Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Apstiprināt Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu 1991. gada 19. septembra Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu «Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienesta nolikuma apstiprināšanu» un Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienesta nolikumu

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 4. jūnijā

 

APSTIPRINĀTS
ar 1992. gada 4. jūnija
Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu

Latvijas Republikas Drošības dienesta
NOLIKUMS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas Drošības dienests, turpmāk - Drošības dienests, ir Latvijas Republikas Augstākajai Padomei tieši pakļauta valsts institūcija, kuras uzdevums ir aizsargāt Latvijas Republikas valsts varu un ekonomiskās intereses.

2. pants. Latvijas Republikas Drošības dienests tieši pakļaujas Latvijas Republikas Augstākajai Padomei (Saeimai), darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Valsts Drošības dienesta vadītājs Valsts aizsardzības padomes darbā piedalās ar padomdevēja tiesībām. Karastāvokļa pasludināšanas gadījumā Latvijas Republikas Drošības dienests pilda Nacionālās aizsardzības spēku virspavēlnieka (Valsts prezidenta) un Valsts Aizsardzības Padomes uzdevumus.

3. pants. Drošības dienesta darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, citi Latvijas Republikas likumdošanas akti, noslēgtie starptautiskie līgumi un šis Nolikums.

4. pants. Drošības dienesta darbības galvenie uzdevumi ir:

1) pretizlūkošana valsts varas institūciju aizsargāšanai no ārvalstu speciālo dienestu un organizāciju prettiesiskiem apdraudējumiem;

2) vākt un analizēt informāciju, kura attiecas uz darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību, Satversmi, teritoriālo integritāti, iedzīvotājiem, politisko stabilitāti, zinātniski tehnisko un ekonomisko potenciālu. Veikt nepieciešamās darbības svešu varu, organizāciju, personu un viņu aģentūru neitralizācijā un rīcības ierobežošanā;

3) sadarboties ar ieinteresēto valstu speciālajiem dienestiem nepieciešamās informācijas apmaiņā, ieskaitot citu valstu valdības, organizācijas, kuras ir atbildīgas cīņā pret starptautisko terorismu un narkotiku biznesu;

4) informēt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienības par lietām, kas attiecas un nepieciešamas viņu uzdevumu izpildīšanai;

5) informēt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas struktūrvienības par lietām, kuras nepieciešamas viņu uzdevumu izpildīšanai;

6) aizsargāt valsts noslēpumus, ziņu avotus, iegūšanas metodes un analīzes veidus, norises pret neatļautu izpaušanu, aizsargāt speciālos kodus, sakaru veidus, piederumus un iekārtas;

7) apsargāt Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūciju amatpersonas, objektus, šos drošības pasākumus realizēt Latvijas Republikā un ārvalstīs.

5. pants. Savas kompetences robežās Latvijas Republikas Drošības dienestam ir tiesības saņemt informāciju no Latvijas Republikas valsts institūcijām, resoriem, organizācijām, privātpersonām un pilsoņiem. Prasītā informācija jāsniedz bez maksas, tā nevar būt izmantota politiskai šantāžai vai mantisku labumu iegūšanai.

6. pants. Latvijas Republikas Drošības dienests darbojas kā galvenais Latvijas Republikas Augstākās Padomes (Saeimas), kā arī citu augstāko valsts varas institūciju padomnieks pretizlūkošanas lietās, laicīgi informē tos par draudiem Latvijas Republikas iekšējai un ārējai drošībai.

7. pants. Drošības dienesta darbībā cilvēku tiesību un brīvību ierobežošana iespējama tikai likumā paredzētajos gadījumos un nav pieļaujama pret personām, kuras nav iesaistītas nozieguma gatavošanā vai izdarīšanā.

8. pants. Drošības dienests valsts drošības interesēs par savu darbību informē valsts un pašvaldību iestādes, kā arī iedzīvotājus. Drošības dienesta darbiniekiem aizliegts izpaust ziņas, kas ir valsts vai cits, ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, kas satur komercnoslēpumus vai patentu noslēpumus, pirmstiesas izmeklēšanas materiālus, iegūtās informācijas avotus, kā arī ziņas par konkrētiem operatīvās meklēšanas pasākumiem un ziņas, kas aizskar cilvēku personisko dzīvi, fizisko un juridisko personu godu un cieņu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

9. pants. Valsts un pašvaldības iestāžu, valsts uzņēmumu un organizāciju amatpersonām jāsniedz vispusīga palīdzība Drošības dienestam tā uzdevumu izpildē.

10. pants. Drošības dienests izsniedz atļaujas nēsāt un glabāt šaujamieročus un citus individuālās aizsardzības līdzekļus Augstākās Padoms un tās institūciju amatpersonām un darbiniekiem, veic to apmācību.

11. pants. Drošības dienests ir juridiska persona, kam ir savs zīmogs ar papildināto Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un savu nosaukumu, kā arī savu norēķinu valūtas kontiem bankā.

12. pants. Drošības dienesta darbību uzrauga pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora rekomendācijas, ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu apstiprinātais prokurors.

2. NODAĻA

DROŠĪBAS DIENESTA DARBINIEKU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

13. pants. Saskaņā ar Drošības dienesta galveniem virzieniem Drošības dienesta darbinieka pienākumi ir:

veikt nepieciešamās pretizlūkošanas darbības no ārvalstu speciālo dienestu prettiesiskajiem apdraudējumiem, kuri vērsti pret Latvijas Republikas neatkarību, Satversmi, teritoriālo integritāti, iedzīvotājiem, politisko stabilitāti, zinātniski tehnisko un ekonomisko potenciālu un svešu varu, organizāciju, personu un viņu aģentūru neitralizācijā un rīcības ierobežošanā;

2) piedalīties valsts noslēpumu aizsardzības pasākumu izstrādāšanā un realizēšanā valsts varas institūcijās, atbilstoši likumdošanai sniegt palīdzību uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām komercnoslēpumu saglabāšanā;

3) vākt, uzkrāt, sistematizēt un analizēt informāciju par personām, notikumiem, faktiem, kas izraisa operatīvo interesi saskaņā ar šo Nolikumu, sniegt augstākām valsts varas un pārvaldes amatpersonām informāciju valsts drošības un aizsardzības jautājumos;

4) apsargāt objektus, nodrošināt valsts amatpersonu, diplomātisko pārstāvju un ārvalstu viesu drošību Latvijas Republikā un ārvalstīs, pamatojoties uz augstākās valsts varas un pārvaldes amatpersonu lēmumiem;

5) nodrošināt valsts noslēpumu, ziņu avotu, iegūšanas metožu un analīzes veidu, speciālo kodu, sakaru veidu, piederumu un iekārtu aizsardzību;

6) sadarboties ar citām tiesībsargāšanas iestādēm, kā arī ārvalstu speciāliem dienestiem valsts drošības un aizsardzības interesēs;

7) informēt augstākās valsts varas un pārvaldes amatpersonas par politiskiem, sociāliem, ekonomikas un zinātniski tehniskiem jautājumiem, kas skar valsts drošību; veikt sabiedrisko procesu, problēmu izpēti un prognozēšanu valsts drošības interesēs;

8) ja nepieciešams - palīdzēt policijai, aizsardzības spēkiem, muitas iestādēm, zemessardzes dienestam dabas, ekoloģisko katastrofu un stihisko nelaimju seku, masu nekārtību likvidēšanā;

9) izstrādāt un realizēt nepieciešamos drošības pasākumus kadru izvēlē darbam augstākās valsts varas struktūrās;

10) organizēt Drošības dienesta darbinieku profesionālo sagatavošanu, darbinieku profesionālā līmeņa paaugstināšanu, piesaistot draudzīgo ārvalstu speciālistus vai organizējot apmācības ārvalstīs.

14. pants. Drošības dienesta darbiniekam, atbilstoši dienesta kompetencei, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas un amatpersonas pārtrauc darbības un citu rīcību, kas traucē Drošības dienesta darbinieku pienākumu izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus personām, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami Drošības dienesta darbinieku pilnvaru izpildei;

3) nēsāt un pielietot šaujamieroci un speciālos līdzekļus šajā Nolikumā un citos Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā;

4) aizturēt un nogādāt Drošības dienesta vai policijas iestādē likumpārkāpējus uz laiku, ne ilgāku par trim stundām, lai noskaidrotu personību, sastādītu protokolu vai aktu, izdarītu aplūkošanu vai nodotu likumpārkāpējus policijas amatpersonām;

5) iekļūt dzīvoklī jebkurā diennakts laikā bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), kā arī iestāžu, organizāciju, uzņēmumu un personām piederošajās nedzīvojamās telpās, zemes gabalu teritorijās un visa veida transporta līdzekļos, gadījumos, kad aizturama persona, kura izdarījusi noziegumu vai citu bīstamu nodarījumu pret valsts Drošības dienesta apsargājamām personām un objektiem, vai arī, lai novērstu un pārtrauktu tādus nodarījumus, atbilstoši likuma «Par policiju" prasībām.

Gadījumos, kad Drošības dienesta darbinieki ir iekļuvuši dzīvoklī, telpā, teritorijā vai transporta līdzeklī pret amatpersonu vai personu gribu, vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties un ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram. Ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību telpās drīkst iekļūt tikai ar attiecīgās pārstāvniecības atļauju;

6) ierobežot uz laiku vai apturēt transporta un gājēju kustību, aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja tiek radīti draudi Drošības dienesta apsargājamo personu un transporta drošībai. Par tādiem gadījumiem nekavējoties ir jāziņo Latvijas Republikas ceļu policijai;

7) prasīt no jebkuras amatpersonas nekavējoties veikt pasākumus tādu apstākļu un cēloņu novēršanai, kas kavē Drošības dienestam pildīt tiešos pienākumus. Drošības dienestam amatpersonu likumīgās prasības var tikt pārsūdzētas likumā noteiktā kārtībā tikai pēc to izpildīšanas;

8) Drošības dienesta darbinieki, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgi Latvijas Republikas teritorijā bez maksas izmantot visus sabiedriskā transporta līdzekļus, izņemot taksometrus. Nepieciešamības gadījumā Drošības dienesta amatpersonas jānodrošina ar braukšanas biļetēm ārpus kārtas jebkura veida transportlīdzekļos, bet, ja biļešu nav, - jānodrošina iekāpšana un braukšana šajos transporta līdzekļos;

9) pildot dienesta pienākumus, bez maksas izmantot uzņēmumiem, organizācijām un personām piederošos sakaru līdzekļus, kā arī viņu rīcībā esošo informāciju;

10) prasīt no amatpersonām, citām personām paskaidrojumus un ziņas par pārkāpumiem vai noziegumiem; pieaicināt speciālistus, uzdot izdarīt kriminālistiskus un citus pētījumus;

11) likumā noteiktā kārtībā izmantot tehniskos līdzekļus, lai fiksētu informāciju par noziegumiem un personām, kuras tos gatavo vai ir izdarījušas;

12) veikt operatīvās meklēšanas pasākumus un kriminālprocesuālās darbības, lai atklātu noziegumus, fiksētu noziegumu pēdas un atrastu personas, kuras šos noziegumus izdarījušas.

3. NODAĻA

DROŠĪBAS DIENESTA DARBINIEKA TIESĪBAS PIELIETOT ŠAUJAMIEROCI UN SPECIĀLOS LĪDZEKĻUS

15. pants. Drošības dienesta darbiniekam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Drošības dienesta darbinieka rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas Drošības dienesta priekšnieks.

Drošības dienesta darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Drošības dienesta darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;

3) atvairīt grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;

4) aizturēt personu, kura izrāda bruņotu pretošanos, vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) apturēt transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas Drošības dienesta darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

6) atbrīvotu ķīlniekus;

7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

Drošības dienesta darbiniekam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

- uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

- tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

- notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, vai notiek apcietināto bēgšana no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā.

Aizliegts pielietot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai Drošības dienesta darbinieku dzīvību.

Drošības dienesta darbiniekam ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, kuras Drošības dienesta darbinieks var saprast kā vardarbības mēģinājumu, mēģina tuvoties Drošības dienesta darbiniekam tuvāk par viņa norādīto attālumu, Drošības dienesta darbiniekam ir tiesības pielietot šaujamieroci saskaņā ar šo Nolikumu.

Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos Drošības dienesta darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroču pielietošanas gadījumu atbildīgajai Drošības dienesta amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.

16. pants. Drošības dienesta darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, ponoloģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu personām, Drošības dienesta darbiniekiem, policijas darbiniekiem, citiem iekšlietu un aizsardzības iestāžu darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus valsts un sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā ar noziedzību;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transporta līdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;

5) aizturētu un nogādātu Drošības dienesta, policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, ja tās nepakļaujas vai pretojas Drošības dienesta darbiniekiem, vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza Drošības dienesta darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus.

Speciālo līdzekļu veidi un fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Drošības dienesta darbinieka pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem Drošības dienesta darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud apsargājamo personu un Drošības dienesta darbinieku dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Drošības dienestam šajā nolikumā atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Drošības dienesta priekšnieks pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas attiecīgo departamentu.

4. NODAĻA

OPERATĪVAS MEKLĒŠANAS DARBĪBA

17. pants. Operatīvās meklēšanas darbība ir valsts tiesisko līdzekļu kopums personu dzīvības, veselības, tiesību un brīvību, īpašuma, sabiedrības un valsts interešu aizsardzībai pret noziegumiem apdraudējumiem, ko veic tam speciāli pilnvarotas amatpersonas.

18. pants. Operatīvās meklēšanas darbības tiek veiktas, lai nodrošinātu valsts, sabiedrības un atsevišķu personu drošību, novērstu un atklātu noziegumus, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušas personas, kad to nav iespējams izdarīt ar Kriminālprocesa kodeksā paredzētajiem līdzekļiem, vai arī to izmantošana nozieguma bīstamības dēļ ir apgrūtināta.

19. pants. Operatīvās meklēšanas darbības taktiku un metodiku šī likuma ietvaros nosaka Latvijas Republikas Drošības dienesta Priekšnieks.

20. pants. Pamats speciālo aģentūras un operatīvās meklēšanas darītas uzsākšanai ir ziņas par faktiem un apstākļiem, kas liecina par to, ka var tikt izdarīts noziegums.

21. pants. Operatīvās meklēšanas darbība nodrošina kriminālprocesuālas normās paredzēto mērķu realizēšanu, veicot atklātus un slēptus pasākumus.

22. pants. Operatīvās meklēšanas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, vispārējās cilvēku tiesības, starptautiskās tiesības un balstās uz iedzīvotāju palīdzību.

23. pants. Veicot operatīvās meklēšanas un speciālos aģentūras pasākumus, aizliegts:

1) nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai;

2) kaitēt fizisko un juridisko personu likumīgajām mantiskajām un citam interesēm;

3) provocēt personas likumpārkāpumiem;

4) izdarīt kādas personas vai sevis aprunāšanu.

24. pants. Materiāli, kas iegūti, veicot operatīvās meklēšanas pasākumus, nevar būt par pamatu fizisko un juridisko personu tiesību, brīvību un likumīgo interešu ierobežošanai, kā arī papildus tiesību un brīvību piešķiršanai.

25. pants. Informācija, kas iegūta, veicot operatīvās meklēšanas pasākumus, var tikt izmantota:

1) jautājumu izlemšanā par krimināllietas ierosināšanu;

2) kriminālprocesuālu lēmumu pieņemšanā krimināllietās, izņemot lēmumus, kas saistīti ar drošības līdzekļu izraudzīšanu;

3) kā pierādījumi kriminālprocesā;

4) noziegumu izdarīšanas novēršanai.

26. pants. Operatīvās meklēšanas pasākumu veikšanā, ievērojot brīvprātības principu, var iesaistīt pilsoņus, amatpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, ja šo pasākumu veikšana neapdraud viņu dzīvību, veselību un mantiskās intereses. Pēc viņu vēlēšanās tāda sadarbība var notikt slepeni.

27. pants. Personām un amatpersonām, kuras pamatoti tiek turētas aizdomās par smagu noziegumu izdarīšanu pret valsti vai līdzdalību terorisma aktos, kā arī organizētās noziedzīgās grupās, ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora vai viņa speciāli pilnvarota prokurora rakstisku atļauju var tikt slepeni kontrolēti pasta sūtījumi, noklausītas telefona sarunas, noņemtas ziņas no sakaru tehniskajiem kanāliem.

28. pants. Operatīvās meklēšanas gaitā Latvijas Republikas Drošības dienesta priekšnieka noteiktajā kārtībā var tikt izmantoti dažāda veida tehniskie līdzekļi, ķīmiskās un radioaktīvās vielas. Tehnisko līdzekļu, ķīmisko un radioaktīvo vielu izmantošana nedrīkst kaitēt operatīvajiem darbiniekiem un citām personām, kuras nonāk saskarsmē ar tiem.

29. pants. Slepenības nodrošināšanai operatīvās meklēšanas darbībā ar attiecīgo amatpersonu piekrišanu var tikt izmantotas uzņēmumu un organizāciju telpas, kā arī nolikumā noteiktā kārtībā operatīvā darba veikšanai dibināti uzņēmumi un organizācijas.

30. pants. Operatīvās darbības slepenai veikšanai Drošības dienesta priekšnieka noteiktajā kārtībā atļauts izgatavot dažāda veida dokumentus, ko izmanto operatīvie darbinieki, viņu rezidenti un aģenti.

31. pants. Izlūkošanas pasākumi operatīvās meklēšanas darbībā ir:

1) iedzīvotāju aptauja, ko izdara nolūkā saņemt patiesas ziņas par noziegumiem un personām, kuras tos izdarījušas. Aptauju var izdarīt atklāti, kā arī neizpaužot darbinieka dienesta stāvokli (slepeni). No iedzīvotājiem slepeni iegūtās ziņas nedrīkst izpaust bez viņu piekrišanas, tādos gadījumos ziņu avots nav izmantojams kā pierādījums;

2) izsekošana, ko izdara nolūkā noskaidrot nozieguma izdarīšanas apstākļus un personas, kuras tos izdarījušas. Drošības dienesta darbinieki ir tiesīgi, neatklājot savu piederību dienestam, personīgi stāties sakaros ar personām, kuras pamatoti tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu;

3) novērošana. Personas, kuras tiek turētas aizdomās par nozieguma izdarīšanu, vai ir pietiekošs pamats domāt, ka tās gatavojas izdarīt noziegumu, viņām nezinot var tikt novērotas. Novērošanā izmanto slēptu foto, kino, video tehniku, skaņu aparatūru un citus tehniskos līdzekļus. Novērošanas rezultātus var izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā paredzētajā kārtībā;

4) apskate, ko veic operatīvie darbinieki, neizpaužot savu piederību un minot izdomātu iemeslu, ar personu vai attiecīgas amatpersonas piekrišanu ir tiesīgi apskatīt uzņēmumu, iestāžu, organizāciju telpas, kā arī dzīvojamās un citas telpas. Apskates gaitā aizliegts izņemt jebkura veida priekšmetus, dokumentus;

5) paraugu izņemšana un iepriekšējā izpēte, ko ir tiesīgi izdarīt operatīvie darbinieki, tādā veidā iegūstot no pārbaudāmajām personām, viņām pašām to nezinot, rokrakstu, balss, smaržu paraugus, pirkstu nospiedumus, bioloģiskos izdalījumus un citus paraugus salīdzinošai izpētīšanai. Tādā pašā veidā iegūst izpētei arī gatavās produkcijas, pusfabrikātu un materiālu paraugus, dokumentus un to kopijas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. Paraugu izņemšana ir aizliegta, ja tā saistīta ar kaitējuma nodarīšanu personu vai amatpersonu mantiskajām vai citām interesēm. Oriģināldokumenti pēc izpētes ir obligāti jāatdod atpakaļ;

6) eksperiments, ko izdara Drošības dienesta operatīvie darbinieki, lai pārbaudītu personu saistību ar izdarīto noziegumu, radot tiem mākslīgi attiecīgus apstākļus un novērojot šo personu uzvedību tajos. Eksperimentiem jānotiek neieinteresētu personu klātbūtnē un tos fiksē ar tehniskiem līdzekļiem. Aizliegts izdarīt eksperimentu, ja tā gaitā vai rezultātā var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, vai izdarīts noziegums.

32. pants. Speciālos aģentūras pasākumus veic īpaši sagatavoti un tam pilnvaroti operatīvie darbinieki. Speciālie aģentūras pasākumi ir:

1) operatīvā pārbaude, kas ir slepena ziņu pārbaude par gatavotajiem un izdarītajiem noziegumiem un ar tiem saistītajām personām. Operatīvā pārbaude var aizsākties pirms krimināllietas ierosināšanas, turpināties izmeklēšanas laikā un pēc tās pabeigšanas. Katrai operatīvajai pārbaudei Drošības dienesta priekšnieka noteiktajā kārtībā izveido atbilstošu lietu, bet personas, kuras ir saistītas ar lietā uzkrāto informāciju, ņem operatīvajā uzskaitē. Veicot operatīvās meklēšanas pasākumus ierosinātajās krimināllietās, operatīvajiem darbiniekiem jāsniedz iepriekšējās izmeklēšanas iestādei pārbaudītas ziņas, ko noformē kriminālprocesuālu dokumentu veidā. Operatīvais darbinieks ir tiesīgs sniegt iepriekšējās izmeklēšanas iestādei ziņas, neatklājot to iegūšanas avotus un metodes;

2) operatīvā uzskaite ir tā, ko veic operatīvie darbinieki, vācot, sistematizējot, uzglabājot un analizējot operatīvās vai cita rakstura ziņas par notikumiem, lietām, personām, kam ir nozīme operatīvajā meklēšanas darbā. Personu ņemšana operatīvajā uzskaitē nedrīkst ierobežot viņu tiesības un brīvības, izņemot gadījumus, kas noteikti Nolikumā;

3) slepenā sadarbība. Operatīvie darbinieki ir tiesīgi uzaicināt atsevišķas personas brīvprātīgi, uz savstarpējas uzticības pamatiem, slepeni sadarboties. Par palīdzību noziedznieku atmaskošanā un vērtīgu ziņu sniegšanu slepenajiem aģentiem izmaksā naudas atlīdzību. Aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu uzturētājiem tiek atlīdzināti izdevumi, kas radušies sakarā ar dotā uzdevuma izpildi, viņa dzīvokļa vai dienesta telpu izmantošanu. Pēc personu vēlēšanās, viņu piedalīšanās operatīvās meklēšanas slepenā darbībā var tikt veikta uz līguma pamata saskaņā ar nolikumu. Slepenas sadarbības gaitā aģentam atļauts radīt maldīgu iespaidu, ka tas līdzdarbojas nozieguma izdarīšanā, bet viņš nedrīkst provocēt nozieguma izdarīšanu.

33. pants. Aģenti, rezidenti un konspiratīvo dzīvokļu uzturētāji var tikt ieskaitīti speciālā šim nolūkam paredzētā Drošības dienesta struktūrvienību štatā. Šajos gadījumos uz viņiem attiecas visas garantijas, kas paredzētas valsts kalpotājiem. Uzticības personas, tikšanās vietu uzturētāji ir ārštata Drošības dienesta darbinieki. Aģents, rezidents un konspiratīvā dzīvokļa uzturētājs atrodas valsts aizsardzībā, un ziņas par viņu slepenu sadarbību ir valsts noslēpums, ko drīkst izpaust tikai likumā noteiktajos gadījumos. Operatīvo darbinieku pienākums ir nodrošināt aģentu drošību. Ja rodas reāli draudi aģentu, rezidentu un konspiratīvo dzīvokļu uzturētāju kā arī viņu ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai, mantiskajām un citām likumīgajām interesēm sakarā ar slepenās sadarbības atklāšanu, savlaicīgi jāveic nepieciešamie drošības pasākumi, ieskaitot dzīves vietas maiņu vai personisko dokumentu apmaiņu. Šajos gadījumos vietējās pašvaldības struktūras sniedz palīdzību aģentu, rezidentu un konspiratīvo dzīvokļu uzturētājiem dzīves vietas maiņas izdarīšanā. Aģents, rezidents un konspiratīvo dzīvokļu uzturētājs var tikt iesaistīts kriminālprocesā kā liecinieks tikai izņēmuma gadījumos, ar viņa piekrišanu. Par vardarbību pret aģentu ja šī vardarbība ir notikusi sakarā ar aģenta, rezidenta vai konspiratīvo dzīvokļu uzturētāju atklāšanu, vainīgās personas tiek sauktas pie kriminālatbildības. Par likumpārkāpumu netiek atzīts aģenta nodarījums, ja tas izdarīts attaisnota profesionālā riska situācijā un ir saskaņā ar saņemtā uzdevuma izpildi.

34. pants. Operatīvās meklēšanas darbību finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek iedalīti Drošības dienestam. Kārtību, kādā tiek izlietoti šie līdzekļi, nosaka Drošības dienesta priekšnieks.

35. pants. Operatīvās meklēšanas darbība ir pakļauta kontrolei Latvijas Republikas Augstākās Padomes noteiktajā kārtībā. Drošības dienesta priekšnieks nosaka kārtību, kādā tiek veikta iekšējā kontrole par operatīvās meklēšanas darbību.

5. NODAĻA

DROŠĪBAS DIENESTA STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA

36. pants. Latvijas Republikas Drošības dienests ir vienota, centralizēta struktūrvienību sistēma, ko vada Drošības dienesta priekšnieks.

37. pants. Drošības dienestā priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes (Saeimas) priekšsēdētāja (valsts prezidenta) priekšlikuma.

38. pants. Drošības dienesta priekšnieka vietniekus, pārvalžu priekšniekus, vecākā un vidējā komandējošā sastāva darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba Drošības dienesta priekšnieks.

39. pants. Drošības dienesta ierindas un jaunākā komandējoša sastāva darbiniekus un kalpotājus pieņem darbā, piešķir dienesta pakāpes un atbrīvo no darba Drošības dienesta priekšnieks.

40. pants. Vidējā un vecākā komandējošā sastāva speciālās dienesta pakāpes Drošības dienesta darbiniekiem piešķir Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

41. pants. Drošības dienesta struktūru veido:

- Reģionālā struktūrvienību pārvalde;

- pretizlūkošanas pārvalde;

- zinātniski tehniskā un sakaru pārvalde;

- informācijas un analīzes pārvalde;

- Ārējās novērošanas pārvalde;

- speciālo uzdevumu vienība (cīņa pret terorismu);

- stacionāro un mobilo objektu apsardzes pārvalde;

- lietu pārvalde.

42. pants. Drošības dienesta priekšnieks, pamatojoties uz likumiem un izpildot tos, izdod pavēles un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem dienesta darbiniekiem; nosaka struktūrvienību pamatfunkcijas un sev pakļauto darbinieku pilnvaru apjomu.

6. NODAĻA

DROŠĪBAS DIENESTA DARBINIEKI, TO TIESISKĀ AIZSARDZĪBA, DARBĪBAS GARANTIJAS UN ATBILDĪBA

43. pants. Drošības dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 20 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt Drošības dienestam uzticētos pienākumus.

44. pants. Drošības dienesta darbiniekam brīvi jāpārvalda valsts valoda, stājoties amatā, dod zvērestu:

«Es, ...................................., stājoties Latvijas Republikas Drošības dienestā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un godīgi pildīt tās likumus, apsolu nesaudzēt spēkus, bet, ja tas būs vajadzīgs, - arī dzīvību Latvijas Republikas labā.»

Zvēresta nodošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Drošības dienesta priekšnieks.

45. pants. Noteikt, ka Drošības dienestā nostrādātā darba stāžā tiek ieskaitīts līdzšinējais dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos, kurš bija noteikts saskaņā ar noteikumiem, kas darba stāža aprēķināšanu iekšlietu darbiniekiem reglamentēja līdz likuma «Par policiju» spēkā stāšanās dienai, kā arī tiek ieskaitīts darba stāžā iepriekšējais dienests Latvijas Republikas aizsardzības un iekšlietu ministriju iestādēs un ir garantēta piemaksa par izdienu.

Dienesta laika personām, kuras pieņemtas darbā Latvijas Republikas Drošības dienestā no citu valstu aizsardzības un iekšlietu iestādēm, var tikt ieskaitīts darba stāžā un garantēta piemaksa par izdienu tikai ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu.

46. pants. Drošības dienesta darbiniekam bez maksas tiek izsniegts Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprināts vienota parauga formas tērps. Drošības dienesta darbinieki, kuri veic operatīvās meklēšanas darbības, formas tērpu nenēsā, bet saņem civilapģērbu vai naudas kompensāciju. Drošības dienesta pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, bet darbiniekiem, kuri veic operatīvās meklēšanas darbības - arī speciālu žetonu.

47. pants. Drošības dienesta darbiniekiem aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos, kā arī piedalīties partiju, citu sabiedriski politisku organizāciju un kustību darbībā.

48. pants. Drošības dienesta darbinieki reizi piecos gados ir pakļauti atestācijai. Atestācijas kārtību nosaka Drošības dienesta priekšnieks.

49. pants. Savienot darbu Drošības dienestā ar darbu uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nav atļauts, izņemot zinātnisko un pedagoģisko darbu.

50. pants. Drošības dienesta darbinieku var atbrīvot no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma vai izdienas laika sasniegšanu, veselības stāvokli, zvēresta laušanu, disciplīnas neievērošanu, notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu, štatu samazināšanu, sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pārvaldes struktūrā un pēc paša vēlēšanās. Drošības dienesta darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atbrīvošanu no dienesta.

51. pants. Ja nepieciešams, pašvaldības iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Drošības dienesta darbinieku stāšanās amatā nodrošina viņus ar dienesta dzīvokli un viņu dzīvokļos ierīko dienesta telefonus.

52. pants. Drošības dienesta darbiniekiem noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, Drošības dienesta darbiniekus pēc dienesta priekšnieka norādījuma var iesaistīt darbā virs noteiktās darba laika normas.

53. pants. Drošības dienesta darbinieks par dienestu saņem darba samaksu. Drošības dienesta darbinieka darba samaksā ietilpst: amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, uzturnauda, piemaksa par darbu specifiskos apstākļos un svešvalodu prasmi.

Nosakot darba samaksu, tiek ņemts vērā darbs nakts laikā, brīvdienās, valsts svētku dienās, kā arī smagos un sevišķi smagos apstākļos. Drošības dienesta darbinieku amatalgas, piemaksas un vienreizējo izmaksu apmērus pēc Drošības dienesta priekšnieka ieteikuma nosaka Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

54. pants. Drošības dienesta darbiniekam piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - četras kalendāra nedēļas.

55. pants. Pensiju Drošības dienesta darbiniekiem piešķir saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām un citiem normatīviem aktiem par iekšlietu iestāžu un citu militāro dienestu ierindas un komandējošā sastāva personu pensijām.

56. pants. Drošības dienesta amatpersonas ir pakļautas obligātai valsts apdrošināšanai Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā.

57. pants. Ja Drošības dienesta amatpersona, pildot viņam uzliktos dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenei tiek izmaksāta vienreizēja kompensācija 10 gadu darba algas apmērā (par 120 mēnešiem). Bojā gājušā darbinieka bēres tiek organizētas uz valsts rēķina.

58. pants. Drošības dienesta darbinieka ievainojuma gadījumā, pildot dienesta pienākumus, viņam tiek izmaksāta kompensācija darba algas apmērā par laiku no viena līdz pieciem gadiem (no 12 līdz 60 mēnešiem) atkarībā no miesas bojājumu rakstura un smaguma pakāpes. Ja ievainojuma rezultātā iestājas neatgriezeniska invaliditāte, kompensāciju izmaksā no 5 līdz 10 gadu algu apmērā.

59. pants. Zaudējumi, kas nodarīti Drošības dienesta darbinieka vai viņa piederīgo mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

60. pants. Drošības dienesta darbinieks ir valsts varas pārstāvis un atrodas valsts aizsardzībā. Viņa godu un cieņu aizsargā valsts saskaņā ar likumu.

61. pants. Drošības dienesta darbinieki neatbild par mantisko vai fizisko kaitējumu, ko tas, pildot dienesta pienākumus, nodarījis likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas, ja kaitējums ir samērīgs apdraudējumam no likumpārkāpēja puses.

62. pants. Drošības dienesta darbinieks ir personīgi atbildīgs par savām darbībām un pieņemtajem lēmumiem, kā arī to sekām. Apzināta nelikumīgas pavēles vai norādījuma izpildīšana neatbrīvo Drošības dienesta darbinieku no atbildības.

63. pants. Drošības dienesta darbinieks var tikt saukts pie disciplinārās, materiālās vai kriminālatbildības likumdošanā paredzētajos gadījumos un kārtībā, ja viņš, pildot dienesta pienākumus, pārkāpis likuma prasības.

64. pants. Drošības dienesta amatpersonām nedrīkst piemērot administratīvus sodus, viņus nedrīkst aizturēt administratīvā kārtībā. Par administratīvajiem pārkāpumiem Drošības dienesta darbinieki saucami pie disciplinārās atbildības saskaņā ar dienesta reglamentu.

65. pants. Sūdzības par Drošības dienesta darbinieka rīcību izskata un izlemj Drošības dienesta struktūras priekšnieks, kuram darbinieks ir tieši pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš mēneša laikā var to pārsūdzēt prokuratūrā vai tiesā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu Izdevējs: Augstākās Padomes Prezidijs Veids: lēmums Pieņemts: 04.06.1992.Stājas spēkā: 04.06.1992.Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 44/45, 12.11.1992.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
66472
04.06.1992
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)