Ministru kabineta rīkojums Nr.496

Rīgā 2002.gada 11.septembrī (prot. Nr.35, 42.§)

Par Latvijas e-pārvaldes koncepciju

Akceptēt Latvijas e-pārvaldes koncepciju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

Akceptēta ar
Ministru kabineta
2002.gada 11.septembra
rīkojumu Nr.496

Latvijas e-pārvaldes koncepcija

Autortiesības

Nav pieļaujama dokumentā ietvertās informācijas satura pārveidošana, pārdošana, izmantošana atvasinātu darbu veidošanai.

Pievienojot norādi uz oriģinālo dokumentu, atļauta dokumentā ietvertās informācijas citēšana.

 Dokumenta izstrādes darba grupa:

Ingrīda Labucka - darba grupas vadītāja, tieslietu ministre

Māris Gulbis - darba grupas vadītājas vietnieks, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs

Andris Anspoks - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks

Uldis Dzenis - tieslietu ministres padomnieks

Signe Jantone - Uzņēmumu reģistra valsts notāre

Ints Kalniņš - tieslietu ministres padomnieks

Agnese Kveska - Valsts Kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

Ilgmārs Lustiks - Latvijas Vides aģentūras direktora vietnieks

Māris Ruķers - Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta vecākais referents

Jānis Ruško - Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs

Laima Saltuma - Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece

Lilija Stelpe - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomniece

Ralfs Unbedahts - Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis

Sintija Višņevska - Aizsardzības ministrijas

Plānu un NATO integrācijas departamenta ilgtermiņa stratēģijas un analīzes nodaļas vadītāja

Dzintars Zariņš - Ministru prezidenta ārštata padomnieks

Jānis Rītiņš - Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka vietnieks

Ivars Solovjovs - konsultants, Uzņēmējdarbības konsultāciju vadītājs, Arthur Andersen

Kontaktpersona:

Signe Jantone signe@ur.gov.lv 

Tirdzniecības zīmes

Visas tekstā izmantotās tirdzniecības zīmes pieder to īpašniekiem un ir izmantotas tikai kā atsauces. 

Kopsavilkums

1. Šis dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 12. decembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 58, 39.§, 4. punkts) un Ministru prezidenta 2001. gada 9. janvāra rīkojumu Nr.10 "Par darba grupu e-valdības koncepcijas projekta izstrādei" un ir ar minēto rīkojumu izveidotās darba grupas darba rezultāts.

2. E-pārvaldes koncepcija atspoguļo e-pārvaldes izveides pirmā posma - stratēģijas izstrādes - rezultātus. E-pārvaldes koncepcijas dokumenta mērķi ir šādi:

• Paust valdības nostāju (politiku) saistībā ar e-pārvaldes izveidi (valsts pārvaldes modernizēšanu) un apliecināt valdības gatavību īstenot izvirzītos uzdevumus;

• Noteikt e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizēšanas) stratēģiju (vīzija, mērķi, principi, stratēģiskās iniciatīvas, uzdevumi), kā arī sākotnējo rīcības plānu un tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus;

• Nodrošināt vienotu izpratni par e-pārvaldi valsts pārvaldē strādājošo vidū un visā sabiedrībā, kā arī veicināt sabiedrībā diskusiju par šo tēmu;

• Iniciēt konkrētus lēmumus par e-pārvaldes izveides projekta/programmas uzsākšanu, kā arī nepieciešamo finansu un organizatorisko resursu mobilizēšanu.

3. Konkrētie e-pārvaldes uzdevumu īstenošanai izmantotie tehniskie un organizatoriskie risinājumi, detalizēts darbu plāns, e-pārvaldes izveides izmaksu vērtējums tiks noteikti nākamajā e-pārvaldes izveides posmā (detalizēta rīcības plāna izstrāde).

4. Ņemot vērā to, ka gan valsts pārvaldes informatizācijas, gan arī organizatoriskās pilnveidošanas jautājumi ir jārisina vienotas valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas ietvaros, dokumenta joma (scope) ietver divus galvenos iztirzājamo jautājumu blokus:

• Valsts pārvaldes informatizācija - informācijas tehnoloģiju (IT) un Interneta izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanā;

• Valsts pārvaldes organizatoriskā pilnveidošana - valsts pārvaldes funkciju, procesu, struktūras, finansēšanas, kā arī personāla jautājumi.

5. Pateicoties straujajai informācijas tehnoloģiju (IT) un Interneta attīstībai pasaulē, pašreiz notiek revolucionāras izmaiņas visās sabiedrības jomās, tai skaitā valsts pārvaldē. Faktiski, valsts kā institūts atrodas objektīvu un nenovēršamu izmaiņu priekšā. Tās izriet ne tikai no IT pielietošanas pārvaldes procesu automatizācijā, bet gan galvenokārt pateicoties jaunu e-biznesam raksturīgu klientu apkalpošanas metožu izmantošanai, cilvēku zināšanu un aktivitātes pieaugumam, kā arī globalizācijas procesiem, kuru rezultātā mainās tradicionālie valsts funkciju veikšanas veidi.

6. Ņemot vērā pasaulē notiekošās globālās izmaiņas saistībā ar informācijas sabiedrības veidošanos, kā arī pašreizējās Latvijas valsts pārvaldes nepilnības,

Latvijas valdība par prioritāru uzdevumu (misiju) izvirza valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas īstenošanu, kas balstīta uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu valsts pārvaldē, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē.

7. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku un pārtikušu valsti, kuras viena no pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā.

8. Īstenojot valsts pārvaldes modernizāciju, konsekventi jāievēro šādas galvenās vērtības:

• Demokrātija;

• Tiesiskums;

• Cieņa pret personu;

• Taisnīgums;

• Atbildība;

• Inovācija.

9. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas vispārējie mērķi ir:

• Labāka pārvalde - sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

• Lētāka pārvalde - pārvaldes efektivitātes uzlabošana un izmaksu samazināšana;

• Demokrātiskāka pārvalde - sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldes darbā.

10. E-pārvaldes izveides konkrētie mērķi ir šādi:

• Pakāpeniska sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija laikā no 2002. līdz 2007. gadam:

- publiskās informācijas pieejamība Internetā sistemātiskā un integrētā veidā līdz 2002. gadam;

- 20 pamatpakalpojumi līdz 2004. gadam;

- visi pakalpojumi līdz 2007. gadam.

• E-demokrātijas mehānismu ieviešana - līdz 2006. gadam (vēlēšanas, referendumi, aptaujas un politiskā saziņa Internetā);

• Pakalpojumu integrēšana un pakārtošana atbilstoši klientu dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, kā arī elektroniskos sakaru līdzekļus - līdz 2005. gadam;

• Valsts pārvaldes iestāžu pārveidošana par klientu orientētām organizācijām, būtiski palielinot to darbības efektivitāti līdz 2005. gadam;

• Latvijas pārvaldes institūciju iekļaušanās Eiropas Savienības struktūrās un sadarbība ar citām valstīm līdz 2005. gadam.

11. E-pārvaldes izveide tiks veikta, balstoties uz šādiem mūsdienās vispārpieņemtiem principiem:

• Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē;

• Orientēšanās uz klientu/pilsoņu vajadzībām;

• Pakalpojumu integrācija (konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes;

• Pakalpojumu daudzkanālu, t.sk. elektroniska sniegšana;

• Vienādas iespējas visiem;

• Koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem un ārpakalpojumu izmantošana.

12. E-pārvaldes izveides programma kopā ar Interneta pieejamības nodrošināšanu, investīcijām cilvēkos un prasmēs, e-komercijas pielietojumu veicināšanu ir viena no nacionālās programmas e-Latvijas sastāvdaļām.

13. Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija un valsts pārvaldes iekšējo procesu un struktūras izmaiņas ir savā starpā nesaraujami saistīti jautājumi. Tāpēc e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ietver sevī abus šos aspektus. Šāda plaša e-pārvaldes programmas jomas definīcija nekādā gadījumā nenozīmē līdzšinējo valsts pārvaldes reformas pasākumu (Publiskās pārvaldes koncepcijas izstrāde, civildienesta veidošana, valsts iestādēs strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma jautājumu risināšana u.c.) pārtraukšanu. Drīzāk e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ir uzskatāma par zināma veida vienotu stratēģisku un organizatorisku satvaru šiem iepriekš savstarpēji nesaistītiem projektiem un pasākumiem, kas nodrošinātu to labāku savstarpēju koordināciju un vienotu ideoloģisku un metodoloģisku pieeju. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām ir attēlota zīmējumā.

 

 

14. Lai sasniegtu iepriekš noteiktos e-pārvaldes izveides mērķus, nepieciešams īstenot šādas uz attiecīgu valsts pārvaldes jomu pilnveidošanu vērstas stratēģiskās iniciatīvas:

• Valsts pārvaldes modernizācijas politiski - organizatorisko priekšnoteikumu radīšana;

• Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana);

• Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana;

• Daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā;

• Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija;

• Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija;

• Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana;

• Valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana un motivācija;

• Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana.

15. Atsevišķu iniciatīvu ietvaros tiks īstenoti konkrēti uzdevumi. Dokumentā ir nosaukti 35 e-pārvaldes programmas ietvaros risināmi uzdevumi. Katram no šiem uzdevumiem atbilst atsevišķs projekts (vai pat vairāki projekti), kuram tiks nozīmēta atbildīgā institūcija, izveidota projekta grupa (darba grupa), izstrādāts detalizēts rīcības plāns un apstiprināta projekta tāme. Pēc tam notiks šī uzdevuma īstenošana.

16. Koncentrēts, grafisks pārskats par e-pārvaldes izveides pamatnostādnēm un uzdevumiem ir attēlots t.s. stratēģijas kartē.

17. E-pārvaldes izveide ir uzdevums, kura izpilde prasīs 5-6 gadus, kā arī ievērojamus finansu un cilvēku resursus. E-pārvaldes izveide ir jāīsteno secīgi pa posmiem (sākot ar pilotprojektiem), demonstrējot konkrētus rezultātus ik pa 6-9 mēnešiem un koriģējot e-pārvaldes izveides uzdevumus, darba plānus un, iespējams, arī pamatnostādnes atkarībā no izpildīto darbu rezultātiem un pieredzes.

18. E-pārvaldes izveide ir jāorganizē kā organizatoriski, ideoloģiski un tehnoloģiski vienota, ilgtermiņa valsts programma, ko veido daudzi atsevišķi projekti.

19. Piedāvātā e-pārvaldes izveides programmas vadības struktūra ir attēlota zīmējumā.

20. Koncepcijā ir dots e-pārvaldes izveides īstermiņa darbu plāns. Būtiskākie tuvākā laika uzdevumi ir:

• Politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu un par uzsākšanas darbiem finansējuma nodrošināšanai;

• Programmas īstenošanas organizatorisko priekšnosacījumu nodrošināšana (t.sk. CEPVV izveide, e-ministra nozīmēšana);

• Konkurss par stratēģijas partnera (-u) izvēli;

• Detalizēta rīcības plāna izstrāde;

• Valsts nodrošināmo pakalpojumu noteikšana;

• E-likumdošanas izstrāde;

• Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana;

• Iestāžu WWW lapu sakārtošana, centrālais valdības portāls;

• Pilotprojektu realizācija:

- E-iepirkuma pilotprojekts Finansu ministrijā;

- Pilotprojekts Uzņēmumu reģistrā;

- Elektroniskas nodokļu deklarēšanas pilotprojekts;

- Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē.

21. Detalizētu e-pārvaldes programmas darbu plānu ir paredzēts izstrādāt turpmākajos darba posmos (rīcības plāna izstrāde).

22. Noteikt e-pārvaldes izveides kopējās izmaksas šajā e-pārvaldes izveides posmā nav iespējams, jo nevar precīzi izvērtēt programmas ietvaros īstenojamo projektu izmaksas. Daudzi no e-pārvaldes ietvaros veicamajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, vai arī ir ieplānota to veikšana nacionālās programmas "Informātika", e-Latvijas, kā arī citu valsts programmu ietvaros. Tāpēc šobrīd būtu svarīgi pieņemt lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tuvākā laika uzdevumu īstenošanai, kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros un kuri nepieciešami, lai uzsāktu sistemātisku e-pārvaldes programmas izstrādes un īstenošanas darbu (šeit norādītās summas ir jāuzskata par orientējošām, lēmumi par līdzekļu piešķiršanu šiem projektiem ir jāpieņem saskaņā ar noteikto budžeta plānošanas un investīciju projektu izskatīšanas kārtību):

• Centrālajai e-projektu vienības darbībai nepieciešamais finansējums (summa jāprecizē);

• E-pārvaldes detalizēta rīcības plāna izstrāde (ieskaitot sākotnējo valsts pakalpojumu un funkciju noteikšanu) (200 000 Ls);

• E-likumdošanas izstrāde (100 000 Ls);

• Valdības centrālā portāla izveide (100 000 Ls);

• Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē (200 000 Ls).

23. Detalizēts e-pārvaldes izveides programmas ietvaros finansējamo projektu un to izmaksu vērtējums tiks veikts e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes ietvaros nākamajā e-pārvaldes izveides posmā.

24. E-pārvaldes izveides galvenais stratēģiskais ieguvums ir Latvijas kā valsts konkurētspējas, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspējas un labklājības nodrošināšana informācijas laikmetā. Kā konkrētus stratēģiskos ieguvumus var minēt:

• Ērtāki, labāki un kvalitatīvāki sabiedriskie pakalpojumi;

• Uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāka vide;

• Valsts līdzekļu mērķtiecīgāka un efektīvāka izlietošana;

• Demokrātijas nostiprināšana un iedzīvotāju līdzdalības palielināšanās valsts pārvaldē;

• Atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana valsts institūciju darbā;

• Valsts pārvaldes kapacitātes nostiprināšana;

• Kvalificētāks, labāk motivēts personāls;

• E-komercijas veicināšana Latvijā.

25. Lai precīzi naudas izteiksmē novērtētu šos ekonomiskos ieguvumus, ir jāvar izmērīt attiecīgā pakalpojuma sniegšanas vai funkcijas nodrošināšanas pašizmaksa pirms un pēc konkrēta e-pārvaldes risinājuma ieviešanas. Tā kā pašreiz valsts pārvaldes darbības pašizmaksa (kā arī citu rādītāji) netiek mērīta un uzskaitīta, tad, diemžēl, šobrīd e-pārvaldes izveides ekonomisko ieguvumu novērtēšana nav iespējama. Nākotnē investīciju atdeves noteikšana un mērīšana ir jāveic atsevišķu projektu kontekstā. Šeit ir izmantojamas gan vispārpieņemtās izmaksu/ieguvumu analīzes (Costs and Benefits Analysis) metodes, gan arī detalizētāki izmaksu noteikšanas investīciju atdeves mērīšanas (Return of investment) modeļi.

26. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas sekmīgai īstenošanai būtiski nepieciešami šādi faktori (priekšnoteikumi):

• E-pārvaldes izveidei (valsts pārvaldes modernizācijai) ir jākļūst par nacionālo prioritāti, tikpat svarīgu uzdevumu kā iestāšanas Eiropas Savienībā un pievienošanās NATO;

• Jāizveido e-ministra amats un centralizēta (pie Ministru kabineta/Valsts kancelejas) un profesionāla projektu vadības un koordinācijas institūcija (šis ir tiešām sarežģīts un apjomīgs uzdevums);

• Jāievieš jauna ar pārvaldes uzlabošanas mērķiem saistīta investīciju pārvaldības un projektu vadības kārtība, kas nodrošinātu investīciju efektīvu izmantošanu, kā arī IT projektu sasaisti ar kopējiem pārvaldes uzlabošanas mērķiem;

• Vadošo politisko spēku vienprātība par valsts pārvaldes modernizācijas pamatnostādnēm;

• Sabiedrības izpratne un atbalsts valsts pārvaldes modernizācijas jautājumā;

• Interneta pieejamība (pašreizējais interneta izplatības līmenis Latvijā ir ļoti zems un, ja valdība neko nedarīs šajā virzienā, tas var kļūt par būtisku šķērsli e-pārvaldes izveidē);

• Uzticība elektroniskajiem dokumentiem un to reālas izmantošanas iespējamība (bez elektronisko dokumentu priekšrocībām tiem piemīt virkne trūkumu, kuri var kavēt to izmantošanu - publisko atslēgu infrastruktūras nepieejamība, cilvēku inerce un neticība, tiesu nesagatavotība utt.);

• Pasaules pieredzes izmantošana.

27. Svarīgākie tuvākajā perioda pieņemamie lēmumi izklāstītās koncepcijas īstenošanai:

• Politisks lēmums par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu;

• Lēmums par īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta izstrādātās Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģijas no 2001. līdz 2006. gadam un e-pārvaldes izveides programmas saskaņošanu (saskaņā ar šo koncepciju abi minētie pasākumi nav šķirami un ir veicami vienotas programmas ietvaros)

• E-ministra nozīmēšana un Centrālās e-projektu vadības vienības izveide;

• Finansējuma nodrošināšana (~600 000 Ls) tuvākā perioda uzdevumu īstenošanai (kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros);

• Lēmums par stratēģijas partnera (-u) piesaistīšanas principiem un kārtību, kā arī tā izvēle konkursa kārtībā;

• Pirmajā kārtā īstenojamie pilotprojekti.

 

Satura rādītājs

1. Ievads

1.1. Dokumenta nolūks un joma

1.2. Ierobežojumi

1.3. Izmantotie saīsinājumi un termini

2. Kāpēc e-pārvalde ir būtiska mums visiem?

2.1. Informācijas laikmets un valsts pārvalde

2.2. Kas ir e-pārvalde?

2.3. E-pārvaldes pamatprincipi

2.4. Kas notiek pasaulē e-pārvaldes jomā?

3. Esošā situācija

3.1. Latvijas publiskās pārvaldes raksturojums

3.2. Līdzšinējā valsts reformas pieredze

3.3. Valsts pārvaldes informatizācijas pieredze

3.4. Galvenās problēmas un izaicinājumi (kopsavilkums)

4. Latvijas e-pārvaldes izveides stratēģiskās nostādnes

4.1. Vīzija un misija

4.2. Mērķi

4.3. Pamatprincipi

4.4. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām

5. E-pārvaldes izveides stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi

5.1. Valsts pārvaldes modernizācijas politisko un organizatorisko priekšnoteikumu radīšana

5.1.1. Nacionālās prioritātes statusa piešķiršana e-pārvaldes izveidei

5.1.2. Centrālās e-projektu vadības vienības izveide

5.2. Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana)

5.2.2. Pārvaldes darba atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana, izmantojot Internetu

5.2.3. E-vēlēšanas un e-referendumi

5.2.4. Saziņa ar sabiedrību

5.2.5. Valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana

5.3. Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana

5.3.1. Valsts nodrošināmo pakalpojumu un funkciju noteikšana

5.3.2. Organizatoriskās struktūras un procesu pilnveidošana

5.3.3. Pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija

5.3.4. Iestāžu darbības rezultātu un procesu mērīšana

5.4. Daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā

5.4.2. Pakalpojumu sniegšanas kanālu plānošanas un īstenošanas vadlīniju izstrāde

5.4.3. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā (Public Private Partnership programa)

5.5. Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija

5.5.1. Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem (G2C)

5.5.2. Elektroniskie pakalpojumi uzņēmumiem (G2B)

5.5.3. Valdības centrālais portāls

5.6. Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija

5.6.1. Valsts informācijas resursu pārvaldības uzlabošana

5.6.2. Valsts institūciju un pašvaldību informācijas sistēmu plānošana un izveide

5.6.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu integrācija

5.6.4. Dokumentu aprites elektronizācija

5.6.5. Sadarbība ar ES un citu valstu IS (G2G)

5.7. Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana

5.7.1. E-likumdošanas izstrāde un pilnveidošana

5.7.2. Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana

5.7.3. Elektroniski lasāmu personas identifikācijas karšu ieviešana

5.7.4. Valsts pārvaldes iestāžu pieslēgšana Internetam

5.7.5. Izglītības iestāžu informatizācija un Interneta pieejamības nodrošināšana sabiedrībā

5.7.6. Personas datu aizsardzības nodrošināšana

5.8. Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošo iesaistīšana un motivācija

5.8.1. Pārmaiņu vadīšana

5.8.2. Personāla vadības stratēģijas izstrāde un ieviešana

5.8.3. Mācību sistēmas plānošana un personāla apmācība

5.8.4. Iekšējā portāla izveide (G2E)

5.9. Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana

5.9.1. Budžeta veidošanas principu un kārtības pilnveidošana

5.9.2. Vienotas finansu vadības un uzskaites sistēmas ieviešana

5.9.3. Sabiedriskā iepirkumu sistēmas pilnveidošana (e-iepirkums)

5.9.4. Vispārpieņemtās projektu pārvaldības principu ieviešana valsts pārvaldē

6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi

7. E-pārvaldes programmas īstenošana

7.1. Īstenošanas stratēģija (principi)

7.2. Organizatoriskā struktūra

7.3. Uzdevumu īstenošanas prioritātes (secība)

7.4. Sākotnējais rīcības plāns

8. Izmaksas un ieguvumi

8.1. Izmaksas

8.2. Ieguvumi

9. Būtiskie veiksmes faktori un pieņemamie lēmumi

10. Atsauces

Pielikumi

1.pielikums. Valsts pārvaldes struktūra

2.pielikums. Ar e-pārvaldi saistītas likumdošanas analīze

3.pielikums. Citu valstu pieredze e-pārvaldes izveides un informācijas sabiedrības

stratēģijas izstrādes jomā

4.pielikums. Sabiedriskie pakalpojumi un funkcijas 

1. Ievads

1.1. Dokumenta nolūks un joma

1.1.1. Šis dokuments ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 12. decembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 58 39§, 4. punkts) un Ministru prezidenta 2001. gada 9. janvāra rīkojumu Nr.10 "Par darba grupu e-valdības koncepcijas projekta izstrādei" un ir ar minētā rīkojumu izveidotās darba grupas darba rezultāts. Dokumentam atsevišķā sējumā ir pievienoti arī četri pielikumi. Koncepcijas izstrādē kā šīs jomas speciālists tika pieaicināts Arthur Andersen pārstāvis.

1.1.2. Darba gaitā darba grupa secināja, ka elektroniskā pārvalde jeb e-pārvalde¹ (angliski e-government) skar ne tikai un ne tik daudz informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas jautājumus valsts pārvaldē, bet gan ir saistīta ar principiāli jaunu pieeju (filozofiju) valsts pārvaldes realizācijā un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, kas izriet no jaunā informācijas laikmeta (informācijas sabiedrības) prasībām.

1.1.3. Tāpēc dokumenta joma (scope) ietver divus galvenos analizējamo jautājumu blokus:

• Valsts pārvaldes informatizācija - IT un Interneta izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanā;

• Valsts pārvaldes organizatoriskā pilnveidošana - valsts pārvaldes funkciju, procesu, struktūras, finansēšanas, kā arī personāla jautājumi.

1.1.4. Valsts pārvaldes pilnveidošanas procesu un organizatoriskie jautājumi tiek risināti pašreiz izstrādājamās Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģijas no 2001. līdz 2006.gadam ietvaros. Lai arī ir acīmredzams, ka e-pārvaldes un iepriekšminētās stratēģijas jomas lielā mērā pārklājās, darba grupas pārliecība ir, ka šie divi jautājumi ir tik cieši savā starpā saistīti, ka tie nav šķirami. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija un pārvaldes darbības automatizācija, neveicot paralēli visas valsts pārvaldes darbības pilnveidošanu kopumā, ir bezjēdzīga. Tikpat absurdi mūsdienās ir mēģināt pilnveidot valsts iestāžu procesus un struktūru, neņemot vērā tās milzīgās iespējas, ko nodrošina IT iespējas, kā arī moderno pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas paņēmienu izmantošana.

1.1.5. Tāpēc darba grupa uzskata, ka gan valsts pārvaldes informatizācijas, gan arī organizatoriskās pilnveidošanas jautājumi ir jārisina vienotas valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas ietvaros.

1.1.6. E-pārvaldes izveides programma ir uzskatāma sarežģītu ilgtermiņa uzdevumu, kurš skar visas valsts pārvaldes darbības jomas un līmeņus. Tāpēc e-pārvaldes izveides plānošana un īstenošana ir jāveic secīgi pa posmiem saskaņā ar noteiktu metodoloģisku pieeju. Saskaņā ar vispārpieņemto praksi šādu programmu īstenošanā, tiek piedāvāts e-pārvaldes izveidi veikt šādos galvenajos posmos (posma nosaukums un galvenie rezultāti):

• Stratēģijas izstrāde:

- Esošās situācijas analīze (kāpēc ir nepieciešamas izmaiņas);

- Nākotnes vīzija, misija un vērtības (ideālās nākotnes redzējums);

- Pamatprincipi (programmas īstenošanas pieejas galvenās raksturiezīmes);

- Vispārējie un konkrētie mērķi (formulēti izmērāmās saturiskās kategorijās);

- Stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi (pa jomām sagrupēts konkrētu uzdevumu, kuru izpilde ir nepieciešama izvirzīto mērķu sasniegšanai, uzskaitījums un pamatnostādnes);

- Sākotnējais rīcības plāns;

- Uzdevumu izpildes secība (prioritātes);

- Sākotnējās izmaksas (sākotnējā rīcības plāna īstenošanai nepieciešamās izmaksas);

• Rīcības plāna izstrāde:

- Konceptuālie risinājumi (kādā veidā un ar kādu konkrētu risinājumu palīdzību tiks īstenoti izvirzītie uzdevumi);

- Detalizēts rīcības plāns (konkrēti darbi, to secība, termiņi, atbildīgie);

- Izmaksu vērtējums (detalizētā rīcības plāna īstenošanai nepieciešamās izmaksas);

- Ieguvumu izvērtējums;

• Atsevišķo uzdevumu īstenošana (katra uzdevuma īstenošana notiek autonoma projekta ietvaros atbilstoši savam projekta dzīves ciklam):

- Konkrēto risinājumu koncepcijas un prasības;

- Pilotprojektu īstenošana (piedāvātā risinājuma pārbaude);

- Risinājumu izveide (izstrāde, iegāde u.c.);

- Risinājumu ieviešana pilnā apjomā.

Zīm. 1. E-pārvaldes izveides posmi

1.1.7. Šis dokuments atspoguļo e-pārvaldes izveides pirmā posma - stratēģijas izstrādes - rezultātus. Tādejādi e-pārvaldes koncepcijas dokumenta mērķi ir šādi:

• Paust valdības nostāju (politiku) e-pārvaldes (valsts pārvaldes modernizēšanas) sakarā un apliecināt valdības gatavību īstenot izvirzītos uzdevumus;

• Noteikt e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizēšanas) stratēģiju (vīzija, mērķi, principi, stratēģiskās iniciatīvas, uzdevumi), kā arī sākotnējo rīcības plānu un tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus;

• Nodrošināt vienotu izpratni par e-pārvaldi valsts pārvaldes iestādēs un visā sabiedrībā, kā arī veicināt sabiedrībā diskusiju par šo tēmu;

• Iniciēt konkrētus lēmumus par e-pārvaldes izveides projekta/programmas uzsākšanu, kā arī nepieciešamo finansu un organizatorisko resursu mobilizēšanu.

1.1.8. Jāuzsver, ka koncepcijā izklāstītie uzdevumu risinājumi ir jāuzskata par sākotnējiem piedāvājumiem, kuri ir jāprecizē un jādetalizē nākamajos e-pārvaldes izveides posmos.

1.1.9. Šī dokumenta kontekstā ar valsts pārvaldi jāsaprot visus procesus un organizācijas, kuras ir saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un citu publisko funkciju veikšanu:

• Valdība, ministrijas;

• Ministriju pārraudzībā un pakļautībā esošās organizācijas, kā arī citas centralizētās valsts pārvaldes institūcijas;

• Pašvaldības un to pārraudzībā un pakļautībā esošās organizācijas.

1.1.10. Koncepcijā izklāstītās valsts pārvaldes modernizācijas nostādnes attiecas uz visām valsts pārvaldes institūcijām, ieskaitot ministriju pakļautībā un pārziņā esošās valsts iestādes, kā arī pašvaldības. Lai arī katram no šiem līmeņiem ir atšķirīgi uzdevumi un funkcijas, to darbības būtība un principi ir analoģiski.

1.1.11. Likumdošanas un tiesu varas pilnveidošanas jautājumi šajā dokumentā ir skarti tik lielā mērā, cik tas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanu. 

1.2. Ierobežojumi

1.2.1. Šis dokuments nav uzskatāms par koncepciju Ministru kabineta noteikumu Nr 160/1996 izpratnē (kā pamatojums konkrēta valdības lēmuma pieņemšanai), bet gan par stratēģiskas dabas dokumentu, kas atspoguļo valdības par vīziju par to, kādai būtu jāizskatās Latvijas valsts pārvaldei 21. gadsimtā, un pieeju šīs vīzijas īstenošanā.

1.2.2. Ņemot vērā šī dokumenta stratēģisko raksturu, kā arī tā izstrādei atvelēto ierobežoto laiku un resursus, tajā neietilpst:

• Valsts pārvaldes darbības un sniedzamo pakalpojumu detalizēta analīze;

• Precīzs elektronizējamo pakalpojumu saraksts;

• Izvērsti tehniskie un organizatoriskie risinājumi;

• E-pārvaldes ieviešanas rīcības plāns;

• E-pārvaldes pilnai ieviešanai nepieciešamā finansējuma novērtējums.

1.2.3. Visi šie jautājumi tiks detalizēti iztirzāti nākamā posma (e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes) ietvaros. 

1.3. Izmantotie saīsinājumi un termini

Ārpakalpojumi (outsourcing)	Valsts pārvaldes pamatfunkciju vai atbalsta funkciju uzticēšana specializētiem ārējiem uzņēmumiem vai organizācijām
Back-office	Organizācijas iešēja darbība (funkcijas un procesi, kas nav saistīti ar klientu apkalpošanu un sadarbību ar piegādātājiem)
CEPVV	Centrālā e-projektu vadības vienība
CITU	Central IT Unit (centralizēta e-projektu vadības institūcija Lielbritānijā)
Digital marketplace	Elektroniskie tirgi
e-bizness	Uzņēmējdarbības veikšana, izmantojot IT un telekomunikāciju līdzekļus (atšķirībā no e-komercijas ietver visus uzņēmējdarbības aspektus, arī iekšējo darbību)
e-citizen	e-pilsonis
e-government	e-pārvalde
e-komercija	Darījumu veikšana, izmantojot IT un telekomunikāciju līdzekļus
e-projekti	Programmu e-Latvija un e-pārvalde ietvaros īstenojamie projekti
Framework	Metodoloģija, ietvars
Front-office	Klientu apkalpošana
G2B	Governent to Business, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem
G2C	Governent to Citizen, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem (pilsoņiem)
G2G	Governent to Government, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu citām valsts pārvaldes institūcijām
G2E	Governent to Employee, valsts pārvaldes darbības joma, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem
IDA	Interchange of Data between Administration - datu apmaiņa starp administrācijām
Intranet	Iekšējais tīkls, iekšējais portāls
IS	Informācijas sistēma
IT	Informācijas tehnoloģijas
Life event model	Dzīves notikumu modelis
Nacionālā IS padome	Nacionālā informācijas sabiedrības padome
OECD	Organisation for Economic Cooperation and Development -Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Politika	Valsts, valdības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni, mērķi, principi, stratēģiskās nostādne, plānveida pasākumi, kurus noteiktu interešu vārdā veic kāds politiskais spēks (piem., Partija, partiju koalīcija vai valsts vara. Avots: Svešvārdu vārdnīca Dr. Philol. J. Baldunčika redakcijā. Apgāds "Jumava",1999
Project steering committee	Projekta vadības komiteja
PVN	Pievienotās vērtības nodoklis
Service level agreement	Pakalpojumu sniegšanas līgumi
Shared service center	Kopējo pakalpojumu centri
VID	Valsts ieņēmumu dienests

 ¹ Lai arī Ministru prezidenta rīkojuma tekstā tiek lietots termins 'e-valdība', valodnieciski un saturiski veiksmīgāks (saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas atzinumu) angliskā e-government latviskojums ir 'e-pārvalde', kas arī šinī dokumentā tiek lietots. 

2. Kāpēc e-pārvalde ir būtiska mums visiem?

2.1. Informācijas laikmets un valsts pārvalde

2.1.1. Laikam šodien vairs neviens nešaubās, ka, pateicoties straujajai informācijas tehnoloģiju (IT) un Interneta attīstībai pasaulē, pašreiz notiek revolucionāras izmaiņas, kuru apzīmēšanai tiek lietoti termini informācijas sabiedrība, jaunā ekonomika u.c. Velkot paralēles ar agrāro un industriālo laikmetu (ēru), šodien mēs esam liecinieki jauna laikmeta - informācijas laikmeta - tapšanai. Izmaiņu būtība ir apstāklī, ka jaunās tehnoloģijas un komunikāciju iespējas ļauj daudzas lietas cilvēku dzīvē veikt daudz ērtāk un, galvenais, efektīvāk, kā rezultātā rodas būtisks darba ražīguma pieaugums, kas savukārt izsauc kardinālas izmaiņas visās sabiedrības dzīves jomās - sadzīvē, ekonomikā un politikā.

2.1.2. Virspusēji vērtējot tehnoloģiju attīstības ietekmi uz valsts pārvaldi, varētu domāt, ka tā ietver tikai valsts pārvaldes darbības automatizāciju, efektivitātes nodrošināšanu un optimizāciju, izmantojot jauno IT un Interneta iespējas. Tā ir pilnīga taisnība, taču, pateicoties tehnoloģiju attīstības "blakus efektiem" ekonomikā un citās jomās, IT un Interneta netiešā ietekme uz valsts pārvaldi ir daudz plašāka un dziļāka. IT attīstība un Internets faktiski maina valsts pārvaldes pašus pamatprincipus.

2.1.3. Galvenie faktori, kas nosaka šo izmaiņu nepieciešamību ir attēloti zīmējumā. Tālāk tekstā detalizētāk iztirzāta IT attīstības netiešā ietekme uz valsts pārvaldi.

Zīm. 2. Valsts pārvaldes izmaiņas noteicošie faktori

 

Jauni uzņēmējdarbības veikšanas veidi (e-bizness)

2.1.4. Visuzskatāmāk jauno tehnoloģiju ietekme ir vērojama uzņēmējdarbībā, kur šo revolūciju dēvē par e-biznesu vai e-komerciju. Uzņēmējdarbībā un mūsu dzīvē, kā pašsaprotamas ienāk tādas parādības kā individualizētu pakalpojumu sniegšana un klientu apkalpošana, izmantojot Internetu un citus elektroniskās saziņas līdzekļus (labs piemērs ir banku pakalpojumi), uzņēmumu un cilvēku attiecību elektronizācija (elektroniskie dokumenti un līgumi), jauni vērtību radīšanas veidi un biznesa modeļi (portāli un elektroniskie tirgi - angliski: digital marketplace)), masveida ārpakalpojumu izmantošana (sākot ar IT pakalpojumu, beidzot ar klientu apkalpošanas funkciju uzticēšanu specializētiem uzņēmumiem) utt. Lai arī valsts un uzņēmumu darbības principi ir atšķirīgi, tomēr to darbībā ir arī ļoti daudz kopēja. Tāpēc pats par sevi saprotams ir jautājums par šo e-biznesā aprobēto jauninājumu pielietošanu arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un valsts pārvaldē kopumā.

Zinošs un aktīvs cilvēks

2.1.5. Mūsdienās informācija un zināšanas (nevis finansu vai materiālie resursi) kļūst par galveno vērtību radīšanas un konkurētspējas nodrošināšanas līdzekli. Tas attiecas gan uz indivīdu, gan uzņēmumu, gan arī uz valsti kopumā. Nav brīnums, ka modernajā ekonomikā veiksmīgi darbojas tie uzņēmumi, kuri spēj piesaistīt aktīvus un zinošus darbiniekus un motivēt tos izvirzīto uzdevumu sasniegšanai. Tādējādi personāla pārvaldības, izglītošanas un motivēšanas jautājumi kļūst par būtiski svarīgu uzdevumu ne tikai privātajā sfērā, bet arī (un jo īpaši) valsts pārvaldē.

2.1.6. Tāpat, jo zinošāki un iniciatīvas bagātāki kļūst cilvēki, jo prasīgāki tie ir pret valsti. Sabiedrība vairs negrib samierināties ar nekvalitatīviem pakalpojumiem, neefektīvu un sevi atražojošu birokrātiju, kā arī sabiedrības interešu ignorēšanu.

2.1.7. Atskatoties vēsturē, ir redzams, ka zināšanu izkliede sabiedrībā ir tieši saistīta ar politiskās varas un labklājības izkliedi. No šī viedokļa raugoties, informācijas sabiedrības un jaunās ekonomikas veidošanās neizbēgami ir saistīta ar sabiedrības ietekmes palielināšanos uz valsti un ilgtermiņā arī ar mums zināmās demokrātiskās sistēmas izmaiņām. Ir acīmredzami, ka pašreizējie valsts pārvaldes principi ir tapuši industriālajā laikmetā un vairs neatbilst jaunā informācijas laikmeta prasībām. Tādejādi pašreiz Latvijas sabiedrībā novērojamo spriedzi starp sabiedrību un valsti neatrisinās citu, "labāku" politiķu nākšana pie varas. Tai ir daudz dziļāks pamats, un tās novēršanai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes īstenošanas pieejā un principos.

Globalizācija

2.1.8. Interneta un citu komunikācijas līdzekļu attīstība veido situāciju, kurā sabiedrības locekļi atrodas pastāvīgā virtuālā kontaktā (attīstītajās valstīs Internets un mobilie sakari ir pieejami jau 50-70% iedzīvotāju), kas rada principiālu citu sabiedrības modeli. Attālumiem un valstu robežām zūd nozīme, cilvēki veido kopienas nevis pēc ģeogrāfiskā, bet pēc interešu principa, uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes Internetā vairs nav regulējamas ar tradicionālajiem mehānismiem utt.

2.1.9. Faktiski tas nozīmē to, ka informācijas laikmetā būtiski mainās valsts kā institūta nozīme un funkcijas, ka arī to īstenošanas veids. Daļu no valsts funkcijām pārņem starptautiskās organizācijas (piemēram, Eiropas Savienība), daļu - vietējā pašpārvalde un sabiedriskās organizācijas, kas, būdamas sabiedrībai tuvāk, ļauj daudzus jautājumus risināt daudz efektīvāk. Mūsdienās par valsts galveno misiju kļūst valsts konkurētspējas nodrošināšana jaunajā informācijas laikmetā. Tas prasa tādu uzdevumu risināšanu kā pieejamas telekomunikāciju infrastruktūras, telekomunikāciju uzņēmējdarbībai (īpaši e-biznesam) labvēlīgas vides radīšana uzņēmējdarbībai, likumdošanas pielāgošana visu dzīves jomu elektronizācijai, sabiedrības izglītošana darbam informācijas laikmetā u.c.

2.1.10. Jaunie uzdevumi un prioritātes izvirza pavisam citas prasības valsts pārvaldē strādājošiem, kā arī izgaismo pašreizējo valsts pārvaldes organizatorisko struktūru neefektivitāti un nespēju darboties jaunajā situācijā. 

2.2. Kas ir e-pārvalde?

2.2.1. Elektroniskā e-pārvalde jeb e-pārvalde ir kļuvusi par plaši lietotu un tajā pašā laikā ar dažādu nozīmi izmantotu jēdzienu. Tās šaurākajā nozīmē e-pārvalde nozīmē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus (Internetu). Plašākajā nozīmē e-pārvalde tiek lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes darbības pilnveidošanas jautājumi.

2.2.2. pieeju šajā jautājumā, šī dokumenta ietvaros jēdziens e-pārvalde tiek lietots plašākajā nozīmē.

 E-pārvalde ir pieeja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un valsts pārvaldes realizēšanai, kas pamatojas uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē.

Jeb īsākā formā

 E-pārvalde ir valsts pārvaldes filozofija informācijas laikmetā

2.2.3. Tādejādi e-pārvaldes izveide (ieviešana) ir jātraktē kā visaptveroša valsts pārvaldes modernizācija.

 2.3. E-pārvaldes pamatprincipi

2.3.1. Mūsdienās valstu valdībām ir jārisina plašs dažādu jautājumu un problēmu loks:

• Kā nodrošināt, lai valsts pārvaldes politikas un pieņemtie lēmumi atspoguļotu vēlētāju gribu;

• Kā uzlabot sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, izmantojot Internetu, kā arī privātajā sektorā pieņemtās klientu apkalpošanas metodes;

• Kā nodrošināt, lai elektroniskie pakalpojumi būtu pieejami visiem sabiedrības slāņiem;

• Kā izveidot valsts pārvaldes iestādes par klientu orientētām, efektīvām organizācijām;

• Kā nodrošināt, lai valsts pārvaldes iekšējā darba pilnveidošanai maksimāli efektīvi tiktu izmantotas IT;

• Kā nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu;

• Kā motivēt un iesaistīt valsts pārvaldes iestādēs strādājošos valsts pārvaldes uzlabošanā.

2.3.2. Modernas informācijas laikmeta valsts pārvaldes pamatprincipi ir šādi:

• Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē;

• Klientu orientētība (orientēšanās uz iedzīvotāju/klientu vajadzībām);

• Pakalpojumu integrācija (konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes;

• Pakalpojumu daudzkanālu t.sk. elektroniska sniegšana;

• Vienādas iespējas visiem.

• Ārpakalpojumu izmantošana un koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem;

• Sadarbība ar privāto sektoru (Public Private Partership).

Detalizētāk e-pārvaldes pamatprincipi, uz kuriem tiks balstīta arī e-pārvaldes izveide Latvijā, ir izklāstīti 4.3. nodaļā.

 2.4. Kas notiek pasaulē e-pārvaldes jomā?

2.4.1. Šobrīd faktiski visās attīstītajās valstīs nacionālās prioritātes statusā zem e-pārvaldes izveides lozunga tiek īstenotas valsts pārvaldes modernizācijas projekti (programmas).

2.4.2. Eiropas Savienība eEuropa rīcības plāna ietvaros ir noteikusi konkrētus uzdevumus Interneta izmantošanai pakalpojumu sniegšanā - informācijas izplatīšanā, sabiedriskā iepirkuma pilnveidošanā u.c. Ir izstrādāts e-pārvaldes salīdzinošo rādītāju modelis, saskaņā ar kuru tiks vērtēts e-pārvaldes līmenis konkrētajās valstīs. Ir noteikti 20 pamatpakalpojumi (12 pakalpojumi iedzīvotājiem un 8 - uzņēmumiem), kuru sniegšana būtu jānodrošina elektroniski. Notiek nopietns darbs dažādu Eiropas savienības programmu ietvaros pie konkrētu e-pārvaldes risinājumu (informācijas izplatīšana, sabiedriskais iepirkums u.c.) izveides un koordinācijas.

2.4.3. Ar e-pārvaldes jautājumu risināšanu nodarbojas arī starptautiskās institūcijas. Pasaules banka ir sagatavojusi rekomendācijas valstu valdībām saistībā ar valsts pārvaldes pilnveidošanu, kur kā viens no galvenajiem jautājumiem tiek izvirzīta IT izmantošana un e-pārvaldes principu ieviešana. Arī OECD paspārnē tiek notiek aktīvs darbs šinī virzienā.

2.4.4. Kā piemēru tam, kā e-pārvaldes izveide tiek veikta valsts līmenī, var minēt Lielbritāniju, kur kā viena no UK Online programmas (stratēģisks plāns Lielbritānijas konkurētspējas nodrošināšanai jaunajā laikmetā, zināmā mērā e-Latvijas analogs) sastāvdaļām tiek īstenots pārvaldes modernizācijas (e-pārvaldes) projekts. Šis projekts ir premjerministra T.Blēra personiska iniciatīva, un tas tiek īstenots tiešā viņa pārraudzībā. Ir izstrādāti stratēģijas dokumenti un konkrēts pasākumu plāns, ir nozīmēti e-ministrs un e-vēstnieks (e-envoy), kuri ir politiski atbildīgi par izvirzīto uzdevumu izpildi un nodrošina projektu koordināciju, ir izveidota centralizēta projekta vadības struktūra CITU, ir izveidotas konsultatīvas padomes ar pazīstamāko valsts pārvaldes darbinieku un sabiedrības pārstāvju līdzdalību utt.

2.4.5. Darbs pie e-pārvaldes realizēšanas aktīvi notiek arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā norit darbs pie konkrētu projektu īstenošana - valdības sēžu darba elektronizācija, Interneta pieejamības nodrošināšana, elektronisko pakalpojumu attīstīšana (e-citizen), publiski pieejamu nacionālās datu bāžu veidošanas (x-road) u.c. Lietuvā 2001.gada sākumā pieņemta e-pārvaldes koncepcija, kā arī norīt darbs pie administratīvo struktūru izveides, kas ieviesis e-pārvaldes koncepciju praksē.

2.4.6. Līdzīgas programmas un aktivitātes notiek arī citās valstīs: Nīderlandē, Austrālijā, ASV u.c. Pārskats par citu valstu paveikto šajā jomā ir atrodams [20], kā arī 3.pielikumā.

2.4.7. Vairumā gadījumu e-pārvaldes izveides projekti ir uzsākti relatīvi nesen (1997.-1999. gadā). Lai arī jau ir sasniegti konkrēti rezultāti, tomēr daudzi no darbiem vēl ir tikai ieceru vai īstenošanas stadijā. Atšķiras arī e-pārvaldes izveides projektu nosaukumi un risināmo jautājumu loks. Taču visiem šiem projektiem ir dažas būtiskas iezīmes:

• E-pārvaldes projekti tiek veikti ļoti augstā prioritātes pakāpē ar valsts augstākās vadības tiešu līdzdalību;

• Obligāta projektu sastāvdaļa ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija, izmantojot Internetu, taču tas notiek reizē ar būtiskām izmaiņām valsts pārvaldē kopumā, ieskaitot tās darbības organizatoriskos principus un iekšējo kultūru;

• Kā viens no e-pārvaldes izveides mērķiem (papildus tiešajiem pārvaldes pilnveidošanas mērķiem) tiek akcentēts tas, ka e-pārvaldei ir jāveicina arī e-biznesa attīstība, kas sekmē valsts konkurētspējas nostiprināšanu kopumā;

• Tiek veidotas centralizētas projekta (programmas) vadības un koordinācijas struktūras, kā arī projektu pārvaldības un rezultātu mērīšanas metodoloģija (framework).

2.4.8. Kopumā citu valstu pieredze liecina par to, ka e-pārvalde un tās deklarētie principi nav zinātnieku vai konsultantu fantāzija, bet gan realitāte, un pasaulē jau ir uzkrāta pietiekoša pieredze, kuru būtu vērts pārņemt arī Latvijā. 

3. Esošā situācija

3.1. Latvijas publiskās pārvaldes raksturojums

3.1.1. Latvijas publiskās pārvaldes uzbūvi nosaka Satversme, 1993.gada 15. jūlijā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums, kā arī likums "Par pašvaldībām", kas ir pieņemts 1994. gada 19. maijā.

3.1.2. Satversme nosaka piecas Latvijas valsts varas institūcijas, kuras katra savas kompetences ietvaros nepastarpināti rīkojas Latvijas Republikas vārdā: Saeima, Ministru kabinets, Valsts prezidents, tiesa un Valsts kontrole.

3.1.3. Šīm institūcijām ir piešķirta valsts vara, t.i., tiesības rīkoties, lai veiktu tos uzdevumus, kurus tauta ir uzticējusi valstij. Likumdevēja varu īsteno Saeima. Izpildvaru īsteno Ministru kabinets ar valsts pārvaldes institūciju palīdzību. Saskaņā ar Satversmes 58. pantu, valsts pārvalde ir Ministru kabinetam padots instruments valsts funkciju veikšanai un uzdevumu realizācijai. Tiesu varu īsteno tiesas.

3.1.4. Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, likumā noteiktajos ietvaros pašvaldības ir publisko tiesību subjekts. Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot tās iedzīvotāju intereses. Pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašas pašvaldības. Tās arī patstāvīgi veido savu izpildvaras institucionālo sistēmu.

3.1.5. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma pēc pilnvaru apjoma tiek īstenota 3 līmeņos:

• Centrālā pārvalde. Ministru kabinets un tā padotībā, pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts pārvaldes institūcijas, kuru darbības teritorija aptver visu valsti.

• Reģionālā pārvalde. Rajonu pašvaldības. Latvijā kopumā ir 26 rajonu padomes, un 7 republikas pilsētu pašvaldībām ir reģionālās pārvaldes pilnvaras.

• Vietējā pārvalde. Pagastu un pilsētu pašvaldības. Pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar vēlētu pārstāvniecību palīdzību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ievērojot tās iedzīvotāju intereses. Latvijā kopumā ir 552 pašvaldības, 473 pagastu padomes, 65 rajonu pilsētu domes, 7 republikas pilsētu domes, 26 rajonu padomes un 7 novadi.

3.1.6. Publiskās pārvaldes iestādes, ja tas ir paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot atsevišķas organizācijas, kas ir privāto tiesību juridiskas personas, pildīt atsevišķas funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju izpildi.

3.1.7. Valsts pārvaldes uzdevums ir nodrošināt likumdevēja noteikto valsts funkciju realizāciju, kuras tiek realizētas ar valsts pārvaldes palīdzību. Galvenās valsts funkcijas:

• Kārtība un drošība;

• Valsts aizsardzība;

• Starptautiskās attiecības;

• Infrastruktūras apsaimniekošana;

• Izglītības un kultūras organizācija;

• Sociālā drošība.

3.1.8. Latvijā darbojas 128 valsts pārvaldes iestādes un 399 pakalpojumu sniedzējas institūcijas (pārziņā esošās valsts iestādes un valsts uzņēmējsabiedrības), kas kopumā nodrošina ~300 pakalpojumu veidus fiziskām personām un ~600 pakalpojumu veidus juridiskām personām (ministriju iesniegto datu apkopojums 01.01.2001.).

3.1.9. Koncepcijas izstrādes darba grupa veica valsts iestāžu aptauju par to sniedzamajiem pakalpojumiem. Saņemtās atbildes bija stipri neviendabīgas gan pēc detalizācijas līmeņa un, gan arī saturiski, tāpēc šīs aptaujas rezultāti ir grūti izmantojami (skat. 4. pielikumu). Patiesībā aptaujas rezultāti parāda, cik atšķirīgs ir iestāžu viedoklis par to veicamajiem uzdevumiem un sniedzamajiem pakalpojumiem. Ar Pasaules bankas un PHARE programmas atbalstu vairākās ministrijās (ZM, EM, IZM, TM) tika veikts funkcionālais audits, taču tā uzdevums bija nozares pārvaldes funkciju un struktūras optimizācija. Pakalpojumu uzskaite un analīze nebija audita uzdevumā.

3.1.10. Valsts institūciju sniedzamo pakalpojumu veidi un formas nav klasificētas.

3.1.11. Valsts institūciju teritoriālā sistēma un to sniegto pakalpojumu apkalpes zonas nav unificētas.

 3.2. Līdzšinējā valsts reformas pieredze

3.2.1. Pašreizējā Latvijas pārvalde ir veidojusies pēdējo desmit gadu laikā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā. Ņemot vērā to izmaiņu dziļumu un apjomu, kuras bija nepieciešams veikt šajā relatīvi īsajā laika posmā, var uzskatīt, ka mēs dzīvojam nepārtrauktas valsts pārvaldes reformas apstākļos.

3.2.2. 1993. gada 28.septembrī apstiprināta Pašvaldību reformu koncepcija, kurā ir noteikts, ka pašvaldību reformu uzdevums ir demokratizēt un decentralizēt valsts varu, celt pašvaldību atbildību par to pārziņā nodoto uzdevumu izpildi un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā.

3.2.3. Plānveidīga un sistemātiska valsts pārvaldes reforma tika uzsākta 1995. gadā. Kopš 1995. gada valdības līmenī ir pieņemti vairāki ar valsts pārvaldes reformu saistīti konceptuāli dokumenti:

• 1995. gada 28. martā pieņemtā Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija. Saskaņā ar šo koncepciju valsts pārvaldes reformas mērķis ir attīstīt no Satversmē paredzētās valsts iekārtas atvasinātu valsts pārvaldes sistēmu, lai tā godīgi, efektīvi un taisnīgi pildītu sabiedrības uzticētās funkcijas;

• 1997. gada 23. decembrī apstiprinātā Valsts pārvaldes attīstības stratēģija līdz 2000.gadam;

• 1998. gada 10. martā apstiprinātais Valsts pārvaldes attīstības stratēģijas līdz 2000.gadam realizācijas plāns;

• 2000. gada novembrī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts ir uzsācis izstrādāt Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģiju no 2001. līdz 2006.gadam. Pašreiz rit darbs pie tās precizēšanas. Stratēģija aptver jautājumu loku, kas skar valsts politikas veidošanu, publisko finansu un citu resursu izlietošanu, valsts iestāžu sistēmas racionalizāciju un darba efektivitātes uzlabošanu, valsts un sabiedrības mijiedarbības pilnveidošanu, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes un uzticības valdībai uzlabošanu.

3.2.4. Kopš 1998. gada tiek īstenota administratīvi teritoriālā iedalījuma reforma, un saskaņā ar reģionālo administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepciju līdz 2001.gada 1.janvārim ir izveidoti pieci plānošanas reģioni (Kurzeme, Latgale, Rīga, Vidzeme, Zemgale) Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinetā iesniegtais Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas projekts paredz Latvijas iedalījumu 102 vietējās pašvaldībās - 95 novados un septiņās pilsētās.

3.2.5. 2000.gada 7.septembrī ir pieņemts jaunais Valsts civildienesta likums, kura mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. 2001. gada 2. janvāra MK sēdē akceptēts konceptuālais ziņojums par pamatnostādnēm darba samaksas sistēmas valsts pārvaldes iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem izstrādē, saskaņā ar kuru vienotas darba samaksas sistēmas valsts pārvaldē strādājošiem galvenais mērķis ir veicināt profesionāla un stabila valsts civildienesta attīstību Latvijā. Pašlaik norit darbs arī pie attiecīgu MK noteikumu izstrādes.

3.2.6. Apkopojot līdz šim paveikto, var secināt, ka ir sasniegti nozīmīgi rezultāti:

• Pamatā izveidota valsts pārvaldes darbības tiesiskā bāze;

• Izveidojusies stabila valsts pārvaldes institucionālā sistēma;

• Nodrošināta prognozējama publisko finansu vadība;

• Nodibināts politiski neitrāls civildienests, notiek ierēdņu apmācība, ieviesta iestāžu gadskārtēja atskaitīšanās par veikto darbu;

• Notiek Latvijas tiesu sistēmas un valsts pārvaldes harmonizācija ar Eiropas Savienības tiesību sistēmu un administratīvo struktūru.

3.2.7. Tai pašā laikā nevar apgalvot, ka paveiktais ir pilnībā nodrošinājis izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sarunu par iestāšanos Eiropas savienībā gaitā no dažādu Eiropas savienības pārstāvju puses ir norādīts par Latvijas valsts pārvaldes kapacitātes trūkumu un neatbilstību Eiropas savienības kritērijiem (pilnīgs un detalizēts Latvijas valsts pārvaldes vērtējums kopā ar rekomendācijām ir atrodams Robina Mauntfīlda ziņojumā par Latvijas valsts administrācijas reformu [1]).

3.2.8. Analizējot iemeslus, kāpēc līdzšinējie pasākumi valsts pārvaldes reformas jomā ne vienmēr ir sasnieguši savus mērķus, var minēt šādus cēloņus:

• Vienotas stratēģijas un atsevišķo pasākumu koordinācijas trūkums;

• Nevienprātība politisko spēku vidū par būtiskām reformas nostādnēm;

• Pārvaldes reforma nav bijis prioritārs virziens, tas atspoguļojies gan finansējumā, gan arī par reformu atbildīgās politiskās personas statusā.

 3.3. Valsts pārvaldes informatizācijas pieredze

3.3.1. Pēdējo gadu laikā ir veikts nopietns darbs valsts pārvaldes informatizācijas jomā. Detalizēta šī jautājuma analīze ir atspoguļota Nacionālas programmas "Informātika" dokumentos [4,5]. Kā būtiskākos sasniegumus var atzīmēt:

• Satiksmes ministrijas Informātika departamenta izveide, kas ir atbildīgs par informātikas jautājumiem Latvijā;

• Ir izstrādāti un pieņemti virkne normatīvo aktu, kas regulē IS darbību:

- 2000.gada 23.martā "Fizisko personu datu aizsardzības likums";

- 1998.gada 29.oktobrī "Informācijas atklātības likums";

- 1998.gada 27.augustā "Iedzīvotāju reģistra likums";

- 1996.gada 19.marta MK noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

- MK 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.275 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībā";

- 2000.gada 21.martā MK noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

• 2000.gada 14.martā MK noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu" u.c.

• Nacionālās programmas "Informātika" izstrāde (1998.gadā ar papildinājumu 2000.gadā) un programmas koordinācijas padomes izveide;

• Uzsākts darbs pie VVBIS izveides;

• 1998.gadā ir izstrādāts Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) projekts, kas nosaka primāro reģistru, valsts un pašvaldību IS integrācijas principus;

• Ir veikta primāro reģistru - Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra, Kadastra reģistra, Transporta līdzekļu reģistra un Nodokļu reģistra - reāla integrācija, nodrošinot informācijas apmaiņu starp reģistriem ar valsts nozīmes datu pārraides tīkla palīdzību;

• Ir veikta informācijas sistēmu izveide daudzās valsts institūcijās, tai skaitā vairāku nopietnu valsts informatizācijas projektu - Valsts ieņēmumu dienesta IS, Latvijas izglītības IS, sociālās apdrošināšanas IS u.c. realizācija;

• Uzsākts darbs pie vienotas pašvaldību informācijas sistēmas izveides;

• Uzsākts darbs pie elektroniski lasāmu identifikācijas karšu izveides;

• Programmas "e-Latvija" pamatnostādņu un rīcības plāna izstrāde.

3.3.2. Tajā pašā laikā, analizējot pašreizējo situāciju valsts pārvaldes informatizācijas jomā, jāmin sekojošas problēmas un nepilnības:

• Informatizācijas projekti bieži nav saistīti ar konkrētiem valsts pārvaldes pilnveidošanas mērķiem;

• Atbildīgās amatpersonas vairumā gadījumu slikti izprot IT izmantošanas nozīmi un iespējas;

• Valsts iestāžu darbiniekiem trūkst pieredzes un kvalifikācijas nopietnu projektu īstenošanai;

• Nav noteikta vienota politika un vadlīnijas valsts informācijas sistēmu pārvaldībā (piemēram, izstrādes dzīves cikls (posmi), dokumentēšanas un testēšanas prasības, darbināšanas kārtība, ārpakalpojumu izmantošana u.c.), nav arī resursu un mehānismu vienotas politikas īstenošanai;

• Nav pietiekamas koordinācijas un sadarbības atsevišķu projektu un institūciju starpā;

• Nav vienotas pieejas ministriju un valsts iestāžu Interneta mājas lapu izveidē un Interneta iespēju izmantošanā informācijas un pakalpojumu sniegšanā.

 3.4. Galvenās problēmas un izaicinājumi (kopsavilkums)

3.4.1. Apkopojot esošās situācijas novērtējumu, valsts pārvaldes šī brīža galvenās problēmas (trūkumi) ir šādi:

• Sabiedrības uzticība valsts pārvaldes institūcijām ir zema. Liela sabiedrības daļa neuztver valdības politiku un lēmumus kā tādus, kas būtu vērsti uz tās problēmām un interesēm;

• Valsts pārvaldes pilnveidošanai (reformām) nav bijis nepieciešamais politiskais atbalsts. Līdzšinējie valsts pārvaldes reformu pasākumi ir bijuši nepietiekami un slikti koordinēti;

• Nepilnīgs un neefektīvs politiku izstrādes un koordinācijas process, kā rezultātā valdības darbam nav stratēģiskas virzības un nepieciešamās koordinācijas starp atsevišķām ministrijām;

• Zema sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte (salīdzinot ar privāto sektoru), to sniegšanā bieži dominē iestāžu nevis klienta interešu ievērošana, kas rada iedzīvotāju neapmierinātību, kā arī būtiski traucē uzņēmējdarbības attīstību;

• Interneta izmantošana valsts institūciju informācijas un pakalpojumu sniegšanā ir nesistemātiska un nekoordinēta;

• Nav koordinētas pieejas pašreizējās likumdošanas piemērošanai darbam ar elektroniskajiem dokumentiem un darījumu veikšanai Internetā;

• Vērojama valsts pārvaldes fragmentācija (kompetences sadalīšana starp vairākām iestādēm), kā rezultātā notiek funkciju dublēšanās un pārklāšanās starp iestādēm;

• Valsts pārvaldes iestāžu iekšējā kultūra nav orientēta uz klientiem. Personāla pārvaldības principi nav vērsti uz iniciatīvu un izaugsmi, kā arī nesekmē jaunu un spējīgu darbinieku piesaistīšanu;

• Budžetēšanas un finansu vadības principi nav vērsti uz budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu saistībā ar valdības uzdevumu izpildi (stingra administratīva kontrole nenozīmē līdzekļu izmantošanu atbilstoši to primārajam mērķim). Nav mehānismu, kas veicinātu finansu līdzekļu taupīšanu;

• Valsts institūcijas vairumā gadījumu nav gatavas kompleksu projektu īstenošanai (nav noteikta kārtība un izstrādātas vadlīnijas, trūkst kvalificētu darbinieku). Tā rezultātā ir novērojama neefektīva investīciju līdzekļu izmantošana;

• Līdzšinējie valsts pārvaldes informatizācijas projekti atrauti no pārvaldes pilnveidošanas uzdevumiem. Nav vienotas un modernas pieejas valsts informācijas resursu pārvaldībai.

• Liels mazo ekonomiski un administratīvi vājo pašvaldību skaits, kas nav spējīgas īstenot nozīmīgus projektus, nodrošināt nepieciešamo darbības efektivitātes līmeni, kā arī kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

• Nekoordinētība centralizēto valsts pārvaldes institūciju pakalpojumu sniegšanā reģionos. Katrai institūcijai (VID, VZD u.c.) ir sava pieeja šajā jautājumā un dažāds reģionālo iestāžu izvietojums. 

4. Latvijas e-pārvaldes izveides stratēģiskās nostādnes

4.1. Vīzija un misija

4.1.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku un pārtikušu valsti, kuras viena no pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā.

4.1.2. Ņemot vērā pasaulē notiekošās globālās izmaiņas saistībā ar informācijas sabiedrības veidošanos, kā arī pašreizējās Latvijas valsts pārvaldes nepilnības,

Latvijas valdība par prioritāru uzdevumu (misiju) izvirza valsts pārvaldes modernizācijas jeb e-pārvaldes izveides programmas īstenošanu, kas balstīta uz IT iespēju un e-biznesam raksturīgo darbības principu izmantošanu valsts pārvaldē, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē.

4.1.3. Īstenojot valsts pārvaldes modernizāciju, konsekventi jāievēro šādas galvenās vērtības:

• Demokrātija. Valsts nav nekas cits, kā vien mehānisms tās iedzīvotāju (pilsoņu) interešu saskaņotai īstenošanai. Tādējādi tikai un vienīgi valsts iedzīvotāju (pilsoņu) vajadzības un to labāka nodrošināšana ir valsts pārvaldes modernizācijas pamats un virsuzdevums.

• Tiesiskums. Valsts pārvalde pamatojas uz likumu, tā darbojas saskaņā ar likumu, un tās darbība ir pārbaudāma attiecībā pret likumu.

• Cieņa pret personu. Personas godīguma prezumpcija un pieklājīgā attieksme pret personu bez pārspīlētas sīkumainības vai birokrātiskas attieksmes.

• Taisnīgums. Tāda valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas darbība un tāds darbības rezultāts, ko sabiedrība kopumā uzskata par ētiski pareizu.

• Atbildība. Politiķi un valsts pārvaldē strādājošie ir tieši (politiķi) vai pastarpināti (ierēdņi) atbildīgi iedzīvotāju priekšā, kuriem ir noteicošais vārds par to darba novērtējumu.

• Inovācija. Mūsdienās, kad kardināli mainās visas sabiedrības dzīves jomas, tikai radoša un veciem priekšstatiem un ierobežojumiem pāri stāvoša pieeja spēj nodrošināt sekmīgu valsts pārvaldes modernizāciju atbilstoši informācijas laikmeta vajadzībām.

 4.2. Mērķi

4.2.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas vispārējie mērķi ir:

• Labāka pārvalde - sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

• Lētāka pārvalde - pārvaldes efektivitātes uzlabošana un izmaksu samazināšana;

• Demokrātiskāka pārvalde - sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldes darbā.

4.2.2. E-pārvaldes izveides konkrētie mērķi ir šādi:

• Pakāpeniska sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija laikā no 2002. līdz 2007. gadam:

- publiskās informācijas pieejamība Internetā sistemātiskā un integrētā veidā - līdz 2002. gadam;

- 20 pamatpakalpojumi - līdz 2004. gadam;

- visi pakalpojumi - līdz 2007. gadam.

• E-demokrātijas mehānismu ieviešana - līdz 2003. gadam (vēlēšanas, referendumi, aptaujas un politiskā saziņa Internetā);

• Pakalpojumu integrēšana un pakārtošana atbilstoši klientu dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, kā arī elektroniskos sakaru līdzekļus - līdz 2005. gadam;

• Valsts pārvaldes iestāžu pārveidošana par klientu orientētām organizācijām, būtiski palielinot to darbības efektivitāti - līdz 2005. gadam;

• Latvijas pārvaldes institūciju iekļaušanās Eiropas savienības struktūrās un sadarbība ar citām valstīm - līdz 2005. gadam.

 4.3. Pamatprincipi

4.3.1. E-pārvaldes izveide tiks veikta pamatojoties uz šādiem mūsdienās vispārpieņemtiem principiem:

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē

4.3.2. Valsts pārvaldei kā organizācijai nav citas misijas, kā vien veikt tai demokrātiskas procedūras rezultātā deleģētos uzdevumus un funkcijas. Jebkuram pārvaldes institūcijas lēmumam un darbībai ir jākalpo sabiedrības interesēm un tiešā veidā jāizriet no tās īpašnieku - pilsoņu -pilnvarojuma. Modernās IT un Interneta iespējas paver milzīgas iespējas komunikācijas stiprināšanā starp valsti un sabiedrību, kā arī padara (vismaz no tehniskā viedokļa) iespējamu ātru un lētu pilsoņu viedokļa un gribas noskaidrošanu. Lai arī tas nenozīmē atgriešanos pie tiešās demokrātijas, visus jautājumus izlemjot Interneta referenduma veidā, tomēr jaunās tehnoloģiskās iespējas ļauj sabiedrībai lielākā mērā kontrolēt valsts pārvaldes darbu un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Klientu orientētība (orientēšanās uz iedzīvotāju/klientu vajadzībām)

4.3.3. Pilsoņi ir valsts pārvaldes klienti (un arī īpašnieki). Valsts pārvaldes iestāžu galvenais darbības uzdevums un mērs ir savu klientu vajadzību apmierināšana. Tie ir tiesīgi sagaidīt mūsdienās vispārpieņemto apkalpošanas standartu (piemēram, bankās u.c.) arī attiecībās ar valsti.

4.3.4. Šobrīd pārvaldes iestāžu darbā ir raksturīga koncentrēšanās uz savu šauro problēmu risināšu (piemēram, finansējuma un darba apstākļu nodrošināšana), nevis rūpes par sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un darbības efektivitāti. E-pārvaldes ieviešanas vadmotīvs ir pavērst valsts institūciju darbu uz klientu (mūsu gadījumā tie ir pilsoņi, uzņēmumi u.c. sabiedrības locekļi) vajadzībām un prasībām. Lai arī vārdos to ir ļoti viegli deklarēt, īstenībā tas nozīmē organizācijas iekšējās uzbūves, darbības principu un iekšējās kultūras radikālu izmaiņu. Klienta apkalpošanas individualizācija un vēlmju ievērošana, kā minēts iepriekš, ir viens no jaunās ekonomikas (e-biznesa) pamatelementiem, tāpēc daudz šajā ziņā ir tieši pārņemams no biznesa pasaules.

Pakalpojumu integrācija (konsolidācija) uz dzīves notikumu modeļa bāzes

4.3.5. Absurda un arhaiska ir situācija, ka šobrīd valsts pārvaldes klientam nākas daudzkārtīgi apmeklēt dažādas valsts institūcijas, lai nokārtotu kādu konkrētu jautājumu (piemēram, būvniecības atļaujas saņemšanu). Mūsdienās normālā pieeja ir, ja pakalpojumi tiek piemēroti tipveida dzīves situācijām un tie ir saņemami vienā vietā (t.s. vienas pieturas aģentūras princips), pat ja to sniegšanā ir iesaistītas vairākas struktūrvienības vai organizācijas. Klientam nav jāzina un jājūt, ka to sniegšanā ir iesaistītas vairākas struktūrvienības vai organizācijas, tie ir saņemami vienā vietā (t.s. vienas pieturas aģentūras princips).

Pakalpojumu daudzkanālu, t.sk. elektroniska, sniegšana

4.3.6. Sabiedriskie pakalpojumi dažādām klientu kategorijām ir sniedzami, izmantojot dažādus veidus (kanālus). No tehnoloģiskā viedokļa tas varētu būt gan Internets, gan telefons, gan mobilie sakari (WAP), gan arī, protams, personiska (face to face) apkalpošana. Lai arī Internets ir uzskatāms tikai par vienu no iespējamajiem pakalpojumu sniegšanas tehniskajiem veidiem, mūsdienās e-pārvalde bez tā nav iedomājama. Nākotnē Internets un citi elektroniskie līdzekļi, pateicoties to ērtumam un efektivitātei, kļūs par noteicošo kanālu valsts un sabiedrības saziņā. Tas nodrošina gan ērtumu klientiem, gan būtisku izmaksu samazinājumu, kā arī nozīmīgu impulsu e-biznesa un Interneta izmantošanas attīstībā. Protams, šīs prognozes īstenošanās ir cieši saistīta ar Interneta pieejamību un sabiedrības gatavību to izmantot.

4.3.7. Parādoties vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kanāliem un to piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu piegāde veidojas konkurence. Tas nodrošina gan pakalpojumu kvalitātes uzlabojumus, gan izvēles iespējas iedzīvotājiem, gan arī dabiskā veidā regulē pakalpojumu sniegšanas efektivitātes jautājumus.

Vienādas iespējas visiem

4.3.8. Jauno elektronisko kanālu izmatošana nedrīkst kļūt par pamatu tiešai vai netiešai tās sabiedrības daļas diskriminācijai, kura nevar vai arī negrib izmantot elektroniskos līdzekļus saziņā ar valsti. Tāpēc paralēli jaunajiem pakalpojumu sniegšanas veidiem noteikti ir jāsaglabā tradicionālie. Tāpat ir jānodrošina, lai pakalpojumi pilnā mērā būtu pieejami arī vecākiem cilvēkiem un invalīdiem. Lai arī katrai valstij (arī Latvijai) ir noteikta politika un ierobežojumi saistībā ar valodu lietošanu, tai pašā laikā būtu pareizi atsevišķus pakalpojumus nodrošināt arī citās valodās.

Ārpakalpojumu izmantošana un koncentrēšanās uz pamatuzdevumiem

4.3.9. Mūsdienās katram ir jādara tas darbs, ko viņš māk darīt, kas rada vislielāko pievienoto vērību un kas arī ir attiecīgā cilvēka vai organizācijas pamatuzdevums (pamatbizness). Koncentrēšanās uz pamatuzdevumu izpildi, atbalsta funkcijas, kā arī dažkārt atsevišķu pamatfunkciju uzticēšana specializētiem arējiem uzņēmumiem, mūsdienās kļūst par vispārpieņemtu normu. Tas pilnā mērā attiecas arī valsts pārvaldes iestādēm, jo maz ticams, ka pašu spēkiem valsts iestādes spēs nodrošināt tādu specifiskus darbu izpildi kā informācijas sistēmu izstrāde un darbināšana vai publicitātes pasākumu organizēšana. Iespējams, ka arī atsevišķas pamatfunkcijas (klientu apkalpošana) racionālāk būtu uzticēt ārējai organizācijai.

Sadarbība ar privāto sektoru (Public Private Partership)

4.3.10. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav obligāti jānodrošina tikai valsts iestādei. To var veikt arī privātas organizācijas uz īpašas licences (koncesijas) pamata vai kā savādāk. Tāpat liela daļa no sabiedrisko pakalpojumu modernizācijas izdevumiem var segta izmantojot privātās investīcijas. Tādejādi arvien lielāka privāto organizāciju līdzdalība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir jāuzskata par modernas valsts pārvaldes obligātu iezīmi.

4.3.11. E-pārvaldes struktūra (galvenie elementi) ir attēloti zīmējumā.

 

Zīm. 3. E-pārvaldes struktūra

 

4.4. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām

4.4.1. E-pārvaldes izveides programma kopā ar Interneta pieejamības nodrošināšanu, investīcijām cilvēkos un prasmēs, e-komercijas pielietojumu veicināšanu ir viena no nacionālās programmas e-Latvijas sastāvdaļām. E-Latvijas programma ir vērsta uz Latvijas konkurētspējas nodrošināšanu informācijas laikmetā un sekmīgu Latvijas attīstību nākotnē. Valsts pārvaldes modernizācija (e-pārvaldes izveide) ir uzskatāma par ļoti būtisku priekšnoteikumu šo mērķu sasniegšanai.

4.4.2. Kā izklāstīts 1.1. sadaļā, pakalpojumu sniegšanas elektronizācija, kā arī valsts pārvaldes iekšējo procesu un struktūras izmaiņas ir savā starpā nesaraujami saistīti jautājumi. Tāpēc e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ietver sevī abus šos aspektus.

4.4.3. Šāda plaša e-pārvaldes programmas jomas definīcija nekādā gadījumā nenozīmē līdzšinējo valsts pārvaldes reformas pasākumu (Valsts pārvaldes reformas (modernizācijas) stratēģijas no 2001.līdz 2006.gadam izstrāde, civildienesta veidošana, valsts iestādēs strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma jautājumu risināšana u.c.) pārtraukšanu. Drīzāk e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma ir uzskatāma par zināma veida vienotu stratēģisku un organizatorisku satvaru šiem iepriekš savstarpēji nesaistītiem projektiem un pasākumiem, kas nodrošinātu to labāku savstarpēju koordināciju un vienotu ideoloģisku un metodoloģisku pieeju.

4.4.4. E-pārvaldes izveides programmas saistība ar citām jomām ir attēlota zīmējumā. Kā būtisku, taču līdz šim gan e-Latvijas programmā, gan arī citos dokumentos neatspoguļotu uzdevumu ir jāmin nacionālās IT industrijas veicināšana, kas ir priekšnoteikums tam, lai, veidojot informācijas sabiedrību, Latvija būtu ne tikai IT risinājumu patērētāja (importētāja), bet arī eksportētāja. E-pārvaldes izveide varētu dot ļoti būtisku ieguldījumu šajā virzienā.

 

Zīm. 4. E-pārvaldes saistība ar citiem projektiem

 

5. E-pārvaldes izveides stratēģiskās iniciatīvas un uzdevumi

5.1. Lai sasniegtu iepriekš noteiktos e-pārvaldes izveides mērķus, nepieciešams īstenot šādas stratēģiskās iniciatīvas, kas būtu vērtas uz attiecīgu valsts pārvaldes jomu pilnveidošanu:

• Valsts pārvaldes modernizācijas politisko un organizatorisko priekšnoteikumu radīšana;

• Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana);

• Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana;

• Daudzkanālu pieejas un konkurences ieviešana pakalpojumu sniegšanā;

• Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija;

• Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija;

• Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana;

• Valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana un motivācija;

• Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana.

5.2. Atsevišķu iniciatīvu ietvaros tiks īstenoti konkrēti uzdevumi. Katram šajā sadaļā minētajam uzdevumam faktiski atbilst atsevišķs projekts (vai pat vairāki projekti), kuram tiks nozīmēta atbildīgā institūcija, izveidota projekta grupa (darba grupa), izstrādāts detalizēts rīcības plāns un apstiprināta projekta tāme. Pēc tam notiks šī uzdevuma īstenošana.

5.3. Jāuzsver, ka šajā dokumentā e-pārvaldes ietvaros risināmie uzdevumi ir tikai nosaukti (uzskaitīti) kopā ar īsu to risināšanas pamatnostādņu izklāstu. Konkrēto risinājumu, rīcības plāna, nepieciešamo resursu vērtējumu izstrāde tiks veikta nākamo e-pārvaldes izveides posmu ietvaros.

5.4. Nosaukto uzdevumu īstenošanas secība, kā arī projekta organizatoriskie principi ir iztirzāti turpmākajās dokumenta sadaļās.

5.5. Koncentrēts, grafisks pārskats par e-pārvaldes izveides pamatnostādnēm un uzdevumiem ir attēlots t.s. stratēģijas kartē.

Zīm. 5. E-pārvaldes izveides stratēģijas karte

 

5.1. Valsts pārvaldes modernizācijas politisko un organizatorisko priekšnoteikumu radīšana

5.1.1. E-pārvaldes izveide, kā arī citu t.s. e-jautājumu risināšana (e-komercijas attīstīšana, Interneta pieejamības nodrošināšana, sabiedrības izglītošana Interneta tehnoloģiju lietošanā u.c. e-Latvijas uzdevumu izpilde) ir samērā kardināla esošās situācijas izmaiņa, kura skar daudzas valsts pārvaldes un sabiedrības dzīves jomas, kā arī atrodas vairāku ministriju kompetencē. Šādu izmaiņu vadīšana un koordinēšana ir sarežģīts, darbietilpīgs un jauns pagaidu uzdevums, kurš formāli iziet ārpus ministriju un valsts pārvaldes iestāžu pastāvīgajām funkcijām. Ņemot vērā to, ka esošās valsts pārvaldes struktūras ir orientētās vairāk un pastāvīgo funkciju izpildi, kā arī e-pārvaldes izveides un citu e-Latvijas uzdevumu izpildes stratēģisko raksturu un izmaiņu dziļumu, tad programmas vadības un koordinācijas struktūru izveidei ir īpaši liela nozīme.

 5.1.1. Nacionālās prioritātes statusa piešķiršana e-pārvaldes izveidei

5.1.1.1. Valsts pārvaldes modernizācija gan pēc stratēģiskās nozīmes, gan pēc nepieciešamās resursu mobilizācijas ir uzskatāma par tikpat nozīmīgu un svarīgu uzdevumu kā Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā vai pievienošanās NATO. Šī uzdevuma izpilde ir iespējama tikai ar sabiedrības vairākuma atbalstu. Tāpēc ir nepieciešama aktīva sabiedrības informēšana, kā arī diskusija par šiem jautājumiem.

5.1.1.2. Valdībai ir jāvienojas par valsts pārvaldes modernizācijas pamatnostādnēm un konsekventi tās jāievēro savā darbībā. E-pārvaldes prioritārajam statusam ir jāatspoguļojas gan programmatiskajos dokumentos, gan arī lēmumos par budžeta prioritātēm.

5.1.1.3. E-pārvaldes principu ieviešana valsts pārvaldē nozīmē radikālas izmaiņas. Lai tās īstenotu, nepietiek izstrādāt koncepcijas un darba plānus un formāli kontrolēt to izpildi. Šādas izmaiņas pēc būtības var notikt tikai tad, ja katrā valsts pārvaldes iestādē ir līderis, kurš virza šīs izmaiņas, mobilizē cilvēkus, radoši un aktīvi risina problēmas.

5.1.1.4. Valsts mērogā šāda līdera loma ir jāuzņemas valdībai, ministriju līmenī - ministriem vai kādai no vadošajām ministrijas amatpersonām (valsts sekretāram), savukārt, valsts pārvaldes iestāžu līmenī - iestādes vadītājam vai kādam no viņa vietniekiem.

Zīm. 6. Valsts kancelejas funkciju paplašināšana

 

5.1.2. Centrālās e-projektu vadības vienības izveide

5.1.2.1. E-pārvaldes ieviešana nozīmē daudzu atsevišķu, taču tajā pašā laikā savstarpēji saistītu projektu īstenošanu, kuri tiktu īstenoti gan valdības, gan ministriju, gan atsevišķu iestāžu un pašvaldību līmenī.

5.1.2.2. Ir acīmredzams, ka pašreizējā valsts pārvaldes struktūrā nav tādas institūcijas, kas varētu uzņemties centralizēto projektu īstenošanu, kā arī ministriju un iestāžu projektu koordināciju. Tāpēc sekmīgai e-pārvaldes ieviešanai pie Valsts kancelejas jāizveido e-projektu vadības vienība, kura varētu pildīt iepriekš minētās funkcijas.

5.1.2.3. Projektu vadības vienības vadītāja, kā arī viņa vietnieku amatos ir jāpieņem kvalificēti un lielu projektu īstenošanā pieredzējuši speciālisti. Tas nozīmē, ka jāparedz konkurētspējīgs atalgojums.

5.1.2.4. CEPVV loģiski papildinātu R.Mauntfīlda ieteikto Valsts kancelejas funkciju paplašināšanu (t.s. "Jaunā kanceleja"). Paplašinātās valsts kancelejas struktūra (papildinot to ar CEPVV) ir attēlota zīmējumā. Saskaņā ar R.Mauntfīlda ieteikumu šādas faktiski jaunas institūcijas izveide nodrošinātu valdības spēju kopumā realizēt saskaņotu pārvaldi, kā arī mehānismu nepieciešamo valsts pārvaldes reformu veikšanai. Jaunā kanceleja kopumā turpinātu strādāt Ministru kabineta labā, bet ikdienā darbotos ministru prezidenta vadībā.

5.1.2.5.Ir jāuzsver, ka CPVV izveide nemaina (nepārņem) Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta funkcijas. Informātikas departamenta funkcijās paliek valsts politikas informātikas jomā izstrāde un ieviešana, valsts informātikas projektu koordinācija, kā arī valsts informācijas sistēmu izveides un darbināšanas metodiskā vadība. Kā tas norādīts 5.6.1. nodaļā, Informātikas departamenta pienākumi un resursi ir jāpalielina. 

5.2. Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana)

5.2.1. Šī uzdevumu grupa ir vērsta uz saišu stiprināšanu starp valsti un sabiedrību, palielinot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot valsts pārvaldes darba caurspīdīgumu, kā arī pasākumus, kas nepieciešamu izstrādājamo politiku un lēmumu kvalitātes uzlabošanai. 

5.2.2. Pārvaldes darba atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana, izmantojot Internetu

5.2.2.1. Visos valsts pārvaldes līmeņos jārealizē princips, ka sabiedrībai jābūt pieejamai pilnīgi visai likumdošanā paredzētai informācijai par valsts pārvaldes darbu, ieskaitot valsts pārvaldes politiku, pieņemtos lēmumus, un naudas līdzekļu detalizētu izlietojumu. Lai arī sabiedrības informēšanai var tikt izmantoti dažādi mēdiji, acīmredzot, kā vislētākais un efektīvākais būtu jāmin tieši Internets.

5.2.2.2. Šī uzdevuma ietvaros Ministru kabinets 2001.gada 4.decembrī ir pieņēmis instrukciju Nr.7 "Kārtība kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā." Tajā ietverti iestāžu informācijas organizācijas noteikumi un vadlīnijas, kā arī noteikti vienoti standarti valsts iestāžu WWW mājas lapām.Tas nodrošina iespēju atsevišķo iestāžu mājas lapas integrēt vienotā valdības portālā (vai portālos), kas ļautu iedzīvotājiem ātri un ērti atrast tos interesējošo informāciju. Valdības, kā arī pašvaldību pakalpojumu portālu izveide, ir jāuzskata par prioritāriem šā uzdevuma ietvaros risināmiem jautājumiem.

5.2.2.3. Šī uzdevuma ietvaros ir jāprecizē normatīvie akti, kas nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina informācijas sniegšana (piemēram, MK 03.08.1999. noteikumi Nr. 275). Papildināmajos normatīvajos aktos ir jāparedz norma, ka visām valsts iestādēm ir jāpublicē Internetā detalizēta informācija par iestādes pārziņā esošo līdzekļu izlietojumu. Tas ir ļoti vienkāršs, tajā pašā laikā efektīvs veids, kā ierobežot nelietderīgus tēriņus un nodrošināt sabiedrības kontroli pār budžeta līdzekļu izmantošanu.

5.2.2.4. Par informācijas saturu ir atbildīga konkrētā institūcija. WWW lappušu mākslinieciskā un tehniskā izveide un uzturēšana varētu tikt veikta arī centralizēti (resursu un izmaksu ekonomijas nolūkā). Iestāžu WWW lapu veidošanas un uzturēšanas centralizācijas jautājums ir jāizskata nākamā posma (rīcības plāna) izstādes laikā.

5.2.3. E-vēlēšanas un e-referendumi

5.2.3.1. Internets, kā arī citi elektroniskie saziņas līdzekļi ļauj ne tikai ātri un efektīvi izplatīt informāciju, bet arī noskaidrot sabiedrības viedokļus par vienu vai otru jautājumu. Balstoties uz personu elektroniskās autentifikācijas iespējām, gan no tehniskā, gan juridiskā viedokļa nav nekādu ierobežojumu tam, lai pilsonis vēlēšanās vai referendumā varētu izteikt savu gribu elektroniskā veidā. Daudzās valstīs jau ir uzsākti pirmie pilotprojekti Interneta izmantošanai vēlēšanu procesā.

5.2.3.2.Šādu risinājumu izveide nodrošinātu daudz efektīvāku un tiešāku mehānismu iedzīvotāju gribas noskaidrošanai un būtiski sekmētu demokrātisko principu nostiprināšanos. Tas, iespējams, palielinātu arī vēlētāju aktivitāti vēlēšanās.

5.2.3.3.Tajā pašā laikā jāapzinās, ka, lai šādu vēlēšanu mehānismu varētu realizēt, tam ir nepieciešams veikt izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos izveidot atbilstošu informācijas sistēmu un elektroniskā paraksta darbībai nepieciešamo infrastruktūru, apmācīt vēlēšanu organizēšanā iesaistītos darbiniekus utt. Tas prasīs pietiekoši nopietnas investīcijas.

5.2.3.4.Tāpēc šis jautājums vēl ir papildus jāizpēta, kā arī jāapspriež sabiedrībā. Kā viens no nākamā posma darbiem jāparedz speciālas darba grupas izveide, kas sagatavotu konkrētus priekšlikumus šī uzdevuma risināšanai.

 5.2.4. Saziņa ar sabiedrību

5.2.4.1. Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt nepārtrauktā kontaktā ar sabiedrību. Internets un citi elektroniskie saziņas līdzekļi dod iespēju to efektīvi nodrošināt.

5.2.4.2. Atbildīgo amatpersonu elektroniskā pasta adresēm jābūt publiski pieejamām. E-pastam jākļūst par galveno saziņas līdzekli starp valsts pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Ir jāpapildina attiecīgie normatīvie akti, lai elektroniski nosūtītai vēstulei vai pieprasījumam nodrošinātu tādu pašu statusu kā papīra formāta vēstulei vai pieprasījumam.

5.2.4.3. Tāpat ir jāveicina politiķu un citu atbildīgo amatpersonas līdzdalība dažādos Interneta diskusiju forumos (Interneta sarunvietas, vētuļkopas). Internetam nākotnē jākļūst par vidi, kurā politiķi sazinās ar saviem vēlētājiem, kurā notiek sabiedriski politisko viedokļu veidošanās, sabiedriskās domas aptaujas utt.

 5.2.5. Valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana

5.2.5.1. Lai valsts pārvaldes darbs atbilstu sabiedrības interesēm, jābūt mehānismam, kas iedzīvotāju vajadzības un vēlmes pārveidotu sistemātiskā, koordinētā un mērķtiecīgā valsts pārvaldes iestāžu rīcībā. Viena no pašreizējās valsts pārvaldes problēmām, ir tā, ka bieži, neskatoties uz labo politisko gribu un nodomiem, daudzi no konkrētajiem dažādu līmeņu valsts pārvaldes lēmumiem un to īstenošanas pasākumiem izrādās nepilnīgi vai pat pretrunā ar to sākotnējo mērķi.

5.2.5.2. Šie jautājumi detalizēti aplūkoti Robina Mauntfīlda ziņojumā par Latvijas valsts administrācijas reformu, kurā kā viens no galvenajiem valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes nostiprināšanas uzdevumiem ir minēta valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana. Ziņojumā ir minēti arī konkrēti ieteikumi šajā jomā. Daļa no tiem jau ir īstenoti (piemēram, izveidots politikas koordinācijas departaments, uzsākts darbs pie valsts pārvaldē strādājošo darba novērtēšanas un atalgojuma sistēmas pilnveidošanas u.c).

5.2.5.3. Var likties, ka šī problēma ir specifisks valsts pārvaldes reformas jautājums, kas tieši nav saistīts ar pakalpojumu sniegšanas un valsts pārvaldes darba elektronizāciju. Tajā pašā laikā, palielinoties valsts iestāžu darba caurspīdīgumam un pastiprinoties sabiedrības ietekmei uz valsts pārvaldi, tieši valsts institūciju nespēja pieņemt kvalitatīvus un saskaņotus lēmumus var kļūt par šķērsli viena no galvenā e-pārvaldes pamatprincipa (valsts politiku un lēmumu atbilstība iedzīvotāju interesēm) īstenošanai.

5.2.5.4. Tāpēc e-pārvaldes programmas īstenošanas gaitā šim jautājumam jāvelta īpaša uzmanība, un rīcības plāna izstrādes gaitā jāizstrādā konkrēti risinājumi šī uzdevuma izpildei.

 5.3. Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana

5.3.1. Kā norādīts iepriekš, novērojama pašreizējās valsts pārvaldes iestāžu sniedzamo pakalpojumu fragmentācija (no klienta viedokļa vienota pakalpojuma sniegšanā ir iesaistītas vairākas iestādes), kā arī pakalpojumu pārklāšanās un dublēšanās. Viena no e-pārvaldes izveides pamattēzēm ir tāda, ka nav jēgas automatizēt un elektronizēt pašreizējos procesus. Patiesais ieguvums būtu tieši no valsts pārvaldes funkciju un struktūras racionalizācijas, gan piemērojot tos jaunajiem pakalpojumu sniegšanas modeļiem, gan arī maksimāli izmantojot IT iespējas. Tādējādi valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana un Interneta un IT ieviešana pakalpojumu sniegšanā ir viena procesa divas neatņemams sastāvdaļas, kuras var tikt veiksmīgi risinātas tikai kopā. Tāpēc šādu organizatorisku un it kā ar IT nesaistītu jautājumu risināšana tiek ieteikta veikt vienotas e-pārvaldes izveides programmas ietvaros.

 5.3.1. Valsts nodrošināmo pakalpojumu un funkciju noteikšana

5.3.1.1. Jebkuras organizācijas sakārtošana jāsāk ar precīzu organizācijas biznesa (sniedzamo pakalpojumu) definēšanu. Tas attiecas gan uz privātuzņēmumiem, gan valsts pārvaldes iestādēm. Tāpēc kā viens no prioritāriem e-pārvaldes izveides darbiem ir precīzi noteikt valsts nodrošināmos sabiedriskos pakalpojumus. Katram sabiedriskajam pakalpojumam ir jānosaka arī konkrēti kvantitatīvi izmērāmi rādītāji (piemēram, maksimālais lēmuma pieņemšanas un/vai atbildes sniegšanas laiks).

5.3.1.2. Šis uzdevums veicams vairākos līmeņos. Vispirms valdības līmenī centralizēti jānosaka galvenie pakalpojumi, un prioritātes. Tad ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu ietvaros jāveic to pakalpojumu un funkciju detalizācija un specificēšana, kuras tām uzticētas. Līdzīgs process būtu jāveic arī pašvaldībās.

5.3.1.3. Veicot šo darbu, svarīgi apzināt tos pakalpojumus un funkcijas, kurus pašreiz nodrošina valsts iestādes. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka sabiedrisko pakalpojumu definēšanā noteicošais ir nevis tas, ko pašreiz de facto dara valsts institūcijas, bet gan - kādus pakalpojumus un funkcijas iedzīvotāji vēlas un ko valdība (pašvaldība) politiski apņēmusies sniegt sabiedrībai par nodokļu maksātāju naudu. Pakalpojumu klāstā būs arī piespiedu pakalpojumi (t.i., konkrētam indivīdam negribēti, taču visai sabiedrībai kopumā nepieciešami), piemēram, nodokļu iekasēšana.

5.3.1.4. Iedzīvotāju vēlmju noskaidrošanai jāizmanto klientu aptaujas un socioloģiskie pētījumi.

5.3.1.5. Funkciju sadalei starp sabiedrību un valsti, starp centrālo valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī starp valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, tai ir jāiegūst optimāls decentralizācijas līmenis. Ņemot vērā, ka, sabiedrībai attīstoties, mainās funkciju nepieciešamība, jāattīsta sistemātiska pieeja funkciju nepieciešamības un atbilstības izvērtēšanai.

 5.3.1.6. Valsts nodrošināmie pakalpojumi un funkcijas jāsašaurina tā, lai nodokļu maksātājs finansētu tikai sabiedrībai un valstij nepieciešamos izdevumus.

5.3.1.7. Pakalpojums jāuztic tai institūcijai vai struktūrai, kura indivīdam ir vispieejamākā (no centrālās valsts pārvaldes uz pašvaldībām, no centrālās valsts pārvaldes uz pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām utt.).

5.3.1.8. Pakalpojumi jāgrupē atbilstoši klienta dzīves situācijām. Iedzīvotāju un uzņēmumu saskare ar valsts pārvaldes iestādēm notiek saistībā ar konkrētiem notikumiem viņu dzīvē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšana, bērna piedzimšana, kļūšana par bezdarbnieku, dzīves vietas maiņa, nekustamā īpašuma iegāde utt.), un tajā bieži ir iesaistītas vairākas iestādes. Kā minēts iepriekš, viens no e-pārvaldes pamatprincipiem ir pakalpojumu grupēšana un sniegšana atbilstoši šīm dzīves situācijām (t.s dzīves situāciju modelis (life event model)). Klientam faktiski nav jāzina, cik un kādas valsts iestādes ir iesaistītas pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpēc, nosakot sniedzamos pakalpojumus, tie jāstrukturē un jāgrupē tieši atbilstoši klienta dzīves situācijām, nevis pēc tām iestādēm/ struktūrvienībām, kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma (vai tā daļas) sniegšanu.

5.3.1.9. Šāda valsts pārvaldes pakalpojumu un funkciju apzināšana un sistematizēšana ir priekšnoteikums tam, lai varētu atrast efektīvākos un racionālākos veidus to nodrošināšanai. Un ir pietiekams pamats domāt, ka pašreizējā valsts pārvaldes organizāciju struktūra ir tālu no pilnības un ka tos pašus (un daudz kvalitatīvākus) pakalpojumus sabiedrībai var nodrošināt arī citos veidos.

 5.3.2. Organizatoriskās struktūras un procesu pilnveidošana

5.3.2.1. Šī uzdevuma ietvaros jāveic sistemātiska un visaptveroša valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana. Tā notiktu divos līmeņos:

• Valsts pārvaldes institūciju, iestāžu un to veicamo funkciju optimizēšana;

• Katras konkrētās struktūrvienības/ iestādes iekšējā darba pilnveidošana.

5.3.2.2. Galvenie jautājumi, kas jārisina šī uzdevumu ietvaros, ir šādi:

• Klientu orientētās kultūras ieviešana valsts pārvaldes organizācijās. Šim principam jābūt iemiesotam visos organizācijas darbības elementos, sākot ar organizācijas mērķu un vērtību deklarācijām, beidzot ar organizācijas iekšējo struktūru darbības mērīšanu un novērtēšanu;

• Pakalpojumu sniegšanas/ klientu apkalpošanas (front-office) nodalīšana no pārējām funkcijām (back-office);

• Optimāla daudzkanālu pakalpojumu piegādes modeļa izvēle (vairāku piegādes kanālu kombinēšana) atkarībā no pakalpojuma specifikas un klientu vēlmēm: tieša apkalpošana, apkalpošana, izmantojot vienas kad nākotnē) u.c.;

• Darbības efektivitātes palielināšana, izmantojot kopējos pakalpojumu centrus (shared service center) un ārpakalpojumus (outsourcing). Valsts pārvaldes iestādēm ir jākoncentrējas uz savu pamatfunkciju izpildi (politiku noteikšana un īstenošana). IT resursu pārvaldība, grāmatvedība, kā arī klientu apkalpošana var tikt uzticēta dažāda veida ārējām organizācijām;

• Intensīvu horizontālo saišu starp valsts pārvaldes struktūrām veicināšana, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu un konsultācijas iespējas, kā arī novērstu resorisku pieeju valsts darbā.

5.3.2.3. Centralizētā līmenī jāveic valsts pārvaldes struktūras kopējā optimizācija un jāizstrādā kopēja pieeja un vadlīnijas. Savukārt, katras iestādes darba pilnveidošana ir attiecīgas iestādes vadītāja kompetencē.

5.3.2.4. Šī uzdevuma izpildes detalizēts plāns un metodes, nosakot centrālās projektu vienības, ministriju un iestāžu atbildību, ir jāizstrādā nākamā e-pārvaldes izveides posma (rīcības plāna izstrāde) ietvaros.

 5.3.3. Pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija

5.3.3.1. Pakalpojumu "ģeogrāfiskā" pieejamība ir tikpat svarīgs aspekts kā pakalpojumu kvalitāte. Jānodrošina, lai pakalpojumi būtu pieejami maksimāli tuvu iedzīvotāju dzīves vietai. Tajā pašā laikā pakalpojumu sniegšanas vietu skaitam jābūt "saprāta" robežās, lai varētu nodrošināt pieņemamu efektivitātes līmeni. Piemēram, Lielbritānijā e-pārvaldes resursu pieejamības pamatvietas ir publiskās bibliotēkas.

5.3.3.2. Šobrīd, kad lielu daļu ikdienas pakalpojumu nodrošina pašvaldības, un saistībā ar pašvaldību reformu šis jautājums ir nokļuvis diskusiju centrā. Lielā mērā argumentācija saistībā ar pašvaldību apvienošanos ir saistīta tieši ar sabiedrisko pakalpojumu pieejamību pēc reformas.

5.3.3.3. Atbilstoši mūsdienīgai (e-pārvaldes ietvaros piedāvātai) pieejai šie jautājumi (pašvaldību konsolidācijas pakāpe un pakalpojumu pieejamība) ir šķirami. Pirmais ir saistīts tikai ar attiecīgās teritorijas spēju pašpietiekami funkcionēt un īstenot konkrētus attīstības projektus, savukārt, otrais (pakalpojumu pieejamība) ir risināms kontekstā ar daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas pieeju, izvēloties optimālo veidu, kā maksimāli efektīvi nodrošināt viena vai otra pakalpojuma pieejamību. Latvijā vēsturiski ir izveidojies pietiekami optimāls pašvaldību publisko bibliotēku tīkls - šādas bibliotēkas darbojas katras pašvaldības teritorijā, to skaits (vidēji viena bibliotēka uz katriem 2663 iedzīvotājiem, laukos - vidēji viena bibliotēka uz 1090 iedzīvotājiem) un izvietojums, kā arī personāla kvalifikācija un pieredze, investējot tajās nepieciešamos līdzekļus, ļaus izveidot kvalitatīvas un efektīvas, labi pieejamas pakalpojumu sniegšanas vietas. Vēl, piemēram, lielākās apdzīvotās vietās varētu veidot vairākām institūcijām kopīgas klientu apkalpošanas zāles, savukārt, mazākās - varētu izvietot Interneta pieejas kioskus (piemēram, publiskajās bibliotēkās). Tāpat efektīva un universāla pakalpojumu sniegšanas metode ir telefons, kur ģeogrāfiskais faktors vispār zaudē nozīmi.

5.3.3.4. Tādejādi kā viens no e-pārvaldes uzdevumiem (paralēli pakalpojumu noteikšanai) ir pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija. Šis uzdevums ir veicams ciešā koordinācijā ar reģionālās un teritoriāli - administratīvās reformas pasākumiem vai arī iespējams tās ietvaros (jāprecizē rīcības plānā).

 5.3.4. Iestāžu darbības rezultātu un procesu mērīšana

5.3.4.1. Priekšnoteikums tam, lai varētu objektīvi izvērtēt sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un organizācijas darbības efektivitāti, ir attiecīgo rezultatīvo un procesu rādītāju mērīšanas un salīdzināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana.

5.3.4.2. Rezultatīvie rādītāji raksturo organizācijas darbības gala rezultātu. Valsts pārvaldes gadījumā tie būtu sabiedriskie pakalpojumi. Rezultatīvie rādītāji varētu būt, piemēram, apkalpoto klientu skaits, klienta apkalpošanas ilgums, sūdzību skaits, klientu apmierinātības novērtējums utt.

5.3.4.3. Procesu rādītāji raksturo organizācijas iekšējos procesus. Tie varētu būt, piemēram, viena klienta apkalpošanas pašizmaksa, iepirkuma darījuma pašizmaksa, iepirkuma izpildes vidējais ilgums u.c.

5.3.4.4. Tādejādi viens no būtiskiem e-pārvaldes programmas uzdevumiem ir vienveidīgas valsts pārvaldes iestāžu darbības rādītāju sistēmas izstrāde un ieviešana (katrai iestādei, protams, būs savi rādītāji, taču daļa no viņiem būs arī vienādi), kas būtu pamats iekšējai uzskaitei, kā arī iestāžu darbības analīzei.

5.3.4.5. Darbības rādītāju sistēmas pamatprincipi un detalizēts tās izstrādei un ieviešanai nepieciešamais darba plāns ir jāizstrādā nākamā posma ietvaros.

 5.4. Daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā

5.4.1. Viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes modernizācijas elementiem ir daudzkanālu pieeja pakalpojumu sniegšanā. Šim jautājumam ir divas dimensijas:

• Pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot dažādus piegādes veidus: tieša apkalpošana, telefons, internets, mobilie sakari, digitālo TV u.c.;

• Pakalpojumi tiek sniegti, piesaistot citas (arī privātas) organizācijas.

5.4.2. Jautājums par ārēju, tai skaitā privātu organizāciju iesaistīšanu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir īpaši būtisks. Tas ļauj, no vienas puses, nodrošināt labāku pakalpojumu, no otras puses, paver visdažādākās iespējas sadarbībai starp valsts pārvaldes iestādēm un privātiem uzņēmumiem.

5.4.3. Ieviešot daudzkanālu pieeju pakalpojumu sniegšanā (t.sk. uzticot pakalpojumu sniegšanu privātām organizācijām), pilnīgi pieļaujama situācija, kad izveidojas konkurence vairāku kanālu starpā, kas sekmētu pakalpojumu kvalitātes un to darbību nodrošinošo organizāciju efektivitātes pieaugumu.

5.4.4. No komerciālā viedokļa šādai integrētai valsts izveidotai kontaktvietai (jeb kanālam) (piemēram, fiziska vai Interneta vieta, kur tiek kārtoti visi ar nekustamo īpašumu saistītie jautājumi) ir liela vērtība, jo tas ļauj attiecīgās nozares firmām ātri un efektīvi sasniegt savu potenciālo klientu. Tas ir pamats dažādiem sadarbības modeļiem: investīciju piesaistei, kanāla izmantošanas iespēju pārdošanai, sabiedrisko pakalpojumu integrācijai citos komerciālos pakalpojumos utt.

5.4.5. No otras puses, tas rada risku negodprātīgai šo iespēju izmatošanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi radīt priekšnoteikumus un noteiktu kārtību šāda modeļa īstenošanai gan no normatīvā, gan tehniskā, gan darbināšanas aspekta.

 5.4.2. Pakalpojumu sniegšanas kanālu plānošanas un īstenošanas vadlīniju izstrāde

5.4.2.1. Optimālo pakalpojumu piegādes kanālu izvēle ir par to atbildīgās iestādes kompetencē. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un palīdzētu institūcijām šajā darbā, nepieciešams izstrādāt attiecīgus noteikumus un vadlīnijas.

 5.4.3. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā (Public Private Partnership programa)

5.4.3.1. Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā ir saistīta ar dažādiem jautājumiem:

• Pakalpojumu sniegšanas licences un to piešķiršanas kārtība (izsoļu/konkursu kārtība, eksluzivitātes jautājumi u.c.);

• Pakalpojumu sniegšanas līgumi (service level agreement) - līgumi starp pakalpojumu sniedzēju un pasūtītāju (valsts institūciju) par nodrošināmo pakalpojumu noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem;

• Privāto investīciju piesaistīšanas kārtība.

5.4.3.2. Šo, kā arī ar tiem saistīto jautājumu risināšana jāveic sistemātiski un plānveidīgi, ievērojot gan sabiedrības, gan uzņēmēju intereses, nepieļaujot negodīgu konkurenci, kā arī valsts iestāžu darbinieku negodprātību. Tāpēc viens no būtiskiem e-pārvaldes izveides uzdevumiem ir attiecīgas koncepcijas un normatīvo dokumentu izstrāde.

5.4.3.3. Kā piemēru tam, kā šie jautājumi varētu tikt risināti, ir minama Lielbritānija [18][19], kur ir izstrādāta speciāla t.s. Public Private Partnership programma, kuras pamatnostādnes ir piemērojamas arī Latvijai.

 5.5. Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija

5.5.1. Interneta un citu elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā noteikti ir būtiskākais un arī manāmākais e-pārvaldes ieviešanas rezultāts. Ir acīmredzami, ka Internets ir ērts un efektīvs pakalpojumu sniegšanas veids, un nenoliedzami, ka nākotnē tas kļūs par noteicošo.

5.5.2. Saskaņā ar Eiropas Savienības rekomendēto pieeju pēc pakalpojuma "elektronizācijas pakāpes" var izšķirt 4 līmeņus:

• 1. līmenis: Informēšana - informācija par pakalpojumiem ir pieejama internetā;

• 2. līmenis: Mijiedarbība - veidlapu un dokumentu sagatavju lejupielāde;

• 3. līmenis: Divvirzienu mijiedarbība - klientu identifikācija, veidlapu un informācijas elektroniska iesniegšana papīra dokumentu vietā;

• 4.līmenis: Darījumu apstrāde - pakalpojuma pilna apstrāde, ieskaitot lēmuma pieņemšanu, informēšanu, maksājumu kārtošanu.

5.5.3. Pirmo divu līmeņu sasniegšana nebūtu īpaši sarežģīta, taču pilnai pakalpojumu elektronizācijai ir nepieciešams nopietns darbs, kas, saprotams, nav paveicams vienā mirklī. Ne visi pakalpojumi ir sniedzami tikai elektroniski (piemēram, reģistrējot automašīnu, ir nepieciešama tās fiziska klātbūtne). Tajā pašā laikā ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt visu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību 3. vai 4. līmenī, izņemot tos, kur nepieciešama klienta fiziska klātbūtne.

5.5.4. Detalizēta konkrēto pakalpojumu elektronizācijas plānošana (kurus pakalpojumus, cik lielā pakāpe un kad būtu jāelektronizē) būtu jāveic reizē ar pakalpojumu definēšanu un piegādes kanālu plānošanu nākamajos e-pārvaldes izveides posmos. Šobrīd kā sākotnējo plānu pirmajā kārtā elektronizējamiem pakalpojumiem var pieņemt tālāk minētos 12 iedzīvotājiem un 20 uzņēmumiem domātos pakalpojumus (kas faktiski sakrīt ar Eiropas Savienības rekomendētajiem).

 5.5.1. Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem (G2C)

Kā būtiskākos pirmajā kārtā elektronizējamos pakalpojumus iedzīvotājiem var minēt (iekavās maksimālais elektronizācijas līmenis):

• Ienākumu deklarēšana, nodokļu samaksa un ar to saistītie pakalpojumi (4);

• Darbā iekārtošanās pakalpojumi (3);

• Sociālās apdrošināšanas izmaksas un sociālie pabalsti (ārstēšanās, bērnu, bezdarba, studentu) (4);

• Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana (3);

• Automašīnu reģistrācija (3);

• Būvniecības atļauju iegūšana (4);

• Iesniegumi policijai (3);

• Bibliotēku pakalpojumi (3);

• Dzimšanas un laulību reģistrācija (3);

• Pieteikšanās augstākajās mācību iestādēs (4);

• Dzīves vietas (maiņas) deklarēšana (3);

• Veselības aprūpes pakalpojumi (neklātienes konsultācijas, apmeklējumu pieteikšana, norīkojumi) (4).

 5.5.2. Elektroniskie pakalpojumi uzņēmumiem (G2B)

• Jauna uzņēmuma reģistrācija (4);

• Sabiedriskais iepirkums (4)

• Darbinieku sociālo maksājumu veikšana (4);

• Uzņēmuma nodokļu (ienākuma, PVN u.c.) deklarēšana, samaksa un ar to saistītie pakalpojumi (4);

• Muitas deklarācijas (4);

• Valsts statistiskās informācijas iesniegšana;

• Dažādas atļaujas un licences (4);

• Komercķīlu reģistrācija (4).

 5.5.3. Valdības centrālais portāls

5.5.3.1. Lai varētu ērti un ātri izmanot pakalpojumus elektroniski, jāizveido personalizējams centrālais sabiedrisko pakalpojumu portāls kā dabisks sākumpunkts klientu komunikācijai ar valsts pārvaldes iestādēm.

 5.6. Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija

5.6.1. Lai nodrošinātu pakalpojumu integrētu sniegšanu, nepieciešams pārkārtot un pilnveidot arī valsts pārvades institūciju iekšējo darbu, to, ko angliski mēdz dēvēt par back-office. Šī darba pilnveidošana ietver gan procesu, gan organizatoriskos (skat. 5.3. sadaļu), gan, protams, arī IT jautājumus. IT problemātika ir tikai viena no pilnveidošanas dimensijām, taču bieži tieši IT risinājumi ir vissarežģītākie un vislielākās investīcijas prasošie. Tāpēc jautājumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes informatizāciju, jāvada un jākoordinē centralizēti valdības līmenī.

5.6.2. Iekšējā darba pilnveidošanai IT kontekstā ir divi galvenie aspekti:

• Iekšējo procesu automatizācija un efektivitātes uzlabošana, izmantojot IT;

• Organizāciju procesu un iekšējo informācijas sistēmu integrācija, lai nodrošinātu arī pakalpojumu integrāciju uz dzīves situāciju modeļa bāzes.

 5.6.1. Valsts informācijas resursu pārvaldības uzlabošana

5.6.1.1. Par valsts pārvaldes institūcijas IS izveidi ir atbildīga iestādes vadība. Tajā pašā laikā valstij jānosaka kopējā politika valsts informācijas resursu pārvaldībā, principi tam, kā jāveido un jādarbina valsts informācijas sistēmas.

5.6.1.2. Tas nozīmē, kā centralizēti jāizstrādā normatīva un metodoloģiska rakstura dokumenti, kā arī jāveic attiecīgs koordinācijas, uzraudzības un metodoloģiskā atbalsta darbs.

5.6.1.3. Jautājumi, kas prasa centralizētu reglamentāciju un risināšanu:

• Valsts informācijas resursu pārvaldības un drošības nodrošināšanas principi (resursu turētājs, tā atbildība un pienākumi, drošības nodrošināšanas kārtība, atbildība u.c.);

• Sistēmu izveides process (sistēmas izveides dzīves cikls (posmi), dokumentācija, testēšana u.c.);

• Ārējo pakalpojumu izmatošana sistēmu izveidē un darbināšanā (pasūtāmie darbi, sadarbības modeļi, tipveida izsoļu un konkursu nolikumi, tipveida līgumi u.c.);

• Valsts institūciju darbinieku apmācība un metodiskais atbalsts;

• Informācijas sistēmu izveides un darbināšanas revīzija (audits);

• Centralizētu IT projektu izpilde;

• Kopīgas IT infrastruktūras izmantošana un tehnisko risinājumu saskaņošana.

5.6.1.4. Daudzi no šiem jautājumiem jau tiek sekmīgi risināti (skat. 2.1. sadaļu), taču līdz šim ir trūkusi sistemātiska un kompleksa pieeja, tādēļ pat ar šo jomu saistīto speciālistu vidū nav vienprātības par atsevišķām pamatnostādnēm (piemēram, diskusija saistībā ar likumprojektu par valsts nozīmes informācijas sistēmām).

5.6.1.5. Pašreiz valsts politikas noteikšanas un koordinēšanas funkcijas veic Satiksmes ministrijas Informātikas departaments. Lai nodrošinātu iepriekšminēto uzdevumu izpildi ir skaidrs, ka gan šī departamenta funkcijas, gan resursi ir jāpalielina. Tāpat arī iespējams jāmaina Informātikas departamenta statuss, kas dotu lielākas pilnvaras kontrolējot valsts noteiktās informācijas sistēmu izveides un darbināšanas kārtības ievērošanu,

5.6.1.6. Valsts informācijas resursu pārvaldības uzlabošanas jautājumi ir jāprecizē, kā arī jānosaka konkrēti pasākumi to pilnveidošanā (ieskaitot Informātikas departamenta funkciju un pilnvaru palielināšanu) e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes laikā.

 5.6.2. Valsts un pašvaldību institūciju informācijas sistēmu plānošana un izveide

5.6.2.1. Katrai valsts pārvaldes institūcijai un pašvaldībai jābūt izstrādātam IS stratēģiskajam plānam, kurš attiecīgi izriet no kopējās iestādes vai pašvaldības attīstības un modernizācijas stratēģijas un ir saskaņots ar to. Šajā plānā jānosaka, kādā veidā tiks izmantotas informācijas tehnoloģijas, lai atbalstītu organizācijas darbības mērķu sasniegšanu, kā arī jāformulē pamatnostādnes par to, kā nepieciešamās informācijas sistēmas tiks izveidotas, uzturētas un darbinātas.

5.6.2.2. IS izveides process jāorganizē, pamatojoties uz stratēģisko plānu, kā arī ņemot vērā vispārpieņemto pieeju IS izveidē (kas ir atspoguļota attiecīgos Latvijas un starptautiskajos programminženierijas standartos, piemēram, J-STD-016, IEEE12207 u.c.). Ļoti būtiski, lai valsts pārvaldes sistēmu izveide notiktu, veicot pilnu sistēmas izveides dzīves ciklu: koncepcija, prasības, projekts, izstrāde, testēšana, ieviešama, uzturēšana. Tai jābūt arī pienācīgi dokumentētai. Tas nodrošinātu izstrādātās sistēmas atbilstību biznesa prasībām, izstrādes procesa kontrolējamību un risku samazināšanu, neatkarību no izstrādātājiem, sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas iespējas, kā arī kopumā investīciju mērķtiecīgāku izlietojumu un atdevi.

5.6.2.3. Konkrētās valsts institūcijas un pašvaldības IS izveide ir attiecīgas institūcijas un pašvaldības kompetencē, ko tā veic attiecīgi atbilstoši saviem iestādes vai pašvaldības modernizācijas plāniem. Centralizētā līmenī jākoordinē atsevišķo IS izveides darbs, kā arī jānodrošina uzraudzība (ieskaitot IS auditus) veidojamajām sistēmām.

 5.6.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu integrācija

5.6.3.1. Sniedzot integrētu, klienta dzīves situācijām pakārtotu pakalpojumu, tā nodrošināšanā visdrīzāk būs iesaistītas vairākas valsts institūcijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi radīt mehānismus, kas nodrošinātu, lai valsts institūciju informācijas sistēmas spētu savā starpā sadarboties tādā mērā, kā tas nepieciešamas integrēta pakalpojuma nodrošināšanai.

5.6.3.2. Sistēmu integrācija ietver šādu jautājumu risināšanu:

• Valsts nozīmes informācijas resursu identificēšana un atbildīgās institūcijas (resursa turētāja) nozīmēšana;

• Informācijas resursu metamodeļa izveide (informācija par valsts pārvaldībā esošo informācijas resursu struktūru);

• Datu apmaiņas standartu uz XML formāta bāzes izstrāde un uzturēšana;

• Tipveida tehniskie līdzekļi datu apmaiņai starp sistēmām un informācijas piekļuvei no citas sistēmas (XML ziņojumu pārsūtīšanas vide, datu replikācijas mehānismi starp datu bāzēm, lietotāju autorizācijas mehānismi, protokoli un principi informācijas piekļuvei no ārējām aplikācijām utt.).

5.6.3.3. Liela daļa šo jautājumu tiek risināta Megasistēmas projekta ietvaros, un jau šobrīd notiek reāla sadarbība starp galvenajiem valsts nozīmes reģistriem. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka daudzas Megasistēmas projekta ietvaros skartās problēmas ir palikušas tikai deklarāciju līmenī. Nav institūcijas, kuras uzdevumos ietilptu pastāvīga un praktiska šo jautājumu risināšana. Turklāt šie jautājumi bieži tikuši pārlieku politizēti, kā rezultātā ne viss no Megasistēmas projektā iecerēta ir ticis realizēts.

5.6.3.4. E-pārvaldes izveides ietvaros Megasistēmas projekta laikā aizsāktais jāturpina, nedaudz mainot akcentus (vairāk akcentējot datu apmaiņu uz standartizētu XML ziņojumu bāzes), kā arī paceļot to jaunā organizatoriskā līmenī.

 5.6.4. Dokumentu aprites elektronizācija

5.6.4.1. Valsts pārvaldes darbā tiek sagatavots un pārsūtīts daudz dažādu dokumentu. Ņemot vērā jaunās IT iespējas, visu šo papīra dokumentu plūsmu ir iespējams gan elektronizēt, gan būtiski optimizēt.

5.6.4.2. Izmantojot elektroniskos parakstus, pilns juridisks spēks var būt arī elektroniskā formā sagatavotiem dokumentiem. Tāpēc nākotnē varētu vispār atteikties no papīra dokumentiem (vismaz būtiski tos ierobežot).

5.6.4.3. Jomas, kurās dokumentu apriti varētu elektronizēt, ir šādas:

• Ministru kabineta sēžu elektronizācija (līdzīgi, kā tas veikts Igaunijā);

• Korespondence valsts pārvaldes institūciju starpā;

• Ārējā korespondence (pieņemot un sniedzot atbildes uz elektroniski parakstītas vēstulēm no iedzīvotājiem un organizācijām).

5.6.4.4. Konkrēts dokumentu aprites elektronizācijas risinājums, tā ieviešanas posmi un termiņi jānosaka rīcības plāna izstrādes laikā.

5.6.4.5. Dokumentu aprites elektronizācija valsts kancelejā ir viens no piedāvātajiem pilotprojektiem.

 5.6.5. Sadarbība ar ES un citu valstu IS (G2G)

5.6.5.1. Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienībā, ļoti svarīgi ir veicināt valsts pārvaldes iestāžu iekļaušanos attiecīgajās Eiropas Savienības struktūrās, kā arī sadarbība ar citu valstu radniecīgām institūcijām.

5.6.5.2. Viena no šādas sadarbības jomām ir saistīta ar ES dalībvalstu valstu radniecīgu informācijas sistēmu darba saskaņošana un datu apmaiņas veicināšana ES finansētas programmas IDA (Inerchange of Data between Administrations) ietvaros. Arī Latvijai aktīvi jāpiedalās šās programmas darbā, tādējādi nodrošinot attiecīgo sistēmu sadarbību ar ES, kā arī ar citu valstu sistēmām.

5.6.5.3. Jomas, kur šāda sadarbība pirmām kārtām būs nepieciešama, ir muita, nodokļi, Uzņēmumu reģistrs, sabiedriskais iepirkums u.c.

 5.7. Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana

5.7.1. Šeit izklāstīti uzdevumi, kuru izpilde ir nepieciešama, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, izmantojot Internetu un nākotnē arī citus elektroniskās saziņas līdzekļus, vispār būtu iespējama (nepieciešamie priekšnoteikumi).

 5.7.1. E-likumdošanas izstrāde un pilnveidošana

5.7.1.1. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai valsts pārvaldes institūcijas, iedzīvotāji un arī uzņēmumi savā starpā sazinātos un kārtotu darījumu elektroniskā veidā, ir nepieciešamās likumdošanas bāzes izveide. Ar e-pārvaldi un e-komerciju saistīto likumdošanas jautājumu loks ir plašs. Galvenie no tiem ir šādi:

• Elektronisko dokumentu un parakstu izmantošana;

• Elektroniskie līgumi;

• Nodokļu jautājumi;

• Patērētāju tiesību aizsardzība;

• Privātuma nodrošināšana un datu aizsardzība;

• Autortiesību jautājumi Internetā;

• Bērnu pasargāšana no nevēlama satura Internetā;

• Interneta domain vārdu jautājumi;

• Kriptogrāfijas izmantošana;

• Noziedzīgas darbības Internetā ierobežošana;

• Telekomunikāciju pakalpojumu regulēšana konverģences apstākļos.

5.7.1.2. Ar treknu šriftu izceltas tās jomas, kurās Latvijā jau ir veikts noteikts darbs, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tā ir tikai neliela daļa no visu problēmu klāsta. Detalizēta pašreizējās likumdošanas analīze kontekstā ar e-pārvaldes izveidi, kā arī nepieciešamo izmaiņu uzskaitījums ir sniegts 2. pielikumā.

5.7.1.3. Pirmais solis ceļā uz e-pārvaldi noteikti būs elektronisko dokumentu ieviešana. Pašlaik Saeimā pirmā lasījumā ir pieņemts Elektronisko dokumentu likums, kurš ir izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvas 1999/93/EC "Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā" prasības, un kas nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Šī likuma pieņemšana tiesiski nostiprinās arī ar e-pārvaldi saistītos jautājumus.

5.7.1.4. Saistībā ar šī likuma stāšanos spēkā ir nepieciešami grozījumi vairākos esošajos normatīvajos aktos, kā arī atsevišķu jaunu normatīvo aktu izstrāde (elektronisko dokumentu uzkrāšana un arhivēšana, elektronisko dokumentu aprite valsts un pašvaldību iestādēs, dokumentu notariālā apstiprināšana, elektronisko dokumentu izmantošana par pierādījumu saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu un Civlillikumu u.c.).

5.7.1.5. Izmaiņas likumdošanā būs nepieciešamas arī saistībā ar vēlēšanu procesa un referendumu elektronizāciju, sabiedriskā iepirkuma elektronizāciju, informācijas pieejamības nodrošināšanu, iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas elektronizāciju, kā arī citu e-pārvaldes ietvaros veicamu uzdevumu īstenošanu. Konkrēts maināmo un no jauna izstrādājamo normatīvo aktu uzskaitījums ir dots 2.pielikumā. Detalizēta šo izmaiņu analīze ir jāveic nākamajā e-pārvaldes izveides posmā.

5.7.1.6. Jāuzsver, ka nacionālās likumdošanas piemērošana visu dzīves jomu elektronizācijai ir sarežģīts un darbietilpīgs uzdevums, kas jāveic sistemātiskā un saskaņotā veidā un kura veikšanai nepieciešama gan starptautisko prasību un likumdošanas prakse, gan nacionālās likumdošanas sistēmas īpatnību pārzināšana. Tāpēc šajā darbā noteikti jāpiesaista profesionāli juristi, kuri specializējas šajā jomā (grūti cerēt ka valsts iestādēs strādājoši darbinieki papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem izstrādās kvalitatīvus un starptautiskām prasībām un likumdošanas praksei atbilstošus likumprojektus, īpaši, šajā jomā).

 5.7.2. Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana

5.7.2.1. Lai varētu reāli sākt izmantot elektroniskos parakstus un dokumentus valsts pārvaldē, papildus likumdošanas sakārtošanai ir nepieciešams atrisināt virkni citu jautājumu:

• Ciparu parakstu infrastruktūras izveide un darbības nodrošināšana valsts institūciju iekšienē - valsts iestādēs strādājošiem ciparu parakstus vajadzētu izsniegt un autentiskuma pārbaudes līdzekļus nodrošināt sistemātiskā un plānveidīgā veidā (izveidojot ciparu parakstu infrastruktūru kā koplietošanas servisu, kas būtu saistīts ar vienotu valsts pārvaldē strādājošo personāla uzskaiti, vai arī uzticot to ārējai organizācijai);

• Dokumentu arhivēšanas jautājumu atrisināšana - tas ir arī tehnisks jautājums (elektronisko dokumentu glabāšanai arī ir nepieciešami resursi, tie ir jāarhivē, jānodrošina tiem piekļuve utt.);

• Elektronisko dokumentu izmantošana tiesvedībā - tiesām jābūt tehniski gatavām izskatīt pierādījumus, kas tiek uzrādīti elektronisku dokumentu veidā.

5.7.2.2. Minētie jautājumi ir jārisina sistemātiski un kompleksi šī uzdevuma ietvaros.

 5.7.3. Elektroniski lasāmu personas identifikācijas karšu ieviešana

5.7.3.1. Elektronisko dokumentu galvenais priekšnoteikums ir iespēja elektroniski identificēt konkrēto fizisko personu. Kā zināms, personas elektroniskās identifikācijas līdzeklis ir elektroniskais paraksts (ciparu paraksts kā viens no elektroniskā paraksta veidiem). Viens no veidiem, kā katrs iedzīvotājs varētu iegūt elektronisko parakstu, ir izsniegt to reizē ar elektroniski lasāmo identifikācijas karti.

5.7.3.2. Lai arī identifikācijas karte, kurā ir iespējams glabāt elektronisko parakstu, ir dārgāka, šāds risinājums ilgākā laika posmā noteikti atmaksātos, jo tādējādi ir iespējams reāli nodrošināt faktiski visus iedzīvotājus ar uzticamu elektronisko parakstu, kuru varētu izmantot oficiālajā saziņā ar valsts pārvaldes iestādēm.

5.7.3.3. Tādējādi, pieņemot galīgo lēmumu par identifikācijas karšu ieviešanu, ir jāatrod veids, lai jau no paša sākuma identifikācijas karti varētu izmantot arī personas elektroniskai autentifikācijai. Īstenībā identifikācijas kartei bez elektroniskā paraksta ir maza jēga, jo tā pēc būtības maz atšķiras no tradicionālās pases (ja nu vienīgi ar izmēru).

5.7.3.4. Šī uzdevuma īstenošana jau notiek. Ņemot elektroniskās identifikācijas nozīmīgu pakalpojumu sniegšanas elektronizācijā, šis projekts noteikti ir iekļaujams e-pārvaldes izveides programmas sastāvā.

 5.7.4. Valsts pārvaldes iestāžu pieslēgšana Internetam

5.7.4.1. Tas ir acīmredzams un pilnīgi obligāts priekšnosacījums e-pārvaldes ieviešanai. Ja valsts pārvaldes iestādes Rīgā un daudzu institūciju reģionālās iestādes (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests) ir pieslēgtas tīklam, izmantojot gan VITA (Valsts informācijas tīkla aģentūra), gan arī Lattelekom pieslēgumus, tad daudzām iestādēm, īpaši, pašvaldībām un to pārziņā esošajām iestādēm vēl nav Interneta pieslēguma.

5.7.4.2. Veidojot valsts pārvaldes iestāžu globālo tīklu, jānodrošina noteikta organizatoriskā kārtība, kā arī noteiktu tehnisku prasību ievērošana (pieejamība, drošība u.c.). Lai arī daudzi no šiem jautājumiem jau ir iztirzāti VITAs koncepcijā, tomēr e-pārvaldes projekta ietvaros vēlreiz jāizanalizē un jāprecizē valsts informatīvā tīkla izveides un darbības principi, kā arī precīzi jānosaka ar tīkla darbību saistīto pušu funkcijas un pienākumi (VITA, fizisko kanālu un Interneta pakalpojumu piegādātāji, lietotāji u.c.).

 5.7.5. Izglītības iestāžu informatizācija un Interneta pieejamības nodrošināšana sabiedrībā

5.7.5.1. Izglītības iestāžu informatizācija un sabiedrības datorprasmes līmeņa celšana ir stūrakmens "Latvijas e-pārvaldes koncepcijas" veiksmīgai realizēšanai. Sabiedrībai ir jābūt gatavībā pieprasīt un saņemt e-pārvaldes pakalpojumus. Šim mērķim publiskās pārvaldes struktūras ir uzsākušas visu izglītības iestāžu pieslēgšanu internetam, kā arī veic izglītības satura, izglītības struktūras pārvaldes un informatīvo servisu informatizāciju. Tā kā šis process ir ļoti darbietilpīgs, ir nepieciešams, lai tā realizācijā piedalītos visa izglītību nodrošinošā sabiedrības daļa, kā arī ieinteresētās organizācijas.

Būtiska loma izglītības iestāžu informatizācijā ir sadarbībai ar ārvalstu organizācijām, kas ļaus iekļaut Latvijas izglītības struktūras globālajā, informācijas sabiedrības laikmeta, apritē.

5.7.5.2. No elektroniskajiem pakalpojumiem nebūs nekādas jēgas, ja lielākā daļa sabiedrības nevarēs tos izmantot tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Internets tai nav pieejams. Diemžēl, ņemot vērā zemo Interneta izplatības līmeni (ne vairāk par 10%), tā ir nopietna problēma.

5.7.5.3. Tāpēc reizē ar elektronisko kanālu attīstību ir jādomā, kā šos pakalpojumus varētu padarīt pieejamus plašai sabiedrībai.

5.7.5.4. Viena no metodēm ir realizēt valsts līmeņa programmas, nodrošinot mazturīgos sabiedrības slāņus ar subsidētiem datoriem un Interneta pieslēgumu (šādu ceļu, piemēram, ir gājusi Brazīlija un zināmā mērā plāno iet arī Igaunija).

5.7.5.5. Alternatīvs variants ir t.s. interneta publiskās pieejas punktu veidošana. Tas nozīmē, ka bibliotēkās, pastā, bankās, veikalos un citās vietās tiek uzstādīti speciāli Interneta termināli, kurus izmantojot, ir iespējams saņemt noteiktus elektroniskos pakalpojumus. Perspektīvākais variants ir interneta publiskās pieejas punktu veidošana bibliotēkās, kuru realizē arī Lielbritānijā, ASV un citās valstīs. 2001.gada beigās Latvijas publiskajās bibliotēkās bija 609 datori (t.sk. 410 datori ar interneta pieslēgumu). Investējot nepieciešamos līdzekļus publisko bibliotēku e-pārvaldes funkciju realizācijā, tās spēs kvalitatīvi un efektīvi pildīt publisko pieejas punktu funkcijas.

5.7.5.6. Turpmākajos e-pārvaldes izveides posmos jāizstrādā konkrēts rīcības plāns šīs problēmas risinājumam.

 5.7.6. Personas datu aizsardzības nodrošināšana

5.7.6.1.Runājot par elektroniskajiem pakalpojumiem, reizē ar to ērtībām un priekšrocībām, diemžēl, nākas saskarties arī ar būtiskām problēmām. Piemēram, elektroniskā veidā sazinoties ar pakalpojumu piegādātāju, tam paveras iespēja uzkrāt un arī efektīvi apstrādāt jutīgu privāta rakstura informāciju par pakalpojuma izmantotāju, kuru teorētiski ir pietiekami vienkārši izmantot arī negodprātīgos nolūkos. Īstenībā, viens no iemesliem, kas varētu atturēt lielu daļu sabiedrības izmantot elektroniskos pakalpojumu, ir tieši neticība tam, ka valsts pārvaldes iestādes spēs nodrošināt nepieciešamo personas informācijas aizsardzības līmeni.

5.7.6.2.Ņemot vērā, ka, diemžēl, pašreiz lielākajā daļā valsts pārvaldes iestāžu trūkst gan pieredzes, gan tehnisko līdzekļu, gan iekšējās kultūras, kas nepieciešama darbam ar jutīgu informāciju, šādas bažas ir pamatotas.

5.7.6.3.Tādejādi e-pārvaldes ieviešanai jo īpaši svarīgs ir jautājums par personas datu aizsardzību. Pašreiz Latvijā ir pieņemts attiecīgs likums, kā arī izveidota Datu valsts inspekcija, kas ir liels solis problēmas atrisināšanas virzienā. Tajā pašā laikā, lai sabiedrība varētu justies droša, šajā sakarā vēl ir daudz darāmā. Jādomā par reāliem mehānismiem, kā Datu valsts inspekcija varētu pārbaudīt, vai konkrētais pakalpojumu sniedzējs ir veicis visu nepieciešamo personas datu aizsardzībai (gan sistēmu izstrādes, gan darbināšanas laikā). Datu valsts inspekcija jānodrošina ar nepieciešamajiem resursiem šādas uzraudzības veikšanai, IS auditēšanai būtu jāpiesaista sertificēti IS auditori, utt.

5.7.6.4.Konkrēti risinājumi personas datu aizsardzības nodrošināšanai un sabiedrības uzticības valsts iestādēm palielināšanai ir jāizstrādā nākamajā e-pārvaldes izveides posmā.

 5.8. Valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošo iesaistīšana un motivācija

5.8.1.Zināmā mērā var uzskatīt, ka šī joma ir patstāvīga un visai nosacīti saistīta ar e-pārvaldes jautājumiem. Tajā pašā laikā tas, cik lielā mērā valsts iestādēs un pašvaldībās strādājošie būs gatavi un vēlēsies strādāt "pa jaunam", faktiski izšķirs e-pārvaldes ieviešanas likteni. Īstenībā, valsts pārvaldi jaunā līmenī var pacelt tikai, kardināli mainot visu valsts pārvaldes iekšējo kultūru no inertas, birokrātiskas un neefektīvas izpildstruktūras uz elastīgu, dinamisku, klientu orientētu un pastāvīgi izglītojošos organizāciju. Tādējādi šie jautājumi ir nesaraujami saistīti ar e-pārvaldi, kas savā būtībā arī ir jaunās informācijas sabiedrībai raksturīgās pieejas iedzīvināšana valsts pārvaldē.

 5.8.1. Pārmaiņu vadīšana

5.8.1.1. E-pārvaldes izveide un ieviešana ir saistāma ar ļoti kardinālu pašreizējā stāvokļa maiņu, kas tiešā veidā skars ļoti daudz cilvēku, vispirms, valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās strādājošos. Šādu lielu pārmaiņu gadījumā jārēķinās ar cilvēku inerci, neizpratni vai pat noraidošu attieksmi pret pārmaiņām.

5.8.1.2. Tāpēc kā vienu no e-pārvaldes izveides programmas komponentēm ir jāparedz pasākumu kopums, kas vērsts uz šīs inerces mazināšanu un cilvēku iesaistīšanu un motivēšanu šo pārmaiņu īstenošanā.

 5.8.2. Personāla vadības stratēģijas izstrāde un ieviešana

5.8.2.1. Šobrīd gan valdība, gan arī daudzu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību vadītāji ir sākuši domāt par personāla faktoru, jo cilvēki ir vienīgais iestādes resurss, kas spēj apzināti ietekmēt iestādes mērķu realizāciju. Šis jautājums īpaši akcentēts arī Mauntfilda ziņojumā.

5.8.2.2. Pašlaik notiek valsts pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku samaksas sistēmas, kā arī ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtības izstrāde un ieviešana. Diemžēl šajā darbā ir novērojams stratēģiskas un koordinētas pieejas trūkums - par katru jomu atbild dažādas struktūrvienības, nav pietiekamas koordinācijas starp atsevišķiem projektiem un jautājumiem. Tāpēc ir pamats domāt, ka arī jaunā darba samaksas sistēma nespēs būtiski ietekmēt darbinieku un ierēdņu motivāciju, kas savukārt atsauksies uz viņu apmierinātību ar darbu un gatavību aktīvi līdzdarboties e-pārvaldes ieviešanā.

5.8.2.3.Līdz ar to ir nepieciešams:

• Izstrādāt personāla vadības un cilvēku resursu stratēģiju (politiku) valsts pārvaldes institūcijās (zināmā mērā tas ir novēloti, tomēr labāk vēlāk, nekā nekad);

• Organizēt profesionālu un koordinētu ar personāla vadību saistīto projektu pārvaldību un uzlabot komunikāciju projektu ietvaros;

• Nodrošināt personāla vadības stratēģijas (politikas) izskaidrošanu valsts pārvaldes darbiniekiem.

 5.8.3. Mācību sistēmas plānošana un personāla apmācība

5.8.3.1.Lai nodrošinātu efektīvu e-pārvaldes izveidi, tās ieviešanas laikā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darbiniekiem, kā arī ierēdņiem ir jāizstrādā un jānodrošina tāda mācību programma, kas palīdzētu paaugstināt viņu kompetenci un pārvarēt bailes/ pretestību sakarā ar jaunas sistēmas ieviešanu.

5.8.3.2.Lai mācību programma būtu efektīva, tās izstrādi jāsāk ar vajadzību analīzi un novērtēšanu, kas palīdzētu izvirzīt mērķus, izveidot atbilstošu kursu un mācību saturu un kontrolēt rezultātus.

5.8.3.3.Var paredzēt, ka saistībā ar e-pārvaldes ieviešanu ierēdņiem un valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darbiniekiem papildu apmācība būs nepieciešama daudzās jomās, tai skaitā:

• Prasmes izmantot modernās informācijas tehnoloģijas un sistēmas;

• Projektu vadība;

• Saskarsmes psiholoģija;

• Darba grupu veidošana;

• Klientu apkalpošana.

 5.8.4. Iekšējā portāla izveide (G2E)

5.8.4.1.Efektīvs veids, kā veicināt vienota civildienesta veidošanos un iekšējās kultūras izmaiņas, ir valdības iekšējā portāla (Intraneta) izveide.

5.8.4.2.Šo portālu varēs izmantot informācijas izplatīšanai, darbinieku apmācībai, iekšējiem darba sludinājumiem, savstarpējo saišu stiprināšanai un saziņai starp dažādās iestādēs strādājošiem, pieredzes apmaiņai starp institūcijām, kā arī citu tīri praktisku valsts pārvaldes iekšējās dzīves jautājumu risināšanai.

 5.9. Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana

5.9.1.Līdzīgi personāla jautājumam, arī šī joma varētu tikt uzskatīta par zināmā mērā autonomu un ar e-pārvaldes problemātiku tieši nesaistītu. Tomēr, ņemot vērā to, ka e-pārvalde paredz principiāli jaunu pieeju sabiedrisko pakalpojumu un valsts funkciju nodrošināšanai, tā nevar tikt sekmīgi īstenota, nemainot pieeju arī sabiedrisko resursu plānošanai (budžetēšanai) un finansu vadībai.

 5.9.1.Budžeta veidošanas principu un kārtības pilnveidošana

5.9.1.1.Atbilstoši Pasaules bankas rekomendācijām [21] valsts budžetēšanas sistēmas vērtēšanā izšķir 3 līmeņus (attīstības pakāpes):

• Centralizēta finansu disciplīna;

• Resursu piešķiršana atbilstoši stratēģiskajām prioritātēm;

• Mērķtiecīga (effective) un efektīva (efficient) resursu izmantošana, īstenojot stratēģiskās prioritātes.

5.9.1.2.Pašreiz Latvijā tiek izmantota t.s. programmu orientētā pieeja budžeta veidošanai, kas kopumā ir uzskatāma par progresīvu un e-pārvaldes principiem atbilstošu. Tiek realizēta samērā stingra un efektīva budžeta izmantošanas kontrole (1. līmenis). Tiek ieviesta budžeta plānošana vairāku gadu griezumā. Var arī apgalvot, ka valdība cenšas piešķirt līdzekļus saskaņā ar noteiktajām prioritātēm.

5.9.1.3.Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pašreizējie budžeta veidošanas un finansu vadības principi nav vērsti uz budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu saistībā ar valdības politiku mērķu īstenošanu un iestāžu uzdevumu izpildi. Nav izstrādāti principi un mehānismi, kas ļautu izvērtēt izmantoto budžeta līdzekļu mērķtiecību un efektivitāti. Viens no nepieciešamajiem elementiem šādas sistēmas ieviešanai ir iestāžu darbības gala rezultātu (sabiedrisko pakalpojumu un funkciju) noteikšana un mērīšana, kas, savukārt, tiešā veidā izriet no e-pārvaldes ietvaros ieviešamās pieejas sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā. Praktiski tas nozīmē, ka finansu līdzekļi ir jāpiešķir nevis konkrētai iestādei (kā tas faktiski notiek pašreiz, neskatoties uz programmu orientēto pieeju), bet gan attiecīgā pakalpojumu vai funkcijas nodrošināšanai. Par attiecīgo pakalpojumu vai funkciju atbildīgai iestādei ir jārod optimāls veids (iespējams, piesaistot ārējas organizācijas, vai kā savādāk), kā šo uzdevumu izpildīt atbilstoši noteiktajiem gala rezultāta kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem.

5.9.1.4.Valsts iestādēs maksimāli jāpaplašina gan iestādes, gan darbinieku rīcības brīvība izmantot dotos resursus noteikto mērķu sasniegšanai. Rīcības brīvības dēļ līdztekus ir jāpaplašina iestādes un darbinieku atbildība par mērķa sasniegšanu un resursu likumīgu, lietderīgu un mērķtiecīgu izmantošanu.

5.9.1.5.Rīcības brīvība ir jādod līdz ar pastiprinātu atbildību par mērķa sasniegšanu - gan iestādei kopumā, gan katrai amatpersonai, gan katram valsts darbiniekam. Atbildība un rīcības brīvība ir panākama, izveidojot mērķtiecīgu budžeta sistēmu, kas neiegrožo naudas izmantotāju mērķu sasniegšanā, un pilnvarojot priekšniekus prasīt atbildību no saviem padotajiem par šo mērķu sasniegšanu. Atbildībai par mērķu sasniegšanu un finansiālo resursu izmantošanu mērķa sasniegšanai ir jābūt vienās rokās.

 5.9.2. Vienotas finansu vadības un uzskaites sistēmas ieviešana

5.9.2.1.Viena no šī brīža problēmām ir tā, ka valsts pārvaldes institūcijās neeksistē vienota pieeja finansu uzskaitei (arī Valsts kasē izmantotais ekonomiskās darbības veida klasifikators valsts institūcijās tiek piemērots ļoti dažādi).

5.9.2.2.Ir skaidrs, ka, lai analizētu valsts pārvaldes iestāžu darbību no ekonomiskā viedokļa, šāda uzskaite ir vajadzīga. Tādēļ ir jāizstrādā vienotas vadlīnijas finansu uzskaites veikšanai, kā arī jānodrošina, lai iestāžu grāmatveži tās ievērotu.

5.9.2.3.Viens no iespējamajiem risinājumiem ir vienotas finansu vadības un uzskaites sistēmas ieviešana visās valsts institūcijās, kas ļautu būtiski atvieglot šo darbu. Kā viens no variantiem būtu jāizskata arī iespēja izmantot centralizētu sistēmu.

5.9.2.4.Konkrēti risinājumi šī uzdevuma īstenošanai jāizskata turpmākajos e-pārvaldes izveides programmas posmos.

 5.9.3. Sabiedriskā iepirkumu sistēmas pilnveidošana (e-iepirkums)

5.9.3.1.Analizējot pašreizējo sabiedriskā iepirkuma procesu, jākonstatē, ka tam piemīt virkne trūkumu: tas nav standartizēts, iepirkumi ļoti decentralizēti un fragmentēti, ļoti daudz ir tā saucamo mazo iepirkumu, izmantojot vienkāršoto iepirkuma procedūru (bez izsoles), nav pienācīgas uzskaites, uzraudzības institūcijām nav pietiekamas kapacitātes reālai iepirkumu procesu kontrolei, augsta iepirkuma transakciju pašizmaksa u.c.

5.9.3.2.Tāpēc viens no veidiem, kā nodrošināt mērķtiecīgāku un efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu, ir kardināli modernizēt sabiedriskā iepirkuma sistēmu. Jau ir izstrādāta attiecīga koncepcija, un sagaidāms, ka drīzumā varētu tikt uzsākta tās īstenošana.

5.9.3.3.Kā viens no galvenajiem pasākumiem sabiedriskā iepirkuma sistēmas pilnveidošanā tiek piedāvāta t.s. elektroniskā iepirkuma (e-iepirkuma) sistēmas izveide, kas sākotnēji ļautu elektronizēt mazos iepirkumus (bez izsoles), bet nākotnē - arī izsoles un konkursus.

5.9.3.4.Sabiedriskais iepirkums ir arī to prioritāro sabiedrisko pakalpojumu vidū, kurus Eiropas Savienība rekomendē elektronizēt pirmām kārtām.

 5.9.4. Vispārpieņemtās projektu pārvaldības principu ieviešana valsts pārvaldē

5.9.4.1.Bieži valsts pārvaldē jārisina problēmas un uzdevumi, kuriem ir vienreizējs raksturs (piemēram, jaunas informācijas sistēmas izveide, organizatoriskās struktūras pārveidošana, jaunas algu sistēmas ieviešana utt.) Ļoti bieži šādi uzdevumi iziet ārpus vienas struktūrvienības, iestādes vai pat ministrijas kompetences ietvariem. Parasti šādu uzdevumi izpildei ir piešķirti iezīmēti budžeta līdzekļi. Šādu vienreizēju uzdevumu izpildi ir pieņemts organizēt kā projektus.

5.9.4.2.Diemžēl, pašreizējā valsts pārvaldes praksē projektu orientētā darba organizācija netiek piemērota. Īpaši šis jautājums saasinās, kad nepieciešams īstenot kādu finansiāli un tehniski ievērojamu projektu (piemēram, nozīmīgas IS izveide). Faktiski valsts pārvaldes institūcijas nav gatavas nozīmīgu investīcijas projektu realizācijai - trūkst kvalificētu un pieredzējušu projekta vadītāju, struktūrvienību vadītāji un projektā iesaistītie darbinieki neizprot to lomu un pienākumus projektā, nav vienotas pieejas līdzekļu izmantošanas uzskaitei un investīciju atdeves mērīšanai utt.

5.9.4.3.E-pārvaldes izveide jāorganizē kā programma, kas sastāvētu no daudziem projektiem un pat apakšprojektiem. Tā noteikti prasīs nozīmīgus finansu līdzekļus. Tādejādi, lai nodrošinātu gan organizatoriskos mehānismus projektu veikšanai valsts iestādēs, gan investējamo līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu, jāizstrādā attiecīgi noteikumi un vadlīnijas, kas reglamentētu šos jautājumus.

5.9.4.4.Projektu dimensijas ieviešana valsts pārvaldē prasa arī pārkārtot budžetēšanas un uzskaites principus un kārtību. 

6. E-pārvaldes IS tehniskās uzbūves principi

6.1. Informācijas sistēmas un IT ir uzskatāmas par ļoti svarīgu e-pārvaldes sastāvdaļu un reizē arī veicinātāju (enabler). Bez attiecīgu IS izveides valsts pārvaldes modernizācija mūsdienās nav iedomājama. Tāpēc, veidojot e-pārvaldi, ir ļoti svarīgi nodrošināt vienotus e-pārvaldes informācijas sistēmu uzbūves un darbības principus un standartus, kas ir priekšnoteikums sekmīgai informācijas apmaiņai atsevišķo sistēmu starpā (kas ir nepieciešams integrētu pakalpojumu sniegšanai), informācijas drošības nodrošināšanai, kā arī efektīvai informācijas un tehnisko resursu pārvaldībai.

6.2. Veidojot e-pārvaldes informācijas sistēmas, ir jāievēro šādas pamatnostādnes:

• Savietojamība ar internetu. Internetā izmantoto standartu (TCP/IP, HTTP u.c.) lietošana, veidojot e-pārvaldes risinājumus;

• XML izmantošana. XML ir uzskatāms par universālu un parocīgu standarta informācijas sistēmu integrēšanai un datu apmaiņas nodrošināšanai;

• WWW pārlūkprogrammas lietotāja saskarne. E-pārvaldes sistēmu funkcionalitātei ir jābūt pieejamai, izmantojot standarta WWW pārlūkprogrammas (piemēram Internet Explorer);

• Atvērtas sistēmas uzbūves pieejas izmantošana. Izmantotie risinājumi nedrīkst uzspiest dalībniekiem (piegādātājiem) konkrētu firmu produktu un risinājumu izmantošanu, tiem ir jānodrošina to savstarpējā sadarbība, izmantojot atvērtus tehniskos standartus;

• Lietojumu loģiskā segmentēšana un komponenšu izmantošana. Veidojot e-pārvaldes risinājumus, vēlams izmantot t.s. vairāklīmeņu lietojumu arhitektūru.

6.1.1. Konkrēti tehnoloģiskie risinājumi un standarti, kas jāizmanto e-pārvaldes informācijas sistēmu izveidē ir jānosaka ar attiecīgu politiku, standartu un vadlīniju palīdzību. Cita starpā būtu jāreglamentē šādi jautājumi:

• Izmantotie Interneta servisu protokoli (WWW, e-pasts, direktoriju serviss u.c.);

• Izmantotie datu pārraides (tīkla) protokoli;

• Interneta vārdu (DNS) piešķiršanas un izmantošanas kārtība;

• Lietotāju identifikācija un identifikācija;

• Ciparu atslēgu (sertifikātu) izmantošana;

• Šifrēšanas metožu izmantošana;

• IT resursu vadības līdzekļu izmantošana;

• Izmantojamie lietojumi un datņu formāti;

• u.c. 

7. E-pārvaldes programmas īstenošana

7.1. Īstenošanas stratēģija (principi)

7.1.1. E-pārvaldes izveide ir uzskatāma par apjomīgu un sarežģītu procesu, kas

• Skar visus valsts pārvaldes līmeņus un institūcijas;

• Ietver sevī būtiskas vienlaicīgi veicamas izmaiņas vairākas dimensijās - procesu pilnveidošana, organizatoriskās izmaiņas, informācijas sistēmas izveide, likumdošanas papildināšana, jauna finansēšanas un uzskaites kārtība, darbinieku pienākumu izmaiņas u.c.;

• Tiešā veidā ietekmē visu sabiedrību.

7.1.2. Jāapzinās, ka e-pārvaldes izveide ir ilgtermiņa uzdevums, kura izpilde prasīs 5-6 gadus un ievērojamus finansu un cilvēku resursus. Lai nodrošinātu sekmīgu programmas realizāciju un mazinātu riskus, e-pārvaldes izveide ir jāīsteno secīgi pa posmiem (sākot ar pilotprojektiem), demonstrējot konkrētus rezultātus ik pa 6-9 mēnešiem un koriģējot e-pārvaldes izveides uzdevumus, darba plānus un, iespējams, arī pamatnostādnes atkarībā no izpildīto darbu rezultātiem un pieredzes.

7.1.3. E-pārvaldes izveide ir jāorganizē kā organizatoriski, ideoloģiski un tehnoloģiski vienota, ilgtermiņa valsts programma, to veido daudzi atsevišķi projekti. Atkarībā no tā, kādi jautājumi tiek risināti projekta ietvaros un kas ir atbildīgs par tā īstenošanu, ir izšķirami šādi projektu veidi:

• Centralizētie projekti: centralizēti valdības līmenī īstenojami projekti, kas risina jautājumus, kas skar daudzas ministrijas un valsts institūcijas (piemēram, e-pārvaldes darbu reglamentējošo dokumentu izstrāde (daudzkanālu stratēģija, privāto organizāciju iesaistīšana u.c.), e-likumdošana, valsts nozīmes IS integrācija (megasistēma));

• Ministriju projekti: ministriju līmenī īstenojami projekti, kas risina jautājumus, kas skar visas ministrijas pārraudzībā un pakļautībā esošās iestādēs (piemēram, sabiedriskā iepirkuma sistēma vienā ministrijā);

• Iestāžu projekti: vienas valsts pārvaldes iestādes ietvaros īstenojami projekti, kas risina konkrētās iestādes darbības pilnveidošanas jautājumus;

• Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projekts un attiecīgās pašvaldības īstenojamie projekti, kas vērsti uz tās darbības pilnveidošanu.

7.1.4. Jāveic atsevišķo projektu koordinācija, nodrošinot:

• Dauzām institūcijām kopēju problēmu vienotu un centralizētu risinājumu;

• Vienotus tehniskos standartus un izvēlēto risinājumu savietojamību;

• Pieredzes un labākās prakses apmaiņu atsevišķu projektu starpā.

7.1.5. Valsts pārvaldes procesu un organizācijas pilnveidošana jāveic reizē ar jaunu IS izveidi vienota projekta ietvaros. Atsevišķo projektu uzdevumi ir jāformulē izmērāmās biznesa kategorijās (nevis x sistēmas izveide, y tehnoloģijas ieviešana, bet gan x pakalpojuma sniegšanas nodrošināšana y dienās, klientu apkalpošanā izmantojot vai nu klientu apkalpošanas zāli, vai arī Internetu vai telefonu).

7.1.6. Lai arī bieži, īstenojot e-pārvaldes projektus, tieši IT komponente prasīs vislielākos līdzekļus un resursus, tomēr, lai nodrošinātu tās sasaisti ar iestādes darba pilnveidošanas uzdevumiem, investīcijas IS izveidei jāpiešķir vienota projekta ietvaros, nevis kā autonomam projektam (ir bezjēdzīgi IT investīcijas plānot un mērīt to lietderību atrauti no iestādes kopējiem uzlabošanas mērķiem).

7.1.7. Gan visai valsts programmai, gan atsevišķiem projektiem jāizveido formālas projekta vadības institūcijas - projekta vadības komiteju (project steering commitee) un projekta padomi (darba grupu). Programmas, kā arī lielāko projektu vadībai ir jāpiesaista profesionāli un pieredzējuši projektu vadītāji.

7.1.8. Visi E-pārvaldes ietvaros veicamie projekti (arī ministriju un iestāžu projekti) jāīsteno atbilstoši vienotam projekta dzīves ciklam (posmiem) (piemēram, institūcijas modernizācijas (e-pārvaldes izveides) stratēģija, institūcijas procesu un struktūras pilnveidošanas plāns un tā īstenošana, institūcijas personāla attīstības plāns un tā īstenošana, IS stratēģija/koncepcija, IS prasību izstrāde, IS iegāde vai izstrāde, IS ieviešana, jaunā iestādes darbības modeļa pārbaude, pilna pāreja uz iestādes jauno darbības modeli).

7.1.9. Īstenojot e-pārvaldes izveides programmu, noteikti jāņem vērā citu valstu pieredze e-pārvaldes izveides jomā (gan pozitīvā, gan arī negatīvā). Tas ļautu gan mazināt riskus, gan arī daudz ātrāk un sekmīgāk veikt konkrētus valsts pārvaldes pilnveidošanas pasākumus (gan tehniskajā, gan arī procesu un organizatoriskajā jomā).

7.1.10. E-pārvaldes izveide nav iespējama bez attiecīgu konsultāciju, kā arī IS izstrādes un integrācijas pakalpojumu izmantošanas. Ņemot vērā to, ka e-pārvaldes programmas saturs nav precīzi nosakāms un tas sastāv no daudziem atsevišķiem projektiem, šo ārējo pakalpojumu kontraktēšana nav iespējama integrēta risinājuma piegādes formā (turn-key solution). Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu vienotu ideoloģisko, organizatorisko un tehniskās arhitektūras satvaru visai e-pārvaldes izveides programmai, šo jautājumu risināšanai uz rāmja līguma pamata būtu jāpiesaista pieredzējuši un kompetenti partneri (stratēģiskie konsultanti), kuriem ir reāla pieredze līdzīgu projektu īstenošanai pasaulē. Savukārt, konkrēto e-pārvaldes risinājumu izveidei ministrijās un to iestādēs būtu jāorganizē atsevišķi konkursi. Konkrēto e-pārvaldes risinājumu izveidei būtu maksimāli jāizmanto vietējo IT firmu pakalpojumi, kas sekmētu vietējās IT industrijas attīstību un veicinātu tās konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

 7.2. Organizatoriskā struktūra

7.2.1. Sekmīgs e-pārvaldes izveides priekšnosacījums ir attiecīgu programmas pārvaldības institūciju izveide. Piedāvātā e-pārvaldes izveides programmas vadības struktūra ir attēlota zīmējumā.

Zīm. 7. E-pārvaldes programmas pārvaldības struktūra

7.2.2. Valdība nodrošina politisko pārraudzību. E-pārvaldes programma tiek iniciēta valdības līmenī, valdība nosaka ilgtermiņa uzdevumus un prioritātes, piešķir nepieciešamo finansējumu un risina problēmas ministriju starpā (ja tādas rodas).

7.2.3. Informācijas sabiedrības nacionālā padome veic stratēģisko pārraudzību e-pārvaldes programmas vadības komitejas statusā. Pašreiz saskaņā ar nolikumu padomē ietilpst ar informācijas sabiedrības veidošanu saistītie ministri, atsevišķi valsts pārvaldes un sabiedrības pārstāvji. Padome e-pārvaldes kontekstā izskata un apstiprina e-pārvaldes projektu plānus, izskata atsevišķu projektu gaitu un rezultātus, formulē rekomendācijas valdībai par veicamo uzdevumu prioritātēm un līdzekļiem. IS nacionālā padome ir izveidota un strādā. Būtu jāprecizē padomes sastāvs un nolikums atbilstoši piedāvātajiem jaunajiem uzdevumiem.

7.2.4. E-pārvaldes koordinācijas padome nodrošina koordināciju atsevišķu projektu starpā. Padomē ietilpst visu galveno e-projektu vadītāji. Padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Padome risina visiem projektiem kopējus jautājumus, saskaņo organizatoriskus un tehniskus jautājumus, izskata informāciju par atsevišķu projektu gaitu, sagatavo rekomendācijas Nacionālajai IS padomei par konkrētu lēmumu pieņemšanu. Pašreiz šādas institūcijas nav.

7.2.5. Centrālā e-projektu vadības vienība nodrošina centralizēto projektu vadību un atbalstu ministriju un pašvaldību projektiem. CEPVV direktora un 2 viņa vietnieku amatos būtu jāpieņem augsti kvalificēti un pieredzējuši speciālisti, noslēdzot ar viņiem speciālus līgumus. CEPVV pārziņā būtu tādi centralizēti projekti kā e-pārvaldes detalizētas stratēģijas un rīcības plāna izstrāde, daudzkanālu normatīvas bāzes radīšana, valdības centrālā portāla izveidošana un uzturēšana, dažādu vadlīniju un metodisko materiālu izstrāde saistībā ar e-pārvaldes izveidi u.c. Pašreiz šādas institūcijas nav.

7.2.6. Programmas "Informātika" koordinācijas padome pilda konsultatīvu funkciju. Ar informācijas sabiedrības izveidi saistītu sabiedrības pārstāvju forums, kurā cita starpā tiek izskatīti ar e-pārvaldes izveidi saistītie jautājumi. Šāda institūcija ir izveidota un strādā. Būtu jāprecizē sastāvs un funkcijas jauno uzdevumu gaismā.

7.2.7. Satiksmes ministrijas Informātikas departaments veic līdzšinējās funkcijas, sniedz atzinumus par valsts investīciju projektiem informātikas jomā u.c.

 

7.3. Uzdevumu īstenošanas prioritātes (secība)

7.3.1. Kā minēts iepriekš, e-pārvaldes izveide ir uzdevums, kurš jāveic pa kārtām, ik pa ~6-9 mēnešiem nodrošinot "taustāmus" rezultātus. Precīzs ilgtermiņa darbu plāns, kurā būtu atspoguļota atsevišķo uzdevumu secība un kalendārie termiņi, jāizstrādā turpmākajos e-pārvaldes darbu posmos (rīcības plāna izstrāde). Šajā dokumentā ir atspoguļoti sākotnējie priekšlikumi, kuri uzskatāmi par pamatu šim nākotnē veicamajam darbam.

7.3.2. Uzdevumu izpildes secību raksturo norādītā prioritāte (1-4), kur 1.prioritāte nozīmē, ka šis uzdevums būtu jāīsteno pirmām kārtām, 4.prioritāte - šī uzdevuma izpildi var atlikt uz nenoteiktu laiku. Daži no uzdevumiem ir īstenojami neatliekami.

#	Uzdevums, risinājums	Prioritāte (kārta)	Atbildīgā institūcija	Piezīmes
5.1.	Valsts pārvaldes modernizācijas politiski-organizatorisko priekšnoteikumu radīšana
5.1.1.	Nacionālās prioritātes statusa piešķiršana e-pārvaldes izveidei	neatliekami	MK
5.1.2.	Centralizētas projektu vadības vienības izveide	neatliekami	MK
5.2.	Demokrātijas nostiprināšana (valsts politiku un lēmumu atbilstības sabiedrības interesēm palielināšana)
5.2.1.	Pārvaldes darba atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana, izmantojot Internetu	1	CEPVV, ministrijas, pašvaldības, iestādes
5.2.2.	E-vēlēšanas un e-referendumi	2	Centrālā vēlēšanu komisija	Vēl jādiskutē
5.2.3.	Saziņa ar sabiedrību	2	CEPVV, ministrijas, pašvaldības, iestādes
5.2.4.	Valsts politiku noteikšanas, koordinācijas un īstenošanas uzlabošana	3	Valdība, valsts kanceleja
5.3.	Valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana
5.3.1.	Valsts nodrošināmo pakalpojumu un funkciju noteikšana	1	CEPVV, ministrijas, pašvaldības, iestādes
5.3.2.	Organizatoriskās struktūras un procesu pilnveidošana	2	CEPVV, ministrijas, pašvaldības, iestādes
5.3.3.	Pakalpojumu sniegšanas teritoriālā optimizācija	2	CEPVV, ministrijas, pašvaldības, iestādes
5.3.4.	Iestāžu darbības rezultātu un procesu mērīšana	1	CEPVV, ministrijas, pašvaldības, iestādes
5.4.	Daudzkanālu pieejas pakalpojumu sniegšanā ieviešana
5.4.1.	Pakalpojumu sniegšanas kanālu plānošanas un īstenošanas vadlīniju izstrāde	2	CEPVV
5.4.2.	Privāto organizāciju iesaistīšana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā	2-4	CEPVV, ministrijas, pašvaldības, iestādes
5.5.	Pakalpojumu sniegšanas elektronizācija
5.5.1.	Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem (G2C)	1-4	Ministrijas, pašvaldības, iestādes	Precīzs elektronizējamo pakalpojumu plāns jāizstrādā atsevišķi
5.5.2.	Elektroniskie pakalpojumi uzņēmumiem (G2B)	1-4	Ministrijas, pašvaldības, iestādes	Precīzs elektronizējamo pakalpojumu plāns jāizstrādā atsevišķi
5.5.3.	Valdības centrālais portāls	1	CEPVV
5.6.	Valsts pārvaldes iekšējā darba (back-office) informatizācija
5.6.1.	Valsts informācijas resursu pārvaldības uzlabošana	2	Satiksmes ministrija
5.6.2.	Valsts institūciju informācijas sistēmu plānošana un izveide	2	CEPVV, Satiksmes ministrija, ministrijas, iestādes
5.6.3.	Valsts pārvaldes informācijas sistēmu integrācija	2	CEPVV, Satiksmes ministrija, ministrijas, iestādes
5.6.4.	Dokumentu aprites elektronizācija	2	CEPVV, Valsts kanceleja, ministrijas
5.6.5.	Sadarbība ar ES un citu valstu IS	3	CEPVV, Satiksmes ministrija
5.7.	Elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana
5.7.1.	E-likumdošanas izstrāde un pilnveidošana	1	CEPVV, Tieslietu ministrija
5.7.2.	Elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana	1	CEPVV, Tieslietu ministrija
5.7.3.	Elektroniski lasāmu personas identifikācijas karšu ieviešana	2	Iekšlietu ministrija
5.7.4.	Valsts pārvaldes iestāžu pieslēgšana Internetam	2	Satiksmes ministrija
5.7.5.	Interneta pieejamības nodrošināšana sabiedrībā	3	Satiksmes ministrija
5.7.6.	Personas datu aizsardzības nodrošināšana	2-3	Tieslietu ministrija
5.8.	Valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana un motivācija	2-4	CEPVV, Civildienesta pārvalde
5.8.1.	Pārmaiņu vadīšana	2	CEPVV, Civildienesta pārvalde
5.8.2.	Personāla vadības stratēģijas izstrāde un ieviešana	2	CEPVV, Civildienesta pārvalde
5.8.3.	Mācību sistēmas plānošana un personāla apmācība	1	CEPVV, Civildienesta pārvalde
5.8.4.	Iekšējā portāla izveide (G2E)	2	CEPVV, Civildienesta pārvalde
5.9.	Mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana
5.9.1.	Budžeta veidošanas principu un kārtības pilnveidošana	2-3	Finansu ministrija
5.9.2.	Vienotas finansu vadības un uzskaites sistēmas ieviešana	3	Finansu ministrija
5.9.3.	Sabiedriskā iepirkumu sistēmas pilnveidošana	1-2	Finansu ministrija
5.9.4.	Vispārpieņemtās projektu pārvaldības principu ieviešana valsts pārvaldē	1-2	CEPVV, Finansu ministrija

1. tabula. E-pārvaldes uzdevumu īstenošanas prioritātes

 

7.4. Sākotnējais rīcības plāns

7.4.1. E-pārvaldes izveides īstermiņa darbu plāns ir attēlots zīmējumā.

Zīm. 8. E-pārvaldes izveides īstermiņa darbu plāns

7.4.2. Būtiskākie tuvākā laika uzdevumi ir:

• Politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu un uzsākšanas darbiem finansējuma nodrošināšana;

• Programmas īstenošanas organizatorisko priekšnosacījumu nodrošināšana (t.sk. CEPVV izveide, finansējums);

• Konkurss par stratēģijas partnera (-u) izvēli;

• Detalizēta rīcības plāna izstrāde, saskaņošana un akceptēšana

• Valsts nodrošināmo pakalpojumu noteikšana;

• E-likumdošanas izstrāde;

• Iestāžu WWW lapu sakārtošana, centrālais valdības portāls;

• Pilotprojektu realizācija:

- Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē.

- E-iepirkuma pilotprojekts Finansu ministrijā

- Pilotprojekts UR;

- Elektroniskas nodokļu deklarēšanas pilotprojekts;

7.4.3. Detalizētu e-pārvaldes programmas darbu plānu ir paredzēts izstrādāt turpmākajos darba posmos (rīcības plāna izstrāde).

7.4.4. E-likumdošanas izstrāde, elektronisko parakstu un dokumentu ieviešana, centrālā valdības portāla izveide, kā arī pilotprojektu īstenošana ir uzskatāmi par īpaši svarīgiem un tāpēc to uzsākšana būtu jāuzsāk paralēli detalizētā rīcības plāna izstrādei. 

8. Izmaksas un ieguvumi

8.1. Izmaksas

8.1.1. E-pārvaldes programma ir uzskatāma par organizatorisko satvaru atsevišķiem programmas ietvaros veicamiem projektiem. Lai novērtētu kopējās programmas izmaksas, ir nepieciešams:

• Noteikt programmas ietvaros īstenojamos projektus;

• Precīzi izvērtēt atsevišķā projekta realizācijai nepieciešamās izmaksas.

8.1.2. Šajā dokumentā minēti galvenie e-pārvaldes programmas ietvaros veicamie uzdevumi, taču īstenošanas detaļas (izmantotie risinājumi, īstenošanas posmi, nepieciešamais konsultāciju un IS izveides darbu apjoms, nepieciešamie tehniskie risinājumi u.c.) un tātad arī izmaksas šobrīd nav un arī nevar būt zināmas. Tāpēc noteikt e-pārvaldes izveides kopējās izmaksas šajā e-pārvaldes izveides posmā nav iespējams.

8.1.3. Var paredzēt, ka galvenās izdevumu kategorijas varētu būt šādas:

• Programmas pārvaldības un stratēģijas konsultāciju pakalpojumi;

• Biznesa procesu un organizatorisko jautājumu konsultāciju pakalpojumi;

• Personāla apmācība;

• Programmatūras izstrādes pakalpojumi;

• Programmatūras licenču izdevumi;

• Datoru un serveru izdevumi;

• Sistēmu ieviešanas pakalpojumi;

• Tīkla veidošanas izdevumi;

• Informācijas sistēmu un nepieciešamās infrastruktūras darbināšanas un uzturēšanas izmaksas.

8.1.4. Kā liecina ārzemju pieredze, e-pārvaldes projektu izmaksas ir ļoti lielas. Tā, piemēram, vienas ar Rīgu salīdzināmas Lielbritānijas pašvaldības darba modernizācija atbilstoši e-pārvaldes principiem var prasīt vairākus desmitus miljonus ASV dolāru.

8.1.5. Ir skaidrs, ka šādi naudas līdzekļi Latvijā nebūs pieejami. Tāpēc finansu plānošana no apakšas uz augšu var izrādīties maz produktīva (jo tāpat visiem nepieciešamajiem projektiem naudas nepietiks).

8.1.6. Šinī situācijā racionālāk ir veikt finansu plānošanu no augšas. Valsts pārvaldes modernizēšanas pasākumiem (kuros ietilpst gan pārvaldes organizatoriskā pilnveidošana, gan informatizācija) kā vienai no nacionālām prioritātēm tiek izdalīts noteikts ikgadēju investīciju apjoms (tas faktiski ir politisks lēmums), Atbilstoši pieejamo investīciju apjomam un, pamatojoties uz pārvaldes modernizācijas prioritātēm, tiktu plānoti konkrētie pasākumi un projekti.

8.1.7. Ir ļoti svarīgi, lai investīcijas IT jomā (un attiecīgie projekti) būtu cieši saistītas ar kopējiem attiecīgas iestādes darbības vai pakalpojuma/funkcijas uzlabošanas pasākumiem. Tāpēc, sagatavojot Valsts investīciju programmu, būtu jāmaina līdzšinējā valsts investīciju plānošanas prakse, atbilstoši kurai valsts IT projekti tiek nodalīti un plānoti atsevišķā investīciju programmas sadaļā. Pareizāk būtu IT projektus (izņemot protams tīrus IT infrastruktūras projektus) iekļaut kā sastāvdaļu vienotā attiecīgas iestādes darba vai pakalpojuma uzlabošanas projektā (kopā ar procesu un struktūras pilnveidošanas projekta komponentēm).

8.1.8. Izvēloties pareizās prioritātes un efektīvi pārvaldot līdzekļus, pietiekami daudz var izdarīt arī ar visai ierobežotiem līdzekļiem (80/20 likumsakarība - 80% labumu var sasniegt ar 20% līdzekļiem).

8.1.9. Daudzi no e-pārvaldes ietvaros veicamajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, vai arī ir ieplānota to veikšana nacionālās programmas "Informātika", e-Latvijas, kā arī citu valsts programmu ietvaros (VID modernizācijas projekts, bibliotēku informatizācijas projekts, pašvaldību vienotā informācijas sistēma utt.). Tādējādi liela daļa no piedāvātājiem e-pārvaldes uzdevumiem jau tiek finansēta no valsts investīciju līdzekļiem (2000. gadā IT projektiem tika atvēlēti 10.3 miljoni latu, 2001. gadā - 15.7 miljoni latu).

8.1.10. Tāpēc šobrīd būtu svarīgi pieņemt lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tuvākā laika uzdevumu īstenošanai, kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros un kuri nepieciešami, lai uzsāktu sistemātisku e-pārvaldes programmas izstrādes un īstenošanas darbu (šeit norādītās summas ir jāuzskata par orientējošām, lēmumi par līdzekļu piešķiršanu šiem projektiem ir jāpieņem saskaņā ar noteikto budžeta plānošanas un investīciju projektu izskatīšanas kārtību):

• E-ministra un centrālās e-projektu vienības darbībai nepieciešamais finansējums (summa jāprecizē);

• E-pārvaldes izveides detalizēta rīcības plāna izstrāde (ieskaitot sākotnējo valsts pakalpojumu un funkciju noteikšanu) (200 000 Ls);

• E-likumdošanas izstrāde (100 000 Ls);

• Valdības centrālā portāla izveide (100 000 Ls);

• Dokumentu aprites aprites elektronizācija valsts pārvaldē (200 000 Ls).

8.1.11. Detalizēts e-pārvaldes izveides programmas ietvaros finansējamo projektu un to izmaksu vērtējums tiks veikts e-pārvaldes rīcības plāna izstrādes ietvaros nākamajā e-pārvaldes izveides posmā.

8.1.12. E-pārvaldes izveides finansēšanai papildus valsts investīcijām noteikti būtu jāizmanto arī Eiropas Savienības programmu (PHARE, IST, u.c.) līdzekļi, kā arī Pasaules bankas aizdevumi.

8.1.13. Daudzus e-pārvaldes projektus (īpaši tos, kas saistīti ar integrētu elektronisko u.c. kanālu veidošanu) varētu finansēt, izmantojot privātās investīcijas. Šis jautājums ir detalizēti jāizanalizē un jāsagatavo attiecīgi priekšlikumi atbilstošās stratēģiskās iniciatīvas ietvaros (Daudzkanālu pieejas ieviešana).

 8.2. Ieguvumi

8.2.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas īstenošanas ieguvumus varētu sadalīt stratēģiskajos (būtiski, taču naudas izteiksmē nepārvēršami ieguvumi) un ekonomiskajos (mērāmos naudas izteiksmē).

8.2.2. Tā kā e-pārvaldes izveide ir uzskatāma par būtisku un noteicošu programmas e-Latvija sastāvdaļu, tad kā galvenais stratēģiskais ieguvums ir minams Latvijas kā valsts konkurētspējas, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspējas un labklājības nodrošināšana informācijas laikmetā.

8.2.3. Kā konkrētus stratēģiskos ieguvumus var minēt:

• Ērtāki, labāki un kvalitatīvāki sabiedriskie pakalpojumi;

• Uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāka vide;

• Valsts līdzekļu mērķtiecīgāka un efektīvāka izlietošana;

• Demokrātijas nostiprināšana un iedzīvotāju līdzdalības valsts pārvaldē palielināšanās;

• Atklātības un caurspīdīguma nodrošināšana valsts institūciju darbā;

• Valsts pārvaldes kapacitātes nostiprināšana;

• Kvalificētāks, labāk motivēts personāls;

• E-komercijas veicināšana Latvijā.

8.2.4. Lai precīzi naudas izteiksmē novērtētu šos ekonomiskos ieguvumus, ir jāvar izmērīt attiecīgā pakalpojuma sniegšanas vai funkcijas nodrošināšanas pašizmaksa pirms un pēc konkrēta e-pārvaldes risinājuma ieviešanas. Tā kā pašreiz valsts pārvaldes darbības pašizmaksa (kā arī citi rādītāji) netiek mērīta un uzskaitīta, tad, diemžēl, šobrīd e-pārvaldes izveides ekonomisko ieguvumu novērtēšana nav iespējama.

8.2.5. Nākotnē investīciju atdeves noteikšana un mērīšana ir jāveic atsevišķu projektu kontekstā. Šeit ir izmantojamas gan vispārpieņemtās izmaksu/ieguvumu analīzes (Costs and Benefits Analysis) metodes, gan arī detalizētāki izmaksu noteikšanas investīciju atdeves mērīšanas (Return of investment) modeļi.

8.2.6. Kā rāda pasaules pieredze, tad pakalpojumu sniegšana elektroniskiem līdzekļiem, dokumentu aprites elektronizācija, modernās klientu apkalpošanas metožu izmantošana, Interneta izmantošana iepirkumu procesā, kā arī citi e-pārvaldei raksturīgi risinājumi nodrošina būtisku valsts pārvaldes darbības efektivitātes pieaugumu, kas mērāms vidēji 10-20%. Var pieņemt, ka arī Latvijā šie ekonomiskie ieguvumi būtu līdzīgi un būtu mērāmi desmitiem miljonu latu gadā.

8.2.7. Jāuzsver, ka ņemot vērā valsts pārvaldes specifiku (atšķirībā no uzņēmuma valsts pārvaldes darbības mērķis nav peļņas gūšana), šie ekonomiskie ieguvumi neiemiesosies reālā naudas līdzekļu pārpalikumā. Visdrīzāk, tie vai nu pārvērtīsies vairāk un labākos pakalpojumos, vai arī tos pašus pakalpojumus varēs nodrošināt ar mazākām izmaksām un ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem. 

9. Būtiskie veiksmes faktori un pieņemamie lēmumi

9.1. E-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas sekmīgai īstenošanai būtiski nepieciešami šādi faktori (priekšnoteikumi):

• E-pārvaldes izveidei (valsts pārvaldes modernizācijai) ir jākļūst par nacionālo prioritāti, tikpat svarīgu uzdevumu kā iestāšanas Eiropas savienībā un pievienošanās NATO. Šī uzdevuma izpildei

- nepieciešama visu valsts intelektuālo un finansu resursu mobilizācija;

- premjerministram jāuzņemas personiska iniciatīva un atbildība, īstenojot e-pārvaldes izveidi;

- e-pārvaldei jākļūst par pastāvīgu dienas kārtības punktu valdības, Saeimas un prezidentes dienas kārtībā;

• Jāizveido centralizēta un profesionāla projektu vadības un koordinācijas institūcija;

• Jāievieš jauna ar pārvaldes uzlabošanas mērķiem saistīta investīciju pārvaldības un projektu vadības kārtība, kas nodrošinātu investīciju efektīvu izmantošanu, kā arī IT projektu sasaisti ar kopējiem pārvaldes uzlabošanas mērķiem;

• Vadošo politisko spēku vienprātība par valsts pārvaldes modernizācijas pamatnostādnēm;

• Sabiedrības izpratne un atbalsts (vai pat spiediens) valsts pārvaldes modernizācijas jautājumā;

• Interneta pieejamība (pašreizējais interneta izplatības līmenis Latvijā ir ļoti zems un, ja valdība neko nedarīs šajā virzienā, tas var kļūt par būtisku šķērsli e-pārvaldes izveidē);

• Uzticība elektroniskajiem dokumentiem un to reālas izmantošanas iespējamība (bez elektronisko dokumentu priekšrocībām tiem piemīt virkne trūkumu, kuri var kavēt to izmantošanu - publisko atslēgu infrastruktūras nepieejamība, cilvēku inerce un neticība, tiesu nesagatavotība utt.);

• Pasaules labākās pieredzes izmantošana (nav vērts pašiem izgudrot riteni, ir radoši jāpārņem pasaulē pieejamā pieredze un risinājumi).

9.2. Svarīgākie tuvākā perioda pieņemamie lēmumi izklāstītās koncepcijas īstenošanai:

• Politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides (valsts pārvaldes modernizācijas) programmas uzsākšanu (šis lēmums varētu tikt pieņemts izskatot koncepciju Ministru kabinetā);

• Lēmums par īpašo uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta izstrādātās Publiskās pārvaldes reformas programmas un e-pārvaldes izveides programmu saskaņošanu (saskaņā ar šo koncepciju abi šie abi pasākumi nav šķirami un ir veicami vienotas programmas ietvaros)

• E-ministra nozīmēšana un Centrālās e-projektu vadības vienības izveide;

• Finansējuma nodrošināšana (~600 000 Ls) tuvākā perioda uzdevumu īstenošanai (kuru finansēšana nav paredzēta esošo programmu ietvaros);

• Lēmums par stratēģijas partnera (-u) piesaistīšanas principiem un kārtību, kā arī tā izvēle uz konkursa pamata;

• Pirmajā kārtā īstenojamie pilotprojekti.

9.3. Gadījumā, ja šī e-pārvaldes koncepcija netiks pieņemta un e-pārvaldes izveides jeb valsts pārvaldes modernizācijas programma netiks uzsākta, tad tā rezultātā radīsies šādas sekas:

• Palielināsies iedzīvotāju neapmierinātība ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti (īpaši tos salīdzinot ar privātajā sektorā pieejamo pakalpojumu kvalitāti);

• Mazināsies sabiedrības uzticība valsts pārvaldes institūcijām, kā arī valstij kopumā;

• Radīsies būtiskas problēmas Latvijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā;

• Turpināsies nemērķtiecīga un neefektīva budžeta līdzekļu izmantošana;

• Valsts iestādes nespēs piesaistīt un motivēt izglītotus un aktīvus speciālistus darbam valsts pārvaldē;

• Atsevišķie vāji koordinētie valsts pārvaldes reformas pasākumi nenesīs cerētos rezultātus, kas diskreditēs pārvaldes reformas ideju un apgrūtinās tās īstenošanu;

• Būs apgrūtināta teritoriāli administratīvā reformas īstenošana;

• Cietīs Latvijas starptautiskais tēls un prestižs.

Darba grupas vadītāja I.Labucka

Darba grupas vadītājas vietnieks M.Gulbis

10. Atsauces

1. Par Latvijas valsts administrācijas reformu. Robina Mauntfīlda ziņojums Latvijas Ministru prezidentam.

2. Sociāli ekonomiskā programma e-Latvija. Konceptuālās pamatnostādnes.

3. Sociāli ekonomiskā programma e-Latvija. Rīcības plāns.

4. Nacionālā programma "Informātika 1999-2005. Satiksmes ministrija. 1998.

5. Nacionālā programma "Informātika 2000". Satiksmes ministrija. 2000.

6. eEurope. An Information Society For All. Action Plan. June 2000.

7. IDA II. Towards networked administrations. European Commision. DG Enterprises.

8. IDA Work Programme. Horizontal actions and measures. 29.05.2000.

9. European Principles for public administration. SIGMA papers No. 27.OECD.

10. The Hodden Threat to E-Government. Avoiding large government IT failures. OECD Public Management Policy Brief.

11. Gartner's Four Phases of e-government Model. GarterGrouo research note.

12. E-government Strategic Planning. A White Paper. National Electronic Commerce Coordinating Council Symposiom 2000.

13. e-government. A strategic framework for public services in the Information Age. Central IT Unit, April 2000, London.

14. Modernising government. March 1999, UK.

15. e-government interoperability framework. September 2000,UK.

16. UK Online. Annual Report. UK.

17. Central IT Unit (WWW.citu.gov.uk), UK.

18. Outline of the channel policy. Central IT Untit, UK.

19. Channel implementation policies. Central IT Untit, UK.

20. Benchmarking Electronic Service Delivery. A report by Central IT Unit., July 2000, London, UK.

21. Pulic Expenditure Management Handbook. World Bank, Washington D.C.

22. Vision statement - Electronic Government in New Zealand.

23. Electronic government for New Zealand: managing the transition. Brendan Boyle.

24. Electronic Hovernance: Re-inventing Good Governmance. Rogers W'O Okot-Uma. Comonweealth Secretariat. London.

25. E-government concept.. Lithuania. 2000.

26. The Industrial Age Bureaucracy. Alliance for converging technologies.

27. The Making of e-government. CIO Enterprise Magazine. Nov. 15, 1999.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

1.pielikums

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

2.pielikums

Ar e-pārvaldi saistītās likumdošanas analīze

Elektronisko dokumentu likums

Pirmais solis ceļā uz e-pārvaldi noteikti būs elektronisko dokumentu ieviešana, kas veicinās valsts iestāžu un uzņēmēju satuvināšanos, mazinās birokrātiju, sekmēs valsts sektora caurspīdīgumu, kā arī ļaus Latvijai ievērot Eiropas Savienības prasības un straujāk piesaistīt investīcijas.

Elektronisko dokumentu likumprojekts, kas izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvas 1999/93/EC "Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā" prasības, nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Šī likuma pieņemšana nostiprinās tiesiski arī ar e-pārvaldi saistītos jautājumus.

Lai elektroniskie dokumenti un elektroniskie paraksti iegūtu juridisku spēku, likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad normatīvie akti nosaka, ka dokumentam jābūt rakstiskā formā, šī prasība ir izpildīta ar elektronisko dokumentu.

Gadījumos, kad normatīvie akti nosaka, ka dokumentam jābūt parakstītam, šī prasība ir izpildīta, ja elektroniskais dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja vien puses iepriekš nav vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi.

Ja normatīvie akti paredz, ka dokumentam, lai tam būtu juridiskais spēks papildus citiem rekvizītiem jābūt arī zīmoga nospiedumam, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

Ja puses ir vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi, tad elektroniskajam dokumentam nevar liegt juridisko spēku, tā iesniegšanu par pierādījumu tiesā, uzskatīt to par juridiski nenozīmīgu vai neuzticamu pamatojoties uz to, ka dokuments ir elektroniskā formā un ka tas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Elektronisko dokumentu apritē LR valsts un pašvaldību iestāžu starpā un starp LR valsts un pašvaldību iestādēm un fiziskām un juridiskām personām dokumenta paraksta prasība uzskatāma par izpildītu, ja elektroniskais dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un iezīmēts ar laika zīmogu.

Šā likuma noteikumi nav piemērojami un drošs elektroniskais paraksts neradīs tiesiskas sekas tiesiskos darījumos ģimenes un mantojuma tiesībās, kuriem ir prasīta rakstiska forma vai ir izvirzītas citas stingras formas prasības.

Likumprojektā ietvertajos pārejas noteikumos ir paredzēts, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Elektronisko dokumentu apritē starp LR valsts un pašvaldību iestādēm un starp LR valsts vai pašvaldību iestādēm un fiziskām un juridiskām personām šis likums stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī. 

Nepieciešamās izmaiņas normatīvi tiesiskajā bāzē elektronisko dokumentu likuma ieviešanai

Lai nodrošinātu elektronisko dokumentu likuma stāšanos spēkā, ir nepieciešama grozījumu izdarīšana vairākos esošajos normatīvajos aktos, kā arī atsevišķu jaunu normatīvo aktu izstrāde.

Ir jāizstrādā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot valsts nodevas objektu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu, kā arī jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditācijas atjaunošanas valsts nodevu.

Ministru kabinets 2002.gada 6.aprīlī ir pieņēmis noteikumus Nr.141 "Informācijas sistēmās esošo dokumentēto datu un elektronisko dokumentu arhivēšanas noteikumi", paredzot, ka informācijas sistēmās vai reģistros esošos dokumentētos datus un elektroniskos dokumentus gan sistēmas organizācijas, gan valsts arhīvi glabā elektroniskā formā. Šie noteikumi nosaka sistēmu arhivēšanas tiesiskās, organizatoriskās un tehniskās pamatprasības, kas jāievēro sistēmu organizācijām, uzkrājot un glabājot sistēmās elektroniskos dokumentus, kā arī kārtību, kādā ilgtermiņa vai pastāvīgi glabājamas sistēmas (reģistri) vai to daļas jānodod valsts glabāšanā. Minētie noteikumi attiecas uz sistēmām, kuru īpašnieks vai valdītājs ir valsts vai pašvaldības institūcija, kuras apstrādā un glabā informāciju saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kā arī uz tām sistēmām, kuras pilnīgi vai daļēji finansē no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Ir jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par grozījumu izdarīšanu Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.408 "Datu valsts inspekcijas nolikums", paredzot, ka Datu valsts inspekcijas pienākumus un tiesības nosaka arī Elektronisko dokumentu likums.

2002.gada 12.martā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.111 pieņemts "Ministru kabineta kārtības rullis", reglamentējot Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektu, politikas plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību un Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību, kā arī ar valsts pārvaldes darba organizāciju saistītus elektronisko dokumentu aprites jautājumus.

MK 2002.gada 28.maijā ir pieņēmis instrukciju Nr.3 "Ministru kabineta kārtības rullī noteikto dokumentu elektroniskās aprites kārtība" par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un aprites kārtību ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs. Savukārt pēc Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas MK jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, starp valsts un pašvaldību iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām. Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm ir jāizstrādā un jāpieņem elektronisko dokumentu iekšējās aprites noteikumus, kuri atbilst iepriekš minētajiem MK noteikumiem, iestādes darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt un saņemt valsts un pašvaldību iestādēs dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai neelektroniskā formā pēc personas brīvas izvēles. Lai nodrošinātu elektronisko dokumentu likuma ieviešanu, Ministru kabinets 2001.gada 18.septembra sēdes (protokols Nr.45, 7.§) protokollēmumā ir noteicis, ka valsts un pašvaldību iestādēm līdz 2002.gada 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā izmaksu aprēķinus šā likuma izpildes nodrošināšanai.

Joprojām aktuāls ir jautājums par to, kā tiks lietoti elektroniskie dokumenti gadījumos, kur pašreiz normatīvie akti nosaka notariāli apliecināta paraksta iesniegšanu.

Ļoti būtisks jautājums ir par atbildību elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu viltošanas gadījumā, tomēr tā kā Krimināllikuma 275.p. paredz atbildību par "dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu", līdz ar to šis pants varētu tikt attiecināts arī uz elektronisko dokumentu, parakstu un laika zīmogu viltošanu.

Arī Kriminālprocesa kodeksā un Civilprocesa likumā nav nepieciešams veikt grozījumus, jo tie neaizliedz izmantot elektronisko dokumentu kā pierādījumu. 

Spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē ar elektroniskajiem dokumentiem un parakstiem saistītos jautājumus

Lai arī tagad jau ir vairāki normatīvie akti, kas paredz elektronisko dokumentu vai elektroniskās informācijas lietošanu, ir jāatzīst, ka IT radītās iespējas juridiskajā vidē tiek izmantotas ļoti nepilnīgi; šie likumi ir attiecināmi tikai uz ļoti šauru jautājumu loku un neatrisina pastāvošās problēmas, kas rodas juridiskās bāzes un neatbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ.

Piemēram, privāttiesisko līgumu noslēgšanā dažreiz tiek izmantoti elektroniskie paraksti, jo Civillikums ļauj darījumu slēdzošajām pusēm izvēlēties juridiskā darījuma veidu, izņemot gadījumus, kas ir tieši norādīti likumā.

• Visplašākais elektronisko dokumentu pielietojums ir reglamentēts atjaunotajā "Zemesgrāmatu likumā" (pieņemts 22.12.1937., atjaunots 30.03.1993. un spēkā no 05.04.1993.)

Šis likums nosaka kārtību, kādā nekustamie īpašumi un ar tiem saistītās tiesības tiek ierakstītas un nostiprinātas (koroborētas) zemesgrāmatās, zemesgrāmatu vešanas kārtību un citus ar zemesgrāmatām saistītus jautājumus.

No 1998.gada 18.novembra spēkā ir stājusies likuma 7.nodaļa "Datorizētā zemesgrāmata", kas nosaka kārtību, kādā nekustamie īpašumi un ar tiem saistītās tiesības ierakstāmas un nostiprināmas zemesgrāmatās datorizētā veidā.

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka pēc visu līdzšinējo zemesgrāmatu ierakstu pārrakstīšanas datorizētajā zemesgrāmatā un pēc to pilnīguma un pareizības elektroniskas apliecināšanas (autorizācijas) attiecībā uz visām zemesgrāmatu nodaļas pārziņā esošajām zemesgrāmatām, nodaļas priekšnieks pieņem lēmumu pārtraukt zemesgrāmatu vešanu līdzšinējā formā un pāriet uz to kārtošanu datorizētā formā.

• Likums "Par arhīviem" (pieņemts 26.03.1991. un spēkā no 01.05.1991.) nosaka Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanas, saglabāšanas un pārvaldīšanas pamatprincipus.

Likumā sniegta termina "dokuments" definīcija, nosakot, ka dokuments ir objektīvās īstenības priekšmetu un cilvēka domas informācijas fiksējums ar rakstu zīmju, grafikas, fotogrāfijas, skaņu ierakstu un citu līdzekļu palīdzību uz jebkuru informācijas nesēja (papīra, filmas, disketes utt.). Šāda definīcija dod iespēju tulkot to paplašināti, ietverot tajā arī elektroniskos dokumentus.

• Likums "Par grāmatvedību" (pieņemts 14.10.1992. un spēkā no 01.01.1993.) reglamentē kārtību, kādā visi Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi u.c. iestādes kārto grāmatvedību.

Grozījumi likumā, kas pieņemti 08.07.1999. un stājās spēkā 03.08.1999. nosaka, ka ja attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti ar elektroniskām skaitļošanas mašīnām (datoriem), par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus var aizstāt ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju). Attaisnojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs. Ārēju dokumentu elektronisko apliecināšanu (autorizāciju) var izmantot tikai tad, ja darījuma puses ir savstarpēji vienojušās par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā, un elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību. Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar datoriem pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, - to izraksts.

• Likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (pieņemts 14.10.1992. un spēkā no 01.01.1993.) reglamentē uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un bezpeļņas organizāciju gada pārskatu sagatavošanas, pārbaudes, apstiprināšanas un publicēšanas kārtību.

Grozījumi likumā, kas tika pieņemti 16.12.1999. un stājās spēkā 19.01.2000., nosaka, ka uzņēmums pārbaudīta gada pārskata, kā arī revidenta atzinuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts, var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc uzņēmuma atrašanās vietas un Uzņēmumu reģistram arī elektroniskā veidā, pievienojot rakstveida apliecinājumu par to atbilstību dokumentu oriģināliem. Uzņēmums ir atbildīgs par to, lai elektroniskā veidā iesniegtie dokumenti tiktu saņemti.

• Likums "Par telekomunikācijām" (pieņemts 01.11.2002. un spēkā no 30.11.2002.) nosaka telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, publisko telekomunikāciju tīklu operatoru, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku un valsts institūciju tiesības, pienākumus un atbildību, kas saistīta ar telekomunikāciju sektora regulēšanu, telekomunikāciju tīklu izveidošanu, attīstību un ekspluatāciju, telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, kā arī radiofrekvenču spektra, numuru un numerācijas diapazonu piešķiršanas un lietošanas valsts kontroli un uzraudzību.

• pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam, kā arī valsts kontroli un uzraudzību pār radiofrekvenču piešķiršanu un spektra lietošanu.

Likums neaizliedz telekomunikāciju tīklos pārraidīt kriptētus datus.

• Radio un televīzijas likums (pieņemts 24.08.1995. un spēkā no 11.09.1995.) nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.

Likums neaizliedz kriptētas informācijas pārraidi izdalītajās frekvencēs: saskaņā ar likuma 2.panta 8.punktu raidīšana ir programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā. Pārraidāmās informācijas kodēšanai nepieciešams izmantot speciālās iekārtas un programmas, tomēr šī norma ir nozīmīgs aspekts elektroniskajā tirdzniecībā.

• MK 19.03.1996. noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām" (spēkā no 27.03.1996.) nosaka prasības valsts un pašvaldību īpašumā esošajām sistēmām, kā arī valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību. Noteikumi nosaka, ka sistēmas tehniskajai realizācijai papildus citām prasībām jāatbilst prasībai, ka sensitīvo datu pārraidei un autentifikācijai, kā arī lietotāju identifikācijai jāizmanto kriptogrāfiskie algoritmi ar publiskās atslēgas metodi. Šis noteikumu punkts ietverts, lai nodrošinātu vairākos likumos paredzēto noteiktā informācijas režīma aizsardzību datu pārraides laikā (likums "Par valsts noslēpumu"). Ja valsts vai pašvaldību iestādes, pārraidot konfidenciālus vai citas slepenības pakāpes datus pa elektronisko pastu, nelieto kriptogrāfijas algoritmus, tas ir tiesību normu pārkāpums.

• Komercķīlas likums (pieņemts 21.10.1998. un spēkā no 01.03.1999.) reglamentē komercķīlas nodibināšanas, reģistrēšanas, izlietošanas un izbeigšanas kārtību, komercķīlas spēku attiecībā pret trešajām personām, kā arī citus ar komercķīlu saistītus jautājumus.

Likums nosaka, ka visus ar komercķīlu saistītos dokumentus komercķīlu reģistra turētājs glabā papīra vai elektroniskā formā. Šiem dokumentiem ir līdzvērtīgs juridisks spēks. Likumā paredzētās informācijas apmaiņa starp komercķīlu reģistra turētāju un kustamo lietu reģistra turētāju var notikt ar elektronisku dokumentu palīdzību.

• MK 09.03.1999. noteikumi Nr.89 "Noteikumi par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu" (spēkā no 13.03.1999.) nosaka kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas. Reģistrā iekļautās ziņas pārvalde izsniedz rakstiski, telefoniski, izmantojot elektroniskos datu nesējus, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi. Reģistrā iekļautās ziņas, kas sagatavotas, pamatojoties uz rakstisku vienošanos, pārvalde izsniedz arī izmantojot tiešsaistes datu pārraidi.

• Likums "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" (pieņemts 30.09.1999. un spēkā no 01.01.2000.) reglamentē vispārīgos konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumus, konsolidācijā iesaistītos uzņēmumus, kā arī konsolidētā gada pārskata un konsolidētā ziņojuma sagatavošanas, pārbaudes, apstiprināšanas un publicēšanas kārtību.

Likums nosaka, ka likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu konsolidētā gada pārskata un konsolidētā ziņojuma norakstu kopā ar šī uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata norakstu un zvērinātu revidentu atzinumu norakstiem koncerna mātes uzņēmums var iesniegt Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei arī elektroniskā veidā, pievienojot rakstveida apliecinājumu par to atbilstību dokumentu oriģināliem.

• Patērētāju tiesību aizsardzības likums (pieņemts 18.03.1999. un spēkā no 15.04.1999.) reglamentē patērētāju iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.

Likums paredz, ka patērētājs un pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var vienoties, slēdzot distances līgumu. Saskaņā ar likuma normām distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

• MK 28.05.2002. noteikumi Nr.207 "Noteikumi par distances līgumu" (spēkā no 31.05.2002.) nosaka distances līgumā ietveramo informāciju, atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, kā arī kārtību un termiņus, kādā realizējamas atteikuma tiesības.

Saskaņā ar noteikumu prasībām pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs pirms distances līguma slēgšanas noteikumos noteikto informāciju patērētājam sniedz skaidri un saprotami, attiecīgajam distances informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzeklim piemērotā veidā.

• MK 21.03.2000. noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi" (stājās spēkā 01.07.2000.) nosaka informācijas sistēmu drošības tiesiskās, tehniskās un organizatoriskās pamatprasības, ko ievēro informācijas sistēmas organizācija, tās vadītājs, informācijas resursu turētājs, tehnisko resursu turētājs, informācijas sistēmas lietotājs un citas personas, kuras ir atbildīgas par informācijas sistēmas drošību. 

Iespējamās izmaiņas LR normatīvi tiesiskajā bāzē e-pārvaldes koncepcijas ieviešanā

Kā jau minēts, elektronisko dokumentu likums lielā mērā kalpos par pamatu arī e-pārvaldes ieviešanā, taču ir arī citi normatīvie akti, kas būtu jāgroza, lai mazinātu valsts pārvaldes birokrātiju. E-pārvaldes koncepcijā detalizēta nepieciešamo izmaiņu LR normatīvi tiesiskajā bāzē analīze netiks iekļauta, taču to būtu jādefinē e-pārvaldes stratēģijā, kas būtu detalizēts programmas īstenošanas apraksts un pamats atsevišķiem projektiem un risinājumiem. 

Likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" (pieņemts 27.10.1994, spēkā no 05.11.1994.) nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas var griezties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos ar individuāliem vai kolektīviem rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi.

Likumā noteikts, ka valsts vai pašvaldību institūcijai, kas saņēmusi iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, ir vai nu:

• septiņu dienu laikā jānosūta iesniegums, sūdzība vai priekšlikums citai - šajā lietā kompetentai institūcijai, par to paziņojot iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšana neietilpst šīs valsts vai pašvaldības institūcijas kompetencē;

• 15 dienu laikā jāatbild iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanai nav nepieciešama papildu pārbaude vai nav jāpieprasa papildu ziņas;

• 30 dienu laikā jāatbild iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas; šādos gadījumos par papildu pārbaudi jāpaziņo iesniedzējam. Ja objektīvu iemeslu dēļ 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, par to jāpaziņo iesniedzējam.

Ja uzņēmējiem vai iedzīvotājiem ir jāgaida uz atbildi divas nedēļas vai pat mēnesi, rezultātā ir ne tikai pārmērīgs laika patēriņš, bet arī lielas izmaksas, jo mūsdienās, kā zināms, laiks ir nauda, un ir jādomā par to, kā taupīt un efektīvāk izmantot gan laiku, gan naudu. Ja dokuments tiek sūtīts pa elektronisko pastu, tad neatkarīgi no adresāta atrašanās vietas - vai tas ir Latvijā vai ārzemēs, šis dokuments sasniedz adresātu dažās minūtēs.

Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta 23.04.1996. noteikumi Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" nosaka, ka ja dokumenta noraksts, kopija vai izraksts ir uz vairākām lapām, to pareizību drīkst apliecināt tikai tad, ja visas lapas ir numurētas un cauršūtas (caurauklotas), kas rada dažādas grūtības dokumentu apstrādē, tos ir sarežģīti skanēt utt. Līdz ar to, ja persona vēlas saņemt kādu dokumenta kopiju elektroniskā veidā. Papīra dokumentiem caurauklošana ir nepieciešama, lai nevarētu samainīt šī dokumenta lapas, taču elektroniskiem dokumentiem šī problēma tiks atrisināta ar drošu elektronisko parakstu, jo tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tādā veidā, ka vēlākās izmaiņas elektroniskajā dokumentā ir manāmas.

Tā kā viens no iespējamiem e-pārvaldes pakalpojumiem varētu būt vēlēšanu un referendumu procesa elektronizācija, būtu nepieciešams grozīt Saeimas vēlēšanu likumu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu, kā arī likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Ja vēlēšanu un referendumu procesi tiktu elektronizēti, ievērojami tiktu samazinātas izmaksas vēlēšanu rīkošanai (it sevišķi papīra un drukāšanas izdevumiem). Tā kā vēlētāju aktivitāte bieži vien nav adekvāta balsstiesīgo pilsoņu skaitam, taču vēlēšanu zīmes tiek sagatavotas atbilstoši potenciālo vēlētāju skaitam. Šādā veidā arī samazinātos papīra izmaksas, tādējādi ietaupot valsts un pašvaldību budžetu izdevumus.

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums nosaka, ka personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums.

Pašvaldības vēlēšanās, balsojot elektroniski, kaut vai tiem iedzīvotājiem, kas nedzīvo pieraksta vietā un vēlēšanu dienā noteiktu apstākļu dēļ nevar tur nokļūt, būtu iespēja piedalīties vēlēšanās. Tāpat, ja vēlētājs atrodas ārzemēs, kur nav Latvijas vēstniecības vai pārstāvniecības, viņam netiktu liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Vēlētāju identifikācija varētu notikt, izmantojot identifikācijas kartes vai elektroniskos parakstus. Līdz ar to nerastos tādas situācijas, kā tas bija šajās pašvaldību vēlēšanās, kad daudzi vēlētāji nevarēja izmantot savas vēlētāja tiesības tikai tāpēc, ka viņi nedzīvo pieraksta vietā.

Pašlaik Saeimas vēlēšanu likuma 45.pantā ir noteikts, ka vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

Ja vēlēšanu process tiktu elektronizēts, tad nebūtu šādas nepieciešamības jau iepriekš veikt šādas formalitātes.

Jau tagad likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" paredz, ka izsoles uzaicinājumu attiecībā uz preču piegādes, būvdarbu veikšanas, būvprojektēšanas vai pakalpojumu sniegšanas tiesībām sagatavo un Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedz valsts pasūtītājs. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbadienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda tā saturu un, ja uzaicinājums atbilst likuma prasībām, tad ievieto to Interneta tīklā. Pasūtītājs to savukārt nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis".

Valsts un pašvaldību pasūtījumu atklātību un caurspīdīgumu nodrošina arī tas, ka interneta tīklā tiek ievietota informācija par šo izsoļu un konkursu uzvarētājiem.

Lielāka atklātība tiktu nodrošināta, ja tiktu publicēti arī pārējie izsoles dalībnieki un pamatinformācija par viņu piedāvājumiem.

Tāpat likums nosaka to, ka valsts pasūtītājam ir pienākums pārbaudīt pretendenta kvalifikāciju, lai lemtu par viņa piemērotību piegādes vai darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā, viņiem ir jāpārliecinās, vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, viņa saimnieciskā darbība nav pārtraukta; kā arī jāpārliecinās par to, ka pretendentam Latvijā nav nodokļu parādu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kas vēlas piedalīties izsolē vai konkursā par valsts pasūtījumu, ir jāsaņem izziņa no Uzņēmumu reģistra par to, ka tas nav pasludināts par maksātnespējīgu vai neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī no Valsts ieņēmumu dienesta jāsaņem izziņa par to, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu.

Veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, šādu izziņu pieprasīšanu no uzņēmējiem varētu aizvietot ar to, ka valsts vai pašvaldību pasūtītāji šo informāciju varētu pārbaudīt paši Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēs, tādējādi palielinot valsts institūciju darba efektivitāti un savstarpējo mijiedarbību, kā arī konkursa pretendentiem vairs nebūtu jāapmeklē vairākas valsts iestādes, lai saņemtu visus nepieciešamos dokumentus.

No 01.07.2002. atbilstoši MK 27.12.2001. noteikumiem Nr.559 "Noteikumi par atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu" un MK 27.12.2001. noteikumiem Nr.558 "Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu vai nomu" ir iespējams konkursa piedāvājumus iesniegt elektronisku dokumentu formā.

Valstī ir pieņemti arī vairāki normatīvie akti, kas regulē informātikas nozari un tieši attiecas arī uz e-pārvaldi.

Kopš 1996.gada Latvijā ir spēkā 1996.gada 19.marta MK noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām", kuros tiek uzsvērta nepieciešamība veidot saderīgas valsts nozīmes informācijas sistēmas. 

Informācijas atklātības likums, kas tika pieņemts 1998.gada 29.oktobrī paredz nodrošināt sabiedrībai pieeju informācijai, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai ir valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā un nosaka vienotu kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldību iestādēs ir tiesīgas iegūt informāciju un to izmantot.

MK 03.08.1999. noteikumi Nr.275 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībā" nosaka, ka iestāde var sniegt pieprasīto vispārpieejamo informāciju mutiski vai rakstiski, kā arī izmantojot elektroniskos informācijas nesējus vai datu pārraides tīklu (ņemot vērā iestādes tehniskās un finansiālās iespējas).

23.03.2000. tika pieņemts Fizisko personu datu aizsardzības likums (spēkā esošs no 20.04.2000.), kas aizsargā fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Personas datu apstrādes atbilstību šī likuma prasībām un fizisko personu tiesības uz t.s. "sensitīvo datu" aizsardzību nodrošinās atsevišķa neatkarīga institūcija - Valsts datu inspekcija.

MK 21.03.2000. noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi" nosaka informācijas sistēmu drošības tiesiskās, tehniskās un organizatoriskās pamatprasības, ko ievēro informācijas sistēmas organizācija, tās vadītājs, informācijas resursu turētājs, tehnisko resursu turētājs, informācijas sistēmas lietotājs un citas personas, kuras ir atbildīgas par informācijas sistēmu drošību.

05.06.2002. stājies spēkā Valsts informācijas sistēmu likums, kura mērķi ir veicināt valsts informācijas sistēmu organizāciju savstarpēju sadarbību un attīstību, kā arī nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju sniedzamo informācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, lietojot valsts informācijas sistēmas. Likums atspoguļo reģistru integrācijas tendenci, ko paredz megasistēmas projekts.

2000.gada 14.martā ir pieņemti MK noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas izveides nodrošināšanu", kas nosaka, ka veidojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmas, aizliegts pieprasīt un vākt no iedzīvotājiem un juridiskām personām to informāciju, kas jau glabājas kādā no megasistēmā saistītajām informācijas sistēmām (reģistriem). Diemžēl šis princips reti tiek piemērots valsts un pašvaldību institūciju darbā, tādējādi iedzīvotājiem un uzņēmējiem bieži vien vieni un tie paši dokumenti ir jāiesniedz dažādās iestādēs.

Šī problēma pašlaik daļēji ir atrisināta attiecībā uz Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu, jo saskaņā ar 14.12.2000. pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā š.g. 12.janvārī Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, sabiedriskās organizācijas un to apvienības arī kā nodokļu maksātājus un piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu, izsniedzot reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.

Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrē Valsts ieņēmumu dienests likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tā kā uzņēmumiem, kam jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem jebkurā gadījumā ir jāapmeklē VID.

Likums nosaka, ka vienas darbdienas laikā pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), tā pārstāvniecības vai filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā pārstāvniecību vai filiāli, par sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā.  

Likuma "Par nodokļiem un nodevām 15.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka nodokļu maksātājam ir jāiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus rakstveidā vai elektroniskā veidā, taču līdz Elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanās dienai nodokļu maksātājiem, kuri iesniedz deklarācijas elektroniskā veidā, 15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas elektroniskā veidā jāiesniedz arī rakstveida deklarācijas. Tā, protams, ir diezgan neracionāla dokumentu plūsma, jo tas nozīmē, ka uzņēmējiem pēc deklarāciju nosūtīšanas elektroniskā veidā vēlreiz ir jāgriežas VID, lai šo pašu dokumentu iesniegtu rakstveidā.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

3.pielikums

Citu valstu pieredze e-pārvaldes izveides jomā

Pašlaik, 21.gs. sākumā, valdības saprot, ka tām ir vairāk līdzekļu un iespēju nekā jebkad agrāk, lai kalpotu patērētājam. Tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē ir mainījusi to, kā cilvēki dzīvo, strādā, kā uzņēmumi veic biznesu un kā valdības kalpo saviem vēlētājiem. Rezultātā likumsakarīga ir e-pārvaldes rašanās, uz kuru pamazām virzās valdības gandrīz visā pasaulē.

Valdības paredz, ka līdz 2002.gadam gandrīz 34 % iedzīvotāju visā pasaulē lietos Internetu kā galveno līdzekli, lai piekļūtu pakalpojumiem, salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, kad Internetu izmanto aptuveni 12 % iedzīvotāju, būs 191 % pieaugums. Valdības iestādes Apvienotajā Karalistē lepojas ar visdramatiskākajām pieauguma prognozēm; tur valdība paredz 424 % pieaugumu klientu daudzumā, kas izmantos Internetu valdības pakalpojumiem (no 8 līdz 40 %). Kamēr valdības veic šīs prognozes, īstās pārmaiņas notiek valdības Web lapu pārveidošanā no enciklopēdijām un transakciju apstrādātājām.

Veicot valdības procesa pārveidošanu, valdības ir labāk sagatavotas izmantot web tehnoloģijas, lai racionalizētu darba plūsmu un samazinātu departamentu birokrātiju. Rezultātā informācija par klientiem daudz loģiskāk un efektīvāk caur integrētām tehnoloģijām nokļūs no sākotnējā kontakta vietas līdz attiecīgajām nodaļām. Klientiem būs ne tikai vieglāka sākotnējā pieeja, viņi var arī cerēt, ka viņus neapgrūtinās ar atkārtotiem jautājumiem, pazudušiem dokumentiem vai neprecīzu informāciju, sastopoties ar valdību nākotnē. Vidēji šāda valdības pārveidošanas projekta īstenošana valstīs, kur tas jau ir īstenots, ir aizņēmusi 17 mēnešus.

Lai gan vidēji 45 % valdību liecina par to, ka tehnoloģija ir galvenais klientu apkalpošanas uzlabošanas veicinātājs, 32 % arī uzskata, ka viņu mantotās sistēmas ir galvenais šķērslis - pat vairāk nekā projekta izmaksas, personāla pieredze, administratīvās procedūras vai likumdevēju uzdevumi. Īpaši smagi to izjuta Jaunzēlandē un ASV, kur problēma, kas nomocīja daudzas valdības bija tā, ka liela daļa viņu pašreizējo tehnoloģiju nespēja veikt nepieciešamos uzlabojumus. Vecās sistēmas nav pietiekami aprīkotas, lai tiktu galā ar radikāli pieaugošajiem darījumu apjomiem, un tās nav arī veidotas elastīgi, kas ir nepieciešams datu atjaunošanai un apstrādāšanai no daudziem avotiem gan valdības iekšienē, gan ārpus tās. Turklāt, neelastīgas sistēmas arhitektūras rada spēcīgus ierobežojumus e-pārvaldes izaugsmes potenciālam.

Neatliekama problēma, ar ko valdībām būs jāsaskaras cik ātri vien iespējams, ir izdevumu palielināšanās informācijas tehnoloģiju vajadzībām daudz lielākā mērā nekā tās plāno izdevumus cilvēkresursu vajadzībām. Daudzos gadījumos vecās sistēmas ir pilnībā jānomaina un citās ir jāveic sistēmas uzlabošana, lai maksimizētu potenciālos ieguvumus no datu uzglabāšanas. Piemēram, Austrālijā un AK ir lielākais pieaugums IT izdevumiem - attiecīgi 32 un 26 %.

Visumā 53 % valdību vai nu pašlaik piedāvā, vai uzsāk piedāvāt elektroniskus pašapkalpošanās pakalpojumus. 27 % plāno to izdarīt nākošajā gadā vai domā par ieviešanu tuvākajā nākotnē. Visprogresīvākās valdības uz šo brīdi ir ASV un AK, kur notiek ļoti strauja elektronisko pakalpojumu attīstība.

Pāris gadu laikā ierastie piekļuves veidi visu veidu pakalpojumiem mainīsies vai būs tikai nedaudz līdzīgi tiem, ko mēs izmantojam šodien. Tikai pēdējo divu gadu laikā Internets ir uzlabojis iedzīvotāju pieeju valdībai daudz iedarbīgāk kā jebkādi citi tehnoloģiskie izgudrojumi. Taču, lai tas darbotos, arī valdībām vajag uzskatīt Internetu kā dzīvotspējīgāku izplatīšanas kanālu. Šodien lielākā daļa valdību (visumā gandrīz 60 %) uzskata, ka tas būs galvenais atbalsts klientu apkalpošanai nākotnē.

Šis uzsvars uz Internetu nenozīmē, ka telefoncentri, datu uzglabāšanas un citas tehnoloģijas nebūs svarīgas e-pārvaldes sastāvdaļas, taču valdības visā pasaulē paredz, ka nākotne būs balstīta uz Web tehnoloģijām. Lielbritānijas premjerministrs ir noteicis, ka visus valdības pakalpojumus ir jāpiedāvā elektroniski līdz 2005.gadam. Līdzīgi, 50 % valdību Austrālijā, Kanādā un Jaunzēlandē, kā arī ASV virzās uz Interneta pusi.

Lielākā daļa valdību mājas lapu piedāvā sabiedrībai dažādus faktus, saistītus ar valdības struktūru, likumiem, iniciatīvām, ģeogrāfiju, informācijas pieprasījumiem un saitēm uz piesaistītajām lapām.

Īstās pārmaiņas notiek, pārvēršot valdības mājas lapas no viena virziena informācijas avotiem uz darījumus apstrādājošiem komerccentriem. Pamazām arvien vairāk valdības rada iespējas veikt pasūtījumus un maksājumus tīklā, izmantojot drošas lappuses, kuras veido nodokļu un transporta līdzekļu departamenti, kas kalpo lielai sabiedrības daļai. Nozīmīgs faktors, lai radītu patērētāju uzticību darījumiem tīklā un privātuma nodrošināšanai, ir ar likumdošanu noteikts elektronisko parakstu juridiskais spēks, kas veicinās arī e-komerciju un radīs ātrāku un augstāku investīciju atmaksāšanos valdībām, un lielāku patērētāju apmierinātības pakāpi.

Lai gan Internets padara e-pārvaldi daudz elektronizētāku, valdībām nevajadzētu pieļaut kļūdu, uzskatot, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas un, kas ir daudz svarīgāk, izmantos visus valsts pakalpojumus tiešsaistes režīmā. Faktiski, divi neseni Ziemeļamerikas pētījumi parādīja, ka tikai vienas funkcijas (autovadītāja apliecības atjaunošana) nodrošināšana tīklā bija galvenā prioritāte gan valdībām, gan iedzīvotājiem. Taču ir vairāki iemesli, kas var kavēt valsts pakalpojumu attīstību Internetā, t.i., izpratnes trūkums par elektroniskas pakalpojumu izplatīšanas iespējām vai priekšrocībām attiecībā pret tradicionālajiem pieejas kanāliem daļai iedzīvotāju vai arī valdības vēlmes nodrošināt tīklā vispirms vienkāršākos pakalpojumus.

Valdībām ir dažādas izvēles iespējas, kā sasniegt pakalpojumu ieviešanu tiešsaistes režīmā. Pirmā iespēja - visām iestādēm veikt pētījumus un aptaujāt fokusa grupas par to, kāda veida elektroniskos pakalpojumus viņi vēlētos saņemt un labprāt izmantotu. Valdības tādā gadījumā varētu noteikt savas iespējas un prioritātes un uzsākt attīstību. Piemēram, Britu Kolumbijas valdība Kanādā piedāvā sabiedrībai savā mājas lapā norādīt, kādas veidlapas un maksājumus viņi vēlētos iesniegt elektroniski un vai viņi dotu priekšroku e-pasta izmantošanai vai telefonam. Tāpat arī sabiedrībai šādā veidā tiek uzdots jautājums, kādus citus pakalpojumus, pēc viņu domām, varētu veikt ātrāk, vienkāršāk un lētāk tiešsaistes režīmā.

Lai arī nav pierādīts labākais veids, kā panākt Interneta izmantošanas veicināšanu, ir jāsaprot, ka Interneta izmantošana, kas jau tagad ir ievērojama, turpinās pieaugt. Pēc Starptautiskās Datu Korporācijas izpētes, ir novērtēts, ka Interneta lietotāju skaits visā pasaulē līdz 2003.gadam sasniegs vairāk kā 500 miljonus. Turklāt, pieaugs arī piekļuves iespējas ārpus mājām (piemēram, skolās, bibliotēkās, kioskos, valsts iestādēs un sabiedriskajos centros).

Otrkārt, valdībām ir jāveic pamatota izpēte, cik daudz klienti izmantos Internetu, lai piekļūtu valsts pakalpojumiem - un līdz kādam līmenim. Pašlaik, pēc valdību ziņojumiem, relatīvi neliels klientu skaits (ap 12 %) izmanto Internetu kā galveno veidu, lai piekļūtu pakalpojumiem. Taču viņi paredz ka nākošajos divos gados šis skaitlis trīskāršosies, sasniedzot aptuveni 34 %.

Pašlaik AK valsts iestādēs tikai 8 % klientu izmanto pakalpojumus tiešsaistes režīmā, taču tā kā valsts augstākās amatpersonas cenšas veicināt Interneta pieejamību, nākošajos divos gados viņi paredz 424 % pieaugumu, kas paaugstinātu patērētāju pieprasījumu pēc pakalpojumiem Internetā līdz 40 %, tāpat kā Kanādā.

Piemēram, ASV Arizonas štata Transportlīdzekļu nodaļa nesen uzsāka automašīnu reģistrācijas procesu tiešsaistes režīmā. Tagad klienti var veikt reģistrācijas procesu trīs minūšu laikā, tā vietā, lai 45 minūtes gaidītu attiecīgajā iestādē. Klienti var reģistrēt automašīnu arī pa telefonu, caur interaktīvu sistēmu, kas pasaka apstiprinājuma numuru kā reģistrācijas pierādījumu. Abos gadījumos interfeisi ir tieši sasaistīti ar Transportlīdzekļu datubāzēm tā, lai klientu informācija tiktu nekavējoties aktualizēta. Tā kā 1/3 klientu izmanto Interneta iespēju, šī nodaļa ir izkalkulējusi, ka katra elektroniska pašapkalpošanās transakcija izmaksā 1,60 USD salīdzinājumā ar 6.60 USD manuālu transakciju gadījumā.¹ 

Baltijas valstis

Gan Igaunijas, gan Lietuvas valdības ir uzsākušas virzību uz e-pārvaldi un pašreizējās valsts pārvaldes reformu, lai veicinātu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, tā rezultātā veicinot arī attiecību uzlabošanos ar patērētājiem, partneriem un piegādātājiem.

 Igaunija

Pārskats par Igaunijas
Informācijas sabiedrības projektiem 2000.gadā

Pēc ESIS (European Survey of Information Society) viedokļa 2000.gadā Igaunijā bija apmēram 75-80 Informācijas sabiedrības projekti. 70% no tiem ir pilnībā vai daļēji pabeigti, 20% ir plānots uzsākt nākošā pusgada laikā un 10% tiek plānoti.

Ziņojumi atspoguļo tikai dažus informācijas sabiedrības projektus - Igaunijā projektu īstenotāji bieži vien tā saucamos informācijas sabiedrības projektus uzskata par parastiem attīstības projektiem. 75% no projektiem aptver visu Igauniju. Igaunijas apstākļos, ņemot vērā, ka tās teritorija ir 45227 km2 un tur ir 1,45 miljoni iedzīvotāju, tā ir īsta priekšrocība.

Apmēram 31% no projektiem ir valsts pārvaldes jomā. Lielākā daļa no tiem ir vērsti uz pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un informācijas infrastruktūras attīstību valsts iestādēs uz web balstītā vidē. Salīdzinājumā - vidējais līmenis ESIS valstīs 2000.gada septembrī bija 23%. Kā tipisks valsts sektora ietekmes projekts ir informācijas politikas pamatu nodrošināšana, Interneta centru izveidošana, Publiskās Informācijas likums un e-pārvaldes ieviešana.

2001.gadā valsts sektora projektus noteikti ietekmēs:

• Publiskās informācijas likums, kas ir stājies spēkā un kas dod iespēju iedzīvotājiem piekļūt informācijai, kas ir radīta valsts sektora iestāžu un aģentūru darbības rezultātā. Šīm aģentūrām ir jāgarantē pieeja likumā noteiktā informācija arī Internetā;

• Publiskās atslēgas infrastruktūras (PKI - Public Key Infrastructure) programmas radīšana, kurai juridiskais pamats ir radīts ar Likumu par digitālo parakstu;

• Igaunijas valdības aktivitātes 2000.gadā:

• Paredzēta ID karšu izsniegšana no 2001.gada decembra;

• Lēmums izveidot fondu uzņēmumu un dzīvokļu apgādes aizdevumu nodrošināšanai;

• Izveidot uzņēmumu attīstības fondu;

• Tehnoloģiju aģentūras izveidošana Ekonomisko darbību ministrijas pārvaldes jomā;

• Valsts aģentūrām ir piešķirti 0,8 % (231 miljons EEK) no valsts budžeta IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) attīstībai. 67% no šīs summas tiks izmantoti IKT atjaunošanai un uzturēšanai. Valsts aģentūru iespējas IKT izdevumiem arī ir ierobežotas. Publiskās informācijas likuma ieviešanai būs nepieciešami pārējie līdzekļi un ievērojama darbaspēka daļa - tam varētu būt ietekme uz projektu skaitu un izvēli.

23% projektu ir saistīti ar izglītību un apmācību. Lielākā daļa no tiem ir vērsti uz IKT infrastruktūras attīstību skolās un vidējās izglītības modernizāciju un sakārtošanu informācijas sabiedrības virzienā. Projektu skaits pieaugušo un universitāšu studentu apmācībai palēnām pieaug; lielāku uzmanību vajadzētu vērst uz humānāku pieeju IKT apmācību pamata pielietošanai, kā arī mācību materiālu pieejamību jaunajos mēdijos. Salīdzinājumā - vidējais projektu skaits ESIS tajā pašā sektorā 2000.gada septembrī bija 30%.

Lielākā daļa projektu ir vērsti uz informācijas infrastruktūras attīstību: Interneta pieejas veicināšana, informācijas izplatīšanas sistēmu radīšana, lietotāju apmācība u.c.

Valdības prioritātes šajā jomā:

• Igaunijas pētniecības un attīstības darbību stratēģija "Uz zināšanām balstīta Igaunija";

• IKT augstākās izglītības mērķa programma "Tīģera lēciens augstākās izglītības iestādēs";

• Valsts datu komunikāciju mērķa programma "KulaTee" (Ciemata ceļš) 2001.gada valsts budžetā.

18% projektu ir biznesa sektorā. Lielākā daļa no tiem ir vērsti uz web balstītu pakalpojumu sniegšanu un efektīvas infrastruktūras attīstību.

Interneta lietotāju skaits (~ 250000) ir relatīvi augsts attiecībā pret Igaunijas iedzīvotāju skaitu (1,4 miljoni) un salīdzinājumā ar ES valstīm. Vispopulārākais pakalpojums ir Interneta bankas: līdz 2000.gada beigām Igaunijā bija aptuveni 250000 Interneta bankas klientu; Interneta banka ir kļuvusi par kopēju kanālu, caur kuru iedzīvotāji veic naudas pārskaitījumus, maksā nodokļus, maksā par pakalpojumiem, sazinās ar nodokļu administrāciju, u.c. Elektroniskā tirdzniecība nav sasniegusi cerēto popularitāti; elektroniskās tirdzniecības apgrozījums ir neliels, lai arī ir bijuši vairāki projekti šajā jomā. Ir apmēram desmit informācijas sabiedrības programmas mazumtirdzniecības un finansiālo pakalpojumu jomā, un vismaz puse no tām ir vai tiek realizētas. B2B sektors ir daudz veiksmīgāks. 2001.gadā informācijas sabiedrības projektu darbu biznesa jomā lielā mērā ietekmēs Likums par elektronisko parakstu, kas jau ir stājies spēkā, kā arī attīstības aktivitāšu reforma kopā ar ekonomisko izaugsmi.

Interesanti informācijas sabiedrības projekti ir ražošanas, veselības aprūpes, pētniecības un attīstības aktivitāšu tehnoloģijas jomās, un tas sastāda apmēram 20-25% no kopējā projektu skaita. 

Projekti, informācijas sistēmas

Igaunijas valdības ministru sēžu informācijas sistēma

Ministru sēžu informācijas sistēma ir izveidota, lai paaugstinātu lēmumu kvalitāti un sēžu efektivitāti. Var uzskatīt, ka tas ir pirmais solis uz efektīvu kalpošanu sabiedrībai. Tas arī atbrīvos Igaunijas valsts kanceleju no pienākuma gada laikā veikt 2,5 miljonu dokumentu kopijas.

Igaunijas valdības ministru sēžu informācijas sistēma ir atbalsta sistēma pirms, pēc un regulāro sanāksmju laikā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka sagatavošana, realizācija un sabiedrības informēšana notiek digitāli.

Sanāksmju darba kārtība ir pieejama elektroniski Internetā, un to apskatīšana un izmaiņu veikšana ir atļauta attiecīgajām amatpersonām. Elektroniskie dokumenti var iekļaut saites uz citiem dokumentiem, kā arī ir pieejams meklēšanas mehānisms. Sistēma arī ietver iespēju ierakstīt sanāksmi un parādīt digitālos materiālus apmeklētājiem, izmantojot datu projektoru.

Sistēma sastāv no 20 darba vietām ministriem, kā arī ir vairākas vietas personālam. Termināla tipa dators tiek izmantots vienai darba vietai un sistēma var tikt izmantota, lai sekotu sanāksmei, darbotos Internetā, izskatītu dokumentus u.c. Ir arī plāns iekļaut sistēmā videokonferences iespējas.

Mērķi:

• Galvenais mērķis ir attīstīt modernus līdzekļus Igaunijas ministru kabineta sanāksmēm, lai paaugstinātu valdības lēmumu kvalitāti.

• Aizvietot papīra dokumentus ar elektroniskiem;

• Attīstīt modernus līdzekļus sanāksmju darba sagatavošanai un sēdēm;

• Radīt iespēju ministriem sazināties un konsultēties, izmantojot Internetu, ar amatpersonām no ministrijas sēžu laikā;

• Radīt iespēju piedalīties un novērot sēdes cur Internetu;

• Veicināt demokrātiju caur sanāksmēm Internetā;

• Samazināt Valsts Kancelejas kopēšanas izmaksas.

Igaunijas valdības ministru sesiju infosistēma ietver:

• Uz Web balstītu oriģinālu programmnodrošinājumu;

• Darba stacijas ministriem un personālam;

• Terminālu un datu bāžu serveri

• Audio sistēmu

• Video sistēmu

Sistēmu oficiāli sāka izveidot 2000.gada 5.jūlijā un tā tika pabeigta 2000.gada 8.augustā, kad tika ieviesta pirmā sistēmas versija. Sistēmas attīstība un ieviešana radīja nepieciešamos priekšnoteikumus e-dokumentu vadībai, ietverot digitālo parakstu. Sistēmu realizēja: MicroLink Systems Ltd. - projekta vadība, programmatūra, datu bāzes un terminālu serveri, LAN-risinājums; MicroLink Computers Ltd. - termināli; Datel Ltd. - prezentāciju sistēma, portatīvie datori, Pristis Ltd. - konferenču sistēma.

Visi valdības darījumi tiek veikti caur drošu HTTPS serveri. Kabineta ministri lasa iesniegtos likumus, veic komentārus un ieteikumus, un balso tiešsaistes režīmā. Viss, izņemot noteiktas darba kārtības sastāvdaļas, ir pieejams vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Rezultāts ir lielāka atklātība, labāka pieeja informācijai, kas tiek izmantota lēmumu pieņemšanai, un lēmumu pieņemšanas efektivitāte.

Ir paredzēts, ka sistēma atmaksāsies papīra un drukāšanas izmaksu ietaupījuma veidā 14 mēnešos. Šīs sistēmas ieviešana ietaupīs gada laikā aptuveni trīs miljonus kronu (176000 dolāru) papīra un kopēšanas izmaksās.

Projekta "Vahetu riik" (Tiešā valdība) attīstība

Šis projekts tika uzsākts 1998.gadā. Kopā ar efektīvu Interneta pakalpojumu attīstību, domēns riik.ee trīs gadu laikāir kļuvis par neatdalāmu valsts daļu un valsts simbolu Internetā. Papildus valsts portāla lomai (http://www.riik.ee), tas integrēs un koordinēs valsts informācijas sistēmas. 2000.gadā projektā tika veiktas vairākas organizatoriskas izmaiņas un tika sagatavoti jauni attīstības virzieni.

Valsts datu bāžu modernizācijas programmas projekts

Valsts pārvaldes datu bāžu izveidošana un attīstība līdz šim ir bijusi decentralizēta. Tās gan tehnoloģiski, gan periodiski ir veidotas neatkarīgi viena no otras. Balstoties uz Likumu par datu bāzēm, kas tika pieņemts 1997.gadā, tika atrisināti datu bāžu izveidošanas un uzturēšanas juridiskie aspekti. Ar Valsts datu bāžu reģistra ieviešanu ir organizēta arī informācijas savākšana par valsts datu bāzēm. Vispārējos jautājumus saistībā ar valsts datu bāžu attīstību risina:

• Transporta un sakaru ministrija, Valsts informācijas sistēmu departaments;

• Datu aizsardzības inspekcija;

• Igaunijas Informātikas centrs.

Pirmie soļi, lai uzsāktu datu bāžu modernizācijas programmu tika veikti 2000.gadā, kas pēc Premjerministra padomnieka Linnar Viik iniciatīvas tika uzsākts pilotprojekts, lai nodrošinātu drošu pieeju valsts datu bāzēm Internetā. Pirmajās pilotprojekta fāzēs tika realizēta tehnoloģiska iespēja piekļūt noteiktiem Iedzīvotāju un migrācijas pārvaldes un Transporta līdzekļu centra datiem.

Vīzija 2003.gadam

 Iedzīvotāji var iegūt informāciju no valsts datu bāzēm, kopējas datu glabātavas, viņa tiesību robežās 7 dienas nedēļā un 24 stundas dienā.

Valsts ierēdņi var izmantot visas valsts datu bāzes viņu pilnvaru ietvaros lēmumu pieņemšanas procesos.

 Uzņēmējs var izmantot valsts datu bāzēs iekļauto informāciju biznesa veikšanai.

 Valsts ir kļuvusi caurspīdīgāka un skaidrāka iedzīvotājiem.

 Datu bāžu administrācijas un attīstības izmaksas ir samazinājušās par 30%; pateicoties vienotam lietotāja interfeisam datu bāzes ir vieglāk lietot.

Digitālais paraksts

Igaunijā Likums par digitālo parakstu tika pieņemts 2000.gada 8.martā, kas noteica juridisku spēku digitālo parakstu ieviešanai, Likums nodrošina iespēju izmantot digitālos parakstus līdzvērtīgi ar roku rakstītajiem parakstiem. Likums stājās spēkā 2000.gada 15.decembrī. Saskaņā ar šo likumu, valsts un pašvaldību iestādēm ir jāpārveido sava vadība līdz 2001.gada 1.jūnijam, lai tai būtu iespējams rīkoties arī ar digitāli parakstītiem dokumentiem. Pēdējās prasības ieviešanai līdz 2001.gada 1.janvārim Igaunijas valdība ieviesīs kopējus pamatus valsts un pašvaldību iestāžu valsts pārvaldei.²

Igaunija var lepoties ar 214 Interneta lietotājiem uz 10000 iedzīvotājiem, tas ir vairāk nekā Vācijā, un tikai nedaudz aiz Apvienotās Karalistes. Valdība uzstāda bezmaksas publiskas Interneta pieejas vietas visā valstī. Tiešsaistes banku sistēma jau ir diezgan populāra un pašlaik 90 % no vietējiem maksājumiem ir veicami elektroniski.

Igaunija ir maza valsts, cilvēki ir diezgan elastīgi un viegli un ātri mācās. Cilvēkiem nav daudz naudas, lai iegādātos datorus, taču tie viņiem ir pieejami darbā un darba devēji neaizliedz izmantot birojā izmantot Internetu privātām vajadzībām.

Liela nozīme Igaunijas progresā, protams, ir pieeja un kulturālā saikne ar tehnoloģiski attīstītajām Ziemeļvalstīm. Vairākas Somijas un Zviedrijas kompānijas uzskata, ka Igaunija ar savu nelielo iedzīvotāju skaitu, ir ideāls izmēģinājumu tirgus produktiem, kuri tiek vēlāk ieviesti lielākās valstīs.

To pašu var teikt par e-valdības eksperimentu, jo vairākas ārvalstu delegācijas, ieskaitot amatpersonas no Grieķijas, Nīderlandes un Eiropas Komisijas ir viesojušās, lai apskatītu šo iespēju. Šīs valstis ir daudz dzirdējušas par e-pārvaldi, un redzējušas uzņēmumu PowerPoint prezentācijas par nākotni, taču tās ir tikai vīzijas. Šī ir pirmā reize, kad to var apskatīt.

Pat AK premjerministra Tonija Blēra open.gov.uk projekts, pēc Igaunijas premjerministra IT padomnieka teiktā, ir tālu aiz Igaunijas. Igaunijas birokrāti bieži vien ir jauni, izglītoti, moderni domājoši cilvēki, kuriem nav jāturpina vēsturiskas tradīcijas, turpretī Lielbritānijā būšot grūti pārveidot tās ierēdņus.³ 

Lietuva

Lietuvas premjerministrs e-pārvaldes koncepciju ir apstiprinājis 06.11.2000., galīgā apstiprināšana Lietuvas valdībā ir paredzēta līdz 2001.gada janvāra beigām.

Galvenie Lietuvas valdības uzdevumi e-pārvaldes koncepcijas realizācijai ir izplatīt visus valdības pakalpojumus, ko iespējams izplatīt pa elektroniskiem kanāliem, līdz 2005.gadam, kā arī izveidot efektīvu struktūru, kas ieviesīs e-pārvaldes koncepciju praksē.

Uz doto brīdi Lietuva ir veikusi ievērojamu progresu valsts iestāžu informācijas datorizācijas un integrācijas jomā. Lielākā daļa valsts institūciju ir datorizētas un pašlaik izmanto dažādas datu bāzes. Institūcijām parasti ir lokālais tīkls un caur VIKT (valsts institūciju publisko tīklu) ir iespējas datu apmaiņai un Interneta pieejai. Dažas institūcijas jau ir instalējušas darba plūsmas sistēmas VADIS projekta struktūras ietvaros, un pārējās pašlaik virzās uz to.

No otras puses, pagaidām nav datu apmaiņas procedūru standartu vai protokolu; nav atbilstošas drošības prasības datortīkliem, un joprojām trūkst datu bāžu integrācijas dažādās iestādēs. Viss tas ierobežo plašāku informācijas vadības izmantošanu.

Līdz šim Interneta izmantošana ir vērsta tikai uz informatīvo aspektu. Interneta pakalpojumi joprojām tiek diezgan reti izmantoti. Gandrīz visi valdības pakalpojumi Internetā ir bezmaksas.

Katras valsts institūcijas vadītājs būs personīgi atbildīgs par viņa institūcijas administrācijas reformu un pakalpojumu piedāvāšanu Internetā.

Tā kā asignējumi e-pārvaldes projektiem netiks īpaši piešķirti, institūcijām šos projektus vajadzēs finansēt no saviem iekšējiem resursiem.

Līdz 2001.gada 1.aprīlim koordinatoram ir jāprezentē stratēģijas komitejai e-pārvaldes attīstības programma. Programmai ir jānosaka, kas ir jāievieš augstākajā valsts līmenī. Katrus sešus mēnešus koordinatoram ir jāziņo stratēģijas komitejai un sabiedrībai par e-pārvaldes projektu attīstības un ieviešanas procesu.

Galvenais e-pārvaldes izveidošanas iniciators un stratēģis ir premjerministrs, kurš ir politiski atbildīgs par e-pārvaldes projektu attīstību un vada stratēģijas komitejas darbību.

 Stratēģijas komiteja (premjerministrs, ekonomikas ministrs un finansu ministrs, piedaloties valsts administrācijas ministram) ir izveidota valdībā un tai ir:

• Jānosaka stratēģisko darbību tendences koordinatoram;

• Jāatbalsta koordinators koncepcijas ieviešanā un attīstībā;

• Jāpalīdz iesaistīt valsts pārvaldes sektoru koncepcijas ieviešanā un jāveicina to iesaistīšana. Stratēģijas komitejai jāorganizē konferences valsts institūciju administrācijām, lai sagatavotu un īstenotu e-pārvaldes politiku.

• Jāpalīdz koordinatoram noteikt starpinstitūciju iniciatīvas;

• Jāveicina dažādu institūciju stratēģiju izstrādāšana un ieviešana.

Informācijas sabiedrības attīstības koordinēšanai ir jāizveido politiski atbildīgs amats, kas būs pakļauts premjerministram. Informācijas sabiedrības attīstības koordinators būs personīgi atbildīgs par e-pārvaldes projektu sekmīgu ieviešanu un e-pārvaldes attīstības programmas projekta izstrādi. Viņa pienākumos jāietver koordinācija visos aspektos, kas ir saistīti ar koncepcijas attīstību un ieviešanu un dažādu institūciju un biznesa sabiedrības sasniegumu integrāciju.

 Informācijas un informāciju tehnoloģiju departaments ir atbildīgs par:

- tehniskiem pakalpojumiem stratēģiskajai komitejai un koordinatoram;

- koncepcijas ieviešanas uzraudzību;

- koncepcijas instrukciju, standartu un vadlīniju attīstību un to ievērošanas uzraudzību;

- konsultācijas valsts institūcijām un atbalsts e-biznesa stratēģiju izstrādē;

- semināri un konsultācijas attiecīgo institūciju vadošajiem speciālistiem;

- uzraudzība par atbilstību vispārējiem informācijas vadības (un informācijas drošības) noteikumiem;

- sadarbībā ar koordinatoru e-pārvaldes projektu standartu rokasgrāmatas sagatavošana. Tai jāietver visas obligātās e-pārvaldes projektu prasības un standarti par savstarpējo projektu savienojamību;

- nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošana koncepcijas ieviešanai un prezentēšana valdībai;

- vispārējās infrastruktūras izveidošanas un lietojumprogrammu izstrādes un lietošanas valsts institūcijās koordinēšana.

 Nacionālajai datu aizsardzības inspekcijai:

- sadarbībā ar koordinatoru un Informācijas tehnoloģiju departamentu jāsagatavo plāni e-pārvaldes projektos izmantotās stratēģiskās informācijas aizsardzībai.

- Sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju departamentu Datu aizsardzības inspekcijai jāizstrādā rekomendācijas un instrukcijas, kas būs obligātas e-pārvaldes projekta ietvaros. Tai būtu jāveic ieviešanas kontrole.

- Tai ir jāveic datu aizsardzības pārbaudes un audits.

- Jāveic konsultācijas valsts institūcijām par datu aizsardzības jautājumiem.⁴ 

Lielbritānija

Lielbritānijas valdībā ir izstrādāta valdības modernizēšanas programma, kuras viena sastāvdaļa ir arī informācijas laikmeta jeb e-pārvaldes izveidošana.

Lai apmierinātu iedzīvotāju un biznesa vajadzības, un lai sekotu tehnoloģiskajiem atklājumiem, tiks izmantotas jaunās tehnoloģijas.

Valdībai tiek izstrādāta korporatīva IT stratēģija. IT sistēmas vērsīsies uz iedzīvotāju un biznesa vajadzībām un veicinās plašāku izvēli, kā valsts pakalpojumiem būtu jābūt nodrošinātiem. Tas palielinās ieguvumus, ko gūs gan centrālā, gan vietējās valdības ar koordinētāku pieeju informācijas tehnoloģiju apgādei.

Informācijas laikmeta valdība iedzīvotājiem un biznesam paredz, ka līdz 2002.gadam, kā minimumu, iedzīvotāji elektroniski varēs:

• Pasūtīt braukšanas un teorijas testus.

• Meklēt darbu un tikt pieņemti darbā.

• Iesniegt ienākumu nodokļu deklarācijas.

• Saņemt informāciju un padomu par dažādiem labumiem.

• Saņemt on-line informāciju un padomus par veselību.

• Izmantot Nacionālo Apmācību Tīklu

• Pieteikties apmācību aizdevumiem un studentu atbalstam.

 Uzņēmumi elektroniski varēs:

• Aizpildīt PVN reģistrācijas formas un iesniegt PVN atskaites.

• Iesniegt atskaites Uzņēmumu reģistrā (Companies House)

• Pieteikties reģionālā atbalsta subsīdijām.

• Saņemt samaksu no valdības par preču un pakalpojumu piegādi.

Valdība paredz, ka visus pakalpojumus, ja tas ir iespējams, vajadzētu piegādāt elektroniski. Stratēģijā paredzēts, ka tiem būtu jābūt pieejamiem Internet'ā un ar mobilo telefonu, digitālo TV, telefonu centru, kā arī ar personālo datoru starpniecību.

Stratēģijas centrālais elements ir e-biznesa metožu izmantošana kā līdzeklis valdības mērķu sasniegšanai elektroniskai pakalpojumu izplatīšanai, elektroniskai apgādei un e-komercijai.5

AK e-pārvaldes stratēģijā ir paredzēts, ka līdz 2005.gadam visi valdības pakalpojumi būs pieejami elektroniskā veidā. Pamatprocesus, kas ir tipiski valdības darījumiem ar iedzīvotājiem un biznesu - naudas izsniegšanu un saņemšanu, informācijas izsniegšanu un saņemšanu, regulēšanu un sagādi - varēs veikt elektroniski.

Taču šīs izmaiņas nav tikai jaunās tehnoloģiskās infrastruktūras jautājums, tām būs nepieciešama e-biznesa radīšana visā valsts sektorā.

Būs standarti autentifikācijai, drošībai un slepenībai, un visiem pakalpojumiem laika gaitā būs tiem jāatbilst. Būs vienots formāts viedkartēm, ar kuru palīdzību notiks identifikācija online transakciju gadījumā.

E-pārvaldei būs likumīgs tiesiskais pamats. Elektronisko komunikāciju likumprojekts paredz izveidot elektronisko parakstu izmantošanu kā pierādījumu tiesā.

Valdība veidos transakciju portālu atsevišķi iedzīvotājiem un atsevišķus pakalpojumus biznesa portālam.6

E-pārvaldes sadarbspējas struktūra (e-GIF) nosaka valdības tehnisko politiku un standartus sadarbspējas sasniegšanai un informācijas sistēmu saskaņotību valsts sektorā.

Galvenais struktūras uzdevums ir pārņemt Interneta un WWW standartus visām valdības sistēmām. Ir pieņemts stratēģisks lēmums pārņemt XML un XSL kā pamata standartus datu integrācijai un uzrādīšanai. Tā ir stratēģija, kas ir vērsta uz izmaksu un riska samazināšanu valdības sistēmās, pievienojot tās globālajai Interneta revolūcijai.

XML un XSL pārņemšana veido pamatu valdības datu sadarbspējas un integrācijas stratēģijai. Tomēr tikai ar šo standartu pārņemšanu nav pietiekami.

Sasniegt datu saskaņotību valdībā nozīmē, ka valdības organizācijām ir vajadzīgas datu shēmas, kuras ir apstiprinātas izmantošanai visā valsts sektorā. Viņiem arī ir nepieciešama informācija, labākie praktiskie ieteikumi un aprīkojums, lai atvieglotu īstenošanu. Lai atbilstu šīm prasībām, valdība sadarbībā ar industriju ir izveidojusi AK GovTalk iniciatīvu. Šī iniciatīva, ko pārvalda valdības un industrijas darba grupa, publicēs Internetā projektu un apstiprinātās XML datu shēmas, kuras tad varēs piemērot jebkurai valsts sektora sistēmai.

Galvenā AK GovTalk iniciatīvas sastāvdaļa ir web lapa: www.govtalk.gov.uk, kura atbalsta iniciatīvu kopumā un iekļaujas vadības procesos, tā kā valdība var konsultēties un pieņemt lēmumus, izmantojot Interneta iespējas un ātrumu. Web lapa tiks izmantota, lai meklētu priekšlikumus shēmām, publicēs tos atsauksmju iegūšanai un saņems pieprasījumus to izmaiņai. Lapa ir izveidota, lai nodrošinātu plašu dalību shēmu izstrādāšanā un ir pilnīgi atvērta ieteikumu un atsauksmju iesniegšanai, lai veicinātu inovācijas no valsts sektora un industrijas.

E-pārvaldes sadarbspējas struktūra ir e-pārvaldes stratēģijas neatņemama sastāvdaļa un viena no tās politikas struktūrām. Politika un standarti, kas ir atzīmēti šajā struktūrā, ir savienojami ar Valdības nodrošināto iekšējo tīklu (VNIT).

 Portāla datu shēmas projekts. Valdības Portāls nodrošinās personificētus un integrētus pakalpojumus efektīvā un rentablā veidā. Portālam ir trīs galvenās sastāvdaļas:

• Sākotnējais etaps, kurš tiek veidots zem nosaukuma "AK Online Iedzīvotāju Portāls"

• Vidējais etaps ar nosaukumu "Valdības Vārti"

• Noslēguma rezultāts, kas savieno esošos un jaunos departamentu pakalpojumus.

Metadatu struktūra

 Apmācību tīkla projekts nodrošinās pakāpeniskas pārmaiņas ražošanā un ātru, modernu zināšanu, faktu un ciparu plūsmas pieejamību valdībā. Tas būs spēcīgs atbalsts kopējai metadatu struktūrai un sadarboties spējīgu zināšanu vadības sistēmu attīstībai.

Vadības procesi

Kad e-pārvaldes stratēģija sāks darboties, tehnoloģija un standarti turpinās strauji attīstīties. E-pārvaldes sadarbspējas struktūra ir jāvada kā ilgtermiņā notiekoša iniciatīva, kas ir reaģējoša uz strauji attīstošo e-vidi. Pārmaiņu procesi ir izveidoti, lai sekmētu inovācijas un iesaistītu ieguldītājus valdībā un industrijā, tai laikā vadot e-GIF attīstību Interneta ātrumā.

 E-vēstnieka (E-envoy) birojs Ministru kabinetā ir galvenā institūcija, kas vada šīs stratēģijas īstenošanu un uzturēšanu. Sadarbībā ar departamentiem, vietējām pārvaldes institūcijām un citām valsts sektora institūcijām, e-vēstnieka birojs:

• Vadīs e-pārvaldes sadarbspējas struktūras izveidošanu un uzturēšanu un nodrošinās vadības infrastruktūru, lai atbalstītu šos procesus.

• Darbosies kā centrālais punkts sadarbspējas sasniegumu koordinēšanā visā valdībā un nodrošinās strauju atbildi no valdības par ieteikumiem un prioritātēm

• Veiks koordināciju starp citām valdības un starptautiskajām institūcijām

• Vadīs AK GovTalk grupu un caur to koordinēs nodrošināšanu:

- apstiprinātas XML shēmas lietošanai visā valdībā

- aprīkojums sadarbei un pārveidošanai

- labākie praktiskie ieteikumi

• vadības valdības un industrijas konsultāciju procesu

• vadīs govtalk.gov.uk web lapu

• veidos pakļautības reģistru valsts sektorā un zināmajiem lietotājiem privātajā sektorā

• vadīs Portāla datu shēmas projektu un citas shēmu veidošanas grupas

• vadīs pakļautības procesu un nodrošinās sadarbspējas politiku un tai atbilstošos pienākumus

• vadīs savstarpēju sadarbību ar līdzīgām iniciatīvu un standartu institūcijām citur pasaulē, ieskaitot W3C, IETF, EGF, OASIS un citām.

Ļoti būtiska ir valdības departamentu, to biroju, NDVO, NVD, pakļauto institūciju un vietējo valdību loma veiksmīgai sadarbspējas ieviešanai valsts sektorā.

Šī stratēģija ir balstīta uz atklātu valdības sadarbību ar industriju un ir izveidota ciešā sadarbībā ar partneriem industrijā. Sevišķi jāizpilda šādi pienākumi:

• Šajā struktūrā apstiprināto politiku un standartu lietošana sistēmās, kas ir izplatītas valsts sektorā

• Dalība konsultāciju procesā caur Atsauksmju Pieprasījuma (AP) un Ieteikumu Pieprasījuma (IP) procesiem

• Tehnoloģiju un biznesa inovāciju ieviešana, lai nemitīgi uzlabotu šo stratēģiju un tās mērķu piegādi "Interneta ātrumā"

• Dalība AK GovTalk grupā, Konsultatīvajā Padomē un shēmas projektu grupās.

E-pārvaldes iniciatīva balstās uz valdības labākai kalpošanai iedzīvotāju vajadzībām. Valdība gaida atsauksmes, ieteikumus un inovācijas, kas varētu palīdzēt valdībai uzlabot informācijas pieejamību un pakalpojumu piegādi iedzīvotājiem.

Vadības grupas

 Informācijas laikmeta valdības aizstāvji (ILVA) ir augstākstāvošās valdības amatpersonas centrālo, vietējo valdību un NVD valdes līmenī. Viņiem ir kopēja atbildība par e-pārvaldes stratēģiju, kuras daļa ir šī politikas struktūra. ILVA ir vispārēja vadības komiteja, kura atzīst e-GIF. Plašāku informāciju par ILVA var atrast: www.iagchampions.gov.uk

 Sadarbspējas darba grupa darbojas ILVA pakļautībā. Sadarbspējas darba grupa izveidoja šo dokumentu un ir atbildīga par visiem struktūras aspektiem, ieskaitot politiku, standartus, īstenošanu un vadību. Dalība grupā ir atvērta visām valsts sektora institūcijām, kuras ir pārstāvētas ILVA. Turklāt, arī industrijas pārstāvji var piedalīties darba grupā.

 AK GovTalk grupa darbojas Sadarbspējas Darba Grupas ietvaros un sastāv no galvenajiem valdības departamentiem un industrijas konsorciju pārstāvjiem, kas ir iesaistīti AK GovTalk iniciatīvā. Grupas pienākums ir vadīt XML shēmu radīšanu, veidot labākos praktiskos ieteikumus un noteikt un padarīt pieejamu aprīkojumu. Šī grupa koordinēs tās darbu atbilstoši Valdības Portāla prasībām un apvienotās valdības vajadzībām. Grupa apskatīs arī norises biznesā un prasības valsts sektorā, lai ķertos pie īpašām sadarbspējas vajadzībām pret apvienotās valdības prasībām.

 XML shēmu projekti

Pildot savu lomu XML shēmu radīšanā, AK GovTalk grupa pilnvaros grupas shēmu veidošanai īpašiem projektiem. Galvenais piemērs šeit ir Portāla Datu Shēmas projekts, kurš ir izveidots, lai radītu Valdības Portālam nepieciešamās shēmas. Katra projekta komanda ietvers attīstītājus, kas veidos XML shēmas un lietotāju pārstāvjus, kuri izteiks savas domas par prasībām. XML shēmas projektu izveidotās shēmas tiks nodotas AK GovTalk apstiprināšanas procesam un tiks publicētas AK GovTalk web lapā, lai tās varētu izmantot citos projektos valsts sektorā.

 Konsultatīvā padome

Neatkarīga valdības un industrijas Konsultatīvā padome ir izveidota, lai nodrošinātu ilgtermiņa skatu tehnoloģijas tendencēs un kā tās var ietekmēt e-pārvaldes sadarbspējas struktūru.

Priekšlikums par jaunu standartu var nākt no jebkura ieguldītāja, ieskaitot industriju, kura ir norādījusi uz sadarbspējas iespējām. Ja piedāvātājs var uzrādīt skaidras prasības, tad AK GovTalk komanda var to virzīt uz priekšu un sagatavot standarta projektu, kas tiks ievietots Internetā atklātām konsultācijām ar AP ar beigu termiņu, ko noteikusi sadarbspējas darba grupa. Pēc visu atsauksmju izskatīšanas Sadarbspējas darba grupa publicēs galīgo standarta versiju Internetā. Tāpat ikviens var arī piedāvāt izmainīt kādu jau izdotu standartu, kurš ieies konsultāciju/ atsauksmju/ atkārtotas izskatīšanas un publicēšanas ciklā.⁷ 

Austrija

Austrijā pašreiz tiek realizēti vairāki projekti, kas ir vērsti uz Austrijas valsts pārvaldes reformu un procedūru vienkāršošanu sabiedrības vajadzībām.

Austrijā ir realizēts transporta līdzekļu reģistrācijas projekts, kurš attiecas uz visiem transporta līdzekļu īpašniekiem un šobrīd apdrošināšanas kompānijām jāuzņemas formāla atbildība par reģistrācijas procesu. Pieprasītie dokumenti apstiprina īpašumtiesības, tāpat kā tehniskās drošības statusu, jo transporta līdzeklis tiek parādīts apdrošināšanas aģentam, kurš ievada informāciju publiskajā datubāzē caur datortīklu un tikai tad tiek izdrukāti reģistrācijas dokumenti.

Lielākoties dokumentus iesniedz rajona apdrošināšanas aģents un tas samazina autoīpašnieka vajadzības kontaktēties ar iestāžu darbiniekiem, taču viņiem ir jāatgriežas pie aģenta, lai saņemtu reģistrācijas dokumentu. Tagad tā vietā, lai nestu dokumentus aģentam, informācija tiek ievadīta datorā un aģents tikai atsūta atpakaļ ziņu, ka iesniegums ir saņemts.

Automobiļu reģistrācija apdrošināšanas kompānijās ir viens no labākajiem piemēriem, kas parāda sadarbību starp privātām un valsts iestādēm Austrijā. Izmantojot IT rodas iespēja reģistrēt dokumentus uzreiz.

Jaunais transportlīdzekļu reģistrācijas likums tika ieviests 1997.gadā. To pasludināja katra apgabala vadītājs, kur reģistrācija notika ar apdrošināšanas kompāniju starpniecību. Kamēr arī policijā reģistrēja automobiļus, St.Polten birojs bija jau uzsācis pilotprojektu. Pēc divu gadu eksperimenta ar ierobežotām iespējām, automobiļu reģistrācija apdrošināšanas kompānijās 1999.gada septembrī tika ieviesta visā Austrijā.

Austrijas nodarbinātības dienests

Iepriekšējais nodarbinātības dienests tika reorganizēts kā neatkarīga organizācija 1994.gadā, kad radās ideja šo organizāciju transformēt modernā pakalpojumu sniedzējā. Reforma mainītu organizācijas struktūru, segmentētu klientus pa profesijām un sniegtu pakalpojumus saskaņā ar viņu piederību kādai profesijai

Šis projekts tika uzsākts, valsts nodarbinātības aģentūrai sadarbojoties ar Darba un sociālo lietu ministriju. Šīs restrukturizācijas gaitā tika veiktas dažas reformas, tā kā bijušajam federālajam birojam bija jākonkurē ar privātajām iestādēm līdzīgu pakalpojumu sniegšanā.

Pirmais un vissvarīgākais pasākums pēc restrukturizācijas bija attīstīt jauno korporatīvo identitāti, ar ko darba devējs var pozitīvi identificēt sevi un sazināties ar potenciālo klientu, darbinieku vai darba meklētāju. Šis projekts sevī ietver arī PR profesionāļu darbu.

Bezdarbnieku apdrošināšanas administrācija, kas ir trešā daļa no AMS personāla, ir sagādājusi īpašu uzlabojumu. Pirms 1997.gada prēmiju daudzumu kalkulēja katram atsevišķi. Tagad ir izveidots elektroniskais savienojums ar centrālo datu bāzi, kas informāciju ievieto uzreiz bezdarbnieku apdrošināšanas failā. 1998.gada septembrī šis projekts tika uzticēts Šveices konsultāciju firmai, pēc kuras priekšlikumiem vadījās, formulējot reformas projekta mērķi, veicot reformas kādā jaunā reģionā. Pirmais pilotprojekta birojs tika atvērts 2000.gada sākumā.

Apgabala policijas iecirknis Līsingā, Vīnes 23.apgabalā, ir pilotprojekts VIP-programmas struktūrā, kas Austrijas administratīvo pusi virza uz "vismodernāko administrāciju Eiropā" (valdības PR). Jaunās organizacionālās struktūras lietojumprogrammas tiek testētas šajā projektā pirms ieviešanas vispārējā lietošanā. Pases, autovadītāju apliecības u.c. ir pieejamas vienā birojā, kas ir strukturēts līdzīgi kā iedzīvotāju birojs. Reformu mērķis ir paātrināt šo pakalpojumu sniegšanu un vienkāršāku pieejamību iedzīvotājiem, kā arī atvieglot policistu darbu. Drīzumā pases tiks izsniegtas nekavējoties. Nepieciešamā informācija būs pilnībā ievadīta personas datu bāzē, tā tiks balstīta uz personu apliecinošiem dokumentiem un klienta informāciju, un pēc ar tīkla palīdzību sazināsies ar Iekšlietu Ministrijas datu bāzi, lai salīdzinātu datus. Pase tiks izdrukāta un izsniegta dažu minūšu laikā.

Galvenās problēmas ir saistītas ar datu aizsardzību. Projekta iznākums lielā mērā būs atkarīgs no tendencēm Eiropā.

"Apgabala policijas iecirknis" ir veidots saskaņā ar "uz iedzīvotājiem vērsto vispārējo koncepciju". Visi pieprasītie pakalpojumi ir pieejami vienuviet, un intensīvāk izmantojot IT, ir iespējams, ka drīzumā nepieciešamo informāciju vai dokumentus varēs saņemt uzreiz, kamēr citos iecirkņos būtu jāgaida dienām.

Lai īstenotu projektu, bija nepieciešamas organizacionālās reformas, kas skartu visu iecirkņa struktūru, un bija nepieciešamība veikt policistu apmācību. Lietojumprogrammas nepieciešams piemērot dažādu pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Intensīvāka automātiska mijiedarbība ar centrālo datu bāzi bija ļoti nepieciešama procesu paātrināšanai. Tāpat bija nepieciešams telpu un ēku modernizēšana. Reformu gaitā tika izmantotas daudz dažādas lietojumprogrammas arī no privātajiem uzņēmumiem. Jau 1999.gada beigās Austrijas Policijas pārvalde prezentēja centrālo mājas lapu. Turpmākai pakalpojumu ieviešanai ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā par elektronisko parakstu.

Projekts tika realizēts kā VIP programmas sastāvdaļa, neizmantojot federālā budžeta līdzekļus.⁸ 

ASV

Kolorādo štats

Kolorādo štata Valsts inovāciju un tehnoloģiju birojs 2000.gada aprīlī ir izstrādājis Kolorādo štata e-pārvaldes vīziju, kuras galvenais mērķis ir samazināt ar Kolorādo štata valdību saistītās izmaksas. Lai to panāktu, vispirms ir jāuzlabo informācijas un pakalpojumu piegādes pieejamība un efektivitāte; jārisina privātuma un drošības jautājumi attiecībā uz e-pārvaldi; jākoncentrējas uz visu sfēru uzņēmumiem; jāizmanto tehnoloģija, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu informācijas un pakalpojumu piegādes kvalitāti; ar apmācību palīdzību jāpārveido Kolorādo štata darbaspēks; jānodrošina pietiekama naudas līdzekļu plūsma, kā arī jāizveido vadība un jāveido sadarbība valdības līmenī. Kā atbildīgo un koordinējošo iestādi nolemts noteikt Kolorādo štata valdību un valsts inovāciju un tehnoloģiju biroju, kas veicinās Kolorādo štata e-pārvaldes vīzijas un stratēģijas attīstību, uzturēšanu un realizāciju, veicinot valsts iestāžu sadarbību.

Pieejai Kolorādo štata valdības informācijai un pakalpojumiem tiks izmantots viens no diviem dažādiem portāliem, kas būs galvenie pieejas mehānismi. Šie divi portāli ir Kolorādo štata Internet lapa vai Kolorādo štata iekšējais tīkls. Interneta lapa būs portāls patērētāju pieejai Kolorādo štata informācijai un pakalpojumiem. Iekšējais tīkls būs portāls, kur valdības pakalpojumiem un informācijai varēs piekļūt Kolorādo štata darbinieki. Tie patērētāji, kuriem būs nepieciešama droša pieeja iekšējiem resursiem, kas iepriekš tika nodrošināti caur ārējo tīklu, varēs piekļūt šiem resursiem caur drošu un privātu Interneta kanālu.

Lietojumprogrammas būs izvietotas abos portālos vienā no diviem veidiem - globālā informācija un lietojumprogrammas, kurām tieši varēs piekļūt caur galveno mājas lapu attiecīgajā lapā, un departamentu lietojumprogrammas, kurām var piekļūt caur iedaļu, kas ir veltīta attiecīgajam Kolorādo štata departamentam attiecīgajā lappusē. Šīs struktūru sasaistīšana ar "pakalpojumu rokasgrāmatām" un meklēšanas iespējām atļaus patērētājam ātri noteikt nepieciešamās informācijas vai pakalpojuma atrašanās vietu. Abi portāli būs veidoti vienādā veidā. Šīs web lappuses uzturēs konsekventu izskatu/sajūtu un navigāciju visiem lietotājiem, lai šo lapu lietošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Papildus tam, ka portāli ir kā "vienas pieturas" izplatīšanas mehānismi, šiem portāliem ir spējas maskēties vai no gala lietotāja noslēpt pakalpojumu un viņu pieprasītās informācijas īsto atrašanās vietu. Tas atļauj štatam brīvi pārvietot resursus, lai tie būtu optimālākajās atrašanās vietās.

Tiem, kuriem nav pieejas Internetam, varēs piekļūt valdības informācijai caur telefonu, valdības pakalpojumu termināliem sabiedriskās vietās, pastu vai Kolorādo štata valdības pakalpojumu centriem.

Lai Kolorādo štats īstenotu savus mērķus par efektīvu valdību, tam ir jāmaina fokuss no darbošanās kā plašai departamentu federācijai uz saistītāku, uzņēmumu modeli. Šis uzņēmumu modelis ir vērsts uz saskaņu biznesa procesos, kopējām struktūrām, kopējiem iepirkumiem un dalītu tehnoloģiju. Šī vienkāršošana veicinās ievērojamus ieguvumus efektivitātē, ļaujot elastīgi piešķirt līdzekļus pēc pieprasījuma. Saskaņa visās šajās jomās ļautu efektīvāk izmantot budžeta līdzekļus, vairāk reaģētu uz valdības informācijas un pakalpojumu patērētājiem, un ļautu samazināt kopējo to valdības personāla proporciju, kas apkalpo patērētājus.⁹ 

Kanāda

Kanādas valdības interese par "elektroniskiem jautājumiem" radās jau pirms 6 gadiem:

3 1991-92 - pirmā Web klātbūtne - departamenti un programmas

3 1994 - Informācijas konsultatīvā komiteja

3 1997 - noteikta vīzija savienojamībai

3 1998 - ieviesta nacionālā savienojamības dienas kārtība: vērsta uz iedzīvotājiem vērstu elektronisku pakalpojumu izplatīšanu, fokuss uz pieejamību, e-komerciju u.c.

3 1999.g. oktobris - Kanādas valdības mērķis kļūt par "informācijas tehnoloģiju un Interneta parauglietotāju"

3 līdz 2004.gadam "būt zināmai visā pasaulē kā valdībai, kas ir visvairāk savienota ar iedzīvotājiem, kas var piekļūt visai valdības informācijai un pakalpojumiem tiešsaistes režīmā laikā un vietā, ko viņi izvēlas."

Pašreizējā situācija

1. Lielākai daļai federālo departamentu/ aģentūru ir mājas lapas, taču tās nav sakārtotas pēc tematiem vai pakalpojumiem, un nav savienotas savā starpā.

2. Tiek uzsākta pakalpojumu izplatīšanas modernizēšana, lai piegādātu tos tādā veidā, kas ir izdevīga Kanādas iedzīvotājiem. Departamenti jau ir veikuši daudz darba, lai modernizētu pakalpojumu izplatīšanu. Pašlaik ir nepieciešamība pievērst savas pūles, piešķirt līdzekļus, un pievērst e-pārvaldes objektīvu tam, kā mēs to darām un kā mēs mobilizējam cilvēkus, lai viņi tur nokļūtu.

3. Dažas inovācijas

3.1. tiešsaistes izsoles

3.2. vadības mājas lapa (www.leadership.gc.ca)

Divas iniciatīvas ir orientētas uz to, lai sasaistītu visu kopā:

1. Kanādas pakalpojumi - vērsts uz vienu pieeju valdības pakalpojumiem, pa telefonu, tīklā un personīgi kontaktējoties (www.tbs-sct.gc.ca/si-si); daudz kanāli

2. Valdība tiešsaistes režīmā - līdz 2000.g. decembrim tiešsaistes režīmā jābūt visiem departamentiem, informācijai par programmām un pakalpojumiem un galvenajām veidlapām

Ir jāiesaista iedzīvotāji e-pārvaldes izmantošanā interaktīvā veidā, lai attīstītu politiku, programmas un pakalpojumus. Pašlaik politikas joma joprojām pārsvarā ir informatīva un vienvirziena. Politikas izpētes iniciatīvas mājas lapā ir tiešsaistes pieeja vairāk kā 1000 politikas saitēm meklētājiem.

Ir uzsākts darbs, lai izveidotu politikas struktūru un pilotprojektus elektroniskai iedzīvotāju iesaistīšanai. Jaunais Kanādas vēlēšanu likums paredz elektroniskas balsošanas iespējas, un ja tas tiks īstenots, tad pamazām notiks virzība uz e-demokrātiju.¹⁰ 

Jaunzēlande

E-pārvaldes vīzija Jaunzēlandē - jaunzēlandieši varēs iegūt pieeju valdības informācijai un pakalpojumiem un piedalīties demokrātijā, izmantojot Internetu, telefonu un citas tehnoloģijas.

Jau pašlaik ir piemēri e-pārvaldei Jaunzēlandē, sākot no Jaunzēlandes valdības mājas lapas (http://www.govt.nz), līdz iespējai reģistrēt jaunu uzņēmumu Internetā (http://www.companies.govt.nz) vai visaptverošas statistiskās informācijas iegūšanai par Jaunzēlandi (http://www.stats.govt.nz).

Valdības uzdevums ir turpināt attīstīt šīs iniciatīvas un iesaistīt tās visaptverošā plānā, lai sasniegtu e-pārvaldes ieguvumus daudz plašāk.

Jaunzēlandes valdībā galveno atbildību e-pārvaldes attīstības pārraudzībā un koordinēšanā uzņemsies Valsts Pakalpojumu Komisija, kas ir izveidojusi atsevišķu nodaļu, kas atbildēs par e-pārvaldi.

Nākošo piecu gadu laikā cilvēkiem vajadzētu spēt izdarīt sekojošo:

3 Elektroniski reģistrēt informāciju pārvaldes institūcijās, piemēram, dzimšanu, miršanu un laulības - laikā un vietā, kas viņiem ir izdevīgs;

3 Veikt savus finansiālos darījumus ar valsts institūcijām elektroniski;

3 Aizpildīt un nosūtīt visas valsts institūciju veidlapas no vienas vietas valdības Interneta lapā;

3 Izteikt savu viedokli par dažādiem valdības ierosinājumiem un politiku caur Internetu;

3 Iegūt no augstas kvalitātes veselības aprūpes no valsts veselības pakalpojumiem, kas nodrošina integrētus un personificētus pakalpojumus, balstoties uz individuālu pacientu ierakstu vadību, kas ir iespējama caur plašu un drošu informācijas dalīšanu un analīzi;

3 Būt pārliecībai, ka efektīva kontrole kopā ar labu likumdošanu aizsargās privātumu;

3 Iegūt no samazinātajām izmaksām un laika, kas ir saistīt ar īpašuma transakcijām, jo zemes plāni un īpašumtiesību informācija ir pieejama elektroniski un arī transakcijas var reģistrēt tādā pašā veidā;

3 Reģistrēt adreses maiņu, tā lai viens ieraksts Internetā nodrošinātu to, ka daudzajās valsts iestādēs tas tiks reģistrēts automātiski.¹¹ 

Secinājumi

Veiksmīga uz patērētāju orientētu pakalpojumu uzņēmuma veidošana valdībām ir diezgan sarežģīts process. Pakāpeniski attīstoties tehnoloģijai, tirgus profesionāliem cilvēkiem un jaunām vajadzībām administrācijai pārbaudīs vadības spējas skaidri novērtēt viņu vidi un īstenot stratēģijas.

Tā kā valdības mainās, virzoties uz e-pārvaldes pusi, daudzas problēmas tiks atrisinātas, taču šīs pārmaiņas tomēr nebūs bez šķēršļiem. Daži būs valdības spējās tos plānot un tos novērst, kamēr citus būs grūti noteikt un izlabot. Neskatoties uz valdības veidu vai lielumu, tās, kuras klientu operācijām pieiet ar uzņēmumu pieeju, sākot no darbiniekiem līdz tehnoloģijām, no administrācijas līdz citām nodaļām pāri tradicionālajām valdības robežām, būs labāk sagatavotas nodrošināt savus patērētājus ar lielāku vērtību viņu nodokļiem.

Tomēr gatavība automātiski nelīdzinās augstam un plašam nākotnes veiksmes līmenim. Pievēršot vislielāko uzmanību tam, kur klienti tieši sadarbojas ar valdībām, tās ir jau sapratušas nozīmīgus ieguvumus pieejamībā, pakalpojumu apjomā un darījumu informācijā, bet tām ir mazāki panākumi administratīvo izmaksu samazinājumā, klientu un darbinieku sūdzībās un potenciālo trūkumu atzīmēšanā biznesa procedūrās.

Virzoties uz e-pārvaldes ēru, mēs redzam, kā valdības pārdomā savu mijiedarbību ar iedzīvotājiem un sāk saprast, ka uzņēmumu pieeja klientu apkalpošanā rada labākos rezultātus. Labāku rezultātu pamatā ir gan labāki procesi, labāki cilvēki un labāka tehnoloģija. Tehnoloģija ir pamatā, bet ne bez apmācītiem cilvēkiem, kas to izmanto. Labāka apmācība un pieņemšana darbā ir būtiska, taču ne bez darbinieku nodrošināšanas ar spēcīgām tehnoloģijām, lai paveiktu savu darbu. Darbs bez racionalizētiem biznesa procesiem arī nebūs nozīmīgs, un nebūs iespējams labāk kalpot saviem patērētājiem. Tas, kā valdības saplānos un apvienos šos trīs faktorus, noteiks e-pārvaldi un to, cik labi iedzīvotāji tiks apkalpoti šajā tūkstošgadē.

Publiskās stratēģijas informācijas sabiedrībai Eiropas Savienības dalībvalstīs

Vispārējais apskats

Eiropas Savienības dalībvalstis uzsāka izstrādāt un izdot nacionālās Informācijas sabiedrības attīstības stratēģijas, sākot no 1994.gada.

Daļa valstu (Nīderlande, Dānija un Somija) to uzsāka ātrāk nekā citas un publicēja savus ziņojumus un rīcības plānus jau 1994. vai 1995.gadā. 1996.gadā stratēģijas un nacionālās programmas publicēja Zviedrija, Vācija un Luksemburga, savukārt Beļģija un Īrija - 1997.gadā.

Vairākas valdības uzsāka darbu ar "Informācijas sabiedrības iniciatīvu", "White paper" vai "valdības darba kārtību", bet tas vairāk bija kā pamats diskusijām un izpētei. Gadu vai vairākus gadus vēlāk tam sekoja konkrētāki rīcības plāni. Šādi rīkojās Portugāle (iniciatīva tika ieviesta 1996.gadā, Stratēģiskā programma tika publicēta 1997.gadā), Austrija (Iniciatīva ieviesta 1994.gadā, Stratēģija un rīcības plāns publicēts 1997.gadā), Itālija (pirmā "valdības dienas kārtība" - 1995.gadā; "Rekomendāciju shēma" - 1997.gadā) un Grieķija (1.programma - 1995.gadā, 2. programma -1999.gadā).

Apvienotā Karaliste iesāka 1996.gadā ar jumta programmu - "Informācijas sabiedrības iniciatīva", kas ietvēra vairākas jomas. Spānija īstenoja vairākus pasākumus attiecībā uz Informācijas sabiedrību, taču vispārējā stratēģija nebija pieņemta līdz 1999.gada novembrim. Francija, balstoties uz vairākiem valdības ziņojumiem, it īpaši "Thery ziņojumu", 1994.gadā uzsāka Informācijas Lielceļa projektus. Taču pirmā valdības rīcības programma Francijas ieiešanai Informācijas sabiedrībā tika izdota 1998.gada sākumā.

Dažas stratēģijas ir detalizētas un ir realizētas ar saistītiem darbības plāniem, ietverot finansējumu un precīzi noteiktus mērķus. Tas ir tagad pastiprināts valstīs, kur Informācijas sabiedrības stratēģija ir ieviesta Eiropas Kopienas atbalsta ietvaros caur "Darbības programmām", kas ietvēra 2000.-2006.gadus, piemēram, Grieķijā vai Portugālē.

Papildus šīm nacionālajām stratēģijām, valdības bieži vien izstrādā sektoru stratēģijas un darbības plānus. Galvenie sektori saistībā ar to ir izglītība/ apmācības, elektroniskā komercija un elektroniskā pārvalde.

Arī reģionālās pašvaldības ir progresīvi izstrādājušas pašas savas stratēģijas. Reģionu iesaistīšana ir atkarīga no decentralizācijas līmeņa katrā valstī, kas noved pie dažādiem autonomijas līmeņiem, kompetencēm un saistītajiem cilvēku un finansu resursiem. Lielākā daļa reģionālo un vietējo stratēģiju tiek izstrādātas federālās un lielā mērā decentralizētās valstīs. Situācija ir atkarīga arī no citiem faktoriem, kā ekonomiskā attīstība, reģionālā līdera parādīšanās, dinamisku kompāniju klātbūtne reģionā un ES programmu atbalsts, kā Reģionālās Informācijas sabiedrības iniciatīva.

 Galvenie dalībnieki

Dalībvalstis ir sekojušas dažādiem ceļiem savu nacionālo stratēģiju vai rīcības plānu izstrādē. Dažās valstīs šo procesu vada noteiktas organizācijas, kā piemēram, IT Komisija Zviedrijā, divu dalībnieku komiteja Dānijā, SITRA Somijā vai Misija informācijas sabiedrībai Portugālē.

Tāpat ir izveidotas vai tiek izveidotas grupas ar dažādiem nosaukumiem, bet dažreiz ar tām pašām funkcijām.

• Nacionālā konsultatīvā komiteja informācijas sabiedrībai ar pārstāvjiem no valsts un privātā sektora (Somija, Beļģija)

• Konsultatīvās padomes vai informācijas sabiedrības komisijas (Īrija, Portugāle, Zviedrija)

• Starpministriju komitejas vai ministru komisijas (Francija, Luksemburga, Spānija, Portugāle, Apvienotā Karaliste, Grieķija)

• Valsts komitejas darba kārtības izstrādāšanai vai starpdepartamentu grupas informācijas sabiedrībai, kas ir lielākas nekā starpministriju komitejas (Īrija, Luksemburga, Apvienotā Karaliste, Itālija)

• Augsta līmeņa ekspertu grupas, darba grupas un IS observatorijas (Austrija, Nīderlande, Spānija, Dānija, Grieķija)

• IT iestāde valsts administrācijā (Itālija, Francija)

• Telekomunikāciju attīstības aģentūra (Beļģija)

• Stratēģiskā Interneta komiteja (Francija)

• Teritoriālo iestāžu koordinācijas centrs (Itālija, Austrija)

• Informācijas sabiedrība valsts un privāto partneru iesaistīšana no visiem sektoriem un sabiedrības diskusiju platformas nodrošināšana no visiem sektoriem (Somija, Vācija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Apvienotā karaliste, Portugāle, Spānija).

Dažās valstīs viena ministrija ir tieši vadījusi IS stratēģijas izstrādi un ieviešanu. Citās valstīs šo procesu kolektīvi ir vadījusi kāda ministriju grupa. Dažādi iesaistīto ministriju piemēri ir: " Pētniecības un IT", "Zinātnes un tehnoloģiju", "Pētniecības un izglītības", "Finansu", "Transporta un telekomunikāciju", "Tirdzniecības un rūpniecības", "Rūpniecības, nodarbinātības un Komunikāciju", "Ekonomisko darbību", "Ekonomikas un Telekomunikāciju" ministrijas.

Citās valstīs vadību ir uzņēmies premjerministrs, Ministru kabinets vai Valsts kanceleja, kā piemēram, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Grieķijā, Īrijā, Luksemburgā, Beļģijā, u.c. Tādos gadījumos ir izveidotas nelielas "politikas izstrādes komandas" un uzdevumu vienības, lai veiktu pastāvīgu sagatavošanās darbu. Dažos gadījumos ir izveidoti "e-ministri" vai Interneta ministri (Apvienotā Karaliste, Itālija).

Ļoti bieži, Izglītības ministrijas ir izdevušas atsevišķus rīcības plānus IT izglītībā. Tāpat, civilierēdņu ministrijas vai valsts pārvalde spēlē arvien lielāku lomu elektroniskās administrācijas jomā, un ir izveidotas arī noteiktas struktūras vai "vadītāji" e-pārvaldei.

Šodien dalībvalstīs ir izveidotas kompleksas, bet vairāk koordinētas organizāciju sistēmas augstā politiskā līmenī. Ir pastiprināta starpministriju koordinācija, bieži vien ar IS korespondentiem katrā ministrijā un starpministriju komitejās. Ir apstiprināti vai izveidoti valsts - privātie forumi, pastāvīgās IS komisijas un konsultatīvās padomes.

 Pamatprincipi

Katrā no šīm publiskajām stratēģijām ir katrai valstij specifiski aspekti, kas ir radušies dažādu faktoru rezultātā. Šie faktori ietver politisko un administratīvo situāciju (centralizēta vai decentralizēta pārvalde), valsts intervences līmeni ekonomikā, ekonomisko un sociālo stāvokli, pastāvošās telekomunikāciju infrastruktūras attīstības līmeni un biznesa/mājsaimniecību apgādāšanu, vadošo sakaru kompāniju klātbūtni, iedzīvotāju un kompāniju izpratnes līmeni un tiesisko vidi.

Tomēr, ir arī daudzas kopējas iezīmes starp dažādām publiskām stratēģijām un rīcības plāniem; šīs līdzības ir diezgan acīmredzamas, it īpaši eEiropas iniciatīvas ieviešanas ietvaros.

Galvenie pamatprincipi, kas izrietēja no analīzes ir sekojoši:

• Pirmkārt, Informācijas sabiedrība pašlaik tiek uzskatīta par galveno prioritāti visās Eiropas Savienības valdībās un pret to attiecās ļoti augstā līmenī. Valstis ir novērtējušas, izskatījušas un precizējušas savas iepriekšējās nacionālās stratēģijas, uzstādot jaunus mērķus turpmākām informācijas sabiedrības politikām un stratēģijām. Dažas stratēģijas ir arī cieši saistītas ar Strukturālo fondu plānošanu 2000.-2006.gadiem.

Jaunās publiskās stratēģijas ir vairāk integrētas un savienojamas: kļūst skaidrs, ka informāciju un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) ir liela ietekme uz organizāciju un sabiedrības funkcionēšanu. Tāpēc IKT svarīgums ir jāņem vērā visas valsts politikas jomās un koordinētā veidā.

• Visas 15 ES valstis jau ir ielikušas daudz pūļu un resursu izpratnes paaugstināšanā un IKT lietošanas izplatībā, infrastruktūru attīstībā, informācijas sabiedrības regulēšanā un globālā attīstības veicināšanā. Liekas, ka šīs pūles tiks ievērojami pastiprinātas tuvākajos gados, un tam vajadzēs piesaistīt ievērojamus resursus.

• Lielākā daļa valdību cenšas precīzi definēt savas lomas limitus un precīzas darbības sfēras, kur valsts iejaukšanās var nodrošināt vislielākos ieguvumus.

Bieži vien tiek uzsvērts tas, ka Informācijas sabiedrības attīstību lielā mērā ietekmē kompānijas, organizācijas, patērētāji un iedzīvotāji. Viņi nosaka to, vai viņi vēlas investēt IKT un izmantot tās, jo viņi redz piedāvātās iespējas un tos labumus, ko viņi var iegūt. Tāpēc, liela attīstība IKT jomā ir virzīta ar privāto sektoru bez valdības iejaukšanās vai ieguldījumiem.

Tomēr parādās arī tas, ka valdības nevēlas palikt pasīvas. Lielākā daļa ir veikušas soļus dažādos veidos, lai uzlabotu informācijas sabiedrības globālo attīstību viņu valstī. Daži dalībnieki ir attaisnojuši valsts iejaukšanos, jo viņi ir uzskatījuši, ka ir iespējama tirgus izkropļošana un ka nepiemēroti institucionālie un regulējošie nosacījumi varētu aizkavēt IKT izmantošanu. Citi argumenti valsts varas intervencei ietver nepieciešamību pēc kopējas nacionālās IKT bāzes, gan datortehnikas, gan programmatūras ziņā, nepieciešamību samazināt digitālo plaisu un nodrošināt visiem iespēju pieejai IKT un nepieciešamību aizsargāt iedzīvotājus un ekonomikas dalībniekus informācijas laikmetā. Valsts modernizācijas kontekstā, valdībām pašām ir nepieciešams izmantot IKT, lai uzlabotu to iekšējos darba procesus un ārējās piegādes un informācijas izplatīšanu. Ieguvumi no šīs pieejas ietver izmaksu samazināšanos valsts pakalpojumu nodrošināšanai un pieejai, valsts vadības sistēmu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, pārvaldes darbību caurspīdīguma veicināšanu un iespējamo demokrātiskās dalības formu izvēršanu.

Ir spēcīga vēlēšanās iesaistīt privātā sektora un sabiedrības pārstāvjus caur Informācijas sabiedrības un citām valsts - privātajām sadarbības formām. Valdības arī pastiprināti apspriež savas IS politikas ar sabiedrību, uzverot, ka izglītībai ir jāspēlē galvenā loma sabiedrības izpratnes paaugstināšanā par būtiskajām izmaiņām, kas rodas IKT attīstības rezultātā. Līdzsvarojot valdības izglītības aktivitātes, ir arī svarīgi, ka tiek izstrādātas metodes sabiedrības viedokļu un pieredzes uzklausīšanai. Tas radīs iespēju valdībām regulāri piemērot savu politiku atbilstoši saņemtajām atsauksmēm. Šī vēlēšanās no valdības puses pārrunāt IKT politiku plašāk parāda arī to, ka Informācijas sabiedrības jautājumi kļūst par galveno komponenti modernajā politiskajā kursā.

• Šodien galvenie vārdi ir kompetence un prasmes, pārliecība, pieejamība, dzīves kvalitāte un valsts pārvaldes modernizācija ar IKT palīdzību. Regulējošie un infrastruktūras jautājumi paliek centrā, taču digitālās plaisas novēršana ir jautājums, kas kļūst arvien svarīgāks visiem valsts dalībniekiem. Galvenais jautājums ir fokuss uz cilvēku vajadzībām un sabiedrības problēmām.

3 Izglītības sektors ir bijis starp galvenajiem mērķiem pirmajās IS publiskajās stratēģijās. Izglītībai joprojām ir centrālā nozīme, kas galvenokārt sastāv no aprīkošanas un skolu pievienošanas Internetam, skolotāju apmācības, izglītības līdzekļu attīstības un skolu tīklu un elektronisko tikšanās vietu ieviešanas. Daudzas valdības tagad pārņem IT apliecības (ieskaitot skolotājiem) un IT atzīmes skolās.

Vispārēji izglītības jautājumi tiek risināti diezgan labi, pat ja joprojām ir nepieciešams vairāk progresa. Šodien vairākās dalībvalstīs, uzsvars pastiprināti tiek likts uz mūža mācību un apmācību procesiem.

3 Visas ES dalībvalstis uztraucas par pieaugošo atšķirību attiecībā uz IKT prasmēm. IKT eksplozija ir novedusi pie ievērojama pieprasījuma pēc IT speciālistiem lielākajā daļā industriālo nāciju, bet informācijas sektors cieš no ievērojama prasmīga personāla trūkuma. Tāpēc vairākas valdības ir ieviesušas iniciatīvas, lai samazinātu kvalificēta IKT personāla trūkumu sadarbībā ar profesionālās apmācības programmām, tehniskajām koledžām un universitātēm. Tas ietver tālākas izglītības programmas, kā arī specifiskas iniciatīvas un "pārveidošanas kursus", kas ir mērķēti uz darba meklētāju un citu cilvēku, kas vēlētos strādāt ar IKT, iepazīstināšanu ar prasmēm, kas ir nepieciešamas, lai gūtu panākumus šajā sektorā. Valdības arī cenšas piesaistīt ārvalstu IKT ekspertus savai valstij, lai tie aizpildītu daudzas vakantās darba vietas ar IKT saistītos amatos. Šeit var atsaukties uz Vācijas Zaļās kartes iniciatīvu, Īru FIT Rīcības plānu (ātrais kurss uz informācijas sabiedrību), Holandiešu speciālo komisiju IKT trūkumiem, AK universitātes rūpniecības programmu un prasmēm informācijas laikmetam, kā arī pasākumiem, lai atvieglotu IT darbaspēka iekļūšanu Francijā un Īrijā (piemēram, vīzu likumdošanu un darba atļaujas).

3 Daudzas valdības strādā pie koncepcijas "IKT visiem" vai "Internets visiem". Kā ir noteikts Holandiešu 2000.gada maija dokumentā "Kontrakts nākotnei, Vīzija par elektroniskajām attiecībām starp valdību un iedzīvotājiem", valdības saskaras ar problēmu "pieder un nepieder, ir un nav un prot un neprot". Daudzas pūles tagad tiek veltītas, lai samazinātu nevienlīdzību pieejā un pieejamībā.

Valdības veicina vairākas iniciatīvas, kas sastāv no PC pārdošanas veicināšanas mājsaimniecībām ar nodokļu stimuliem, biznesa PC atkārtotu izlietošanu, līzinga shēmām un multimediju aprīkojuma dāvanām no darba devējiem darba ņēmējiem. Turklāt tiek veicināta telekomunikāciju un Interneta pieejas izmaksu samazināšana, Interneta pieejas punktu ieviešana sabiedriskās vietās, bibliotēkās, kultūras iestādēs, pasta nodaļās, skolās un sabiedrības izpratnes paaugstināšanas kampaņu ieviešana. Viņi arī attīsta izpratni par sociālo iesaistīšanos informācijas revolūcijā. Dažas iniciatīvas ir vērstas uz tādām specifiskām grupām kā sievietes, vecāki iedzīvotāji, nespējīgie, studenti un lauku rajonu, salu un mazāk attīstītu reģionu iedzīvotāji. Tāpēc mēs varam atrast vairākas stratēģijas, kas ir nosauktas "Informācijas sabiedrība visiem".

3 Dažās valstīs Informācijas sabiedrības attīstība reģionālajā un vietējā līmenī tiek uzskatīta par fundamentālu balstu, lai rastos patiesi savienota sabiedrība. Tas ir pastiprināts ar jautājumu par vietējās plaisas novēršanu, kas nodrošinās lielāku vietējo un reģionālo varas iestāžu iesaistīšanos Informācijas sabiedrības projektos.

3 Iedzīvotāju tiesību aizsardzībai Informācijas sabiedrībā ir centrālā nozīme publiskajās stratēģijas, kā rezultātā tiek īstenoti likumdošanas, regulēšanas un organizatoriskie pasākumi un vadlīnijas plaša jautājuma loka aptveršanai. Tie ietver:

- Iedzīvotāju tiesību aizsardzība: pieeja informācijai, privātas informācijas aizsardzība,

- Patērētāju tiesības,

- Intelektuālā īpašuma jautājumi: autortiesības, darba digitālā izmantošana,

- Elektronisko darījumu tiesiskie aspekti: darījumu likumīgums, elektroniskie paraksti,

- Teledarba darbaspēka un apdrošināšanas likumdošana,

- Pretlikumīgie jautājumi: kibernoziegumi, droša sērfošana Internetā, nelikumīgs Interneta saturs, nepilngadīgo aizsardzība.

3 Būtiska nozīme ir arī elektroniskajai komercijai un ir sagatavoti vairāki e-komercijas un elektroniskās rīcības plāni. Uzsvars ir likts uz regulēšanu, lai veicinātu uzticību un drošību (elektroniskais paraksts, kriptēšana, Interneta regulēšana ar fokusu uz pašregulāciju un kodu vadīšanu, datu aizsardzību, privātumu un patērētāju tiesības). Kā galvenās rīcības jomas ir arī mazo un vidējo uzņēmumu e-biznesa risinājumu izmantošanas veicināšana, riska kapitāla nodrošināšana jaunajiem Interneta uzņēmumiem un elektroniskās komercijas veicināšana starp biznesu un valsts pārvaldi (valsts iepirkumi, e-tenderi).

3 "E-pārvalde", "digitālā valdība" un "elektroniskā administrācija" parādās kā galvenais izaicinājums un uzdevums valdībām. Tiek sagatavoti un ieviesti noteikti rīcības plāni, ko bieži ir sagatavojušas noteiktas struktūras un menedžeri.

Ir trīs centrālie uzdevumi:

- "Atklāta valdība": elektroniskās pārvaldes informācijas kvalitātes paaugstināšana. Lielākā daļa ministriju un valsts aģentūru tagad ir atrodamas Internetā un valdības ir izdevušas vadlīnijas un noteikumus saistībā ar publiskās informācijas izplatīšanu. Tiek ieviesti arī valdības Interneta portāli un vienas pieturas aģentūras (overheid.ni, open.gov.uk, help.gv.at, danmark.dk, Infocid.pt, SverigeDirekt.se, u.c.).

- "Uz patērētāju vērsta pārvalde": attīstošies elektroniskie pakalpojumi un "klientu orientēta" interaktīva pakalpojumu nodrošināšana ("elektroniskais pakalpojumu brokeris"), administrācijas operācijas (autentifikācijas pakalpojumi, parakstu sertificēšana, elektroniskas veidlapas, palīdzības nodaļas un zvanu centri, pieejams e-pasts, kontaktu direktoriji, darba bankas) un biroju iekšējā darba operācijas (darījumu pārraudzība, informācijas apmaiņa, klientu atsauksmes, u.c.), Ir skartas daudzas administratīvās jomas: zemes reģistrs, nodokļi, pases, labklājība un sociālie pakalpojumi, ienākumi u.c. Vairākas dalībvalstis attīsta Publiskās atslēgas infrastruktūras (PKI), personīgos publisko pakalpojumu numurus (pēc sociālās drošības numuru modeļa) un Publisko pakalpojumu kartes vai elektroniskās identifikācijas kartes. Ir arī mērķis attīstīt 24x7 valdības pakalpojumus.

- "Savienota valdība": uzlabot iekšējas darba procedūras centrālajā pārvaldē, un arī starp valdības aģentūrām (reģionālajiem ministriju pārstāvjiem) un decentralizētajām valsts iestādēm (reģionālajām un vietējām institūcijām). Daudzas valdības ievieš starpvaldību zināšanu vadības sistēmas un iekšējos tīklus, nostiprinot Zināšanu tīklus operacionālajā praksē.

3 Jaunas prioritātes izpētes programmām ir vairāk orientētas uz IT. Tiek veicinātas saites starp pētniecību un biznesu, tāpat kā IT universitāšu, IT pētniecības centru, IT zinātnes parku un uz elektroniskajām tehnoloģijām vērstu grupu izveidošana.

3 Vairākas dalībvalstis ir norūpējušās par viņu kultūras mantojuma un valodas aizsardzību, it īpaši Internetā. Spāņu, portugāļu, franču un vācu valodās runājošās valstis, kā arī Grieķija un Ziemeļvalstis izstrādā programmas, lai sekmētu plašāku viņu valodas izmantošanu, atbalstītu tehnisko valodas rīku un programmatūras pētniecību, veicinātu kultūras saturu un atbalstītu valodas kopienu attīstību jaunajā globalizētajā vidē (piemēram, grieķu, portugāļu un spāņu cilvēki ārzemēs vai Francijas starptautiskajā kopienā).

3 Starp visprogresīvākajām ES dalībvalstīm IS attīstības ziņā tagad rodas jautājums par spēcīgu Informācijas sabiedrību, kas tiek izskaidrots kā IT izmantošana, lai veicinātu ekoloģiski spēcīgu attīstību, palīdzot samazināt transportēšanas ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību un veidojot IT aprīkojumu kā daļu no spēcīgas, cikliskas materiālu ("Zaļās IT politikas") plūsmas. Šajās valstīs jautājumi, kas ir saistīti ar IT un demokrātiju arī ir sekmīgi virzījušies uz priekšu. Labi piemēri šajā procesā ir elektroniskās balsošanas sistēmas no mājas, demokrātiskas virtuālās tikšanās vietas un forumi.

• Vairākas dalībvalstis jūt nepieciešamību uzlabot digitālās ekonomikas mēru sistēmu. Šis jautājums ieguva būtisku nozīmi nesen, piemēram OECD un Eurostat. Par spīti tam, ka ir jau vairāki valsts un starptautiski pētījumi, ko ir sagatavojušas konsultāciju kompānijas un tirgus analītiķi, daudzas valdības vēlas pieiet šai problēmai vairāk "zinātniski". Viņi izstrādā Informācijas sabiedrības indikatorus, e-komercijas monitorus vai "barometrus", auditus un sasniegumu novērtējumus. Viņi ievieš arī etalonu uzdevumu pētījumus, lai salīdzinātu viņu sasniegumus ar citām valstīm. 

 

 

¹ At the Dawn of e-Government, Deloitte Research, 2000.

² Information Technology in public administration of Estonia, Ministry of Transport and Communications, Estonian Informatics Centre, Tallinn, 2000.

³ Tiny Estonia sets pace in e-government, November 2000.

⁴ E-government concept, e-government concept development Task Force, Lithuania, 2000.

⁵ Modernising Government, UK, March 1999.

⁶ E-Government. A strategic framework for public services in the Information Age, UK, Central IT Unit, April 2000.

⁷ E-Government interoperability framework, The office of the e-Envoy, UK, 2000.

⁸ One-stop-government in Austria, Austrian Academy Of Sciences

⁹ State of Colorado Vision for e-Government, Governor's Office of Innovation and Technology, April 2000.

¹⁰ Making Connections and Meeting the Callenge: e-Government and the Public Service of Canada, May 2000.

¹¹ E-government - A Vision for New Zealanders

¹² Public Strategies for the Information Society in the member States of the European Union, An ESIS report, Information Society Activity Centr DG Information Society, September 2000.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

4.pielikums

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs