Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 79 Par lauksaimniecības ekonomikas stabilizācijuBrīvi noteiktās rūpnieciski ražoto materiāltehnisko līdzekļu cenas un celtniecības un transporta tarifi un uzcenojumi stipri sadārdzina lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Palielinājušās arī bankas aizdevumu procentu likmes, un pieauguši nodokļu maksājumi, bet visu galveno veidu lauksaimniecības produkcijas valsts iepirkuma cenas ir fiksētās cenas. Lai nepieļautu pārtikas produktu ražošanas sašaurināšanos privatizācijas procesa realizācijas periodā, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj: 1. Noteikt cenas valsts vajadzībām iepērkamajiem graudiem, cukurbietēm un liniem (1.-3. pielikums), sākot ar 1991. gada ražu. Valdības komisijai ekonomiskās reformas jautājumos izskatīt lauksaimniecības ražošanas izmaksu un ienākumu regulēšanas metodiku un priekšlikumus par valsts iepirkuma cenu izmaiņām attiecībā uz pārējiem lauksaimniecības produkcijas veidiem. 2. Sociālās nodrošināšanas ministrijai 3 dienu laikā sagatavot iesniegšanai Latvijas Republikas Augstākajā Padomē priekšlikumus par sociālā nodokļa likmes samazināšanu zemnieku saimniecībām - līdz 19 procentiem un lauksaimniecības uzņēmumiem un sabiedrībām, kas veic lauksaimniecisko darbību, kā arī pašu ražotās produkcijas pārstrādi, - līdz 18,5 procentiem, paredzot, ka minētā nodokļa likme pārrēķināma par visu laiku no 1991. gada 1. janvāra. 3. Atzīt par nepieciešamu izveidot Lauksaimniecības ministrijā sadārdzinājuma kompensācijas fondu 1991. gadam 393 miljonu rubļu apmērā. Sadārdzinājuma kompensācijas fondu Lauksaimniecības ministrija pēc saskaņošanas ar Ekonomikas ministriju un Finansu ministriju sadala rajonu lauksaimniecības departamentiem (pārvaldēm) proporcionāli nesegtā sadārdzinājuma summai, ievērojot noslēgtos kontraktācijas līgumus par lauksaimniecības produkcijas piegādi valsts vajadzībām 1991. gadā. 4. Noteikt, ka rajonu lauksaimniecības departamenti (pārvaldes) ir tiesīgi iedalīt no sadārdzinājuma kompensācijas fonda līdzekļus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem sadārdzinājuma kompensēšanai nozarē, arī dzīvokļu un komunālajā saimniecībā, bankas aizdevumu procentu dzēšanai un samaksai par zemes kaļķošanas darbiem, ievērojot produkcijas realizācijas apjomus valsts vajadzībām. 5. Finansu ministrijai 5 dienu laikā sagatavot iesniegšanai Latvijas Republikas Augstākajā Padomē priekšlikumus, kuros paredzēt sadārdzinājuma kompensācijas fonda izveidošanai iedalīt budžeta izpildes kārtībā 393 miljonus rubļu vienlīdzīgās daļās 1991. gada II, III un IV ceturksnī. 6. Paredzēt, sākot ar 1992. gadu, valsts budžetā asignējumus bankas ilgtermiņa aizdevumu segšanai tām saimniecībām, kurās reāli notiek īpašuma konversija. 7. Noteikt, ka lauksaimniecības uzņēmumu konversijas gadījumā bankas aizdevumus, kas saņemti ražošanas vajadzībām, pārņem īpašuma pārmantotāji proporcionāli saņemto apgrozāmo līdzekļu vērtībai. 8. Lūgt Latvijas Republikas Augstāko Padomi uzdot Latvijas bankai griezties PSRS Valsts bankā ar pretenziju par procentu likmju nepamatotu paaugstināšanu (ar 1990. gada novembri) agrāk saņemtajiem kredītiem, kā arī izstrādāt diferencētu pieeju lauksaimniecības, it sevišķi zemnieku saimniecību, attīstībai izsniedzamo bankas aizdevumu procentu likmju noteikšanai un to samazināšanai. 9. Municipālajam departamentam kopīgi ar Lauksaimniecības ministriju trīs mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par lauksaimniecības uzņēmumiem un organizācijām esošo sociālās sfēras, dzīvokļu un komunālās saimniecības objektu nodošanu pašvaldības iestāžu pārziņā un par šo objektu uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumu segšanu. 10. Atzīt par spēku zaudējušu ar 1991. gada 1. jūliju Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 16. oktobra lēmuma Nr. 169 «Par lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu valsts vajadzībām» 4.-6. pielikumu. Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS Rīgā 1991. gada 19. martā 1.
pielikums Graudu un eļļas augu
sēklu
|
(rubļi par 1 tonnu graudu pēc bāzes normām) | |
Mīkstie kvieši | |
II klase (briedīgie, lipeklis nav zemāks par 28%) | 720 |
III klase (vērtīgie, lipeklis nav zemāks par 23%) | 670 |
IV klase (lipeklis no 18% līdz 23%) | 630 |
IV klase (lipeklis zemāks par 18%) | 410 |
Rudzi | |
A klase, dīguši ne vairāk par 5% | 630 |
B klase, parastie | 410 |
Tritikāli | 410 |
Griķi | |
īpaši vērtīgās šķirnes | 950 |
parastie | 830 |
Auzas | |
īpaši vērtīgās šķirnes ar tilpummasu, ne mazāku par 520 g litrā | 700 |
parastās šķirnes pārtikai (sabojāti ne vairāk par 0,8%) ar tilpummasu, ne mazāku par 490 g litrā | 630 |
lopbarības auzas, parastās | 410 |
Mieži | |
īpaši vērtīgās šķirnes (sabojāti ne vairāk par 0,3%) ar tilpumtnasu, ne mazāku par 605 g litrā | 650 |
parastās šķirnes putraimiem (sabojāti ne vairāk par 0,5%) ar tilpummasu, ne mazāku par 570 g litrā | 600 |
parastie lopbarības mieži | 410 |
alus šķirnes | 650 |
Pārtikas zirņi (dzeltenie un zaļie) | |
īpaši vērtīgās šķirnes | 700 |
parastie | 480 |
Lopbarības zirņi (pelēkie) | 420 |
un dažādu tipu zirņi (krāsu maisījums) | |
Pārtikas pupas (viena tipa krāsas pupas) | 600 |
Lopbarības pupas | 420 |
Cenas kviešiem, rudziem,
miežiem, griķiem un auzām,
kuru audzēšanā nav lietoti pesticīdi un kuri paredzēti bērnu
pārtikas un diētisko produktu ražošanai
(rubļi par 1 tonnu graudu pēc bāzes normām) | |
Griķi | 1030 |
Kvieši | 750 |
Auzas | 750 |
Rudzi | 750 |
Mieži | 750 |
Eļļas augu sēklu cenas
(rubļi par1 tonnu sēklu pēc bāzes normām) | |
Rapša sēklas | |
I klase | 980 |
II klase | 820 |
Ripša sēklas | |
I klase | 980 |
II klase | 820 |
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS
2. pielikums
Latvijas
Republikas
Ministru Padomes
1991. gada 19. marta lēmumam Nr. 79
(rubļi par l tonnu) | |
Cukurbietes | 136 |
Piezīmes.
1. Nekondicionētu cukurbiešu cena tiek samazināta par 20 procentiem.
2. Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, pārdodot cukurbietes valsts vajadzībām, saņem piemaksu pie iepirkuma cenas par katru cukura satura procentu, kas pārsniedz bāzes saturu, - 4 rubļus par tonnu. Par katru cukura satura procentu, kas ir zemāks par bāzes saturu, iepirkuma cena l tonnai cukurbiešu tiek samazināta par 4 rubļiem.
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS
3. pielikums
Latvijas
Republikas
Ministru Padomes
1991. gada 19. marta lēmumam Nr. 79
(rubļi par 1 tonnu) |
|||||
Malti linu stiebri | Linu stiebriņi | Atpogaļoti lini | |||
numurs | cena | numurs | cena | numurs | cena |
1 | 500 | 0,5 | 845 | 0,5 | 360 |
1,5 | 660 | 0,75 | 1390 | 0,75 | 650 |
2 | 1000 | 1,0 | 2110 | 1,0 | 1330 |
3 | 1180 | 1,25 | 2455 | 1,25 | 1605 |
4 | 1500 | 1,5 | 2675 | 1,5 | 1870 |
5 | 2000 | 1,75 | 2990 | 1,75 | 2135 |
6 | 2520 | 2,0 | 3285 | 2,0 | 2360 |
7 | 3000 | 2,5 | 3620 | 2,5 | 2580 |
8 | 3400 | 3,0 | 3840 | 3,0 | 2750 |
3,5 | 4010 | 3,5 | 2920 | ||
4,0 | 4100 | 4,0 | 3090 | ||
4,5 | 3260 | ||||
5,0 | 3420 | ||||
Linu pakulas |
|||||
4 | 400 | ||||
3 | 570 | ||||
Īsās linu šķiedras |
|||||
2 | 3210 | ||||
3 | 3970 | ||||
4 | 4950 | ||||
6 | 7010 | ||||
8 | 9590 |
Piezīmes.
Mērcētiem linu stiebriņiem, sākot ar Nr. 0,75, un atpogaļotiem linu stiebriņiem, sākot ar Nr. 1,0, noteiktas piemaksas pie iepirkuma cenām:
(%) | |
«Oršanskij-2», «Beļinka», «Daškovij» | 8 |
«Pskovskij-359», «Progress», «Mogiļevskij», «Priziv-81», «Pskovskij-85», «VNIIL-11», «Spartak» | 6 |
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS