LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 187

Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Kultūras ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Ministru Padomes 1970. gada 10. aprīļa lēmumu Nr. 166 «Par Latvijas PSR Kultūras ministrijas nolikuma apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1970, Nr. 23) ar visiem tā grozījumiem.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 30. oktobrī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas
Ministru Padomes
1990. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 187

 Latvijas Republikas Kultūras ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Kultūras ministrija (tālāk tekstā - «Kultūras ministrija») ir Latvijas Republikas valsts pārvaldes orgāns, un tā ir pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei. Kultūras .ministrija ir atbildīga par valsts politikas izstrādāšanu un realizēšanu kultūras jomā.

2. Kultūras ministrijas galvenie uzdevumi ir:

2.1. izstrādāt un sadarbībā ar Latvijas Republikas radošajām savienībām, Latvijas Kultūras fondu, nacionālajām kultūras biedrībām un citām ieinteresētajām organizācijām īstenot valsts kultūras politikas pamatvirzienus, ievērojot latviešu kultūras un mākslas prioritāti, kā arī visu republikā dzīvojošo nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju;

2.2. veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un mērķtiecīgu izmantošanu;

2.3. rosināt un atbalstīt kultūras un mākslas jaunrades procesus, profesionālo un pašdarbības mākslinieku un kolektīvu radošo darbību;

2.4. attīstīt starptautiskos sakarus kultūras jomā.

3. Kultūras ministrija veic šādas funkcijas:

3.1. analizē kultūrprocesu norisi un prognozē to attīstību republikā;

3.2. nodrošina valsts mākslas un vēstures muzeju kolekciju un bibliotēku fondu zinātniski pamatotu veidošanu un izmantošanu;

3.3. koordinē monumentālās mākslas darbu iesaisti konkrētajā vidē; plāno un organizē mākslas izstādes republikā un ārpus tās robežām;

3.4. koordinē valsts teātru darbību un vērtē to darba rezultātus, kā arī sekmē teātru viesizrāžu organizēšanu;

3.5. nodrošina dramatisko un muzikālo darbu iegādi;

3.6. veicina un kontrolē republikas vēstures un kultūras pieminekļu apzināšanu, uzskaiti, aizsardzību un restaurāciju. Sadarbībā ar ieinteresētajām organizācijām nosaka kultūras pieminekļu vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību vai cita veida nozīmīgumu, kā arī šo pieminekļu saglabāšanas metodes. Izdod atļaujas kultūras vērtību izvešanai uz ārvalstīm;

3.7. organizē republikas nozīmes kultūras un mākslas sarīkojumus;

3.8. sekmē sadarbībā ar pašvaldības iestādēm mākslinieciskās pašdarbības un tautas mākslas tālāko attīstību;

3.9. koordinē kultūrizglītības darbu republikā un sniedz kvalificētu metodisko palīdzību kultūras un tautas namiem, klubiem, kā arī muzejiem un bibliotēkām;

3.10. izzina pieprasījumu pēc kultūras darbinieku kadriem republikā; nodrošina republikas kultūras darbinieku profesionālo izglītošanu un kvalifikācijas celšanu republikā un ārpus tās;

3.11. risina sadarbībā ar pašvaldības iestādēm jautājumus par mākslas un mūzikas skolu dibināšanu, kā arī reģistrē šo skolu nolikumus;

3.12 izstrādā un iesniedz Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus par kultūras finansēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu;

3.13. sadala piešķirtos valsts budžeta līdzekļus ministrijas pakļautībā esošajām kultūras un mākslas iestādēm un organizācijām, kā arī atsevišķu republikas un starptautiska mēroga kultūras pasākumu sarīkošanai;

3.14. veicina pakļauto organizāciju, iestāžu un uzņēmumu saimniecisko patstāvību un nostiprina to materiālo bāzi;

3.15. nodrošina republikas nozīmes kultūras objektu kapitālās celtniecības, remonta un restaurācijas darbu perspektīvo plānošanu un nosaka prioritāros objektus;

3.16. koordinē ministrijai pakļauto kultūras un mākslas iestāžu sadarbību ar ārvalstu partneriem un veido tiešas līgumattiecības ar tiem;

3.17. apkopo likumdošanas piemērošanas praksi tās kompetencē esošajos jautājumos, izstrādā priekšlikumus šīs likumdošanas pilnīgošanai un iesniedz tos Latvijas Republikas Ministru Padomei.

4. Kultūras ministrijai ir tiesības:

4.1. izveidot, reorganizēt un likvidēt noteiktā kārtībā tai pakļautās organizācijas, iestādes un uzņēmumus;

4.2. kontrolēt kultūrai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu ministrijas pakļautībā esošajās kultūras un mākslas iestādēs;

4.3. savas kompetences ietvaros atcelt ministrijai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju pieņemtos aktus, kā arī apturēt citu organizāciju kultūras jomā pieņemto aktu darbību, ja tie ir pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu;

4.4. apturēt vai atcelt noteiktā kārtībā republikas organizāciju, iestāžu vai uzņēmumu (neatkarīgi no to resorpakļautības un statusa) organizētos zemas mākslinieciskās kvalitātes kultūras sarīkojumus;

4.5. likumdošanā noteiktajā kārtībā:

4.5.1. pārbaudīt, kā tiek ievēroti vēstures un kultūras pieminekļu uzskaites, izmantošanas un restaurācijas noteikumi neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai pārziņā šie pieminekļi atrodas;

4.5.2. pārtraukt vēstures un kultūras pieminekļu izpētes, restaurācijas, konservācijas un remonta darbus, kā arī jebkādu saimniecisko darbību vēstures un kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsardzības zonā, ja netiek ievēroti minēto pieminekļu aizsardzības noteikumi;

4.6. saņemt nepieciešamo informāciju no ministrijām, resoriem, departamentiem, pašvaldības iestādēm un citām valsts un sabiedriskajam organizācijām, kā arī ministrijai pakļautajām organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem;

4.7. apbalvot republikas kultūras darbiniekus un izvirzīt tos augstāko valsts apbalvojumu saņemšanai.

5. Kultūras ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Kultūras ministram ir viens pirmais vietnieks un viens vietnieks, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

6. Kultūras ministrs:

6.1. ir personiski atbildīgs par ministrijas uzdevumu izpildi;

6.2. nosaka savu vietnieku un ministrijas centrālā aparāta darbinieku pienākumus, tiesības un atbildības pakāpi;

6.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūru, štatus un amatalgas Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros, kā arī ministrijas struktūrvienību un ministrijai pakļauto organizāciju, iestāžu un uzņēmumu nolikumus (statūtus);

6.4. noteiktā kārtībā pieņem darbā, pārceļ citā darbā, kā arī atlaiž no darba ministrijas centrālā aparāta darbiniekus un ministrijai pakļauto organizāciju, uzņēmumu un iestāžu vadītājus;

6.5. savas kompetences ietvaros izdod pavēles, instrukcijas un norādījumus, kas obligāti jāievēro republikā esošajām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem neatkarīgi no to resorpakļautības un statusa, kā arī amatpersonām un iedzīvotājiem. Ja nepieciešams, izdod ar citu republikas ministriju vadītājiem kopīgas pavēles un instrukcijas.

7. Kultūras ministrija var izveidot padomdevēju orgānu - kolēģiju, kurā tiek izskatīti svarīgākie kultūras attīstības un ministrijas darbības jautājumi. Kolēģijas sastāvu nosaka un apstiprina ministrs.

Kolēģijas lēmumi tiek realizēti ar ministra pavēlēm.

8. Kultūras ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu, kā arī citus normatīvos aktus.

9. Kultūras ministrija ir juridiska persona. Tai var būt zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.