LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem

Lai radītu apstākļus ekonomikas pārejai uz tirgus attiecību principiem, liekot saimnieciskās attīstības pamatā privāto iniciatīvu, lai likvidētu saimnieciskās darbības valsts monopolu, strukturāli pārkārtotu tautas saimniecību, kā arī atjaunotu taisnīgumu, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Veikt Latvijas Republikā ekonomiskās reformas ietvaros valsts īpašuma konversiju.

Valsts īpašuma konversija ietver:

- valsts uzņēmumu nodošanu pašvaldību īpašumā,

- valsts un pašvaldību īpašuma denacionalizāciju,

- valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju.

2. Noteikt, ka valsts īpašumā Latvijas Republikā ir visi īpašuma objekti neatkarīgi no to pašreizējā valdījuma veida, izņemot fizisko personu īpašumu, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju īpašumu, kā arī citu valstu īpašumu. Valsts mantas atrašanās juridiskās personas bilancē nerada īpašuma tiesības uz to.

3. Sākot valsts īpašuma konversiju, veikt šādus darbus;

1) atzīt par spēkā neesošiem tos likumdošanas vai valsts pārvaldes aktus, uz kuru pamata, sākot ar 1940. gada 17. jūniju, tika veikta īpašuma nacionalizācija un īpašuma citāda nepamatota atsavināšana.

Zemes īpašuma jautājumi skatāmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

2) juridiski izvērtēt un pārskatīt lēmumus par valsts īpašuma nodošanu PSRS resoriem, sabiedriskajām, kooperatīvajām un citām organizācijām;

3) pirms katra konkrētā objekta privatizācijas noskaidrot precīzu šā objekta bijušo un pašreizējo juridisko statusu, ka arī izdarīt saimnieciskas un finansiālās darbības analīzi par pēdējiem trim gadiem.

4. Noteikt, ka valsts īpašuma nodošana bez atlīdzības pašvaldību īpašumā notiek pēc pašvaldību pieprasījuma ar Ministru Padomes lēmumu.

5. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas pamatā visā tautas saimniecībā likt šādus vienotus pamatprincipus:

1) valsts īpašuma privatizāciju veic, ņemot vērā tautas saimniecības nozaru īpatnības, demonopolizācijas nepieciešamību, kā arī fizisko un juridisko personu gatavību iegādāties valsts īpašumu.

Privatizāciju, kas saistīta ar īpašuma formu maiņu lauksaimniecības uzņēmumos, regulē atsevišķi Latvijas Republikas likumi un Augstākās Padomes lēmumi;

2) personu īpašuma tiesības uz privatizējamo valsts īpašumu nosaka likumi un lēmumi par atsevišķu tautas saimniecības nozaru privatizāciju;

3) īpašuma tiesības uz nacionalizēto un citādi pēc 1940. gada 17. jūnija atsavināto īpašumu likuma noteiktajā kārtībā var atjaunot jebkurš bijušais īpašnieks vai viņa likumiskais mantinieks neatkarīgi no pašreizējās pilsonības. Īpašuma tiesību atjaunošanas pamats var būt tikai īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti vai tiesas lēmumi.

Bijušajiem īpašniekiem vai viņu likumiskajiem mantiniekiem īpašums atdodams tieši vai kompensējams ar valsts vērtspapīriem (izņemot naudu) tādā apjomā, kādā tas saglabājies līdz pēckara periodam un pēc otrā pasaules kara fiksēts pamatfondu inventarizācijas aktos. Karadarbības rezultātā bojā gājušā, kā arī PSRS un Vācijas varas iestāžu (armijas) izvestā (konfiscētā) privātīpašuma kompensāciju šis lēmums nereglamentē;

4) tāda valsts īpašuma privatizācija, kuram nav bijušo īpašnieku vai uz kuru bijušie īpašnieki nav pieteikušies, veicama saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un balstoties uz īpašuma objektu izpirkšanu (arī ar atvieglotiem noteikumiem) par Latvijas Republikā apgrozībā esošo naudu un citiem maksāšanas līdzekļiem.

Privatizējamo objektu cena veidojas saskaņā ar brīvā tirgum nosacījumiem un ekspertu atzinumiem;

5) valsts īpašuma izpirkšana notiek, izmantojot iedzīvotāju visa veida uzkrājumus, valsts aizdevumus pēc hipotēku principa un bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem izsniegtos kompensācijas vērtspapīrus, kā arī izpērkot ar nomas palīdzību. Ierobežotas valsts īpašuma daļas privatizācijai valsts Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem piešķir vienreizēju pabalstu vērtspapīru - sertifikātu veidā atbilstoši viņu ieguldījumam republikas nacionālā īpašuma vairošanā;

6) valsts īpašuma privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi veido īpašu fondu. Šā fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome;

7) privatizācija ir brīvprātīga no īpašuma pārņēmēja puses un notiek Valsts īpašuma konversijas departamenta iecelto pārstāvju un sabiedrības pilnvaroto pārstāvju uzraudzībā, atklāti un publiski.

6. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei:

1) kopā ar Latvijas Banku izstrādāt un realizēt Latvijas Republikas interešu aizsardzības mehānismu, kas maksimāli ierobežotu nekonvertējamās PSRS naudas iesaistīšanu valsts īpašuma privatizācijas procesā no personām, kuras nav republikas pastāvīgie iedzīvotāji;

2) noteikt kārtību, kāda publicējama informācija par privatizējamiem objektiem un regulāri veicama privatizācijas procesa atklāta analīze.

7. Izsludināt bijušo īpašnieku vai viņu likumisko mantinieku pieteikšanos uz saviem īpašumiem, nosakot pieteikšanās kārtību un termiņus.

8. Valsts īpašuma konversiju regulē Latvijas Republikas likumdošanas akti, kas izstrādāti atbilstoši šajā lēmumā noteiktajiem valsts īpašuma konversijas pamatprincipiem.

9. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 20. martā