas pildīt dienesta pienākumus bez elementārās tiesiskās apmācības kursa apgūšanas.

15. Pašvaldības policijas amatpersonas ieceļ amatā un atbrīvo no amata Tautas deputātu padomes vai tās pilnvarotas attiecīgās pašvaldības institūcijas. Pašvaldības policijas darbinieku iecelšana amatā rakstiski saskaņojama ar Kārtības policijas pārvaldes vai nodaļas priekšnieku, kura iebildumi var tikt pārsūdzēti augstākam valsts policijas priekšniekam.

16. Pašvaldības policijas darbinieks, stājoties amatā, noslēdz ar pašvaldību - tās padomes priekšsēdētāja personā - rakstisku līgumu. Līguma noslēgšana var tikt atlikta līdz noteiktā pārbaudes laika beigām, ja tāds pārbaudes laiks saskaņā ar darba tiesību normām ir noteikts.

Līguma tekstā jāparedz, ka darbinieks apņemas nostrādāt pašvaldības policijā noteiktu laiku, kā arī solījums, ka, pildot uzliktos pienākumus, viņš stingri ievēros Latvijas Republikas likumus, citus Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus un saskaņā ar tiem pieņemtos pašvaldības lēmumus.

17. Pašvaldības policijas darbiniekiem netiek piešķirtas speciālas dienesta pakāpes un izdienas pensijas. Viņu darba attiecības ar pašvaldībām, kā arī valsts pensiju piešķiršanas kārtību šiem darbiniekiem regulē Latvijas darba likumu kodekss un Latvijas Republikas likums «Par valsts pensijām».

Pašvaldības policijas darbinieka darba samaksa nedrīkst būt augstāka par valsts policijas attiecīgā amata darbinieka darba samaksu.

Pašvaldības policijas vadīšanai pēc pašvaldības lūguma Iekšlietu ministrija var piekomandēt iekšlietu iestāžu komandējošā sastāva darbiniekus.

IV. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS PIENĀKUMI UN PAŠVALDĪBAS POLICIJAS DARBINIEKU TIESĪBAS

18. Pašvaldības policijas pienākumi attiecīgās pašvaldības teritorijā ir:

1) kontrolēt, kā tiek izpildīti pašvaldības apstiprinātie noteikumi par sabiedrisko kārtību, par sanitārās tīrības uzturēšanu, par tirdzniecību sabiedriskās vietās, par mājdzīvnieku turēšanu, par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu lietošanu pašvaldības teritorijā un citi pašvaldības apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība; savas kompetences ietvaros uzlikt un piedzīt naudas sodus par šo noteikumu pārkāpšanu;

2) atbalstot valsts policiju sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā, savas kompetences ietvaros novērst un pārtraukt sabiedriskās kārtības pārkāpumus, tai skaitā noziegumus, par kuriem tieši pašvaldības policijai ir ienākusi informācija, bet, ja ar pašvaldības policijas dežurējošiem spēkiem pārkāpumu novērst vai pārtraukt nav iespējams, ziņot par šiem kārtības pārkāpumiem valsts policijas iestādei un iespēju robežās piedalīties pārkāpuma novēršanā vai pārtraukšanā valsts Policijas darbinieku vadībā;

3) noskaidrot likumpārkāpumu, tai skaitā nepilngadīgo likumpārkāpumu, veicinošus apstākļus, informēt par tiem pašvaldību vai tās uzdevumā attiecīgo organizāciju, uzņēmumu un iestāžu vadītājus, ja šos apstākļus pašvaldības policija likumīgā ceļā nevar novērst ar saviem spēkiem; veikt likumpārkāpumu, tai skaitā nepilngadīgo likumpārkāpumu, cita veida profilaksi;

4) sniegt neatliekamo palīdzību, tai skaitā neatliekamu medicīniska rakstura palīdzību, personām, kuras cietušas likumpārkāpuma rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī līdz nodošanai aizbildniecības iestādēm sniegt neatliekamu palīdzību nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības;

5) atbalstīt valsts policiju bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanā līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai amatpersonas pārziņā; nodrošināt atrasto un pašvaldības policijai nodoto dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz to nodošanai īpašniekam vai valsts policijai;

6) tādā kārtībā, par kādu attiecīgā pašvaldība ar valsts policijas iestādi vienojusies, apsargāt un konvojēt personas, kas aizturētas vai arestētas par administratīvajiem pārkāpumiem;

7) sniegt palīdzību sociālajā reabilitācijā personām, kuras atbrīvo tās no brīvības atņemšanas un ierobežošanas vietām vai kuras ārstējas no alkoholisma, toksikomānijas vai narkomānijas;

8) sadarbībā ar valsts finansu inspekciju, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, autotransporta un pilsētas elektrotransporta kontroles dienestiem, ar dabas aizsardzības, veselības aizsardzības, cietumu, muitas un citām iestādēm veikt profilaktiskus pasākumus to noteikumu pārkāpšanas nepieļaušanai, par kuru neievērošanu attiecīgā pašvaldība paredzējusi administratīvo atbildību;

9) savas kompetences ietvaros sniegt palīdzību tautas deputātiem, citām amatpersonām vai iedzīvotājiem, ja viņi griežas pēc palīdzības pašvaldības policijā sakarā ar to, ka tiek traucēta viņu likumīgā darbība.

10) savu iespēju robežās sniegt atbalstu valsts policijai arī citos sabiedriskās drošības garantēšanas un noziedzības apkarošanas pasākumos, kas nav minēti šajā pantā;

11) reģistrēt informāciju par likumpārkāpumiem un personām, kas tos izdarījušas, kā arī pasākumus, kurus sakarā ar šo informāciju veikusi pašvaldības policija.

Ja pašvaldības teritorijā izveidots pašvaldības policijas iecirknis vai grupa, pašvaldības policijai jāpilda visi šajā pantā norādītie pienākumi. Ja iedibināti atsevišķi pašvaldības policijas amati, pašvaldība savā lēmumā norāda, kādu pienākumu pildīšanai atsevišķie amati izveidoti, turklāt šī panta 1.-5. un 9.-11. apakšpunktā minētais jāpilda jebkurai izveidotajai pašvaldības policijas struktūrvienībai.

19. Saņemot ziņas par to, ka pašvaldības teritorijā tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir valsts policijas kompetencē, pašvaldības policijai jāveic nepieciešamie pasākumi tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to jāpaziņo attiecīgajai valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī jānodod tai likumpārkāpējs un attiecīgie dokumenti par viņu. Šajos jautājumos valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

Ja pašvaldības policijai ir ziņas par likumpārkāpumu, kas tiek gatavots vai notiek citas pašvaldības teritorijā, šīs ziņas atkarībā no pārkāpuma rakstura nododamas attiecīgās pašvaldības policijai vai valsts policijai. Bez tam, ja ar likumpārkāpumu tiek apdraudēta iedzīvotāju dzīvība vai veselība, jāveic iespējamie neatliekamie pasākumi likumpārkāpuma pārtraukšanai arī citas pašvaldības teritorijā.

Pēc valsts policijas (amatpersonu) pieprasījuma pašvaldības policijai ir jāsniedz jebkuri tās rīcībā esošie materiāli un informācija par likumpārkāpumiem un personām. Valsts policijai pēc pašvaldības policijas pieprasījuma jāsniedz tai ziņas (jāiepazīstina tās pārstāvis) ar valsts policijas dežūrdaļā reģistrētajiem notikumiem. Ja notiek būtiska pēkšņa operatīvā stāvokļa izmaiņa, valsts policijas dežūrdaļa pēc savas iniciatīvas informē tās teritorijā esošo pašvaldības policiju par to.

Ja pašvaldības policijas darbinieki piedalās valsts policijas pasākumos noziegumu atklāšanā vai to personu aizturēšanā, kuras izdarījušas noziegumu, pašvaldības policijas darbiniekiem obligāti jāievēro valsts policijas amatpersonu norādījumi.

20. Pašvaldības policijas darbinieks, pildot pienākumus atbilstoši savai dienesta kompetencei, ir tiesīgs:

1) prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumu un citu rīcību, kura traucē policijas darbinieka pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota pašvaldības policijai;

3) izsaukt uz pašvaldības policijas iecirkni vai dienesta telpām jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir pašvaldības policijas kompetencē;

4) likumā noteiktajā kārtībā veikt personu piespiedu atvešanu saskaņā ar tiesas, izmeklētāja vai izziņas iestādes lēmumu;

5) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt pašvaldības policijas vai valsts policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Ja pašvaldības policijas darbinieks nogādājis likumpārkāpēju valsts policijas iecirknī, viņa personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, kā arī citus pasākumus administratīvā pārkāpuma lietvedības nodrošināšanai veic pašvaldības policijas darbinieks, ja valsts policijas iestādes priekšnieks vai dežurants neuzdod to darīt valsts policijas darbiniekam. Ja ir pamats uzskatīt, ka persona, kuru valsts policijas iestādē nogādājis pašvaldības policijas darbinieks, ir izdarījusi noziegumu, pašvaldības policijas darbinieks nodod šo personu valsts policijas iestādei kopā ar savu rakstisko ziņojumu par nozieguma apstākļiem. Ja pašvaldības policijas darbinieka rīcībā ir dokumenti vai priekšmeti, kuriem var būt sakars ar noziegumu, viņš tos pievieno minētajam ziņojumam un izdara par to ierakstu ziņojuma tekstā. Materiālu turpmāko noformēšanu (vai nodošanu pēc piekritības) par pašvaldības policijas darbinieka atvesto personu, kuru ir pamats turēt aizdomās par nozieguma izdarīšanu, veic valsts policijas iestāde;

6) aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un atkarībā no pārkāpuma rakstura nodot tās Aizsardzības Spēku garnizona komandantam vai Aizsardzības Spēku daļas (apakšvienības) komandierim vai militārās iestādes priekšniekam vai arī nogādāt valsts policijas iestādē;

7) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās (ja attiecīgās pašvaldības policijas rīcībā ir tādas telpas) personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta vai atrašanās pēc tiesas lēmuma piespiedu ārstēšanas iestādē. Ja pašvaldības policijas rīcībā šādas speciāli iekārtotas telpas nav, minētās personas nogādājamas valsts policijas iestādē;

8) aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, nogādāt tās policijas iestādē, nodot vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, vai bērnu iestādēm;

9) nogādāt medicīnas iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, toksisku vai narkotisku vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, nogādāt tās valsts policijas iestādē vai pašvaldības policijas iecirknī un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

10) uz rakstiska pieteikuma pamata aizturēt personas, kuras mājoklī ir alkohola, toksisku vai narkotisku vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tā aizturēšanai, kā arī turēt šīs personas medicīnas vai pašvaldības policijas iecirknī līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai vai, ja pašvaldības policijas iestādē šiem mērķiem speciāli iekārtotu telpu nav, nogādāt tās valsts policijas iestādē;

11) aizturēt personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, un turēt tās pašvaldības policijas iecirknī vai nogādāt tās valsts policijas iestādē līdz nodošanai ārstnieciskajai iestādei vai nogādāšanai mājoklī;

12) nogādāt policijas dienesta telpās personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un, ja tām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība turēt tās līdz notikuma apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim stundām;

13) pēc saskaņošanas ar attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo valsts policiju uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī ierobežot vai pārtraukt personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izziņas vai izmeklēšanas intereses;

14) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskas vai narkotiskas vielas, vai nosūtīt tās apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

15) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai likuma prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību vai kuru izplūdes gāzes atmosfērā pārsniedz pieļaujamās normas; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, toksisku vai narkotisku vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas tiesībām vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām;

16) sastādīt aktu un līdz Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības departamenta attiecīgās teritoriālās nodaļas lēmumam apturēt remonta un celtniecības darbu, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedriskās drošības un transporta kustības drošības garantēšanu, un nekavējoties ziņot par to satiksmes drošības departamenta struktūrvienībai attiecīgajā teritorijā.

17) izņemt, sastādot aktu (ja ir pamats, - administratīvo protokolu), priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda ir nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm un 24 stundu laikā kopā ar izņemšanas noformēšanas dokumentiem nodot tos valsts policijas iestādē vai pēc tās norādījuma - citā iestādē;

18) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai personām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tanī steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekami nogādāšanai policijas iestādē;

19) steidzamos gadījumos dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām piederošos vietējo sakaru līdzekļus;

20) bez atlīdzības izmantot pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai izpildītu pašvaldības policijai uzliktos pienākumus.

21. Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus, asaras izraisošas vielas, stekus, sasiešanas līdzekļus un citus pašvaldības policijai ar likumu atļautus speciālos līdzekļus tādā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekiem.

V. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS DARBINIEKA TIESISKĀ AIZSARDZĪBA, DARBĪBAS GARANTIJAS UN ATBILDĪBA

22. Pašvaldības policijas darbinieka godu, cieņu, dzīvību un veselību no apdraudējumiem aizsargā likums.

Pašvaldības policijas darbinieks ir valsts un pašvaldības varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās pašvaldības policijas darbinieka likumīgām prasībām vai pretošanās viņam ir sodāma likumos noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības policijas darbinieks neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas un pretojas. Pašvaldības policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisku organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

23. Zaudējumi, kas nodarīti pašvaldības policijas darbinieka vai viņa tuvo radinieku (ģimenes locekļu) mantai sakarā ar pašvaldības policijas darbinieka dienesta darbību, pilnā mērā atlīdzināmi no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Kaitējumu, kas nodarīts pašvaldības policijas darbinieka veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzina saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldības policijas darbinieks ir pakļaujams obligātai apdrošināšanai par pašvaldības līdzekļiem Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā kārtībā.

Pašvaldības policijas darbiniekam, kurš ar pašvaldības piekrišanu dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumi tiek kompensēti no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Apkalpojamās teritorijas robežās pašvaldības policijas darbinieks formas tērpā bez maksas izmanto pilsētas, rajona, piepilsētas un vietējos sabiedriskā transporta līdzekļus (izņemot taksometrus).

24. Pašvaldības policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja pašvaldības policijas darbinieks ir pārkāpis personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses, pašvaldībai ir jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

Pašvaldības policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Neviens pašvaldības policijas darbinieks nedrīkst atsaukties uz augstākas amatpersonas rīkojumu vai jebkādiem izņēmuma vai ārkārtējiem apstākļiem, lai attaisnotu spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.

Ja pašvaldības policijas darbinieks saņēmis sava vai augstāka priekšnieka vai pašvaldības rīkojumu, norādījumu vai pavēli, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo pašvaldības policijas darbinieku no atbildības.

Kriminālsodu pašvaldības policijas darbinieks izcieš saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, taču atsevišķi no pārējo kategoriju notiesātajiem.

Par administratīvu pārkāpumu pašvaldības policijas darbinieks tiek saukts pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Sūdzības par pašvaldības policijas darbinieka rīcību izskata un izlemj attiecīgais pašvaldības policijas iecirkņa priekšnieks vai pašvaldība, kurai pašvaldības policijas darbinieks ir pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš mēneša laikā var to pārsūdzēt prokuratūrā vai tiesā.

VI. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS FINANSĒŠANA UN MATERIĀLĀ APGĀDE

25. Pašvaldības policija tiek finansēta no pašvaldības budžeta un pašvaldības ārpusbudžeta līdzekļiem.

26. Pašvaldības policijas materiāltehnisko apgādi veic pašvaldības iestādes un iespēju robežās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija vai citas institūcijas par pašvaldību līdzekļiem.

VII. PAŠVALDĪBAS POLICIJAS DARBĪBAS KONTROLE UN UZRAUDZĪBA. PAŠVALDĪBU TIESĪBAS PAŠVALDĪBAS POLICIJAS DARBĪBAS PILNVEIDOŠANĀ

27. Pašvaldības policijas darbību kontrolē pašvaldības iestādes un to pilnvarotas pašvaldības amatpersonas.

Pašvaldības policijas vadītājs sniedz pārskatu par pašvaldības policijas darbu attiecīgajai pašvaldības padomei vai sesiju starplaikos - pašvaldības padomes priekšsēdētājam un valdei.

Speciālo telpu iekārtošanas un izmantošanas reglamentējošo normu ievērošanu pašvaldības policijas iecirkņos, pašvaldības policijas rīcībā esošo speciālo līdzekļu glabāšanas un lietošanas kārtības ievērošanu, kā arī radiosakaru izmantošanu kontrolē arī attiecīgās valsts policijas iestādes.

28. Uzraudzību par likumu ievērošanu pašvaldības policijas darbībā veic Latvijas Republikas Ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

29. Pašvaldība ir tiesīga pašvaldības policijas darba pilnveidošanas nolūkā savu pilnvaru ietvaros pieņemt attiecīgās teritorijas pašvaldības policijas nolikumu, kurā papildus šajā nolikumā iekļautajām normām paredzēt pašvaldības policijas darbiniekiem plašākas sociālās garantijas, dienesta atzinības veidus, izdienas piemaksas, pienākumu sadali starp atsevišķu darbinieku kategorijām, kā arī citas normas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, šī paraugnolikuma prasībām un citiem normatīvajiem aktiem.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas pašvaldības policijas paraugnolikumu Izdevējs: Ministru Padome Veids: lēmums Numurs: 331Pieņemts: 12.08.1992.Stājas spēkā: 12.08.1992.Zaudē spēku: 26.09.2001.Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 44/45, 12.11.1992.; Diena, 155, 21.08.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
66480
12.08.1992
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)