Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2015. gada 22. oktobra likumu: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par uzņēmumu gada pārskatiem

Likumā lietotie termini

Vadība ir uzņēmuma pārvaldes institūcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz uzņēmuma darbību. Individuālajos uzņēmumos par vadību uzskatāms īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.

Koncerns ir uzņēmumu kopums, kura sastāvā ir koncerna mātes uzņēmums un tā meitas uzņēmumi. Ja vienai vai vairākām fiziskajām personām pieder atsevišķi individuālie uzņēmumi, tie neveido koncernu.

Radniecīgi uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas attiecībā pret koncerna sastāvā esošu uzņēmumu, par kuru sastādīts gada pārskats, ir koncerna meitas uzņēmumi vai koncerna mātes uzņēmums, vai citi šā koncerna meitas uzņēmumi, vai šā koncerna meitas uzņēmumu meitas uzņēmumi.

Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības.

Asociētais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk kā 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā.

Koncerna mātes uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas tieši vai netieši (ar viena vai vairāku šā koncerna meitas uzņēmumu līdzdalību) ir ieguvis ietekmi uz citu uzņēmumu — koncerna meitas uzņēmumu atbilstoši likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 4. un 5.panta nosacījumiem.

Koncerna meitas uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atrodas koncerna mātes uzņēmuma ietekmē atbilstoši likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" 4. un 5.panta nosacījumiem.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma.

Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē.

Tirdzniecības portfelis ir uzņēmuma vārdā un uzņēmuma labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko uzņēmums tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras uzņēmums iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus.

Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita uzņēmuma vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai cita uzņēmuma kapitāla instruments.

Finanšu saistības ir saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam uzņēmumam vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

Tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības ir finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kas galvenokārt iegādātas vai radušās, lai gūtu peļņu no cenu īstermiņa svārstībām, kā arī finanšu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen faktiski izmantots īstermiņa peļņas gūšanai.

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus uzņēmums nolēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām un kuri nav aizdevumi un prasījumi.

Aizdevumi un prasījumi ir finanšu aktīvi, kurus radījis uzņēmums, aizdodot naudu vai citus aktīvus vai pārdodot preces un sniedzot pakalpojumus ar samaksu citā, vēlākā termiņā (uz kredīta) tieši parādniekam, un kuri nav tādi finanšu aktīvi, kas radīti, lai tos pārdotu tūlīt vai īsā laikposmā.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi, kas nav ne aizdevumi, ne prasījumi, ne līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, ne arī tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi.

Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj uzņēmuma patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis.

Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošināta posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Likumā lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.

Ieguldījuma īpašumi ir zeme, ēka vai tās daļa, ko uzņēmums tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā uzņēmējdarbības gaitā.

Bioloģiskie aktīvi ir dzīvnieki vai augi, kurus uzņēmums tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus. Lauksaimniecība šā likuma izpratnē ir arī mežsaimniecība, zivsaimniecība vai cita tāda pamatdarbība, kas ietver dzīvnieku vai augu bioloģiskās pārveides — to augšanas, deģenerācijas, ražošanas un vairošanās procesa — pārvaldību.

Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem:

1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu pārdošanas nosacījumiem;

2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas).

Atliktā nodokļa aktīvi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmām pagaidu starpībām.

Atliktā nodokļa saistības ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām, kuras apliekamas ar šo nodokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999., 22.03.2001., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

1.nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

(1) Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī uz Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām un Eiropas komercsabiedrībām (turpmāk arī — uzņēmums).

(2) Šis likums neattiecas uz tiem individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu.

(3) Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

(4) Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā.

(20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

2. pants

Gada pārskatā par naudas vienību jālieto Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskats jāsastāda latviešu valodā.

3. pants

(1) Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai, Latvijā reģistrētai Eiropas ekonomisko interešu grupai un Eiropas komercsabiedrībai, ja to nosaka attiecīgi minētā uzņēmuma statūti vai sabiedrības līgums.

(2) Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

(3) Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

(4) Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

(5) Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

4. pants

(1) Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.

(2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets izdod noteikumus par saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos.

(3) Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

(4) Ja atbilstoši šim likumam sastādītā gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmumu, ir jāsniedz papildu informācija gada pārskata pielikumā.

(5) Izņēmuma gadījumos, ja kāda šā likuma 3., 4. un 5.nodaļā iekļautā noteikuma piemērošana nonāk pretrunā ar šā panta trešajā daļā noteikto prasību par patiesa un skaidra priekšstata sniegšanu, uzņēmums no attiecīgā noteikuma atkāpjas. Katra šāda atkāpšanās jāpaskaidro gada pārskata pielikumā, norādot tās būtību, iemeslu un ietekmi uz uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem, kā arī jāizskaidro izraudzītā metode.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 22.03.2001., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

5. pants

(1) Bilance ir jāsastāda, peļņa vai zaudējumi jāaprēķina atbilstoši šā likuma 10.14.pantā dotajām shēmām. Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanai uzņēmums var izvēlēties vienu no šīm shēmām.

(2) Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz divus gadus pēc kārtas.

(3) (Izslēgta ar 06.11.1996. likumu.)

(4) Izņēmuma gadījumos var nepiemērot šā panta otrās daļas prasības, ja peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas maiņas pamatojums ir koncerna meitas uzņēmuma iegāde un koncerna mātes uzņēmuma prasība radniecīgajos uzņēmumos izmantot vienu un to pašu shēmu.

(5) Uz peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas maiņu norāda pielikumā un paskaidro šīs maiņas iemeslu.

(6) Naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta noteiktiem obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

6. pants

(1) Šā likuma 10.14.pantā noteiktie posteņi jāatspoguļo katrs atsevišķi norādītajā secībā. Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus ir atļauts sadalīt sīkāk, ja to prasa uzņēmuma īpatnības. Turklāt ar šiem cipariem apzīmētus jaunus posteņus var pievienot, ja to saturs nav ietverts kādā jau esošajā postenī.

(2) Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var apvienot, ja to summas ir nenozīmīgas vai šāds apvienojums rada lielāku skaidrību. Apvienotie posteņi ir jādetalizē pielikumā.

7. pants

(1) Gada pārskatā katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata postenim parāda attiecīgos iepriekšējā pārskata gada skaitļus. Ja pārskata gadā atklātas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika, attiecīgo iepriekšējā pārskata gada posteņa rādītāju koriģē. Par katru gadījumu, kad dati nav bijuši savstarpēji salīdzināmi vai veiktas iepriekšējo pārskata gadu datu korekcijas, sniedz skaidrojumu gada pārskata pielikumā.

(2) Bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

8. pants

Nav pieļaujama nekāda savstarpēja aktīva un pasīva posteņu vai ieņēmumu un izdevumu posteņu pārrēķināšana.

9. pants

(1) Ja kāds līdzekļu objekts vai kāda saistība attiecas uz vairākiem shēmas posteņiem, tā piederība pie citiem posteņiem ir jāatspoguļo vai nu zem posteņa, kurā tas ietverts, vai pārskata pielikumā, ja šāds atspoguļojums ir nepieciešams gada pārskata izprašanai.

(2) Uzņēmuma paša akcijas vai daļas, kā arī līdzdalību cita uzņēmuma kapitālā drīkst uzrādīt tikai šim nolūkam paredzētajos posteņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

2.nodaļa
BILANCES SASTĀDĪŠANAS, KĀ ARĪ PEĻŅAS VAI
ZAUDĒJUMU APRĒĶINA SHĒMA

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

10. pants

Bilances shēma kontu veidā

Aktīvs

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi:

1. Uzņēmuma attīstības izmaksas.

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

3. Citi nemateriālie ieguldījumi.

4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.

5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

II. Pamatlīdzekļi:

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.

2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.

3. Iekārtas un mašīnas.

4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem.

3. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā.

4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem.

5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.

6. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori.

7. Pašu akcijas un daļas.

8. Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi:

1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.

2. Nepabeigtie ražojumi.

3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

4. Nepabeigtie pasūtījumi.

5. Avansa maksājumi par precēm.

6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

II. Debitori:

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.

3. Asociēto uzņēmumu parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

8. Uzkrātie ieņēmumi.

III. Īstermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Pašu akcijas un daļas.

3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.

4. Atvasinātie finanšu instrumenti.

IV. Nauda.

Pasīvs

Pašu kapitāls:

1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).

2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve.

5. Rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

6. Nesadalītā peļņa:

a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

b) pārskata gada nesadalītā peļņa.

Uzkrājumi:

1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.

3. Citi uzkrājumi.

Ilgtermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

Īstermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

15. Uzkrātās saistības.

16. Atvasinātie finanšu instrumenti.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

11. pants

Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

1. Neto apgrozījums.

2. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas.

3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.

4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

5. Materiālu izmaksas:

a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;

b) pārējās ārējās izmaksas.

6. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

7. Līdzekļu un vērtību norakstīšana:

a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;

b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

9. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

10. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

11. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

12. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

13. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

14. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

15. Ārkārtas ieņēmumi.

16. Ārkārtas izmaksas.

17. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.

18. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

19. Pārējie nodokļi.

20. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

12. pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes)

1. Neto apgrozījums.

2. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

3. Bruto peļņa vai zaudējumi.

4. Pārdošanas izmaksas.

5. Administrācijas izmaksas.

6. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

7. Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas.

8. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

9. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

10. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

11. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

12. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

13. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

14. Ārkārtas ieņēmumi.

15. Ārkārtas izmaksas.

16. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.

17. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

18. Pārējie nodokļi.

19. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2003.)

13. pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

Izmaksas:

1. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu samazināšanās.

2. Materiālu izmaksas:

a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;

b) pārējās ārējās izmaksas.

3. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

4. Līdzekļu vērtību norakstīšana:

a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;

b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

6. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

7. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

8. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

9. Ārkārtas izmaksas.

10. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

11. Pārējie nodokļi.

12. Pārskata gada peļņa.

Ieņēmumi:

1. Neto apgrozījums.

2. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu palielinājums.

3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.

4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

5. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

6. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

7. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

8. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

9. Ārkārtas ieņēmumi.

10. Pārskata gada zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

14. pants

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes)

Izmaksas:

1. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

2. Pārdošanas izmaksas.

3. Administrācijas izmaksas.

4. Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas.

5. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

6. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

7. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

8. Ārkārtas izmaksas.

9. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu.

10. Pārējie nodokļi.

11. Pārskata gada peļņa.

Ieņēmumi:

1. Neto apgrozījums.

2. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

3. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos.

4. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

5. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

6. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

7. Ārkārtas ieņēmumi.

8. Pārskata gada zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

3.nodaļa
ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶIEM BILANCES POSTEŅIEM

15. pants

Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

16. pants

Katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim bilancē vai pielikumā jāietver šāda informācija:

1) iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada bilancei;

2) palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā;

3) likvidācija pārskata gadā sākotnējā vērtībā;

4) jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā;

5) pārvērtēšana pārskata gadā;

6) kopējā pārvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot 5.punktā norādīto;

7) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā;

8) iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras;

9) kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances datumam, ieskaitot 7. un 8.punktā norādīto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

17. pants

(1) Izmaksas, kas izdarītas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ieņēmumi, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo gadu vai tālākiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu ieņēmumi pasīvā.

(2) Katram debitoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

(3) Katram kreditoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas maksājamas gada laikā un kas maksājamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

(4) Parādi, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma, uzskatāmi par īstermiņa kreditoru parādiem. Parādi, kas maksājami vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma, uzskatāmi par ilgtermiņa kreditoru parādiem. Atsevišķi norāda arī īstermiņa un ilgtermiņa kreditoru parādu kopsummas.

(5) Šā panta pirmajā daļā norādīto izmaksu un ieņēmumu saturu paskaidro pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

18. pants

(1) Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo ieguldījumu postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības".

(2) Pētniecības izmaksas nedrīkst kapitalizēt. Uzņēmuma attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī "Uzņēmuma attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) uzņēmums ir paredzējis pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

2) uzņēmumam ir iespējams pabeigt šo aktīvu objektu, un tam ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

3) uzņēmums spēj uzskatāmi parādīt (nodemonstrēt), kādi ekonomiskie labumi no šā aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē;

4) uzņēmums spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

19. pants

(1) Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu noteikta veida saistības, kuras attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms.

(2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un tos nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Pielikumā sniedz detalizētu informāciju par izveidoto uzkrājumu posteņiem, norādot ikviena uzkrājuma veidošanas pamatojumu, apjomu pārskata gada sākumā un beigās, uzkrājumu summas palielinājumu vai samazinājumu, paskaidrojot iemeslu un izmantotās vērtēšanas metodes.

(3) Postenī "Citi uzkrājumi" ietvertās summas pielikumā parāda sadalījumā pa uzkrājumu veidiem un sniedz šā panta otrajā daļā norādīto informāciju.

(4) Neatkarīgi no rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma uz uzkrājumiem nav attiecināmas izmaksas, kas radušās pārskata gadā, ja šo izmaksu apjoms vai maksājuma datums gada pārskata sastādīšanas laikā ir precīzi zināms.

(16.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2001., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

20. pants

Postenī "Pārskata gada nesadalītā peļņa" parāda summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norādītajai summai. Dalībnieku pilnsapulces noteikto peļņas sadali vai zaudējumu segšanu parāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" pārskata gada sākumā norādīto summu.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

20.1 pants

(1) Atliktā nodokļa saistību summas (ja tādas ir) norāda bilancē ilgtermiņa kreditoru un īstermiņa kreditoru sastāvā, pievienojot jaunu posteni "Atliktā nodokļa saistības", bet atliktā nodokļa aktīvu summas (ja tādas ir) — apgrozāmo līdzekļu (posteņu grupa "Debitori") un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā, pievienojot jaunu posteni "Atliktā nodokļa aktīvi".

(2) Ar atliktā nodokļa saistībām un atliktā nodokļa aktīviem saistītos ieņēmumus un izmaksas (ja tādas ir) norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pievienojot jaunu attiecīgi nosauktu posteni kārtas numuru secībā pēc posteņa "Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu".

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

20.2 pants

Uzņēmumi, kuri izvēlas novērtēt ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus un pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, pamatojoties uz patieso vērtību, tos norāda atsevišķi, bilances aktīvā iekļaujot jaunus attiecīgi nosauktus posteņus.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

4.nodaļa
ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶIEM POSTEŅIEM
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

21. pants

Neto apgrozījums ir ieņēmumi no uzņēmuma pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

22. pants

(1) Šā likuma 12. un 14.panta postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

(2) Šā likuma 12. un 14.panta posteņos "Pārdošanas izmaksas" un "Administrācijas izmaksas" iekļauj ar tām saistītās personāla izmaksas, materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu summas un citas ar tām saistītās izmaksas.

(3) Posteņos "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" un "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" iekļauj attiecīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības rezultātā vai ir ar to saistītas, vai izriet tieši no tās.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

23. pants

(1) Ieņēmumi un izdevumi, kas rodas tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no uzņēmumam parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, ir jāparāda posteņos "Ārkārtas ieņēmumi" un "Ārkārtas izmaksas".

(2) Parastās darbības ir jebkuras darbības, ko uzņēmums veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tādas darbības, kas sekmē uzņēmuma saimniecisko darbību vai ir radušās saistībā ar šādām darbībām, vai tieši izriet no tām.

(3) Ārkārtas ieņēmumu un izmaksu apjoms un veidi ir jāpaskaidro pielikumā, izņemot gadījumus, kad to apjomam nav būtiskas nozīmes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

24. pants

(1) Uzņēmumi, kuri bilances datumā nepārsniedz divu šā panta otrajā daļā minēto kritēriju ietvarus, drīkst izveidot peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas noteiktajā formā posteni "Bruto peļņa" vai "Bruto zaudējumi", tajā apvienojot:

11.pantā — 1.—5.posteni;

12.pantā — 1.—3. un 6.posteni;

13.pantā — 1. un 2. izmaksu posteni un 1.—4.ieņēmumu posteni;

14.pantā — 1. izmaksu posteni un 1.—2.ieņēmumu posteni.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji ir:

1) bilances kopsumma — 1 000 000 latu;

2) neto apgrozījums — 2 400 000 latu;

3) pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 250.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā bilances kopsumma ir šā likuma 10.pantā norādītā aktīva posteņu kopsumma. Vidējais darbinieku skaits aprēķināms, saskaitot uzņēmumā strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

(4) Iespēja piemērot šā panta pirmajā daļā minētos atvieglojumus zūd, ja uzņēmums bilances datumā ir pārsniedzis divus šā panta otrās daļas 1.—3.punktā minētos ierobežojumus, taču tikai tad, ja tas atkārtojies divus gadus pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999. un 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

5.nodaļa
NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

25. pants

(1) Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem:

1) jāpieņem, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;

2) jāizmanto tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;

3) novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa;

b) jāņem vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un dienu, kad gada pārskatu paraksta šā likuma 61.panta otrajā daļā minētā persona vai pārvaldes institūcija;

c) jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;

5) aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;

7) jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu. Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri būtiski nemaina gada pārskatu, bet padara to pārāk detalizētu. Šajā gadījumā bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā naudas plūsmas pārskatā un pašu kapitāla izmaiņu pārskatā norādāmi apvienoti posteņi, bet to detalizējums sniedzams pielikumā;

8) uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

(2) Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā panta pirmajā daļā minētajiem grāmatvedības principiem. Jebkura šāda atkāpšanās jāpaskaidro pielikumā, norādot, kā tā ietekmēs uzņēmuma līdzekļus un saistības, finansiālo stāvokli un finanšu rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

26. pants

(1) Ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

(2) Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Pirkšanas cena ir naudā vai tās ekvivalentos samaksātā summa vai aktīva iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu.

(4) Pamatlīdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par periodu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā var iekļaut jaunizveidotā objekta pašizmaksā. Šādā gadījumā pielikumā sniedz ziņas par pamatlīdzekļu sastāvā iekļauto procentu apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 22.03.2001. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

27. pants

Tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā. Zemes gabala sākotnējo vērtību nedrīkst pakļaut norakstīšanai (amortizācijai).

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

28. pants

(1) Ja ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtība bilances datumā ir zemāka par to vērtību, kāda aprēķināta saskaņā ar šā likuma 26. un 27.panta nosacījumiem, un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, attiecīgais objekts vērtējams atbilstoši zemākajai vērtībai.

(2) Ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem arī var piemērot vērtības samazināšanu, tos novērtējot atbilstoši zemākajai vērtībai bilances datumā.

(3) Objekta novērtēšanu atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem var pārtraukt, ja vērtības samazināšanai vairs nav pamata.

(4) Vērtības samazināšana atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem un grozījumi atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem pietiekami pamatoti un detalizēti jāparāda gada pārskata pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

29. pants

(1) Ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs. Pamatlīdzekļu nolietojums un ieguldījumu vērtības samazināšanās katru gadu jāaprēķina atbilstoši iegrāmatotajai attiecīgā gada vērtībai un tādās pašās summās jāiegrāmato peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(2) Šādas pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums ir jāiegrāmato postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Ja pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtības samazinājumu, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas, šādu vērtības pieaugumu summā, kas nepārsniedz minētās izmaksas, ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kad tas konstatēts.

(3) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai to vairs neizmanto, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata.

(4) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina tikai šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs, izlietot sociālajai sfērai, labdarībai, ne arī citiem mērķiem.

(5) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(6) Piemērojot šā panta pirmo daļu, pielikumā par katru pārvērtēto bilances aktīva posteni norāda pārvērtēšanas pamatojumu, kā arī novērtējuma starpību, salīdzinot šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto vērtību un atbilstoši šā likuma 26., 27. un 28.pantam noteikto vērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

30. pants

(1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu.

(2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā.

31. pants

(1) Krājumu iegādes vai ražošanas pašizmaksu var noteikt kā vidējo svērto cenu vai pēc metodes "Pirmais iekšā — pirmais ārā" (FIFO).

(2) Ja, lietojot šā panta pirmajā daļā norādītās metodes, izveidojas vērtība, kas būtiski atšķiras no tirgus cenas bilances datumā, starpība par katru attiecīgo krājuma posteni jāpaskaidro pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

32. pants

(1) Apgrozāmajiem līdzekļiem jāpiemēro tāds novērtējums, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši zemākajai tirgus cenai vai pašizmaksai.

(2) Krājumu atlikumus novērtē atbilstoši iegādes vai ražošanas pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Īpašos gadījumos — ja krājumu vienības ir bojātas, daļēji vai pilnīgi novecojušas vai nozīmīgi palielinās to ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas — attiecīgās krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

33. pants

(Izslēgts ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

34. pants

(Izslēgts ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

35. pants

(1) Izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 10.panta iedaļas "I. Nemateriālie ieguldījumi" 1.—4.postenī minēto nemateriālo ieguldījumu izveidošanu, ir sistemātiski jānoraksta lietderīgās lietošanas laikā.

(2) Iegādāto nemateriālo ieguldījumu sastāvs ir dokumentāri jāpamato, un iegādes izdevumus nedrīkst norakstīt izmaksās tūlīt pēc to iegādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

36. pants

(1) Ja atmaksājamā aizņēmuma summa ir lielāka par saņemto summu, starpība jāuzrāda atsevišķi bilances aktīvā vai pielikumā.

(2) Šī starpības summa pakāpeniski, to saprātīgi sadalot pa gadiem, jānoraksta izmaksās. Tai jābūt pilnīgi norakstītai ne vēlāk kā līdz parāda atmaksāšanas termiņam.

37. pants

(1) Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai jāiekļauj zaudējumos.

(2) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(3) Uzņēmuma pašu kapitāls bilancē jāparāda pa sastāvdaļām.

(4) Ilgtermiņa kreditoru parādu posteņos ietver tās saistību summas, kuru maksāšanas termiņš iestājas vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām un kuras radušās, lai finansētu ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus vai lai segtu saistības, un kuras nav ietveramas īstermiņa kreditoru posteņos.

(5) Īstermiņa kreditoru posteņos ietver summas, kuras nomaksājamas tuvāko 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, un citas saistības, kas rodas uzņēmuma parastajā darbības ciklā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

38. pants

Ja uzņēmums akcijas vai daļas pārdevis par summu, kas ir lielāka par to nominālvērtību, starpība jāparāda bilances pasīva iedaļās "Pašu kapitāls" īpašā postenī "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums". Ja akcijas vai daļas pārdotas par summu, kas ir mazāka par to nominālvērtību, starpība jāparāda šajā pašā postenī kā negatīvs skaitlis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

39. pants

(Izslēgts ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

6.nodaļa
NOTEIKUMI PAR PIELIKUMA SATURU

40. pants

Gada pārskata pielikumā ar skaitļiem, tekstā un tabulās sniedz šā likuma 5., 6., 7., 9., 16., 17., 19., 23., 25., 26., 28., 29., 31., 36. un 37.pantā pieprasītos skaidrojumus, salīdzinājumus, detalizācijas un pamatojumus, kā arī šā likuma 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 54., 55.4 un 55.7pantā noteikto informāciju.

(16.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

41. pants

Pielikumā jāsniedz informācija par metodēm, kuras lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā, kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina metodēm. Ja kāda summa gada pārskatā no ārvalstu valūtas ir pārrēķināta Latvijas Republikas naudas vienībās, šāds pārrēķins ir jāpamato.

42. pants

(1) Pielikumā norāda koncerna meitas uzņēmumu un asociēto uzņēmumu nosaukumu un juridisko adresi, uzņēmumu līdzdalības daļu procentos šo uzņēmumu pamatkapitālā, kā arī šo uzņēmumu pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apjomu atbilstoši katra šā uzņēmuma pēdējam apstiprinātajam gada pārskatam. Šo informāciju var nesniegt, ja tā ir nenozīmīga šā likuma 4.panta trešajā daļā noteikto prasību īstenošanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā pieprasīto informāciju var nesniegt, ja tā varētu nopietni kaitēt attiecīgajam uzņēmumam. Šādas informācijās nesniegšana šā iemesla dēļ pielikumā ir jāpiemin.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apjomu var neparādīt, ja attiecīgais uzņēmums nepublicē savu gada pārskatu un ja līdzdalības daļa tajā ir mazāka par 50 procentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

43. pants

Ja uzņēmuma kapitāls sastāv no vairāku veidu akcijām vai daļām, pārskatā jānorāda katra veida akciju un daļu skaits un to nominālvērtība. Akciju sabiedrībām akciju skaits un to nominālvērtība jānorāda vienmēr.

44. pants

Ja uzņēmums ir izdarījis aizņēmumu, kuru var pārvērst akcijās, jāuzrāda katra šāda aizņēmuma nomaksājamā summa, apmaiņas kurss un termiņi, kādos tas konvertējams uzņēmuma kapitālā. Ja aizņēmums saņemts pret obligācijām vai citiem parāda dokumentiem ar procentu saņemšanas tiesībām, jāuzrāda katra šāda aizņēmuma nomaksājamā summa un noteiktā procentu likme.

45. pants

(1) Katrā bilances parādu postenī jāsniedz informācija par to daļu, kas jāmaksā ilgāk nekā piecus gadus pēc bilances datuma.

(2) Ja uzņēmuma aktīvi ir ieķīlāti vai apgrūtināti ar kādu citu aizņēmuma atmaksāšanas drošību, tas jāuzrāda kopā ar informāciju par ķīlas un kāda cita garantijas aizņēmuma atmaksāšanas drošības nosacījumiem un ieķīlātā objekta bilances vērtību. Kopējais apgrūtinājums meitas uzņēmumiem un kopējais apgrūtinājums pārējiem koncerna uzņēmumiem jāparāda atsevišķi pielikumā.

(3) Ir jāparāda vecuma pensiju, galvojumu un garantiju saistību, diskontēto vekseļu un pārējo bilancē neatspoguļoto finansiālo saistību kopējais apjoms. Ja uzņēmums ir noslēdzis nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tā darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības ir jāmin īpaši. Saistības pret mātes uzņēmumu un pret meitas uzņēmumiem jāparāda atsevišķi.

(4) Uzņēmuma vai tā mātes uzņēmuma īpašniekiem, valdes, padomes un vadības locekļiem izsniegto aizņēmumu, ķīlu vai garantiju summas jāuzrāda katrai kategorijai atsevišķi kopā ar informāciju par procentu likmi, svarīgākajiem nosacījumiem un atmaksājamām summām.

(5) Aizdevumu un ķīlu summas, galvojumi vai garantijas, kas izsniegtas vai dotas uzņēmuma dalībniekiem, izņemot mātes uzņēmumu un mātes uzņēmuma dalībniekus, jāuzrāda atsevišķi, norādot atmaksājamās summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

46. pants

(1) Ja uzņēmuma nekustamajam īpašumam ir noteikta kadastrālā vērtība, tā jānorāda pielikumā.

(2) Ja nav izmantota šā likuma 55.1pantā paredzētā izvēles iespēja finanšu instrumentiem piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, pielikumā sniedz skaidrojumu par atvasināto finanšu instrumentu apmēru un būtību sadalījumā pa šo instrumentu grupām, norādot bilances vērtību un patieso vērtību, ja to var noteikt ar kādu no šā likuma 55.2panta pirmajā daļā minētajām metodēm.

(3) Ja nav izmantota šā likuma 28.panta otrajā daļā paredzētā izvēles iespēja piemērot vērtības samazināšanu šā likuma 55.1panta ceturtajā daļā minētajiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru patiesā vērtība ir mazāka par bilances vērtību, pielikumā sniedz informāciju par atsevišķu aktīvu vai aktīvu grupu bilances vērtību un patieso vērtību, paskaidrojot, kādēļ netiek piemērota vērtības samazināšana, un norādot faktus, kas liecina, ka vērtības pazemināšanās ir īslaicīga un radusies pārejošu apstākļu dēļ.

(16.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

47. pants

Ja postenis "Nepabeigtie pasūtījumi" ietver daļu no sagaidāmās peļņas par darbiem, kas nav pabeigti līdz pārskata gada beigām, tā jāuzrāda kopā ar izmantotajām novērtēšanas metodēm.

48. pants

(1) Peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīto neto apgrozījumu pielikumā parāda sadalījumā pa pamatdarbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, ja uzņēmuma pamatdarbības (produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas) veidi un ģeogrāfiskie tirgi būtiski atšķiras.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz uzņēmumiem, kas var lietot peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas nosacījumiem. Citi uzņēmumi var šos nosacījumus nepildīt, ja tas nopietni kaitē minēto uzņēmumu interesēm, taču tādā gadījumā tas jānorāda pielikumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

49. pants

(1) Pielikumā sniedz informāciju par pārskata gadā samaksātām nodokļu un nodevu summām sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem un piešķirtajām atlaidēm — par katru nodokli atsevišķi, norādot dokumentus, kas apstiprina tiesības uz šādiem atvieglojumiem un atlaidēm.

(2) Detalizēti pa nodokļu un nodevu veidiem parāda debitoru vai kreditoru sastāvā ietvertās nodokļu un nodevu saistību summas, aprēķinātās nokavējuma naudas, soda naudas un citas valsts budžetam vai pašvaldību budžetiem maksājamās vai pārmaksātās summas, tās attiecīgi saskaņojot ar nodokļu administrāciju.

(3) Pārskata gadā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas attiecas uz ārkārtas ieņēmumu un izmaksu starpību, parāda atsevišķi.

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

50. pants

(1) Jāsniedz informācija par nodarbināto personu vidējo skaitu pārskata gadā. Personāla izmaksas jādetalizē tā, kā tas prasīts šā likuma 11.panta 6.postenī un 13.panta izmaksu 3.postenī.

(2) Uzņēmuma vadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsummu parāda sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (piemēram, padomes, valdes, direkcijas vai administrācijas locekļi, rīkotājdirektori). Tas pats attiecas uz pensijām un līdzīgām saistībām pret bijušajiem pārvaldes institūciju locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

51. pants

(1) Par uzņēmuma paša akciju vai daļu kopumu ir jāsniedz šādas ziņas:

1) akciju vai daļu skaits un to nominālvērtības kopsumma, kā arī šīs kopsummas īpatsvars uzņēmuma kapitālā;

2) pārskata gadā atpirkto vai pārdoto akciju vai daļu skaits, to nominālvērtība un īpatsvars procentos uzņēmuma kapitālā, atpirkšanas vai pārdošanas kopsumma;

3) iemesls uzņēmuma paša akciju un daļu iegādei pārskata gadā.

(2) Informācija, kas minēta šā panta 1.punktā, jāuzrāda atsevišķi tām akcijām un daļām, kas iegūtas īpašumā, un tām, kas iegūtas kā ķīla.

52. pants

(1) Ja pārskata gadā meitas uzņēmums ir iegādājies vai pārdevis mātes uzņēmuma akcijas vai daļas, mātes uzņēmumam ir jāsniedz informācija par šo akciju vai daļu nominālvērtību un tās īpatsvaru mātes uzņēmuma kapitālā, kā arī jānorāda pirkšanas un pārdošanas summas.

(2) Informācija, kas minēta šā panta pirmajā daļā, jāuzrāda atsevišķi tām akcijām un daļām, kas iegūtas īpašumā, un tām, kas iegūtas kā ķīla.

53. pants

(Izslēgts ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

54. pants

(1) Uzņēmumi, kas bilances datumā nepārsniedz divus no šā panta otrās daļas kritērijiem, drīkst gadskārtējos aprēķinos nesniegt informāciju, kas minēta šā likuma 44.pantā, 45.panta pirmajā un otrajā daļā, 49.panta trešajā daļā un 52.pantā. Tomēr ir jāparāda tā uzņēmuma parāda daļa, kas jāatmaksā ilgāk nekā piecu gadu laikā pēc bilances datuma, un uzņēmuma hipotēku kopējais apjoms.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji ir:

1) bilances kopsumma — 100 000 latu;

2) neto apgrozījums — 200 000 latu;

3) pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 25.

(3) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(4) Bilances kopsumma atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām veidojas no šā likuma 10.pantā norādītās visu aktīva posteņu kopsummas. Vidējais darbinieku skaits aprēķināms, saskaitot uzņēmumā strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

(5) Ja uzņēmums bilances datumā pārsniedz vai beidz pārsniegt divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, tas ietekmē šā panta pirmās daļas nosacījumu piemērošanu tikai tad, ja atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas.

(6) (Izslēgta ar 20.11.2003. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999., 22.03.2001. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

7.nodaļa
VADĪBAS ZIŅOJUMS

(Nodaļas nosaukums 16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

55. pants

(1) Vadības ziņojumā, pamatojoties uz finanšu pārskata analīzi, ietver skaidru informāciju par uzņēmuma attīstību un tā pašreizējo finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem uzņēmums saskāries un kuri ietekmējuši tā finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā. Uzņēmumi, kuru rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, vadības ziņojumā papildus sniedz informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi, ja tas ir būtiski uzņēmuma aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai.

(2) Vadības ziņojumā jāsniedz arī norādījumi par:

1) jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata gada beigām;

2) turpmāko uzņēmuma attīstību;

3) pētniecības darbiem un attīstības pasākumiem, ja tādi ir;

4) uzņēmuma filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs;

5) finanšu instrumentu izmantošanu un, ja tas ir būtiski uzņēmuma aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai, arī par finanšu riska vadības mērķiem un politiku, par pieņemto riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un par uzņēmuma pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.

(3) Vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par uzņēmuma peļņas izlietošanu vai tā zaudējumu segšanu.

(4) Mātes uzņēmuma vadības ziņojumā jāietver informācija par koncerna kopējiem rādītājiem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu.

(5) Ja uzņēmuma vadība uzskata, ka bez tādiem īpašiem priekšnosacījumiem kā parādu norakstīšana vai papildu kapitāla ieguldījumi nav iespējams turpināt uzņēmuma darbību, par to sīks paskaidrojums ir jāsniedz vadības ziņojumā.

(6) (Izslēgta ar 20.11.2003. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

7.1 nodaļa
NOVĒRTĒŠANA PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ

(Nodaļa 20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

55.1 pants

(1) Atkāpjoties no šā likuma 26., 28., 29., 30., 32. un 36.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) drīkst novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievēroti šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietvertie nosacījumi.

(2) Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un saskaņā ar kuriem abām pusēm ir tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, šā likuma izpratnē ir atvasināti finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, kad ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) līgums ir noslēgts saskaņā ar uzņēmuma plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma, pārdošanas vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

2) līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šīs daļas 1.punktā minētajām vajadzībām;

3) līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.

(3) Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātiem finanšu instrumentiem.

(4) Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus:

1) līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasināti finanšu instrumenti;

2) aizdevumus un prasījumus, kas netiek turēti tirdzniecībai;

3) līdzdalību koncerna meitas uzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopīgi pārvaldītu uzņēmumu kapitālā, uzņēmuma emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kuri nav tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai pārdošanai pieejami finanšu aktīvi vai kuriem nav aktīvā tirgū kotētas tirgus cenas un kuru patieso vērtību nav iespējams ticami noteikt.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar uzņēmumā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu.

55.2 pants

(1) Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā šā likuma 55.1pantā minētajos gadījumos jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1) finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū, — pamatojoties uz tirgus cenu. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var veidot, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

2) finanšu instrumentiem, kuriem nav iespējams noteikt tirgus cenu, — pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes, ja aprēķinātā vērtība pieņemami atspoguļo šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.

(2) Finanšu instrumentus, kuru patieso vērtību nevar ticami noteikt ar šā panta pirmajā daļā minētajām metodēm, novērtē šā likuma 26., 28., 30., 32. un 36.pantā noteiktajā kārtībā.

55.3 pants

(1) Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 55.2panta pirmajā daļā noteiktajām metodēm, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot šādus gadījumus:

1) finanšu instruments ir kvalificēts kā riska ierobežošanas instruments, un saskaņā ar uzņēmumā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu ir paredzēts dažas (vai visas) šā instrumenta vērtības izmaiņas neatspoguļot peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

2) finanšu instrumenta vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa maiņas saistībā ar uzņēmuma naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esoša uzņēmuma pamatkapitālā. Abos minētajos gadījumos finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas parāda bilances postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

(2) Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ja šie aktīvi nav atvasināti finanšu instrumenti, uzņēmums pēc izvēles iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai parāda bilances postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

(3) Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kas parādīta bilances postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pašā periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments tiek pārdots, dzēsts vai citā veidā atsavināts vai arī kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.

55.4 pants

Ja finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā, pielikumā iekļauj šādu informāciju:

1) nozīmīgākie pieņēmumi, uz kuriem pamatojas izmantoto novērtēšanas modeļu un metožu izvēle, ja šo instrumentu patiesā vērtība noteikta saskaņā ar šā likuma 55.2panta pirmās daļas 2.punktu;

2) finanšu instrumentu patiesā vērtība un šīs vērtības izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve", sadalījumā pa šādām finanšu aktīvu kategorijām:

a) aizdevumi un prasījumi,

b) līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi,

c) pārdošanai pieejami finanšu aktīvi,

d) tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības;

3) sadalījumā pa atvasināto finanšu instrumentu grupām — skaidrojums par šiem instrumentiem, norādot kopsummu, kā arī informāciju par būtiskiem noteikumiem un nosacījumiem, kas varētu ietekmēt nākotnē gaidāmo naudas plūsmas apjomu, rašanās laiku un noteiktību;

4) tabula, kas parāda bilances posteņa "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" izmaiņas pārskata gadā.

55.5 pants

(1) Atkāpjoties no šā likuma 27., 28. un 29.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, ieguldījuma īpašumus pēc to sākotnējās uzskaites izmaksās atļauts novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1) visiem ieguldījuma īpašumu objektiem ir pastāvīgi pieejamas cenas aktīvajā tirgū par līdzīgiem ieguldījuma īpašuma objektiem tajā pašā atrašanās vietā vai stāvoklī vai saskaņā ar līdzīgiem nomas vai citiem līgumiem (ja tādi noslēgti);

2) visiem ieguldījuma īpašumu objektiem patieso vērtību nosaka, atsevišķi novērtējot katru zemes gabalu, ēku vai tās daļu. Vērtību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

(2) Atkāpjoties no šā likuma 26., 27., 28., 29., 30. un 32.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, bioloģiskos aktīvus sākotnējā uzskaitē un turpmāk atļauts novērtēt patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas (piemēram, komisijas maksas, maksājumi preču biržām, ar norēķiniem saistītie nodokļi un nodevas), ja tiek ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1) bioloģisko aktīvu objektam ir aktīvs tirgus un pastāvīgi pieejamas tirgus cenas;

2) bioloģisko aktīvu objektam iespējams ar citām atzītām metodēm noteikt ticamu patieso vērtību tā pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī.

(3) Atkāpjoties no šā likuma 27., 28. un 29.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, kamēr tie atbilst to klasifikācijas kritērijiem, atļauts novērtēt zemākajā no vērtībām, salīdzinot šo aktīvu uzskaites vērtību un patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas. Ja fakti vai notikumi norāda uz pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazināšanos, veic vērtības samazināšanās pārbaudi un nosaka zaudējumus, kurus radījusi šo ieguldījumu vērtības samazināšanās.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

55.6 pants

Amortizācijai nepakļauj ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, kurus uzņēmums novērtē, pamatojoties uz patieso vērtību. Šo aktīvu vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu attiecīgi patiesajā vērtībā vai patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai veicot vērtības samazināšanās pārbaudi, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

55.7 pants

(1) Ja ieguldījuma īpašumi, bioloģiskie aktīvi vai pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir novērtēti attiecīgi patiesajā vērtībā vai patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, pielikumā atsevišķi par katru minēto posteņu grupu iekļauj vismaz šādu informāciju:

1) posteņu grupā iekļauto aktīvu apraksts;

2) metodes, kuras piemēro, un nozīmīgākie pieņēmumi, uz kuriem pamatojas, lai noteiktu šo aktīvu patieso vērtību;

3) bilances vērtība atbilstoši iepriekšējā gada bilancei;

4) palielinājumi (ja tādi ir) pārskata gadā, atsevišķi norādot tos palielinājumus, kuri radušies no iegādēm;

5) atsavināšanas (ja tādas ir) pārskata gadā;

6) peļņa vai zaudējumi no vērtības korekcijām pārskata gadā;

7) jebkura pārvietošana (ja tāda ir) uz citām posteņu grupām pārskata gadā.

(2) Par pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, papildus sniedz šādas ziņas:

1) paredzētais šo ieguldījumu atsavināšanas laiks un atsavināšanas noteikumi;

2) ja ir iedalījums struktūrvienībās (pamatdarbības veids, filiāle vai cita skaidri atšķirama uzņēmuma sastāvdaļa), — struktūrvienība, uz kuru šī informācija attiecas.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

8.nodaļa
KONCERNA GADA PĀRSKATS

(Izslēgta ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

9.nodaļa
UZŅĒMUMA GADA PĀRSKATA NOFORMĒŠANA UN PARAKSTĪŠANA

61. pants

(1) Uzņēmuma gada pārskatā norāda šādas ziņas:

1) uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;

2) individuālajam uzņēmumam, zemnieka un zvejnieka saimniecībai — arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) individuālajam komersantam — arī komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

4) personālsabiedrībai — arī tās veids, personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) kapitālsabiedrībai — arī tās veids, izpildinstitūcijas locekļu, padomes locekļu (ja ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem atbrīvotas;

6) kooperatīvajai sabiedrībai — arī tās veids, valdes locekļu un padomes locekļu (ja ir izveidota padome) vārds, uzvārds un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem atbrīvotas.

(2) Uzņēmuma gada pārskatu paraksta:

1) individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības gada pārskatu — īpašnieks vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību;

2) individuālā komersanta gada pārskatu — komersants vai cita persona, kurai ir notariāli apliecināts pilnvarojums parakstīt šo pārskatu;

3) personālsabiedrības gada pārskatu — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;

4) kapitālsabiedrības gada pārskatu — valde;

5) kooperatīvās sabiedrības gada pārskatu — valde.

(3) Ja personālsabiedrības biedrs, kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai izvirza iebildumus, viņš savu atšķirīgo viedokli norāda īpašā piezīmē.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

10.nodaļa
PĀRSKATU UN VADĪBAS ZIŅOJUMU PĀRBAUDE UN PUBLICĒŠANA

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

62. pants

(1) Ja kapitālsabiedrības rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, tās sagatavoto gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem".

(2) (Izslēgta ar 16.12.1999. likumu.)

(3) Ja kapitālsabiedrības gada pārskatā pēc tam, kad zvērināts revidents to ir pārbaudījis, izdarīti kādi grozījumi, zvērinātam revidentam pārskats no jauna jāpārbauda tieši attiecībā uz izdarītajiem grozījumiem. Šāda atkārtota pārbaude jāpiemin zvērināta revidenta atzinumā par gada pārskata pārbaudīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 12.02.1998., 16.12.1999., 22.03.2001., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

63. pants

(1) Gada pārskata pārbaudei ir jāaptver arī grāmatvedības pārbaude, lai noskaidrotu, vai uzskaite uzņēmumā atbilst grāmatvedības pamatnoteikumiem. Pārbaudē arī jānoskaidro, vai ir ievērotas likuma prasības un uzņēmuma statūtu noteikumi.

(2) Kapitālsabiedrības likumīgie pārstāvji iesniedz zvērinātam revidentam gada pārskatu tūlīt pēc tā sastādīšanas.

(3) Zvērināts revidents drīkst pieprasīt no kapitālsabiedrības likumīgajiem pārstāvjiem visas ziņas un paskaidrojumus, kas vajadzīgi rūpīgai pārbaudei. Ja tas nepieciešams, šādu informāciju viņš var pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas.

(4) Ne zvērināts revidents, ne viņa palīgi nedrīkst izpaust pārbaudes gaitā uzzinātos uzņēmuma komercnoslēpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 22.03.2001., 20.11.2003. un 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

64. pants

Par veiktās pārbaudes rezultātiem zvērināts revidents sagatavo revidenta ziņojumu atbilstoši likuma "Par zvērinātiem revidentiem" prasībām.

(22.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2001.)

65. pants

(Izslēgts ar 16.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

66. pants

(1) Uzņēmums ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet uzņēmums, kura darbības apjoms pārsniedz šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz (nosūta pa pastu vai ar kurjeru) Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc uzņēmuma atrašanās vietas un Uzņēmumu reģistram pārbaudīta gada pārskata, kā arī zvērināta revidenta atzinuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts. Minētos dokumentus var iesniegt elektroniskā veidā, pievienojot rakstveida apliecinājumu par to atbilstību dokumentu oriģināliem. Uzņēmums ir atbildīgs par to, lai pa pastu vai ar kurjeru nosūtītie vai elektroniskā veidā iesniegtie dokumenti tiktu saņemti.

(2) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šā likuma 54.panta noteikumi, var vadības ziņojumu neiesniegt. Šādā gadījumā iesniedzams apstiprināts akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīts pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu.

(3) Uzņēmumam, kas ievēro šā panta otrās daļas vai 54.panta noteikumus, iesniegtajam gada pārskatam jāpievieno uzņēmuma valdes parakstīts paskaidrojums, ka 54.panta otrās, ceturtās un piektās daļas noteikumi ir izpildīti. Šis paskaidrojums jāapliecina uzņēmuma revidentam.

(4) Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc pārskata gada beigām uzņēmumi, kuru darbības apjoms pārsniedz šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, par saviem līdzekļiem iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" gada pārskata un zvērināta revidenta atzinuma norakstu.

(5) Uzņēmumu reģistrā saņemtie gada pārskatu un zvērinātu revidentu atzinumu noraksti, kā arī šā panta otrajā daļā minēto pilnsapulces protokolu noraksti glabājami uzņēmuma reģistrācijas lietā, un tiem ir jābūt publiski pieejamiem, lai ikviens, samaksājis valsts nodevu, ar tiem var iepazīties.

(6) (Izslēgta ar 06.11.1996. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 16.12.1999., 22.03.2001. un 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

67. pants

(1) Ja uzņēmuma gada pārskatu publicē pilnībā, tam jābūt tādā formā un redakcijā, kādā tas tika revidēts. Ja saskaņā ar šā likuma 62.panta prasībām gada pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents, gada pārskatu publicē kopā ar zvērināta revidenta ziņojuma pilnu tekstu.

(2) Ja uzņēmuma gada pārskatu nepublicē pilnībā, skaidri norāda, ka tas publicēts saīsināts un pilnībā ir pieejams Uzņēmumu reģistrā. Šajā gadījumā publicē nevis zvērināta revidenta ziņojuma pilnu tekstu, bet gan zvērināta revidenta sagatavotu publicētajam informācijas apjomam atbilstošu saīsinātu revidenta ziņojumu. Tajā informē par to, vai zvērināta revidenta ziņojumā sniegts atzinums bez iebildēm, atzinums ar iebildēm vai negatīvs atzinums vai arī ietverts atteikums sniegt atzinumu vai norādījums uz apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

68. pants

Ja uzņēmuma vadība neiesūta dokumentus saskaņā ar šā likuma 66.panta un 67.panta pirmās daļas prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona uzliek naudas sodu likumā noteiktajā kārtībā.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)

Pārejas noteikumi

(16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

1. Ar šo likumu izdarītie grozījumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 1999.pārskata gadu, izņemot grozījumus likuma 10.pantā attiecībā uz īstermiņa kreditoriem un ilgtermiņa kreditoriem un grozījumus likuma 17.panta trešajā daļā, kas piemērojami, sākot ar 2000.pārskata gadu.

2. Konsolidētie gada pārskati, sākot ar 1999.pārskata gadu, sagatavojami atbilstoši likumam "Par konsolidētajiem gada pārskatiem".

3. Likuma 1.panta trešā daļa attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām piemērojama, sākot ar 2005.pārskata gadu.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

4. Līdz dienai, kad spēkā stāsies attiecīgi grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām", ar terminu "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" saprot terminu "ieguldījumu sabiedrība".

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.728 "Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem un kārtību, kādā sagatavojami naudas plūsmas pārskati un pašu kapitāla izmaiņu pārskati", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1978.gada 25.jūlija Ceturtās direktīvas 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem;

2) Padomes 1983.gada 13.jūnija Septītās direktīvas 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54.panta 3.punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem;

3) Padomes 1984.gada 27.novembra direktīvas 84/569/EEK par direktīvā 78/660/EEK ECU izteikto summu pārskatīšanu;

4) Padomes 1989.gada 21.decembra Vienpadsmitās direktīvas 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti;

5) Padomes 1990.gada 8.novembra direktīvas 90/604/EEK, ar ko direktīvu 78/660/EEK par gada pārskatiem un direktīvu 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem groza saistībā ar atbrīvojumiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un saistībā ar pārskatu publicēšanu ECU;

6) Padomes 1990.gada 8.novembra direktīvas 90/605/EEK, ar ko attiecībā uz darbības jomu groza direktīvu 78/660/EEK par gada pārskatiem un direktīvu 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem;

7) Padomes 1994.gada 21.marta direktīvas 94/8/EK, ar ko direktīvu 78/660/EEK groza attiecībā uz ECU izteikto summu pārskatīšanu;

8) Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/60/EK, ar ko direktīvu 78/660/EEK groza attiecībā uz ECU izteiktajām summām;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/65/EK, ar ko direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem;

10) Padomes 2003.gada 13.maija direktīvas 2003/38/EK, ar kuru attiecībā uz eiro izteiktajām summām groza direktīvu 78/660/EEK, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 18.jūnija direktīvas 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
Rīgā 1992.gada 14.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 14.10.1992.Stājas spēkā: 01.01.1993.Zaudē spēku: 01.01.2016.Tēma:  KomerctiesībasPublicēts: "Ziņotājs", 44/45, 12.11.1992., "Diena", 205, 30.10.1992.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
66461
{"selected":{"value":"24.06.2005","content":"<font class='s-1'>24.06.2005.-21.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.06.2014","iso_value":"2014\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2014.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-13.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2013","iso_value":"2013\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-06.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.07.2012","iso_value":"2012\/07\/10","content":"<font class='s-1'>10.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-09.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.2010","iso_value":"2010\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.2010.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2010","iso_value":"2010\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2010.-02.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.03.2010","iso_value":"2010\/03\/25","content":"<font class='s-1'>25.03.2010.-13.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-24.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2009","iso_value":"2009\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","iso_value":"2008\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-14.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.06.2008","iso_value":"2008\/06\/25","content":"<font class='s-1'>25.06.2008.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-24.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.11.2006","iso_value":"2006\/11\/22","content":"<font class='s-1'>22.11.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.06.2005","iso_value":"2005\/06\/24","content":"<font class='s-1'>24.06.2005.-21.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.12.2003","iso_value":"2003\/12\/25","content":"<font class='s-1'>25.12.2003.-23.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.2001","iso_value":"2001\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.2001.-24.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2000","iso_value":"2000\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2000.-19.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.1998","iso_value":"1998\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.1998.-18.01.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.03.1998","iso_value":"1998\/03\/11","content":"<font class='s-1'>11.03.1998.-13.10.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.12.1996","iso_value":"1996\/12\/10","content":"<font class='s-1'>10.12.1996.-10.03.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.1996","iso_value":"1996\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.1996.-09.12.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.1995","iso_value":"1995\/03\/04","content":"<font class='s-1'>04.03.1995.-06.08.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1993","iso_value":"1993\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1993.-03.03.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
24.06.2005
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva