Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Atjaunot Latvijas Republikas 1923. gada likuma "Par nekustama īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām" (ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izdarīti ar 1936. gada 28. maija un 1937. gada 30. augusta likumu) spēku un izteikt to šādā redakcijā:

"1. pants. Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskajām vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata.

2. pants. Atlīdzība par atsavināmo nekustamo īpašumu nosakāma naudā.

3. pants. Priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz valdība uz attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku. Priekšlikumā norādāmas ziņas par atsavināmo nekustamo īpašumu un pamatojums mantas atsavināšanai.

Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām ierosina attiecīgā ministrija, bet, ja tas nepieciešams atsevišķas administratīvās teritorijas iedzīvotāju kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, kā arī sabiedriskā transporta attīstībai, vides aizsardzības vai inženiertehnisko objektu celtniecībai, — attiecīgā pašvaldības institūcija.

4. pants. Pēc tam, kad pieņemts likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu, uz attiecīgās valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas paziņojuma pamata zemes grāmatā izdarāma atzīme par aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt vai apgrūtināt.

5. pants. Institūcija, uz kuras ierosinājuma pamata notiek atsavināšana, pēc attiecīgā likuma pieņemšanas piedāvā īpašniekam noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu, piesolot viņam pēc saviem ieskatiem taisnīgu atlīdzību vai piedāvājot apmainīt to pret līdzvērtīgu mantu.

6. pants. Ja atlīdzība noteikta uz labprātīgas vienošanās pamata vai atsavinātā nekustamā īpašuma vērtība tiek atlīdzināta, apmainot atsavināto mantu pret citu mantu, noslēdzams attiecīgs līgums.

7. pants. Nostiprinot zemes grāmatā noslēgto līgumu par atsavināto zemi, tā pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīva no jebkādiem apgrūtinājumiem, ja atsavinātā zemes gabala platība nepārsniedz 20 procentus no visas īpašnieka zemes.

8. pants. Ieinteresētās personas, kam par labu zemes grāmatā atzīmētas kādas tiesības uz atsavināto zemi, pēc viņu pieprasījuma saņem tām pienākošās summas priekšrocības kārtībā, bet ne vairāk par nolīgto pirkuma summu pēc līguma nostiprināšanas uz valsts vai pašvaldības vārda.

9. pants. Ja vienošanas nav panākta, uz attiecīgas institūcijas pieteikuma pamata lietu izskata tiesa.

Saņēmusi pieteikumu, tiesa uzdod tiesu izpildītājam atbilstoši Latvijas civilprocesuālajiem likumiem aprakstīt un novērtēt nekustamo īpašumu, pieaicinot tās institūcijas pārstāvi, kuras vajadzībām nekustamo īpašumu atsavina, un īpašnieku, kā arī trīs ekspertus pēc pušu savstarpējas vienošanās. Ja tiesas noteiktajā termiņā vienošanās nav panākta, ekspertus pieaicina tiesa. Eksperta noraidīšana pieļaujama, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja īpašnieka vai viņa pilnvarnieka dzīvesvieta nav zināma, viņš uzaicināms ar publikāciju oficiālā laikrakstā, nosakot, ka viņam jāierodas mēneša laikā. Ja minētajā laikā neierodas ne īpašnieks, ne viņa pilnvarnieks, īpašnieka interešu aizstāvēšanai likumā noteiktajā kārtībā ieceļams aizgādnis.

Ja attiecīgā institūcija atsavināmajam nekustamajam īpašumam dod zemāku novērtējumu par tā hipotekārajiem parādiem, novērtēšanā pieaicināmi arī tie hipotekārie kreditori, kuru adreses ir zināmas.

10. pants. Institūcijai, uz kuras ierosinājuma pamata notiek atsavināšana, jāiesniedz tiesai paziņojums, norādot cenu, kādu tā nosaka atsavināmajam nekustamajam īpašumam, un tās pamatojumu. Šā paziņojuma noraksti izsniedzami nekustamā īpašuma īpašniekam un viņa hipotekārajiem kreditoriem, ja viņu adreses ir zināmas un ja viņi ir aicināmi pie aprakstīšanas un novērtēšanas.

11. pants. Aprakstot un novērtējot nekustamo īpašumu, ieinteresētajam personām ir atļauts dot paskaidrojumus un iesniegt dokumentus. Viņu neierašanās neaptur lietas gaitu.

12. pants. Pēc aprakstīšanas nekustamais īpašums pāriet tās iestādes valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina.

Atsavinot dzīvojamo māju, kurā dzīvo tās īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi, attiecīgajai institūcijai viņi jānodrošina ar citu dzīvojamo telpu.

13. pants. Novērtēšana izdarāma pēc vietējām cenām un tiem sevišķajiem apstākļiem, kādos attiecīgais īpašums atrodas. Ja īpašnieks pieprasa, tas novērtējams arī pēc ienesīguma.

Nekustamais īpašums novērtējams pēc ienesīguma uz īpašnieka iesniegto ziņu pamata. Šajā gadījumā nekustamā īpašuma cena nosakāma, kapitalizējot ar pieciem procentiem vidējo tīro ienākumu no nekustamā īpašuma par pēdējiem pieciem gadiem vai arī par visu valdījuma laiku, ja īpašnieks to valdījis mazāk par pieciem gadiem.

14. pants. Novērtējot atsavināmo mantu, nav ņemams vērā nepelnītais vērtības pieaugums, kas atkarīgs no mērķa, kuram mantu atsavina.

15. pants. Ja valsts vai sabiedriskajām vajadzībām nepieciešama tikai daļa no nekustamā īpašuma un atlikusī daļa īpašniekam kļūst nederīga vai mazvērtīga, viņš var prasīt nekustamā īpašuma atsavināšanu pilnā apmēra.

16. pants. Lietas izskatīšanā tiesa pieaicina īpašnieku, tās institūcijas pārstāvi, kura ierosinājusi īpašuma atsavināšanu, un hipotekāros kreditorus.

Atlīdzības apmēru tiesa nosaka, pamatojoties uz ekspertu atzinumu, vai nu pēc vietējām cenām, vai arī, ja to prasa īpašnieks un tiesa šādu prasību atzīst par dibinātu, pēc nekustamā īpašuma ienesīguma.

Tiesas spriedums ir pārsūdzams likumā noteiktajā kārtībā.

17. pants. Pēc tam, kad tiesas spriedums par nekustamā īpašuma atsavināšanu ir stājies likumīgā spēkā, tā īpašniekam ir izmaksājama noteikta atlīdzība un tiesas noteiktie procenti, bet ne mazāk par sešiem procentiem gadā no nekustamā īpašuma pārņemšanas dienas līdz samaksas dienai.

Izmaksājot atlīdzību, jāievēro šādi noteikumi:

1) ja tiesības uz atlīdzības saņemšanu kopumā vai daļēji nav noskaidrotas, nenoskaidrotā atlīdzības summa, kā arī hipotekārajiem kreditoriem pienākošās summas ieskaitāmas valsts budžetā un pēc pieprasījuma izmaksājamas īpašniekam vai hipotekārajiem kreditoriem;

2) atlīdzības summa īpašniekam, kura dzīvesvieta nav zināma, iemaksājama valsts budžetā šā panta 1. punktā norādītajā kārtībā un uzglabājama tur, kamēr ierodas īpašnieks vai viņa mantinieki;

3) ja nekustamais īpašums apgrūtināts ar tādiem hipotekārajiem parādiem, kuri pārsniedz noteikto nekustamā īpašuma novērtējumu, šiem kreditoriem ir tiesības prasīt no sava personiskā parādnieka tā parāda atlikuma samaksu, kas nav dzēsts ar atsavinātā nekustamā īpašuma ekvivalentu, ja vien pašā saistības rakstā nav sacīts, ka parādnieks par savu parādu atbild vienīgi ar ieķīlāto nekustamo īpašumu. Visi hipotekārie parādi, kurus attiecīgā institūcija nav pārņēmusi uz sevi, zemes grāmatā dzēšami;

4) ja piespriestā atlīdzības summa nav pietiekama visu bijušā īpašnieka kreditoru prasījumu apmierināšanai pilnā apmērā, šī summa iemaksājama tiesas depozītā un sadalāma civilprocesuālajos likumos noteiktajā kārtībā;

5) atsavināto nekustamo īpašumu apgrūtinošās lietu tiesības, t. i., atzīmes zemes grāmatā, dzēšamas, ja iestāde, kuras vajadzībām izdarīta atsavināšana, neizsaka vēlēšanos tās atstāt.

18. pants. Pēc atlīdzības samaksas vai iemaksas valsts budžetā attiecīgā institūcija iesniedz zemes grāmatu nodaļai tiesas sprieduma norakstu kopā ar nekustamā īpašuma aprakstu tā reģistrēšanai uz valsts vai pašvaldības vārda.

19. pants. Neatkarīgi no atlīdzības samaksas bijušajam īpašniekam atsavinātās mantas ieguvējam uz sava rēķina jābūvē tilti, ceļi, dambji, pārbrauktuves un citas izbūves, kas nepieciešamas to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties, atsavināto mantu izmantojot paredzētajam mērķim.

20. pants. Ja ieguvējs atsavināto nekustamo īpašumu vai tā daļu ne vēlāk kā piecu gadu laikā, skaitot no atsavināšanas dienas, atzīst par nevajadzīgu, bijušais īpašnieks, atmaksājot saņemto atlīdzību, var šo mantu atgūt atpakaļ.

Pēc šā termiņa notecēšanas bijušajam īpašniekam ir priekšrocības tiesības iegūt atsavināto mantu par summu, kas, ja nav panākta vienošanās, nosakāma, no jauna novērtējot atsavināto nekustamo īpašumu šajā likumā paredzētajā kārtībā.

21. pants. Par nekustamā īpašuma atpakaļnodošanu attiecīgajai iestādei jāizsludina oficiālā laikrakstā un, ja iespējams, rakstveidā jāpaziņo bijušajam īpašniekam, uzrādot atpakaļnododamās mantas cenu un nosakot sešu mēnešu termiņu atbildei, skaitot no paziņojuma saņemšanas dienas vai publikācijas oficiālajā laikrakstā.

22. pants. Ja bijušais īpašnieks izmanto šā likuma 20. pantā minētās tiesības, attiecīgajai iestādei ir tiesības atpakaļnododamajā nekustamajā īpašumā nojaukt visas tās celtās izbūves sešu mēnešu laikā, skaitot no atpakaļpārdevuma līguma noslēgšanas dienas."