Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 12. oktobra noteikumus Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 373

Rīgā 2002.gada 20.augustā (prot. Nr. 35, 17.§)

Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu

Izdoti saskaņā ar

Darba aizsardzības likuma 25.panta 14.punktu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību pret risku, kas rodas vai var rasties, darba vietā saskaroties ar azbesta vai azbestu saturoša materiāla putekļiem (turpmāk - azbesta radīts risks).

2. Darbs ar azbestu ir azbestu saturošu materiālu demontāža (azbestu saturošo daļu nomontēšana no ēkas, instalācijas vai iekārtas un aizvešana), transports, glabāšana, azbestu saturošu materiālu atkritumu apsaimniekošana un darbi ar šādiem materiāliem, kurus pašlaik lieto līdz to darbības beigām, ja tie ir marķēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Azbests ir šķiedrveida silikātu minerāls tīrā veidā vai azbesta šķiedras saturošs materiāls - aktinolīts, azbesta grunerīts (amozīts), antofilīts, krizotils, krokidolīts, tremolīts. Azbesta šķiedra ir tāda azbesta šķiedra, kuras platums nepārsniedz trīs mikrometrus, garums pārsniedz piecus mikrometrus un garuma un platuma attiecība ir lielāka nekā 3:1.

4. Darba devējs nodrošina, ka darba procesā netiek izmantots azbests vai azbestu saturoši materiāli, pēc iespējas aizstājot tos ar materiāliem, kuri nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai.

5. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

6. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

 

 

II. Azbesta radīta riska novērtēšana

7. Azbesta radīta riska novērtēšanu darba devējs nodrošina saskaņā ar uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides riska novērtēšanas prasībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.

8. Ja darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar azbestu, darba devējs nodrošina azbesta radīta riska novērtēšanu, ieskaitot azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus darba vides gaisā (azbesta šķiedru daudzums noteiktā gaisa tilpuma vienībā (šķiedras/cm3)).

9. Veicot azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus darba vides gaisā, nosaka vidējo azbesta šķiedru ekspozīciju, kuras iedarbībai astoņu stundu darba dienā ir pakļauts nodarbinātais (turpmāk - faktiskā aroda ekspozīcija), un faktisko aroda ekspozīciju summu trijos mēnešos (turpmāk - kumulatīvās iedarbības deva).

10. Azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus veic akreditētas laboratorijas, izmantojot šo noteikumu pielikumā noteikto metodi vai citu metodi, kura dod līdzvērtīgus rezultātus.

11. Azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumi veicami:

11.1. pēc katriem trim mēnešiem;

11.2. ja tiek radīta jauna darba vieta vai kādā no esošajām darba vietām tiek veiktas izmaiņas (piemēram, mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums).

12. Ja darba procesā vai iekārtās nav būtisku izmaiņu un divu atkārtotu azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumu rezultāti nepārsniedz pusi no aroda ekspozīcijas robežvērtības, mērījumu biežumu var samazināt un mērījumus veikt vienreiz gadā.

13. Ja vairākas nodarbināto grupas veic tādus pašus vai līdzīgus darbus ar azbestu tajā pašā darba vidē un ir pakļautas vienādiem azbesta radīta riska faktoriem, var veikt tikai vienu azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumu un tā rezultātus attiecināt uz visām nodarbināto grupām.

14. Faktiskā azbesta aroda ekspozīcija darba vides gaisā nedrīkst pārsniegt šādu aroda ekspozīcijas robežvērtību:

14.1. krizotilam - 0,60 šķiedras/cm3;

14.2. visiem pārējiem azbesta veidiem (tīrā veidā vai maisījumos), ieskaitot krizotilu saturošus maisījumus, - 0,30 šķiedras/cm3.

 

 

III. Darba devēja pienākumi

15. Ja darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar azbestu, un, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, tehniski nav iespējams aizstāt azbestu ar citiem materiāliem, kuri nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs līdz minimumam samazina azbesta ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību, veicot kolektīvos aizsardzības pasākumus. Minētie pasākumi ir:

15.1. azbesta daudzuma samazināšana līdz minimumam;

15.2. to nodarbināto skaita samazināšana līdz minimumam, kuri ir pakļauti azbesta ietekmei vai var tikt tai pakļauti;

15.3. darba procesu plānošana, lai izvairītos no azbesta šķiedras saturošiem putekļiem darba vides gaisā. Ja nav iespējams izvairīties no azbesta šķiedras saturošiem putekļiem, tos savāc iespējami tuvu izmetes vietai un darba vietu aprīko ar vietējās nosūces ventilāciju;

15.4. regulāra un efektīva ēku, darba telpu un iekārtu tīrīšana un apkalpošana.

16. Darba devējs nodrošina, ka nodarbinātajiem, kuriem darbā ir vai ir iespējama saskare ar azbestu vai azbestu saturošiem produktiem, ir pieejami piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi un piemērots aizsargapģērbs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17. Darba vietu, kurā tiek veikts darbs ar azbestu, norobežo un apzīmē ar normatīvajos aktos noteiktajām brīdinājuma zīmēm. Darba vietā aizliegts:

17.1. atrasties nepiederošām personām un nodarbinātajiem, kuru darba pienākumu izpilde nav saistīta ar darbu ar azbestu;

17.2. smēķēt.

18. Ja darba gaitā konstatē, ka faktiskā aroda ekspozīcija pārsniedz šo noteikumu 14.punktā noteiktās aroda ekspozīcijas robežvērtības, darba devējs veic šādus pasākumus:

18.1. pārtrauc darbu ar azbestu, līdz attiecīgajā darba vietā ir nodrošināta atbilstoša gaisa tīrība;

18.2. nekavējoties informē nodarbinātos, nodarbināto uzticības personas un nodarbināto pārstāvjus par aroda ekspozīcijas robežvērtības pārsniegšanu un turpmāko rīcību;

18.3. noskaidro aroda ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanas iemeslus un veic pasākumus darba vides gaisa kvalitātes uzlabošanai;

18.4. nodrošina faktiskās aroda ekspozīcijas mērīšanu darba vides gaisā, lai pārbaudītu šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minēto pasākumu efektivitāti.

19. Ja, veicot darbu ar azbestu, paredzams, ka atsevišķos darba posmos aroda ekspozīcijas robežvērtības tiks pārsniegtas, bet kolektīvie aizsardzības pasākumi nebūs efektīvi, darba devējs:

19.1. nodrošina, ka nodarbinātie lieto atbilstošus respiratorus, aizsargapģērbu un citus individuālos aizsardzības līdzekļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

19.2. nodrošina normatīvajos aktos noteikto brīdinājuma zīmju izvietošanu par aroda ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanu.

20. Ja darba vietā nav iespējams, piemērojot preventīvus pasākumus, samazināt azbesta šķiedru ekspozīciju līdz šo noteikumu 14.punktā noteiktajām aroda ekspozīcijas robežvērtībām un nodarbinātā veselības aizsardzība ir iespējama tikai ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, nodarbinātā pastāvīga nodarbināšana nav pieļaujama.

21. Azbestu glabā un pārvadā normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadājumiem noteiktajā kārtībā atbilstošā un slēgtā iepakojumā. Uz iepakojuma ir norāde, ka iepakojumā ir azbests.

22. Lai darba vides gaisā nepārsniegtu šo noteikumu 14.punktā minētās aroda ekspozīcijas robežvērtības, azbesta atkritumus nekavējoties vai vēlākais attiecīgā darba posma beigās no darba vietas savāc atbilstošā un slēgtā iepakojumā. Uz iepakojuma ir norāde, ka atkritumi satur azbestu.

23. Azbesta atkritumus pārvadā un apsaimnieko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. Darba devējs pirms ēkas, instalācijas vai iekārtas nojaukšanas sākšanas nodrošina azbestu saturošo daļu demontāžu.

25. Darba devējs nodrošina aizsargapģērba glabāšanu atsevišķi no nodarbinātā personīgā apģērba, tā mazgāšanu šim mērķim atbilstošās iekārtās atsevišķi no citām drēbēm un transportēšanu slēgtā iepakojumā. Aizsargapģērbu aizliegts iznest ārpus uzņēmuma teritorijas.

26. Individuālos aizsardzības līdzekļus glabā noteiktā vietā. Pēc katras individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas reizes tos pārbauda un tīra, kā arī, ja nepieciešams, nomaina to elementus.

27. Darba devējs darba vietā iekārto atbilstošas sadzīves un atpūtas telpas, kurās nodarbinātajiem ir nodrošināta iespēja bez azbesta ietekmes riska pārģērbties, atpūsties, ēst, dzert un nomazgāt rokas, kā arī, darbu beidzot, nomazgāties dušā.

28. Izdevumus, kas saistīti ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, ieskaitot izdevumus par aizsargapģērba remontu, pārbaudi, tīrīšanu un iznīcināšanu, sedz darba devējs.

 

 

IV. Azbesta ietekmei pakļauto nodarbināto uzskaite

29. Darba devējs veic darbā ar azbestu nodarbināto uzskaiti, dokumentē informāciju un par katru nodarbināto norāda šādas ziņas:

29.1. darba apraksts;

29.2. darba ilgums;

29.3. veselības pārbaužu rezultāti;

29.4. faktiskā azbesta šķiedru ekspozīcija darba vides gaisā;

29.5. kumulatīvās iedarbības deva.

30. Šo noteikumu 29.punktā minētās uzskaites dati ir pieejami ārstam, kurš ir atbildīgs par nodarbinātā veselības aprūpi, Valsts darba inspekcijai un darba aizsardzības speciālistiem.

31. Katram nodarbinātajam ir pieejama šo noteikumu 29.punktā minētā informācija, kura attiecas uz viņu personīgi.

32. Šo noteikumu 29.punktā minētās uzskaites datus un šo noteikumu VII nodaļā minētās veselības pārbaudes rezultātus darba devējs glabā 40 gadus pēc tam, kad pārtraukta nodarbināto saskare ar azbestu vai azbestu saturošiem produktiem, un likumā noteiktajā kārtībā nodod arhīvā.

33. Ja uzņēmumu likvidē, šo noteikumu 29.punktā minētos dokumentus un VII nodaļā minētos medicīniskos datus glabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

V. Valsts darba inspekcijas informēšana

34. Darba devējs 10 darbdienas pirms darba ar azbestu sākšanas iesniedz Valsts darba inspekcijā pieteikumu darba ar azbestu veikšanai (turpmāk - pieteikums). Pieteikumā norāda šādas ziņas:

34.1. darba devēja rekvizīti (nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

34.2. darba ar azbestu veikšanas vieta;

34.3. lietojamā azbesta veids un daudzums gada laikā;

34.4. izmantojamie tehnoloģiskie procesi un darba metodes;

34.5. darbā ar azbestu nodarbināto skaits;

34.6. darba aizsardzības prasību izpildes nodrošinājuma pasākumu apraksts.

35. Ja pieteikumā norādītajā informācijā rodas izmaiņas, darba devējs nedēļas laikā informē par tām Valsts darba inspekciju.

36. Ja darba devējs gatavojas veikt azbestu saturošu materiālu demontāžu, 10 darbdienas pirms demontāžas sākšanas tas papildus iesniedz Valsts darba inspekcijā demontāžas darba plānu. Plānā norāda šādas ziņas:

36.1. darba apraksts un ilgums;

36.2. darba veikšanas vieta;

36.3. demontāžā izmantojamās darba metodes;

36.4. nodarbināto veselības aizsardzības pasākumu apraksts un individuālo aizsardzības līdzekļu saraksts;

36.5. vides un to nodarbināto, kuri neveic darbu ar azbestu, kā arī tuvumā dzīvojošo cilvēku aizsardzības pasākumu apraksts.

 

 

VI. Darba devēja sadarbība ar nodarbinātajiem

37. Ja nodarbinātais darba procesā saskaras ar azbestu, darba devējs nodrošina atbilstošas nodarbināto un nodarbināto pārstāvju apmācības, ieskaitot praktisku apmācību, un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, informējot nodarbinātos par:

37.1. azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu radītiem potenciāliem draudiem veselībai;

37.2. faktiskajām azbesta ekspozīcijas vērtībām, aroda ekspozīcijas robežvērtībām un kumulatīvās iedarbības devu;

37.3. speciālām higiēnas prasībām (arī par prasību nesmēķēt, veicot darbu ar azbestu);

37.4. aizsargapģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu;

37.5. īpašiem preventīviem pasākumiem, kas paredzēti azbesta ietekmes samazināšanai;

37.6. rīcību ārkārtas situācijā.

38. Apmācības nodarbinātajiem, kuriem ir vai ir iespējama saskare ar azbestu, darba devējs nodrošina:

38.1. pirms darba sākšanas;

38.2. regulāri, ne retāk kā reizi sešos mēnešos;

38.3. atkārtoti, ja notiek izmaiņas darba vidē, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību un veselību.

39. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuri darba procesā saskaras ar azbestu, un nodarbināto pārstāvjiem vispārīgu informāciju par darba aizsardzības stāvokli uzņēmumā.

40. Darba devējs nodrošina nodarbinātos un nodarbināto pārstāvjus ar iespēju iepazīties ar šo noteikumu 34. un 36.punktā minētajiem dokumentiem un azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumu rezultātiem, kā arī sniedz nepieciešamos paskaidrojumus.

41. Darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem un nodarbināto pārstāvjiem šādos jautājumos:

41.1. darba aizsardzības pasākumu organizācija (pirms konkrēta darba ar azbestu organizēšanas un veikšanas);

41.2. šķiedru ekspozīcijas mērījumu veikšana.

 

 

VII. Nodarbināto veselības uzraudzība

42. Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina nodarbinātajiem, kuri darba procesā saskaras ar azbestu, obligātās veselības pārbaudes.

43. Ārstniecības iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz nodarbinātajiem, kuri darba procesā saskaras ar azbestu, un darba devējam informāciju par nodarbināto veselības pārbaužu rezultātiem, kā arī par ārstēšanu un veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu.

44. Veicot nodarbināto veselības uzraudzību, ārsts, kurš ir atbildīgs par nodarbinātā veselības aprūpi, pievērš īpašu uzmanību tam, ka azbesta šķiedras potenciāli var izraisīt azbestozi, mezoteliomu, bronhiālo karcinomu, gastrointestinālo karcinomu un citas smagas saslimšanas.

45. Veicot nodarbināto veselības uzraudzību, ievēro šādas prasības:

45.1. par nodarbinātā veselības uzraudzību atbildīgais ārsts iegūst informāciju par nodarbinātā darba apstākļiem;

45.2. nodarbinātā veselības aprūpi veic saskaņā ar vispārējās medicīnas principiem un praksi, ietverot šādus pasākumus:

45.2.1. veselības pārbaužu rezultātu dokumentēšana;

45.2.2. katra nodarbinātā veselības stāvokļa individuāls novērtējums;

45.2.3. krūšu kurvja apskate un elpošanas ceļu pārbaude;

45.2.4. krūšu kurvja fluorogrāfija, krēpu analīzes, kā arī citi izmeklējumi, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas darba medicīnā;

45.3. nodarbinātajam sniedz informāciju un ieteikumus par veselības pārbaudēm, ko var veikt pēc darba ar azbestu beigšanas.

46. Nodarbinātais, uz kuru attiecas attiecīgās veselības pārbaudes, un darba devējs ārstam, kurš ir atbildīgs par nodarbināto veselības aprūpi, var pieprasīt atkārtotu veselības pārbaužu veikšanu.

47. Sertificēts arodslimību vai arodveselības ārsts vai kompetenta institūcija, ja nepieciešams, rekomendē darba devējam atbilstošus darba aizsardzības un preventīvos pasākumus, kas veicami attiecībā uz katru nodarbināto, iesakot norīkot nodarbināto alternatīvos darbos, lai nepieļautu turpmāku nodarbinātā pakļaušanu azbesta ietekmei.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs V.Jaksons

 

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 24.augustu.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.373

 

Azbesta šķiedru ekspozīcijas

darba vides gaisā noteikšanas metode

1. Paraugu azbesta šķiedru ekspozīcijas mērīšanai (turpmāk - paraugs) ņem nodarbinātā elpošanas zonā ne tālāk par 200 mm no nodarbinātā galvas.

2. Parauga ņemšanai izmanto šādu tehnisko aprīkojumu:

2.1. iespiestas faktūras membrānfiltru (celulozes esteru vai celulozes nitrāta esteru filtru), kura poru izmērs ir 0,8-1,2 mikrometri un diametrs - 25 mm;

2.2. atklātu filtra turētāju, kas aprīkots ar 33-44 mm garu, uz leju vērstu cilindrisku apvalku, kura iekšējais diametrs ir vismaz 20 mm;

2.3. portatīvu sūkni ar autonomo barošanu. Nodarbinātais sūkni pārnēsā, piestiprinātu jostai vai ievietotu kabatā. Sūkņa gaisa plūsmai jābūt vienmērīgai, un tās sākuma ātrumam - litrs minūtē ± 5 procenti. Parauga ņemšanas laikā gaisa plūsmas ātrumu uztur ± 10 procentu robežās salīdzinājumā ar sākotnējo gaisa plūsmas ātrumu.

3. Paraugu ņem tik ilgi, lai varētu noteikt faktisko aroda ekspozīciju, un nodrošina paraugu ņemšanas laika mērījumu precizitāti ± 2 procenti.

4. Optimālais šķiedru blīvums uz filtra ir 100-400 šķiedras/mm2.

5. Filtru vai filtra daļu novieto uz mikroskopa priekšmetu stikliņa. Filtru apstrādā ar acetona triacetīna metodi un nosedz ar segstikliņu.

6. Azbesta šķiedru skaitīšanai lieto binokulāro mikroskopu, kuram ir šāds aprīkojums:

6.1. Koehlera apgaismojums;

6.2. zemgaldiņa aprīkojums, kurā ir Abbes vai ahromātisko fāžu kontrasta kondensators, kas atrodas centrējošā un fokusējošā stāvoklī. Fāžu kontrasta riņķu centrējumam jābūt neatkarīgam no kondensatora centrēšanas mehānisma;

6.3. 40 reižu svītru fokālais pozitīvais fāžu kontrasta ahromātiskais objektīvs ar spraugu 0,65-0,70 un fāžu riņķu absorbciju no 65 līdz 85 procentiem;

6.4. 12,5 reižu kompensējošie okulāri. Vismaz vienā no okulāriem jābūt iespējai ievietot fokusējošā tipa tīklojumu;

6.5. Valtona-Beketa apļveida okulārais tīklojums, kura diametrs ir 100 ± 2 mikrometri un kuru graduē, izmantojot ar mikrometru pārbaudītu objektīvu un okulāru.

7. Mikroskopu noregulē saskaņā ar ražotāja instrukciju. Tā izšķiršanas spēju pārbauda, izmantojot fāžu kontrasta kontrolparaugu.

8. Izšķiršanas spējai jāatbilst šādiem rādītājiem: tai jābūt līdz piektajam kodam uz AIA kontrolparauga vai līdz piektajam blokam uz HSE/NPL otrās markas kontrolparauga. Mikroskopa izšķiršanas spēju pārbauda katru reizi pirms darba sākšanas.

9. Skaitot azbesta šķiedras, jāievēro šādi nosacījumi:

9.1. skaitīšanai redzamajā filtra daļā nejauši izvēlas tīklojuma apgabalu;

9.2. skaita šķiedras, kas nepieskaras daļiņām, kuru maksimālais diametrs ir lielāks par trim mikrometriem;

9.3. ja šķiedras abi gali ir attiecīgajā tīklojuma apgabalā, tā uzskatāma par vienu šķiedru. Ja tikai viens šķiedras gals ir attiecīgajā tīklojuma apgabalā, tā uzskatāma par pusšķiedru;

9.4. šķiedru kūlis, kas vienā vai vairākos tā punktos izskatās kā vesels un nedalāms, bet citos tā punktos ir sadalīts atsevišķās šķiedrās (sašķelta šķiedra), uzskatāms par vienu šķiedru. Tā diametru mēra kūļa nesadalītajā posmā;

9.5. šķiedru kūlī, kurā atsevišķas šķiedras pieskaras cita citai vai šķērso cita citu, skaita katru šķiedru, ja tās var atšķirt un noteikt. Ja nav iespējams atšķirt nevienu atsevišķu šķiedru, kas atbilstu minētajam nosacījumam, šķiedru kūlis uzskatāms par vienu šķiedru;

9.6. ja vairāk nekā viena astotdaļa tīklojuma apgabala ir klāta ar šķiedru kūļiem vai daļiņām, kas neatbilst šķiedras parametriem, tad šo tīklojuma apgabalu neņem vērā un skaitīšanu veic citā vietā;

9.7. saskaita 100 šķiedru, tādējādi nodrošinot, ka vismaz 20 tīklojuma apgabalu tiek pārbaudīti, vai arī pārbauda 100 tīklojuma apgabalu.

10. Vidējo azbesta šķiedru skaitu tīklojuma apgabalā aprēķina, dalot saskaitīto šķiedru skaitu ar pārbaudīto tīklojuma apgabalu skaitu.

11. Ja filtra defekta vai piesārņojuma dēļ rodas kļūda, tā nedrīkst pārsniegt trīs šķiedras uz 100 tīklojuma apgabaliem. Kļūdu novērtē, izmantojot tīrus filtrus.

12. Azbesta šķiedru ekspozīciju gaisā nosaka, izmantojot šādu formulu:

n x F

C= ------, kur

s x V

C - šķiedru ekspozīcija (šķiedras/cm3);

n - vidējais šķiedru skaits tīklojuma apgabalā;

F - filtra atklātais laukums (cm2);

s - tīklojuma apgabala laukums (cm2);

V - pārsūknētā gaisa tilpums (cm3).

Labklājības ministrs V.Jaksons

 

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 373Pieņemts: 20.08.2002.Stājas spēkā: 24.08.2002.Zaudē spēku: 16.10.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 119, 23.08.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
65620
24.08.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)