LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 330

Par Ādažu poligona likvidēšanu

Kopš 1946. gada Rīgas rajona teritorijā funkcionē artilērijas poligons, kuru joprojām aktīvi izmanto Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu karaspēka grupa. Kaujas apmācību laikā poligona teritorijā šogad vairakkārt ir izcēlušies ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas lielas mežu platības. Ugunsgrēku dzēšanas darbi tika novilcināti, atsaucoties uz to, ka karaspēka daļas rīcībā nav speciāla personālsastāva.

Poligona ekspluatācija traucē apkārtējo iedzīvotāju normālu dzīvi un rada pamatotas iedzīvotāju sūdzības.

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Pamatojoties uz Rīgas rajona Saulkrastu pilsētas, Sējas un Ādažu pagasta Tautas deputātu padomju lēmumiem, ar kuriem bijušās PSRS Aizsardzības ministrijas Bruņoto spēku formējumiem ar Latvijas PSR Valdības lēmumiem no 1946. līdz 1965. gadam Ādažu poligona ierīkošanai lietošanā piešķirtā zeme ir saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» zemes reformas pirmajā kārtā ieskaitīta valsts rezerves zemē, atzīt par spēku zaudējušiem:

- Latvijas PSR Ministru Padome 1946. gada 10. aprīļa lēmumu Nr. 278-s;

- Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. gada 15. aprīļa lēmumu Nr. 378-s;

- Latvijas PSR Ministru Padomes 1950. gada 22. novembra lēmumu Nr. 1561-s;

- Latvijas PSR Ministru Padomes 1950. gada 28. augusta rīkojumu Nr. 1123-rs;

- Latvijas PSR Ministru Padomes 1958. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 710-rs;

- Latvijas PSR Ministru Padomes 1965. gada 23. janvāra rīkojumu Nr. 105-rs;

- PSRS Lauksaimniecības ministrijas 1955. gada 30. decembra pavēli Nr. 872;

- Latvijas PSR Ministru Padomes 1980. gada 8. janvārī Baltijas kara apgabalam izdoto aktu Nr. 041 par zemes lietošanas tiesībām.

2. Pieprasīt Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu karaspēka grupai:

2.1. ar 1992. gada 1. oktobri pārtraukt kaujas mācības Ādažu poligona teritorijā un sākt nodot vietējām pašvaldībām tās zemes, kurās nav nepieciešama atmīnēšana, rekultivācija vai citi zemes atjaunošanas pasākumi;

2.2. līdz 1993. gada 3. janvārim veikt pārējās poligona teritorijas atbrīvošanu no eksplozīviem priekšmetiem, zemju rekultivāciju un to nodošanu vietējām pašvaldībām.

3. Aizsardzības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Meža ministrijai un Valsts zemes ierīcības dienestam sadarbībā ar vietējām pašvaldībām izstrādāt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» valsts rezerves zemē ieskaitīto zemju izmantošanas programmu un savas kompetences ietvaros veicināt šī lēmuma izpildi.

4. Lauksaimniecības ministrijai un Meža ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības komiteju aprēķināt bijušās PSRS Bruņoto spēku poligona darbības rezultātā Latvijas Republikas tautsaimniecībai nodarīto zaudējumu un apkārtējai videi nodarīto kaitējumu apmēru.

5. Uzdot šī lēmuma izpildes kontroli valsts ministram J. Dinevičam un aizsardzības ministram T. Jundzim.

6. Ārlietu ministrijai šo lēmumu darīt zināmu Krievijas Federācijas Valdībai.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs T.JUNDZIS

Rīgā 1992. gada 12. augustā