|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.441 Rīgā 2002.gada 21.augustā (prot. Nr.33, 39.§) Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam1. Akceptēt ar 2003.gada 1.janvāri Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam (turpmāk - plāns). 2. Par plāna izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai katru gadu līdz 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par plāna izpildi. Ministru prezidents A.Bērziņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003.-2012.gadamSaturs 1. Ievads 2. Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti 3. Esošās situācijas apraksts 3.1. Latvijā spēkā esošā likumdošana atkritumu apsaimniekošanas sektorā 3.2. Eiropas Savienības politikas un likumdošanas nosacījumi atkritumu apsaimniekošanā 3.3. Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāni 3.4. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītās institūcijas 3.5. Pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas situācija 3.5.1. Sadzīves atkritumi 3.5.2. Iepakojuma atkritumi 3.5.3. Bīstamie atkritumi 3.5.4. Izlietotas baterijas un akumulatori 3.5.5. Nolietotas automašīnas 3.5.6. Naftas produktu atkritumi 3.5.7. PCB/PCT atkritumi 3.5.8. Medicīnas atkritumi 3.5.9. Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas 4. Pasākumi, kas nodrošina mērķu sasniegšanu galvenajās rīcības jomās 4.1. Sadzīves atkritumi 4.2. Iepakojums un iepakojuma atkritumi 4.3. Bīstamie atkritumi 4.4. Izlietotas baterijas un akumulatori 4.5. PCB/PCT saturoši atkritumi 4.6. Naftas produktu atkritumi 4.7. Nolietotas automašīnas 4.8. Medicīnas atkritumi 5. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas 6.Pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums 6.1. Finansējuma avoti 6.2. Nepieciešamās investīcijas 6.3. Paredzamās uzturēšanas izmaksas 7. Plāna monitorings un pārskatīšana Literatūras saraksts 1. pielikums. Spēkā esošās nacionālās likumdošanas atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums 2.pielikums. Spēkā esošo ES tiesību aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasību apkopojums 3. pielikums. Sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas situācija Latvijā 4. pielikums. Plāna ieviešanas indikatīvā programma (laika grafiks) 5. pielikums. Indikatīvais investīciju apjoms 6. pielikums. Lielākās sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas, 2000.gads 7.pielikums. Bīstamo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas, 2000.gads 8.pielikums. LVAF subsīdijas atkritumu pārstrādei 9. pielikums Esošo izgāztuvju rekultivācijas plāns 10.pielikums. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai noteiktais tarifu līmenis ISPA līdzfinansētajos projektos 11.pielikums. ES ISPA līdzfinansēto projektu investīciju plāns sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā
Saīsinājumu skaidrojums
1. Ievads Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.pantam Ministru kabinetam līdz 2003.gada 1.janvārim ir jāizstrādā valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.pantam šis plāns neattiecas uz gāzveida emisijām atmosfērā, radioaktīvajiem atkritumiem, dzīvnieku līķiem, kā arī kūtsmēsliem un citām dabiskas izcelsmes vielām, kuras rodas vai tiek izmantotas lauksaimniecībā, notekūdeņiem, izņemot šķidros atkritumus, sprāgstvielām, atkritumiem, kas radušies derīgo izrakteņu izpētes, ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesos. Atbilstoši Latvijas Republikas sarunu pozīcijā ar Eiropas Savienību sadaļā "Vide" noteiktajām saistībām šāds plāns jāapstiprina līdz 2002.gada vidum. Šis atkritumu apsaimniekošanas plāns izriet no Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas Latvijai, 1998-2010 un no Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, 1999-2004, kā arī esošajām un plānotajām Latvijas un ES likumdošanas prasībām. Šis plāns nodrošina sekojošu ES direktīvu prasību ieviešanu: Padomes 1975.gada 15.jūlija direktīva par atkritumu apsaimniekošanu (75/442/EEC, ar grozījumiem 91/156/EEC), padomes 1991.gada 12.decembra direktīva par bīstamajiem atkritumiem (91/689/EEC, ar grozījumiem 94/31/EEC), Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (94/62/EEC), Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīva par atkritumu poligoniem (1999/31/EC). 2. Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi un prognozējamie rezultāti Izvērtējot informāciju par atkritumu apsaimniekošanas situāciju valstī, Latvijas sarunās ar Eiropas Komisiju panāktos pārejas periodus direktīvu prasību ieviešanai, kā arī izvērtējot ES atkritumu apsaimniekošanas nosacījumus, tiek noteikti šādi atkritumu apsaimniekošanas mērķi: • Novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu; Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka: • atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai; • lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā; • apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā; • atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām. Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā: 1.2. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas; 1.3. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība; 1.4. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija; 1.5. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta; 1.6. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija. Galvenās rīcības jomas atkritumu apsaimniekošanas jomā plānā minētajā laika periodā būs saistītas ar sekojošu atkritumu veidu apsaimniekošanu: 1) sadzīves atkritumi; 2) izlietotais iepakojums; 3) bīstamie atkritumi; 4) izlietotās baterijas un akumulatori; 5) PCB/PCT; 6) naftas produktu atkritumi; 7) nolietotās automašīnas; 8) medicīnas atkritumi un 9) elektronisko iekārtu atkritumu pārstrāde. Plāna darbības laikā sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un plūsmām ir apkopoti 1.tabulā. 1.tabula Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām
Iepriekšējā nodaļā uzskaitīto mērķu sasniegšanai nepieciešama virkne pasākumu. 2.tabulā apkopotie pasākumi attiecināmi uz dažādām nozarēm: likumdošanas izstrādi, institucionālo attīstību, finansu aspektiem un tehniskajiem risinājumiem. Pasākumu realizācijas laika grafiks pievienots 4.pielikumā. 2.tabula Uzdevumi mērķu sasniegšanai atkritumu saimniecībā
3. Esošās situācijas apraksts 3.1.Latvijā spēkā esošā likumdošana atkritumu apsaimniekošanas sektorā Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai izbeigtu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un kontrolētu atkritumu pārstrādi un apglabāšanu. Jaunākā likumdošana atbilst starptautiskajiem un ES principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā uzskaitījums ir sniegts 1. pielikumā. 3.2. Eiropas Savienības politikas un likumdošanas nosacījumi atkritumu apsaimniekošanā ES politika atkritumu apsaimniekošanas pamatmērķi ir definēti Piektajā Vides rīcības programmā (1992-1999), "Uz ilgtspējīgu attīstību", (COM (92) 93) un Kopienas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā, kas publicēta 1989.gadā. 1996.gada jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu Kopienas Atkritumu stratēģiju, kura aizvietoja 1989.gada dokumentu. Stratēģijā galvenais uzsvars ir likts uz ražotāja atbildības principu. Ražotājiem un tirdzniecības ķēdes locekļiem jānodrošina dabas resursu efektīvu izmantošana, kā arī saražoto preču savākšana un pārstrāde pēc tam, kad tās ir kļuvuši par atkritumiem. 2001. gada janvārī Eiropas Komisija publicēja sestās Vides rīcības programmas projektu (2001-2010), "Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle" (COM (2001) 31). ES atkritumu apsaimniekošanas politikas un stratēģijas principi galvenokārt (bet ne tikai) tiek ieviesti ar ES direktīvām, regulām un lēmumiem, kas nosaka saistošus juridiskus pienākumus dalībvalstīm. Galvenās ES un Latvijas Republikas likumdošanas prasības attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir apkopotas 2. pielikumā. Atkritumu apsaimniekošanas jomā tiek gatavotas vairākas jaunas ES direktīvas, kuru prasības ir daļēji iestrādātas šajā plānā, tai skaitā: • direktīvas projekts par bīstamo sadzīves atkritumu savākšanu; • ierosinātie grozījumi direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu - tiek ierosināti augstāki mērķi iepakojuma atkritumu pārstrādei; • direktīvas projekts par bateriju pārstrādi; • direktīvas projekts par elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi; • direktīvas projekts par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. 3.3. Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāni Izstrādājot šo plānu, ir ņemti vērā sekojoši dokumenti : • Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1999-2004; • Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1998-2010; • Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1999.gada26.aprīļa direktīvai 1999/31/EC par atkritumu poligoniem; • Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1991.gada12.decembra direktīvai 91/689/EC par bīstamajiem atkritumiem; • Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1994.gada 20.decembra direktīvai 94/62/EC par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. 1998.gadā Ministru kabinets akceptēja "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai 1998.-2010". Stratēģijas galvenais mērķi ir samazināt ietekmi uz vidi, ko rada atkritumu apglabāšana tam neparedzētās vietās, samazināt atkritumu izgāztuvju radīto ietekmi uz vidi, samazināt radīto atkritumu daudzumu un palielināt atkritumu pārstrādi un tajos esošo materiālu atkārtotu izmantošanu. Stratēģija paredz izveidot reģionālu pieeju atkritumu apsaimniekošanai ar 10-12 jaunu reģionālu sadzīves atkritumu apstrādes iekārtu (poligonu) būvniecību un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī vides stāvokļa uzlabošanu, slēdzot un rekultivējot visas esošās izgāztuves. 1999.gadā tika apstiprināta "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1999 - 2004". Stratēģijas mērķis ir nodrošināt videi draudzīgas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi nacionālā līmenī, kas atbilstu ES prasībām. Stratēģijas galvenās nostādnes: • pēc sistēmas izveidošanas tā būs ilgtspējīga, un darbosies atbilstoši principam "piesārņotājs maksā". Sistēmas funkcionēšanu nodrošinās līdzekļi, kas tiks iegūti no atkritumu radītājiem, kā arī saņemti kā subsīdijas par atkritumu pārstrādi un apglabāšanu; • sistēma nodrošinās informācijas plūsmu par atkritumu rašanos, pārvadāšanu, pārstrādi un apglabāšanu starp dažādām bīstamo atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēji saskaņotu lēmumu pieņemšanu; • sistēmai jāstimulē tīrāku tehnoloģiju izmantošana ražošanā. Latvijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma tiks veidota pakāpeniski, paredzot gan likumdošanas attīstību, gan ieviešot augstāk minētās nostādnes, kā arī infrastruktūras attīstību. Infrastruktūras attīstība ietver: bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas, poligonu un bīstamo atkritumu savākšanas un pārvadāšanas sistēmas izveidi. Specifiskie direktīvu ieviešanas un finansēšanas plāni satur informāciju par to, kādā veidā Latvijā tiks nodrošināta attiecīgajās ES direktīvās noteikto mērķu ieviešana. 3.4. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītās institūcijas Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto institūciju galvenās funkcijas ir aprakstītas 3.tabulā. 3.tabula Atkritumu apsaimniekošanā iesaistītās institūcijas
3.5. Pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas situācija Nākamajās apakšnodaļās ir atspoguļoti dati par dažādu atkritumu veidu apsaimniekošanas pašreizējo situāciju. Galvenā uzmanība pievērsta tādiem atkritumu veidiem kā: sadzīves, iepakojuma, bīstamie atkritumi, izlietotās baterijas un akumulatori, nolietotās automašīnas, naftas produktu, PCB/PCT, medicīnas atkritumi, kā arī atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtām. 3.5.1. Sadzīves atkritumi Sagatavojot iepriekš minētās stratēģijas un plānus, ir novērtēts, ka Latvijā ik gadus rodas 600 000 - 700 000 tonnu sadzīves atkritumu un aptuveni puse no šī daudzuma ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Informācija par atkritumu daudzumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvaru tajā ir sniegta 4.tabulā. 4.tabula Dati un prognoze par sadzīves atkritumu rašanos laika posmam 1998.-2012 , tai skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums
Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Sadzīves atkritumu savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic atkritumu savākšanas komercsabiedrības, no kurām 95 % ir pašvaldību komercsabiedrības. Privātās komercsabiedrības apkalpo līdz 50 % Latvijas iedzīvotāju. Šīs komercsabiedrības darbojas Rīgā, Jelgavā Liepājā un citās pilsētās. Lielākā savāktā sadzīves atkritumu un citu savākto atkritumu daļa tiek apglabāta izgāztuvēs bez iepriekšējas apstrādes. Apmēram 40 % no savāktajiem atkritumu tiek apglabāti Rīgas rajonā, Getliņu izgāztuvē (sk. 6. pielikumu). 1998.gadā tika novērtēts, ka Latvijā darbojās 558 izgāztuves. 77 % no šīm izgāztuvēm bija mazākas par 2 hektāriem un tajās tika apglabāti mazāk nekā 1000 m3 gadā. Līdz 2000.gada beigām tika slēgtas un rekultivētas 55 izgāztuves. 2001.gadā atkritumu apglabāšanas atļaujas tika izdotas 252 izgāztuvēm. Šis izgāztuvju slēgšanas process turpināsies attīstoties ilgtspējīgākai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Informācija par plānoto izgāztuvju rekultivāciju ir pieejama 9.pielikumā. Ir izstrādāta valsts investīciju programma "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijā, 500-" un uzsākta tās realizācija, paredzot Latvijas teritorijā izveidot reģionālu pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanai ar 10-12 jaunu sadzīves atkritumu poligonu un citu atkritumu apstrādes iekārtu būvniecību un esošo izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. 3.5.2. Iepakojuma atkritumi Saskaņā ar Latvijas Iepakojuma institūta veikto pētījumu (1999) kopējais iepakojuma atkritumu apjoms 1998.gadā bija 117 896 tonnas. Iepakojuma procentuālais sastāvs ir atspoguļots 5.tabulā, savukārt pārstrādātā iepakojuma daudzums atspoguļots 6.tabulā. 5. tabula Iepakojuma atkritumu sastāvs 1998.g.
6.tabula Izlietotā iepakojuma pārstrāde pret kopējo iepakojuma patēriņu 1998.gadā
No 1996. gada 1.janvāra Latvijā ir spēkā likums "Par dabas resursu nodokli", kas nosaka, ka ar nodokli tiek aplikts gan Latvijā ražotu preču un produktu, gan importēto preču un produktu iepakojums. Ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem tiek ieskaitīti LVAF. Komercsabiedrības, kuras veic izlietotā iepakojuma savākšanu un pārstrādi vai izvešanu pārstrādei, saņem subsīdijas no LVAF. Likums "Par dabas resursu nodokli" no 2001.gada 1.jūlija paredz arī iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus, ja komercsabiedrība realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas. Rezultātā vairākas komercsabiedrības pašas realizē šādas programmas, gan arī šiem mērķiem izveidojot atsevišķu komercsabiedrību - Latvijas Zaļo punktu, veic izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Tomēr, lai arī pārstrādes iespējas ir attīstījušās kopš 1997. gada, pašlaik Latvijā ir ļoti ierobežota vairāku veidu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrāde, tāpēc tiek atbalstīta arī izlietotā iepakojuma eksportēšanas pārstrādei un citām valstīm. Izlietotā metāla iepakojuma atpakaļ savākšana un pārstrāde ir zemā līmenī. To nosaka ekonomiskais neizdevīgums, kas saistās ar izlietotā metāla iepakojuma savākšanu. Pašlaik Latvijā darbojas vairākas polimēru otrreizējās pārstrādes (PE otrreizējās pārstrādes) rūpnīcas, tomēr to iespējas strauji kāpināt pārstrādes apjomus ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Viens no galvenajiem kavēkļiem ir nepastāvīgā izejmateriālu plūsma, jo pašreizējie dalītās vākšanas apjomi ir ļoti niecīgi, bet no komercsabiedrībām savācamo polimēru atkritumu apjomi ir diezgan nepastāvīgi. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās komercsabiedrības nenodarbojas ar PET pārstrādi, kas veido vienu ceturtdaļu no visiem izlietotajiem polimēriem. Pašlaik lielākā daļa savāktā izlietotā PET iepakojuma tiek eksportēta. Šobrīd Latvijā vislabāk attīstīta ir izlietotā papīra un kartona iepakojuma apsaimniekošana. Lielākā daļa papīra un kartona iepakojuma tiek gan pārstrādāta uz vietas Latvijā, gan eksportēta. Vismazāk statistisko datu pieejams par izlietotā kokmateriālu iepakojuma apsaimniekošanu, tomēr veicot komercsabiedrību aptauju, secināts, ka koka paletes tiek lietotas atkārtoti, līdz brīdim, kad tās kļūst nelietojamas. Pēc tam tās tiek sadedzinātas vai arī pārdotas kā kurināmais materiāls iedzīvotājiem. Izlietotā stikla iepakojuma pārstrāde kopš 1997. gada pašlaik ir manāmi sarukusi, tā pamatā ir esošās stikla pārstrādes rūpnīcas AS "Grīziņkalns 2" nespēja veikt stikla šķirošanu un atrast noietu pārstrādātajam stiklam. Notiek arī stikla lausku eksports. 3.5.3. Bīstamie atkritumi Atbilstoši valsts statistikas pārskatam 3-BA "Pārskats par bīstamajiem atkritumiem", 2000.gadā Latvijā tika radītas 93 000 tonnas bīstamo atkritumu. Lielāko bīstamo atkritumu daļu (60%) veido metālu ražošanas atkritumi. Pašlaik bīstamie atkritumi tiek īslaicīgi uzglabāti komercsabiedrībās un speciāli aprīkotās atkritumu uzglabāšanas vietās. Ir ierīkotas 3 speciālas vietas nederīgo pesticīdu uzglabāšanai, un pašlaik šajās vietās glabājas 2000 t minēto atkritumu. Viena no šīm glabātuvēm, kuras ietilpība ir 1500 t, atbilst visām direktīvas 1999/31/EC par atkritumu apglabāšanu poligonos un Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumu Nr.15 "Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai" prasībām, ieskaitot monitoringa programmu. Citās komercsabiedrībās atkritumi tiek uzglabāti atsevišķās telpās iepakotā veidā. Reizi gadā komercsabiedrības iesniedz informāciju par saražotajiem un uzglabātajiem atkritumiem RVP, savukārt Latvijas Vides aģentūra apkopo savākto informāciju. Ir plānots, ka uzglabātos atkritumus vai nu sadedzinās, vai arī apglabās bīstamo atkritumu poligonā. Bīstamo atkritumu radītājam vai īpašniekam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir jāsaņem atļauja atkritumu uzglabāšanai. 3.5.4. Izlietotas baterijas un akumulatori Ņemot vērā, ka Latvijā netiek ražotas baterijas un akumulatori, šie izstrādājumi tiek importēti no citām valstīm. 7., 8. un 9.tabulās dots ieskats bateriju un akumulatoru importa apmēros dažu gadu laikā. 7.tabula Bateriju un to sastāvdaļu imports Latvijā, 1998.-2000.
8. tabula Akumulatoru imports Latvijā, 1999.-2000.g
9.tabula Savāktais svina un citu akumulatoru daudzums 2000.gadā
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, bateriju un akumulatoru importētāji ir atbildīgi par bateriju un akumulatoru marķējumu, kas norāda ka baterijas un akumulatoru pēc to izlietošanas ir jāsavāc atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem. Savukārt, bateriju un akumulatoru tirgotājiem bez papildus samaksas ir jāpieņem atpakaļ izlietotās baterijas un akumulatori, jānodrošina to droša uzglabāšana un jāslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrībām par šo bateriju un akumulatoru turpmāko apsaimniekošanu. Šobrīd valstī darbojas vairākas komercsabiedrības, kuras nodarbojas ar svinu saturošu akumulatoru savākšanu un izvešanu pārstrādei uz ārzemēm. 2001.gada vasarā tika uzsākta sadzīvē izmantoto bateriju dalīta vākšana. 3.5.5. Nolietotas automašīnas Latvijā netiek veikta automašīnu izgatavošana vai komplektēšana. Visas automašīnas tiek importētas. Latvijā ievērojamu automašīnu daļu importē fiziskas personas, lai gan šajā komercdarbībā ir iesaistītas arī juridiskās personas. Ir gandrīz 35 oficiāli reģistrēti profesionāli importētāji un 300-600 lietoto automašīnu ievedēji. Gan jaunu, gan lietoto automašīnu importētāji saņem atļaujas vai tiek reģistrēti. Tomēr ir daudz nereģistrētu nolietoto automašīnu importētāju, galvenokārt fiziskās personas. Apmēram 82 % no importētajām mašīnām ir lietotas, tās tiek importētas galvenokārt no Vācijas. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas aptuveni 800 000 automašīnu, no kuriem 400 000 ir veikta valsts tehniskā apskate, lai piedalītos ceļu satiksmē. Pašreiz vidējais automašīnu vecums Latvijā ir 13 gadi. Satiksmes ministrija šobrīd ir izsniegusi licences apmēram 50 autokapsētu darbībai. Nolietotās automašīnas tiek izmantotas rezerves daļām, vai metāllūžņu ieguvei eksportam, vai arī tiek uzkrātas pārstrādes komercsabiedrību teritorijās. Pirms tam no nolietotām automašīnām tiek izvadīti dažādi šķidrumi un eļļu pārpalikumi. Izvadītie šķidrumi un eļļu pārpalikumi tiek vai nu attīrīti, vai arī sajaukti un nodoti komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar naftas produktu savākšanu. 1. zīmējumā ir paradīts Latvijā reģistrēto pasažieru automašīnu skaits beidzamo 20 gadu laikā. Šajā laika posmā automobiļu skaits ir visu laiku pieaudzis. 2. zīmējumā raksturo reģistrēto automašīnu vecumu. Vērā ņemama īpatnība plānojot nolietoto automašīnu apsaimniekošanu, jāņem vērā salīdzinoši lielais automašīnu vidējais vecums jau pašlaik: 86% no visām automašīnām ir vairāk nekā 10 gadus vecas.
1.zīm. Latvijā reģistrēto pasažieru automašīnu skaits
2.zīm. Latvijā reģistrēto pasažieru automašīnu vecums 3.5.6. Naftas produktu atkritumi Ik gadu Latvijā vietējam patēriņam tiek ievestas 37 000 tonnas naftas produktu. Ir daļēji izveidota naftas produktu savākšanas un pārstrāde sistēma. Ņemot vērā naftas produktu atkritumu augsto siltumspēju un Vides aizsardzības fonda subsīdijas naftas produktu atkritumu savākšanai, vairākas komercsabiedrības veic naftas produktu atkritumu savākšanu, lai šos atkritumus izmantotu kā degvielu. Lielākā naftas produktu atkritumu daļa tiek sadedzināta Brocēnu cementa rūpnīcā. Brocēnu jauda naftas produktu atkritumu pārstrādei ir apmēram 1000 tonnas mēnesī, pašreiz tur mēnesī tiek pārstrādātas 400-700 tonnas naftas produktu atkritumu. Trīs komercsabiedrībās tiek veikta ar naftas produktiem piesārņotu kuģu notekūdeņu apstrāde un attīrīšana. Naftas produktu atkritumu savākšanas un sadedzināšanas izmaksas tiek subsidētas no VAF līdzekļiem. 3.5.7. PCB/PCT atkritumi "Latvenergo" energoapgādes sistēmā atrodas 300 augstsprieguma transformatori, kuri varētu saturēt PCB/PCT atkritumus. Kopējais PCB/PCT daudzums ir apmēram 98 tonnas. Var prognozēt, ka, stājoties spēkā aizliegumam izmantot PCB/PCT, energoapgādes sistēmā vairs neradīsies šāda veida atkritumi. Inventarizēto PCB/PCT saturošo iekārtu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 97 tūkstoši LVL vai 164 000 EUR, tās segs šo iekārtu īpašnieki. Gadījumā, ja iekārtu īpašnieku nav iespējams noteikt, izmaksas segs LVAF. Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgu preču sarakstu" nosaka, kādā veidā ir veicama PCB/PCT saturošu iekārtu inventarizācija. Ir paredzēts, ka šāda inventarizācija ir jāveic līdz 2003.gada 1.janvārim. 3.5.8. Medicīnas atkritumi 2000.gadā valstī tika radītas apmēram 1100 tonnas infekciozu atkritumu. Daļu medicīnas atkritumu (apmēram 50%) savāc speciālas komercsabiedrības, un atkritumi tiek sadedzināti speciālās iekārtās. No pārpalikušajiem atkritumiem apmēram 80% tiek apglabāti izgāztuvēs, bet 20% tiek sadedzināti slimnīcu iekārtās. Šis iedalījums parasti attiecas uz slimnīcu atkritumiem, medicīnas atkritumi no zobārstniecības kabinetiem, poliklīnikām parasti tiek apglabāti izgāztuvēs. Vispārējais bīstamo un nebīstamo atkritumu atdalīšanas līmenis ir zems. 3.5.9. Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas 2000.gadā apmēram 77% no Latvijā radītājiem SA tika apglabāta izgāztuvēs. Tika pārstrādāti vai sadedzināto attiecīgi 10% un 6% atkritumu, daļa (5%) tika izmantoti ceļu būvē un karjeru rekultivācijā vai arī uzglabāti (1%). Atkritumu uzskaite tiek veikta tikai lielāko pilsētu izgāztuvēs. Atkritumu uzskaite tiek veikta pēc to tilpuma (m3), dati par atkritumu daudzumiem izgāztuvēs pieejami 6.pielikumā. Iekārtas, kuras tiek izmantotas bīstamo atkritumu apsaimniekošanā, ir raksturotas 7.pielikumā. Informācija par atkritumu pārstrādes iespējām un par Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu dažādu atkritumu veidu pārstrādei ir apkopota 8. pielikumā. 4. Pasākumi, kas nodrošina mērķu sasniegšanu galvenajās rīcības jomās 4.1. Sadzīves atkritumi Lai īstenotu darbības, kas uzskaitītas 2.tabulā, Latvijā ir uzsākta programmas "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 500-" ieviešana. Programmas ieviešana notiek ar liela mēroga 10 - 12 reģionālu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizāciju. Visi šie projekti paredz kompleksu risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektorā, tie paredz: 1) līdz 2009.gadam reģionālo poligonu izbūvi ar Latvijas apstākļiem jaunām prasībām: necaurlaidīgu poligona pamatni, obligātu atkritumu reģistrāciju un svēršanu, infiltrāta un biogāzes savākšana iekārtas, regulāru atkritumu pārklāšanu, atkritumu šķirošanas laukumu, kompostēšanu (izņemot Rīgu un Liepāju) poligona teritorijā u.c. pasākumus. Projektos tiek iekļauta arī poligonu apsaimniekošanas tehnikas iegāde; 2) esošo izgāztuvju slēgšana līdz 2009.gadam un to pilnīga rekultivācija līdz 2012.gadam; 3) reģionos, kur nav spēcīgas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, veicināt jaunu starppašvaldību organizāciju izveidi. Šo organizāciju mērķis sākumā ir projekta ieviešanas koordinācija un kredīta ņemšana projekta realizācijai un turpmāk poligonu un/vai citu atkritumu apsaimniekošanas objektu apsaimniekošana un atkritumu savākšanas/transportēšanas organizēšana reģionos; 4) projektos iespējama arī atkritumu savākšanas, šķirošanas, pārstrādes iekārtu iegāde. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijas reģionu veidošanās notiek uz pašvaldību vienošanās pamata. 3.pielikumā atspoguļotie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni attēloti ņemot vērā ekonomiskās analīzes, kas tika veiktas "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas Latvijai" izstrādes laikā, un uzskatāmi par indikatīviem. Tādējādi arī reģionu robežas nav noteiktas, par tām lems pašvaldības savstarpēji vienojoties un ņemot vērā tirgus ekonomikas attīstības tendences sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Līdz ar to saistība ar plānošanas reģioniem nav noteicošais faktors atkritumu apsaimniekošanas reģionu izveidē. Pirmais projekts mūsdienīgu atkritumu apglabāšanas poligonu būvniecībai tika uzsākts jau 1996.gadā Talsos. Šodienas situāciju projektu realizācijā var raksturot iedalot projektus 4 grupās: 1. Pabeigti projekti - Talsi (pilsēta un rajons). Eksperimentālais projekts Talsos tika pabeigts 1997.gadā 2. Notiek projekta ieviešana: Rīga (pilsēta un rajons), Ziemeļvidzemes reģions (Cēsu, Limbažu, Valmieras un Valkas rajons), Ventspils (pilsēta un rajons), Liepāja (pilsēta un rajons). 3. Notiek projekta sagatavošana: Malienas reģions (Alūksnes, Balvu, Gulbenes un daļēji Madonas rajons), Dienvidlatgales reģions ( Daugavpils pilsēta un rajons, Krāslavas un Preiļu rajoni), Austrumlatgales reģions ( Rēzeknes pilsēta un rajons, Ludzas rajons) 4. Tiek uzsākta projekta sagatavošana: Piejūras reģions (Talsu un Tukuma rajons, Jūrmalas pilsēta), kur jau esošais Talsu poligons var kļūt par visa reģiona sadzīves atkritumu poligonu, Viduskurzemes reģions (Kuldīgas, Saldus un daļēji Dobeles rajons), Zemgales reģions (Bauskas, Jelgavas un daļēji Dobeles rajons), Vidusdaugavas reģions (Jēkabpils, Aizkraukles un daļēji Madonas rajons). Apkopojums par projektu realizāciju dots 10.tabulā.
10.tabula Indikatīvi plānotā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijas gaita
4.2. Iepakojums un iepakojuma atkritumi Lai nodrošinātu ES Direktīvas 94/62/EC par iepakojumu un izlietoto iepakojumu ieviešanu, 2001. gadā tika izstrādāta stratēģija un laika grafiks pakāpeniskai direktīvā noteikto mērķu ieviešanai, kas aptver laika periodu līdz 2007. gadam un ir atspoguļots 11.tabulā. 11.tabula Iepakojuma atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotas lietošanas mērķi (%)
2001. gada 20. decembrī Saeima pieņēma Iepakojuma likumu, kurš stājas spēkā 2002. gada 1. jūlijā. Ar likuma un no tā izrietošo Ministru kabineta noteikumu starpniecību Latvijā tiks ieviestas ES direktīvas 94/62/EC par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem prasības. Atbilstoši ES likumdošanas prasībām, likumā noteiktas prasības iepakojuma ražošanai, preventīvie pasākumi iepakojuma rašanās novēršanai, izlietotā iepakojuma savākšanai, atkārtotai lietošanai un pārstrādei. Noteikts iepakotāju pienākums - organizēt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un iepakojuma ražotāju, importētāju un iepakotāju pienākums sniegt informāciju par iepakojumu reģionālajām vides pārvaldēm. Paredzēta depozīta sistēmu izveidošana atkārtoti lietojamam iepakojumam, kas veicinās tā vairākkārtēju lietošanu un resursu racionālu izmantošanu. Ministru kabinets 2002. gada 2.aprīlī pieņēma noteikumus Nr.139 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu", kuri nosaka visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu procentuālo apjomu, kāds izmantojams reģenerācijai, kā arī termiņus, kādos noteiktais apjoms ir reģenerējams. Vienlaikus tiek paredzēts, ka ar dabas resursu nodokļa starpniecību tiks gan veicināta atsevišķu iepakotāju izlietotā iepakojuma apsaimniekošana un reģenerācija, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos reģenerācijas apjomus, gan no otras puses ar ekonomisko instrumentu starpniecību tiks veicināta izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomu ievērošana. Pēc jaunas ES direktīvas pieņemšanas attiecībā uz iepakojuma pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotas izmantošanas mērķiem arī Latvijas stratēģija un laika grafiks būs jāprecizē un jāpapildina. Pašlaik Latvijā darbojas pirmā komercsabiedrība, kura nodarbojas ir ar izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu,- Latvijas Zaļais punkts. 4.3. Bīstamie atkritumi Plānoto investīciju projektos ir ieļauti konkrēti apakšprojekti atsevišķu infrastruktūras objektu būvniecībai vai atsevišķu bīstamo atkritumu veidu apsaimniekošanas sistēmu izveidei, piemēram: • bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas uzstādīšana (plānotā jauda- 2000 t atkritumu gadā), paredzētais ieviešanas laiks- 2003.gads, • bīstamo atkritumu poligona būvniecība (plānotā jauda- 40 000 t atkritumu gadā), paredzētais ieviešanas laiks- 2004.gads, • bīstamo atkritumu savākšanas sistēmas (4-5 bīstamo atkritumu savākšanas stacijas) izveidošana, paredzētais ieviešanas laiks- 2004.gads, • bīstamo medicīnas atkritumu savākšanas sistēmas izveide (plānotās jaudas- 600 t gadā Rīgā un 3 reģionālās stacijas ar jaudu 200 t gadā) - plānotais ieviešanas laiks - 2004.gads. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas problēmas tiks risinātas divās fāzēs ar īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem. Īstermiņa pasākumi (1 - 4 gadi) 1. Likumdošanas izstrādes pabeigšana, 2. RVP personāla, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, apmācība, 3. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamatelementu izveide (sadedzināšanas iekārtas, poligoni), savākto nederīgo pesticīdu sadedzināšana, citu atkritumu plūsmu apsaimniekošanas uzsākšana, 4. Likumdošanas ieviešanas institūciju (Vides valsts inspekcija, RVP) stiprināšana, īpaši papildus nodrošinot nepieciešamo personālu atļauju izsniegšanai, 5. Savākšanas staciju celtniecība, 6. Bīstamo medicīnisko atkritumu apstrādes iekārtu celtniecība (autoklāvu un dezinfekcijas iekārtu iegāde). Ilgtermiņa pasākumi (5 -8 gadi) 1. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo normatīvo aktu optimizācija, 2. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas optimizācija un attīstība, ņemot vērā reģionālās vajadzības un ekonomikas attīstības tendences. Ņemot vērā bīstamo atkritumu sadedzināšanas un apglabāšanas iekārtu mazo jaudu, kā arī Latvijas un starptautisko tiesību aktu normas, Latvijā netiks ievesti sadedzināšanai un apglabāšanai bīstamie atkritumi no citām valstīm. 4.4. Izlietotas baterijas un akumulatori Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu" satur aizliegumu ievest valstī vairāku veidu baterijas, kuras ir minētas attiecīgajā ES likumdošanā. Tādējādi tirgū būs pieejamas tikai baterijas un akumulatori ar nelielu bīstamu vai piesārņojošu vielu saturu. Lai samazinātu sadzīves atkritumu izgāztuvēs nonākošo bateriju daudzumu, tiks turpināta visa veida sadzīvē izmantojamo bateriju dalītas savākšanas sistēmas subsidēšana, izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļus. 4.5. PCB/PCT saturoši atkritumi Līdz 2003.gadam ir plānots pabeigt PCB/PCT un šīs vielas saturošu iekārtu inventarizāciju. Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu" PCB/PCT atkritumu vai šīs vielas saturošu iekārtu īpašniekiem reizi gadā, sākot no 2003.gada 1.janvāra, ir jāinformē RVP par šiem atkritumiem vai iekārtām. Izvērtējot informāciju par PCB/PCT saturošiem atkritumiem un šīs vielas saturošām iekārtām, VARAM pieņems lēmumu, vai šie atkritumi ir iznīcināmi Latvijā vai arī to iznīcināšana ir jāveic ārzemēs. 4.6. Naftas produktu atkritumi Izmantojot VAF līdzekļus, tiks veicināta Latvijā radušos naftas produktu atkritumu reģenerācija gan valstī, gan arī aiz tās robežām. Ir paredzēts, ka komercsabiedrības, kuras veic naftas produktu atkritumu- izlietoto smēreļļu- reģenerāciju, var saņemt dabas resursu nodokļa atmaksu 100% apmērā, bet komercsabiedrības, kuras veic naftas produktu atkritumu sadedzināšanu vai cita veida pārstrādi, var saņemt dabas resursu nodokļa atmaksu 80% apmērā likuma "Par dabas resursu nodokli" noteiktajā kārtībā. 4.7. Nolietotas automašīnas Lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu attiecībā uz nolietotām automašīnām, ir nepieciešams sagatavot un pieņemt attiecīgu likumdošanu. Normatīvie akti par nolietotajām automašīnām ir jāpieņem 2003.gadā. Šiem normatīvajiem aktiem būtu jānosaka katra atsevišķa automašīnas ražotāja/importētāja atbildība par: - automašīnu projektēšanu, ņemot vērā tajās izmantoto materiālu un sastāvdaļu radītā vides apdraudējumu; - nolietoto automašīnu savākšanas un nogādāšanas sistēma uz pārstrādes centriem, kam ir izsniegtas attiecīgās atļaujas, vienlaikus nodrošinot, ka pēdējam nolietotās automašīnas īpašniekam nav jāmaksā par šo pakalpojumu; - direktīvā un šajā plānā noteikto atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes mērķu sasniegšanu. 4.8. Medicīnas atkritumi Sadarbībā ar Labklājības ministriju tiks risināts jautājums par medicīnisko atkritumu šķirošanu ārstniecības iestādēs, lai no visas atkritumu masas atdalītu bīstamos atkritumus, kuriem ir nepieciešama īpaša apstrāde, neitralizācija un sterilizācija. Tādējādi neitralizētos un sterilizētos atkritumus varēs apglabāt sadzīves atkritumu poligonos. Bīstamie atkritumi tiks apsaimniekoti, izmantojot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas iespējas. Līdz 2004.gadam, izmantojot VAF līdzekļus, Latvijas ārstniecības iestādēs tiks uzstādītas 10 iekārtas medicīnisko atkritumu neitralizācijai. Visām sadedzināšanas iekārtām, kuras tiek izmantotas medicīnisko atkritumu sadedzināšanai, būs jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai. 5. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma deleģējumam atkritumu apsaimniekošanas plāna realizāciju veiks VARAM un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaistot plāna realizācijā citas valsts institūcijas un pašvaldības. 6. Pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums Šajā nodaļā dots vispārējs apraksts par atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai pieejamajiem finansu avotiem, nepieciešamo investīciju apjomu, novērtētajām ekspluatācijas izmaksām un cilvēkresursiem, kas strādā ar atkritumu problēmām valsts iestādēs un ir atbildīgi par iepriekš uzskaitīto pasākumu veikšanu un noteikto mērķu sasniegšanu. 6.1. Finansējuma avoti Finansējuma aprēķinos izmantots valūtas maiņas kurss 1 EUR ir 0,59 LVL. Sadzīves atkritumi Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Latvijā atbild pašvaldības. To pienākums ir savā administratīvajā teritorijā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus iedzīvotājiem, ieskaitot sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu. Realizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektus, tiek izmantoti dažādi finansu avoti: Realizējot investīciju projektus, notiek cieša sadarbība starp VARAM un pašvaldībām. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti tiek uzsākti tikai pēc tam, kad pašvaldību domes un padomes ir pieņēmušas lēmumu izveidot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu, piedalīties investīciju programmā. Būtisks priekšnoteikums pašvaldību līdzdalībai projektā ir to piedalīšanās projekta finansēšanā vismaz 10% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Tiek plānots, ka pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektos ieguldīs 16,5 miljonus LVL jeb 28 miljonus EUR (laikā no 1995.gada līdz 2012.gadam, 2000.gada cenās). Valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un speciālā budžeta ieņēmumi no dabas resursu nodokļa ir galvenie valsts finansējuma avoti vides infrastruktūras projektiem. Iespējams, ka 2006.gadā ieguldījumi vides aizsardzībā sasniegs līdz 1,3% no IKP (2000.gadā - 0,8%). Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF). LVAF atrodas VARAM pakļautībā, un tas administrē valsts vides aizsardzības speciālo budžetu. Fonda līdzekļus pamatā veido ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem. Šie finansu līdzekļi var tikt izmantoti vienīgi vides aizsardzības pasākumu un projektu finansēšanai, kā arī nodokļa daļējai atmaksai par videi kaitīgu preču un produktu, kuras tiek apliktas ar nodokli, pārstrādi, vides pētījumu programmu un projektu finansēšanai, vides speciālistu apmācībai un izglītībai vides aizsardzības jomā. Tiek plānots, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta kopā 19,5 miljonus LVL jeb 33 miljonus EUR (laikā no 1995. līdz 2012.gadam atbilstoši 2000.gada cenām). Bilaterālie un citi dāvinātāji galvenokārt piedalās projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, konkursu dokumentācijas investīciju projektu un sadarbības finansēšanas sagatavošanā. Visnozīmīgākie dāvinātāji sadzīves atkritumu projektiem Latvijā ir bijuši Dānijas Vides aizsardzības aģentūra, Somijas Vides ministrija un Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūra. Tiek plānots, ka atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanai, ieskaitot ES ISPA (Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instruments) finansējumu, kopā tiks saņemti 105,6 miljoni LVL jeb 179 miljoni EUR (laikā no 1995.gada līdz 2012.gadam, atbilstoši 2000.gada cenām) dāvinājumu veidā. No ES ISPA fonda saņemtais finansējums dod lielu ieguldījumu ES prasību sasniegšanai atkritumus sektorā. ES ISPA fonds finansē vides un transporta sektorus laikā no 2000. līdz 2006.gadam ISPA piešķirtās naudas summas vides projektiem (gan ūdens, gan atkritumu sektoriem) Latvijā ir apmēram 97 miljoni LVL jeb 164 miljoni EUR (1999.gada cenās, pieņemot, ka Latvija saņems 4,5 % no visiem pieejamiem ISPA finansēšanas līdzekļiem) 7 gadu laikā (caurmērā 13,9 miljoni LVL jeb 23,4 miljoni EUR gadā). Pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami Strukturālie fondi, tai skaitā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura ietvaros tiek plānots pieprasīt līdzekļus aktivitātēm, kas saistītas ar sadzīves, bīstamo un rūpniecisko atkritumu dalītu vākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Atbalsts tiks pieprasīts uzņēmumiem, kas ir nodarbināti šajā jomā. ERAF līdzekļus tiek plānots piesaistīt arī aktivitātēm, kas saistītas ar vides prasībām neatbilstošu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. Atkritumu apsaimniekošanas sektora kopējo finansējumu ievērojami var palielināt kredīti. VARAM rosina pašvaldības palielināt savu pašvaldību kopējā finansējuma daļu, ņemot aizdevumus, uzskatot šādu rīcību par pašvaldības finansiālo ieguldījumu projektā. Kopējā aizdevuma daļa projekta finansējumā parasti ir ap 10% no kopējām investīcijām, un to var palielināt, ņemot vērā maksātspēju. Ir iespējams apvienot no vairākiem finansu avotiem saņemtus kredītus. Vietējās finansu institūcijas aizdevumu ņemšanai atkritumu apsaimniekošanas projektiem ir Valsts kase un komercbankas. Šo finansu avotu priekšrocība ir pietiekami vienkāršas procedūras kredītu saņemšanai un pārskatu sniegšanai. Starptautiskās finansu institūcijas aizdevumu ņemšanai atkritumu apsaimniekošanas projektiem ir Ziemeļu investīciju banka, Eiropas investīciju banka, Ziemeļu Vides finansu korporācija, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules banka. Valsts garantētas kredītlīnijas ir atvērtas tikai Eiropas investīciju bankā un Ziemeļu investīciju bankā, kas izsniedz kredītus uz atvieglotiem nosacījumiem. Ir plānots, ka no starptautiskajām finansu institūcijām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektoram tiks saņemti kopumā 18 miljoni LVL jeb 36,1 miljons EUR (laika posmā no 1995.-2012.gadam, atbilstoši 2000.gada cenām). Kopumā finansējuma avotu iedalījums sadzīves atkritumu sektorā redzams 12.tabulā. 12.tabula Plānotie finansējuma avoti direktīvas 99/31/EC valsts un sabiedriskā sektora daļas ieviešanai
*Pašu resursi - pašvaldību, pašvaldību komercsabiedrību vai komercsabiedrību, kuras realizēs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu, līdzekļi Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības vai valsts institūcijas ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, privātais sektors arī ir iesaistīts minētajā sektorā. Sadzīves atkritumu sektorā lielākais privātais ieguldījums sagaidāms atkritumu savākšanas sistēmas attīstībā. Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/31/EC par atkritumu poligoniem ieviešanai vien nepieciešams privātā sektora ieguldījums sastādīs 38, 3 miljoni LVL jeb 65 miljonu EUR apjomā (laika posmā līdz 2000.gada cenās). 2000.gadā vidējie mājsaimniecības ienākumi mēnesī uz ģimenes locekli bija ap 73 LVL jeb 124 EUR valstī kopumā. Pastāv ievērojama atšķirība starp ienākuma līmeni laukos un pilsētās: ienākumi svārstījās no 55 LVL jeb 93 EUR uz iedzīvotāju mēnesī lauku rajonos līdz 93 LVL jeb 157 EUR uz iedzīvotāju mēnesī Rīgā. Atbilstoši Pasaules Bankas norādījumiem maksimālais mājsaimniecības ienākumu procentu daudzums, ko var izlietot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ir 1%. Ja visi iedzīvotāji veiktu maksājumus (atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tiek segtas 100% apmērā), 2000.-2012.gadu periodā būtu iespējams iegūt "tarifu" naudas summu 330 miljonu LVL jeb 560 miljonu EUR apmērā (2000.gada cenās) jeb ap 25 miljoniem LVL (jeb 43 miljoniem EUR) gadā. Tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, plānojot investīciju plūsmu: - maz ticams, ka iedzīvotāji segs atkritumu apsaimniekošanas izmaksas 100% apmērā; - pakalpojumu sniegšanas seguma palielināšanās notiek pakāpeniski visā 2003.- 2012.g. laikā; - 1% no mājsaimniecības ienākumiem ir maksimālais daudzums. Realizējamie projekti Ventspilī, Liepājā un Ziemeļvidzemē sasniedz 0,5-0,6% apmēru no mājsaimniecības ienākumiem. Tomēr no mājsaimniecībām nākošajai naudas summai vajadzētu būt vismaz pietiekamai, lai segtu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, daļu no turpmākām investīcijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā un ņemto aizņēmumu atmaksāšanu. Informācija par plānotajiem tarifiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas ISPA līdzfinansētajos projektos ir apkopota 10.pielikumā. Informācija par ES ISPA līdzfinansēto projektu investīciju plānu ir apkopta 11.pielikumā. Bīstamie atkritumi Tāpat kā sadzīves atkritumu sektorā, arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanai izmanto dažādus finansu avotus. Tie ir: Valsts pamatbudžets, speciālais budžets, dāvinājumi un apsaimniekojošās komercsabiedrības līdzekļi. Valsts investīciju programmā ir iekļauti investīciju projekti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas infrastruktūru izveidošanai un direktīvas 91/689/EC praktisko ieviešanai. Plānotais projektu apjoms ir 19,5 miljoni LVL jeb 33,1 miljoni EUR. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas tarifi, ieskaitot savākšanas, uzglabāšanas, loģistikas operāciju un apstrādes izmaksas, tiek noteikti, savstarpēji vienojoties atkritumu radītājam un atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrībai. Latvijas Vides aizsardzības fonds ir daļēji subsidējis atsevišķu bīstamo atkritumu veidu savākšanu (piemēram, naftas produktu atkritumi, baterija, dzīvsudraba lampas, u.c). 2000.-2001.gadā šim mērķim tika izlietoti 2,48 miljoni LVL jeb 4,21 miljoni EUR. Līdzīgas subsīdijas tiks piešķirtas arī nākotnē. Izlietotais iepakojums Tiek plānots, ka direktīvas par iepakojumu un izlietoto iepakojumu ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts līdzekļiem un dabas resursu nodokļa atvieglojumiem, privātā sektora un daļēji no pašvaldību līdzekļiem. Plānotais ieguldījumu apjoms varētu sastādīt līdz aptuveni 6,2 miljoni LVL jeb 10,5 miljoni EUR. Iepakojuma likums nosaka, ka iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendārajā gadā pārsniedz 300 kg, ir atbildīgs par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, tajā skaitā par noteikta apjoma savākšanu un reģenerāciju. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats, dibina iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību vai slēdz līgumu ar komercsabiedrību. Līdz ar to komercsabiedrība segs izdevumus, kas saistīti ar noteikto prasību ievērošanu. No otras puses, likums "Par dabas resursu nodokli" paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80 procentiem komercsabiedrībām, kuras realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Vienlaikus ir noteikts, ka komercsabiedrībām līdzekļi, kas iegūti, saņemot nodokļa atvieglojumu, pilnā apmērā jāiegulda brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas realizēšanā atbilstoši programmā noteiktajiem konkrētu pasākumu realizācijas termiņiem. Tiek plānots, ka arī pašvaldības būs iesaistītas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas procesā, organizējot atkritumu dalīto vākšanu. Iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību uzdevums ir, sadarbojoties ar pašvaldībām, izveidot dalītās iepakojuma atkritumu savākšanas sistēmas. Valsts speciālā budžeta līdzekļi tiks piesaistīti pārstrādes jaudu attīstīšanai. Nākotnē pārstrādes jaudu attīstīšanā būtu jāiesaista arī iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību līdzekļi. Pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami Strukturālie fondi, tai skaitā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura ietvaros tiek plānots pieprasīt līdzekļus aktivitātēm, kas saistītas ar sadzīves, bīstamo un rūpniecisko atkritumu dalītu vākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Atbalsts tiks pieprasīts uzņēmumiem, kas ir nodarbināti šajā jomā 6.2. Nepieciešamās investīcijas Informācija par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ieviešanas izmaksām pieejamas 5.pielikumā. Investīcijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē laika posmā no 1995. līdz 2012.gadam aprēķinātas 200 miljonu LVL jeb 340 miljonu EUR apmērā. Sistēmas izveide paredz: poligonu izbūvi, savākšanas sistēmu (privātā sektora izmaksas), kompostēšanas iekārtu izveidi poligonu teritorijā un esošo izgāztuvju slēgšanu ar tai sekojošu pēcaprūpi. 13.tabula Nepieciešamās investīcijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā
Kopējās investīcijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē ir aptuveni 19,5 miljoni LVL jeb 33 miljoni EUR, no kuriem gandrīz 6,5 miljoni LVL (jeb 11 miljoni EUR) paredzēti poligona ierīkošanai un 2,36 miljoni LVL jeb 4 miljoni EUR - dedzinātāja iegādei. Bīstamo atkritumu savākšanas staciju izveidošanas izmaksas ir novērtētas 2,95 miljonu LVL jeb 5 miljonu EUR apmērā. Nederīgo pesticīdu sadedzināšanas izmaksas ir novērtētas 1 miljona LVL jeb 1,8 miljonu EUR apmērā. Medicīnas atkritumu apstrādes iekārtu izveides izmaksas ir novērtētas 1,18 miljonu LVL jeb 2 miljonu EUR apmērā. Bīstamo atkritumu neitralizācijas un stabilizācijas sistēmas izveides izmaksas aptuveni ir 1,18 miljoni LVL jeb 2 miljoni EUR. 6.3. Paredzamās uzturēšanas izmaksas Plānotās ekspluatācijas izmaksas sadzīves un bīstamajiem atkritumiem atspoguļotas 14. un 15.tabulā. 14.tabula Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iekārtu apsaimniekošanas / uzturēšanas izmaksas
Savākšanas sistēmas ekspluatāciju veiks privātais sektors.
15.tabula Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta plāns bīstamo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksu segšanai laika posmā 2001.-2004.
Pēc 2004.gada bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma tiks uzturēta, izmantojot bīstamo atkritumu radītāju veiktos maksājumus par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (princips "piesārņotājs maksā"). 7. Plāna monitorings un pārskatīšana Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2001.gada 20.decembra rīkojumu Nr.209 ir izveidota darba grupa, kura nodrošina Atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādi, ieviešanu un izpildes kontroli. Šī darba grupa ne retāk kā reizi pusgadā izskatīs plāna ieviešanas gaitu. Tā kā plāna realizācija notiek atsevišķu projektu realizācijas veidā, katram šādam projektam tiks izveidota vadības grupa, kurā piedalīsies projektā iesaistīto un ieinteresēto pušu pārstāvji. Šādas vadības grupas jau ir izveidotas katram sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam projektam, kuru realizācija jau ir uzsākta. 1995.gadā šāda vadības grupa tika izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektam. Ekonomikas ministrija divreiz gadā izvērtē valsts investīciju programmas realizāciju vides aizsardzības, tai skaitā atkritumu apsaimniekošanas, jomā. Direktīvu specifisko ieviešanas un finansēšanas plānu realizācijas izvērtējumu veiks VARAM, iekļaujot informāciju par šo plānu realizāciju ikgadējos ziņojumos par investīcijām. Vairākas institūcijas ir atbildīgas par investīciju projektu tehnisko, finansiālo un administratīvo vadību, uzraudzību un monitoringu. Galvenās iesaistītās institūcijas ir VARAM, pašvaldības, starptautiskās finansu institūcijas. ES finansētos projektos institūcija atbildība tiek noteikta katrā projektā atsevišķi. ES finansēto projektu ieviešanas uzraudzība tiek veikta atbilstoši ES prasībām un atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumiem Nr.1 "Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības ISPA līdzekļiem finansētie projekti" un Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.135 "Noteikumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu", kā arī saprašanās memorandam par nacionālā fonda izveidošanu, saprašanās memorandam par nacionālā fonda izmantošanu ISPA vajadzībām, atbilstošiem finansu memorandiem. Literatūras saraksts Padomes 1975.gada 15.jūlija direktīva par atkritumiem (75/442/EEC, ar grozījumiem 91/156/EEC), Atkritumu poligonu direktīva (99/31/EC) Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1999-2004 Bīstamo atkritumu direktīva (91/689/EEC), ar grozījumiem 94/31/EEC), Hazardous Waste Management, Latvia, SWECO International / GeoConsultants, August 2000 Kopienas Atkritumu apsaimniekošanas stratēģija (Pirmo reizi publicēts Komisijas paziņojumā Padomei SEC (89) 934 Final) Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīva (94/62/EEC), LAT-108, Soil and Water, 1999.gada oktobris Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes 1998.-2025. Latvijas Universitātes demogrāfijas centrs, Rīga Par ekonomisko attīstību un fiskālās politikas scenārijiem 2002. (2205-k), Ministru kabinets, Rīga, 2001.gada 9.maijs . Piektā Vides rīcības programma (1992-1999), 'Uz ilgtspējīgu attīstību', (COM (92) 93) Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998-2010 Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvai 91/689/EC par bīstamajiem atkritumiem (http://www.varam.gov.lv/EIN/Strategijas/Lplans.htm) Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1994.gada 20.decembra direktīvai 94/62/EC par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (http://www.varam.gov.lv/EIN/Strategijas/Lplans.htm) Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvai 1999/31/EC par atkritumu poligoniem (http://www.varam.gov.lv/EIN/Strategijas/Lplans.htm ) Vides investīciju ziņojums [VARAM, 1999] Vides investīciju ziņojums [VARAM, 2000] Vides investīciju ziņojums [VARAM, 2001] Vides rīcības programmas projektu (2001-2010), "Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle", (COM (2001) 31)
1. pielikums Spēkā esošās nacionālās likumdošanas atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojumsSpēkā esošo Latvijas normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums Likumi Atkritumu apsaimniekošanas likums, 2000 Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", 1999 Likums "Par piesārņojumu", 2001 Likums "Par dabas resursu nodokli", 1996 Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", 2000 Likums "Par vides aizsardzību", 1991 Iepakojuma likums, 2001 Ministru kabineta noteikumi Ministru kabineta 2001.gada15.maija noteikumi Nr.191 "Par atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidiem" Ministru kabineta 2001.gada19.jūnija noteikumi Nr.258 "Par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumu bīstamus" Ministru kabineta 2001.gada17.jūlija noteikumi Nr. 323 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr. 294 " Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" Ministru kabineta 2001.gada9.oktobra noteikumi Nr. 432 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība") Ministru kabineta 2001.gada18.decembra noteikumi Nr.529 "Kārtība, kādā apsaimniekojami atsevišķi bīstamo atkritumu veidi" Ministru kabineta 2002.gada3.janvāra noteikumi Nr.15 "Prasības poligonu vietas izvēlei, poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, rekultivācijai un slēgšanai" Ministru kabineta 2002.gada19.februāra noteikumi Nr.76 "Noteikumi par atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā un atkritumu eksporta un tranzīta kārtība" Ministru kabineta 2002.gada12.marta noteikumi Nr. 117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu" Ministru kabineta 2002.gada2.aprīļa noteikumi Nr.139 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu" Ministru kabineta 2002.gada2.aprīļa noteikumi Nr.140 " Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi" Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.244 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība" Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu" Ministru kabineta 1997.gada 9.septembra noteikumi Nr.316 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā" Sagatavošanas procesā esošie normatīvie dokumenti Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā tiek nodrošināti līdzekļi poligonu un izgāztuvju slēgšanai" (ir paredzēts pieņemt līdz 2002.gada beigām) Ministru kabineta noteikumi "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība" (plānots pieņemt līdz 2002.gada beigām) Ministru kabineta noteikumi " Kārtība, kādā tiek reglamentēta maksa par bīstamo atkritumu apglabāšanu" Likumprojekts "Par nolietotajām automašīnām" Ministru kabineta noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam (plānots pieņemt līdz 2002.gada beigām) Labklājības ministrijas rīkojuma projekts "Higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības ārstniecības iestādēs"
2.pielikums Spēkā esošo ES tiesību aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasību apkopojums
3. pielikums Sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas situācija Latvijā
4. pielikums Plāna ieviešanas indikatīvā programma (laika grafiks)
5. pielikums Indikatīvais investīciju apjomsValsts investīcijas sadzīves atkritumu sektorā un bīstamo atkritumu sistēmas attīstībai 5.pielikuma 1., 2.,3. un 5.tabulā norādītajā apjomā 2004.gadam likumā "Par valsts budžetu 2002.gadam" nav paredzētas. Atkritumu apsaimniekošanas plāns tiks realizēts atbilstoši katra gada apstiprinātajam valsts budžetam.
2.tabula Investīciju plāns BA apsaimniekošanas sistēmas attīstībai miljoni EUR/ miljoni LVL
3.tabula Investīciju plāns BA poligona būvniecībai, miljoni EUR/miljoni LVL
4.tabula BA sadedzināšanas iekārtu izmaksas, miljoni EUR/ miljoni LVL
5.tabula Investīciju plāns BA apsaimniekošanas sistēmas izveidošanai (izņemot poligonu un sadedzināšanas iekārtas), miljoni EUR/miljoni LVL
6. pielikums Lielākās sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas, 2000.gads
7.pielikums Bīstamo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas, 2000.gads
8.pielikums LVAF subsīdijas atkritumu pārstrādei2001.gadā daļēji atmaksāts dabas resursu nodoklis subsīdiju veidā saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" un tam pakārtotiem normatīviem aktiem komercsabiedrībām, kuras veic videi kaitīgu preču vai produktu pārstrādi.
1.tabula LVAF iedalītie līdzekļi subsīdijām, 2000.gads
9. pielikums Esošo izgāztuvju rekultivācijas plāns1.tabula Potenciālie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni, tajos pēc 2009.gada slēdzamo un rekultivējamo izgāztuvju saraksts
Papildus šīm izgāztuvēm pēc 2009.gada tiks rekultivētas arī izgāztuves reģionos, kur jau norisinās reģionālie projekti un izgāztuves jau ir slēgtas, bet vēl nav rekultivētas.
2.tabula 1.grupa: realizācijas fāzē esošie projekti un pēc 2009.gada rekultivējamo izgāztuvju novērtējums
3. tabula II grupa: sagatavošanā esošie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti un pēc 2009.gada slēdzamo un rekultivējamo izgāztuvju novērtējums
10.pielikums Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai noteiktais tarifu līmenis ISPA līdzfinansētajos projektos
11.pielikums ES ISPA līdzfinansēto projektu investīciju plāns sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomāŠajā tabulā apkopota informācija par ISPA līdzfinansējumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijā. Atsevišķi projektu komponenti tiek finansēti mazāku atsevišķu projektu ietvaros, izmantojot, piemēram, LVAF līdzekļus un divpusējos dāvinājumus. Izmantots valūtas kurss 1 EUR=0,59 Ls
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - satiksmes ministrs A.Gorbunovs
1 Ir paredzams, ka nākotnē būs divu veidu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi: esošie, kas uz brīvā tirgus pamatiem nodarbojas ar atkritumu savākšanu un transportēšanu un otra veida, kas kā konkrēta atkritumu apsaimniekošanas reģiona starppašvaldību jaundibināta organizācija nodarbojas ar poligona vai cita veida atkritumu apstrādes iekārtu apsaimniekošanu. 3 Lai veicinātu brīvā tirgus attīstību atkritumu savākšanā, atkritumu savākšanas sistēmas izmaksas sedz apsaimniekotājuzņēmumi un tās ir uzskatāmas par privātā sektora izmaksām. Tādēļ kopējās direktīvas 99/31/EC izmaksas ir vērtējamas kā 137,5 miljoni LVL vai 275 miljoni EUR. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2003.-2012.gadam
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
