Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1993. gada 15. jūlija likumu: Ministru kabineta iekārtas likums.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas Ministru Padomi

I. LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES KOMPETENCE UN ATBILDĪBA

1. pants. Latvijas Republikas Ministru Padome (turpmāk - Ministru Padome) - Latvijas Republikas valdība - ir valsts augstākā izpildu un rīcības institūcija, kas īsteno izpildvaru ar tai pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām un amatpersonām. Ministru Padome īsteno izpildvaru arī ar pašvaldību palīdzību.

2. pants. Ministru Padomes pakļautībā ir visas valsts pārvaldes institūcijas un amatpersonas, izņemot tās, kurām ar likumu noteikta cita pakļautība.

3. pants. Ministru Padomes funkcijas ir:

1) organizēt Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes (turpmāk - Augstākā Padome) lēmumu izpildi vai pildīt tos pašai;

2) rīkoties ar valsts mantu, vairot to un atbildēt par tās saglabāšanu un racionālu izmantošanu;

3) izvirzīt Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstības mērķus, izstrādāt tautsaimniecības attīstības koncepcijas un to realizācijas ekonomisko mehānismu.

4. pants. Ministru Padome:

1) izstrādā un iesniedz Augstākajai Padomei apstiprināšanai savas darbības programmu un īsteno to;

2) izstrādā valsts budžeta projektu un iesniedz to Augstākajai Padomei apstiprināšanai, organizē valsts budžeta izpildi un iesniedz Augstākajai Padomei pārskatu par budžeta izpildi;

3) realizē likumdošanas iniciatīvas tiesības;

4) iesniedz Augstākajai Padomei priekšlikumus par ministriju izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu, kā arī dibina, reorganizē un likvidē citas valsts pārvaldes institūcijas;

5) ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministru vietniekus, kā arī citas valsts pārvaldes institūciju amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

6) apstiprina ministriju un citu pakļauto valsts pārvaldes institūciju nolikumus;

7) atceļ ministriju un citu pakļauto valsts pārvaldes institūciju pretlikumīgos, valdības programmai un lēmumiem neatbilstošos aktus;

8) pieņem lēmumus un izdod rīkojumus.

5. pants. Ministru Padome ir tiesīga izdot aktus tikai Latvijas Republikas likumu un Augstākās Padomes lēmumu ietvaros. Ministru Padomes akti ir obligāti visā valsts teritorijā, to izpildi organizē un kontrolē Ministru Padome.

6. pants. Ministru Padome ir atbildīga Augstākajai Padomei. Augstākā Padome ir tiesīga atcelt Ministru Padomes un ministriju aktus.

7. pants. Ministru Padome reizi gadā sniedz Augstākajai Padomei pilnu pārskatu par savu darbu. Ministru Padomes pārskatu izskata Augstākās Padomes plenārsēdē.

Katrs Ministru Padomes loceklis pēc Augstākās Padomes priekšlikuma tās noteiktajā termiņā sniedz tai pārskatu par savu darbu.

II. MINISTRU PADOMES IZVEIDOŠANA UN SASTĀVS

8. pants. Ministru Padomi izveido Augstākā Padome šādā sastāvā:

Ministru Padomes priekšsēdētājs, ministri.

9. pants. Ministru sarakstu nosaka likums.

10. pants. Ministru Padomes priekšsēdētāju pēc Augstākās Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ amatā ar Augstākās Padomes lēmumu.

Ministru pēc Ministru Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ amatā ar Augstākās Padomes lēmumu.

11. pants. Ministru Padomes priekšsēdētājam mēneša laikā no viņa iecelšanas dienas jāsastāda valdība.

Ja Ministru Padomes priekšsēdētājs nespēj mēneša laikā sastādīt valdību un panākt tās apstiprināšanu Augstākajā Padomē, Augstākā Padome lemj par valdības sastādīšanas termiņa pagarināšanu vai Augstākas Padomes priekšsēdētājs liek priekšā Augstākajai Padomei jaunu Ministru Padomes priekšsēdētāja kandidatūru.

12. pants. Mēneša laikā no dienas, kad valdība izveidota vai pieņemts Austākās Padomes lēmums par jaunas valdības programmas izstrādāšanas nepieciešamību, Ministru Padome iesniedz Augstākajai Padomei apstiprināšanai valdības programmu.

Ja Augstākā Padome programmu neapstiprina, Ministru Padomei mēneša laikā, ņemot vērā Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju ieteikumus, jāsagatavo un jāiesniedz jauns valdības programmas variants.

Ja Augstākā Padome arī šo programmu neapstiprina, tās lēmums vērtējams kā neuzticības izteikšana šim valdības sastāvam un izraisa šā likuma 45. panta otrajā daļā paredzētās sekas.

Ja Ministru Padome vēlas grozīt Augstākajā Padomē apstiprināto valdības programmu, pārstāj to īstenot vai būtiski atkāpjas no tās, Ministru Padomei jāiesniedz apstiprināšanai jauna valdības programma šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

III MINISTRU PADOMES LOCEKĻU AMATA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

13. pants. Ministru Padomes priekšsēdētājs pārstāv Ministru Padomi un vada tās darbu, nosaka ministru pienākumus, kā arī kontrolē un novērtē šo pienākumu izpildi.

Ministru Padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs dot uzdevumus ministriem un citiem valsts pārvaldes institūciju vadītājiem.

14. pants. Ja Ministru Padomes priekšsēdētājs ir atvaļinājumā vai cita iemesla dēļ pagaidām nevar pildīt savu amatu, tad viņš savus amata pienākumus nodod citam Ministru Padomes loceklim, paziņojot par to Augstākās Padomes priekšsēdētājam.

15. pants. Ministri:

1) pārstāv un vada ministrijas, pilda citas viņiem uzticētās valsts pārvaldes funkcijas un atbild Ministru Padomes priekšsēdētājam, valdībai un Augstākajai Padomei par viņiem uzticēto pienākumu veikšanu, valdības programmas un Ministru Padomes darbības mērķu realizāciju;

2) izdod savas kompetences ietvaros pavēles par visiem jautājumiem attiecīgajās nozarēs;

3) iesniedz Ministru Padomei tās lēmumu un rīkojumu projektus.

16. pants. Ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas pārzina noteiktu valsts pārvaldes nozari.

Ministrijas un citas valsts pārvaldes institūcijas tieši neveic uzņēmējdarbību un neiejaucas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskajā darbībā.

17. pants. Ministru Padomes locekļa amats nav savienojams ar citu atalgotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbu.

Ministru Padomes locekļiem ir jāaptur darbība jebkuras uzņēmējdarbības formas vēlētos amatos vai pārvaldes struktūrās.

Ministru Padomes locekļi nedrīkst piedalīties ar saviem līdzekļiem uzņēmējdarbībā, ja attiecīgie uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības saņem valsts līdzekļus vai arī pilda valsts pasūtījumus.

18. pants. Ministram var būt viens vai vairāki vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā Ministru Padome. Pienākumus starp saviem vietniekiem sadala ministrs, viņš arī kontrolē un novērtē šo pienākumu izpildi.

Ministrijas aparāta darbu vada attiecīgās ministrijas sekretārs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.

19. pants. Atvaļinājumus Ministru Padomes locekļiem piešķir ar Ministru Padomes lēmumu. Ja kāds no ministriem ir atvaļinājumā vai cita iemesla dēļ pagaidām nevar pildīt savu amatu, ar Ministru Padomes priekšsēdētāja piekrišanu ministrs var pilnvarot savu vietnieku piedalīties Ministru Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

20. pants. Ministru Padomes locekļiem pēc viņu atbrīvošanas no amata vai atkāpšanās no amata veselības stāvokļa dēļ, kā arī citos gadījumos, izņemot atbrīvošanu no amata sakarā ar neuzticības izteikšanu un gadījumā, kad likumīgā spēkā stājies tiesas notiesājošs spriedums, sešus mēnešus tiek saglabāti astoņdesmit procenti no attiecīgās mēneša amatalgas, ja bijušais Ministru Padomes loceklis nav stājies citā atalgotā darbā vai viņam nav radies pamats vecuma vai invaliditātes pensijas saņemšanai.

21. pants. Gadījumos, kad rodas draudi Ministru Padomes loceklim viņa ģimenes locekļiem vai mantai, valsts garantē to drošību.

22. pants. Ministru Padomes locekli nevar saukt pie kriminālatbildības bez Augstākas Padomes piekrišanas.

IV. MINISTRU PADOMES DARBĪBA

23. pants. Ministru Padome pieņem lēmumus Ministru Padomes sēdēs.

Ministru Padomes aktu pieņemšanas, izdošanas un noformēšanas kārtību nosaka Ministru Padomes Reglaments.

Ministru Padomes priekšsēdētājs atsevišķos valsts pārvaldes jautājumos patstāvīgi izdod rīkojumus, kuriem nav normatīva rakstura.

24. pants. Ministru Padomes lēmumus paraksta Ministru Padomes priekšsēdētājs un attiecīgās nozares ministrs vai valsts kancelejas vadītājs, bet rīkojumus - Ministru Padomes priekšsēdētājs.

25. pants. Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus publicē likumā noteiktajā kārtība.

26. pants. Ministru Padomes sēdes ir slēgtas, taču atsevišķas sēdes vai to daļas Ministru Padome izziņo par atklātām.

Ministru Padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no Ministru Padomes locekļiem.

Jebkurā Ministru Padomes sēdē var piedalīties Latvijas Republikas tautas deputāti, Latvijas Republikas Ģenerālprokurors vai viņa vietnieki. Augstākās Padomes pilnvarotas amatpersonas un Ministru Padomes uzaicinātas personas.

27. pants. Ministru Padomes lēmumus pieņem ar klātesošo Ministru Padomes locekļu balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, jautājumu izšķir Ministru Padomes priekšsēdētāja vai viņa aizvietotāja balss.

28. pants. Ministru Padomes sēžu norisi un iesniegto dokumentu izskatīšanas kārtību nosaka Ministru Padomes Reglaments.

29. pants. Ministru Padome var izveidot komisijas un darba grupas, nosakot to uzdevumus, pilnvaras un darbības kārtību.

30. pants. Ministru Padomes pakļautībā darbojas valsts kanceleja. Valsts kancelejas vadītāju ieceļ Ministru Padome.

31. pants. Ministru Padomes, ministriju un citu pakļauto valsts pārvaldes institūciju darbību finansē no valsts budžeta.

V. MINISTRU PADOMES SADARBĪBA AR AUGSTĀKO PADOMI

32. pants. Ministru Padomes priekšsēdētājs, ministri un viņu vietnieki var piedalīties Augstākās Padomes plenārsēdēs un tās institūciju darbā un izteikt savu viedokli par apspriežamajiem jautājumiem.

Augstākās Padomes plenārsēdēs un Augstākās Padomes Prezidija sēdēs jāpiedalās Ministru Padomes priekšsēdētājam vai īpaši pilnvarotam ministram, bet Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju sēdēs - attiecīgajam ministram vai viņa vietniekam.

33. pants. Ministru Padome piedalās Latvijas Republikas likumu un Augstākās Padomes lēmumu sagatavošanā. Tās līdzdalība var izpausties:

1) iepriekš izskatot tās vadībā izstrādātos projektus un iesniedzot tos Augstākajai Padomei;

2) saņemot no Augstākās Padomes ienākušos projektus un dodot par tiem atzinumu;

3) Ministru Padomes pilnvarotiem pārstāvjiem piedaloties Augstākās Padomes un tās komisiju sēdēs, kurās viņi izsaka Ministru Padomes viedokli par konkrēto izskatāmo projektu.

VI. MINISTRU PADOMES ATTIECĪBAS AR VALSTS PĀRVALDES UN PAŠVALDĪBU INSTITŪCIJĀM

34. pants. Latvijas Republikas likumos noteiktās kompetences ietvaros Ministru Padome var pieņemt lēmumus, kas ir saistoši pašvaldību institūcijām.

Ministru Padomes un ministriju iejaukšanās pašvaldību institūciju darbā tādos jautājumos, kas ir pašvaldību kompetencē, nav atļauta.

35. pants. Latvijas Republikas likumos un Augstākās Padomes lēmumos noteikto valsts pārvaldes funkciju veikšanai, kā arī valsts uzņēmumu pārzināšanai Ministru Padome var izveidot rajonos un republikas pilsētās valsts pārvaldes institūcijas.

Valsts pārvaldes institūciju un valsts uzņēmumu vadītājus rajonos un republikas pilsētās ieceļ Ministru Padome vai attiecīgā ministrija, konsultatīvi saskaņojot to ar rajona vai pilsētas valdi.

36. pants. Valsts pārvaldes institūciju darbību rajonos un republikas pilsētās vada Ministru Padome vai attiecīgā ministrija.

37. pants. Ministru Padome vai ministrijas, savstarpēji vienojoties, var nodot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas.

38. pants. Ministru Padome aptur pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem un Ministru Padomes lēmumiem pieņemtos pašvaldību institūciju lēmumus līdz brīdim, kad tās pašas atceļ šos lēmumus vai tiesa pieņem lēmumu šajā jautājumā.

VII. MINISTRU PADOME STARPVALSTU ATTIECĪBĀS

39. pants. Ministru Padome sadarbojas ar citu valstu valdībām un starptautiskajām organizācijām, savas kompetences ietvaros slēdz līgumus ar citu valstu valdībām un nodrošina šo līgumu izpildi.

40. pants. Ministru Padomes priekšsēdētājs un ārlietu ministrs pārstāv Ministru Padomi attiecībās ar citu valstu valdībām.

Pārējie Ministru Padomes locekļi vai citas amatpersonas var pārstāvēt valdību un parakstīt starpvaldību līgumus ar Ministru Padomes pilnvarojumu.

VIII. MINISTRU PADOMES LOCEKĻU AMATA PIENĀKUMU IZBEIGŠANĀS

41. pants. Ministru Padomes locekļu amata pienākumi izbeidzas sakarā ar:

1) atkāpšanos no amata;

2) neuzticības izteikšanu;

3) attiecīgās ministrijas likvidāciju;

4) Ministru Padomes pilnvaru termiņa izbeigšanos;

5) nāvi vai tādu slimību, kas neļauj pildīt amata pienākumus. Jautājumu par nespēju sakarā ar slimību turpmāk pildīt amata pienākumus izlemj Augstākā Padome pēc Ministru Padomes priekšlikuma, kas pamatots ar medicīniskās komisijas atzinumu.

42. pants. Izbeidzoties Ministru Padomes priekšsēdētāja amata pienākumiem, izbeidzas arī pārējo valdības locekļu amata pienākumi.

43. pants. Ja Ministru Padomes priekšsēdētājs atzīst par neiespējamu pildīt savus amata pienākumus, viņš paziņo Augstākajai Padomei par Ministru Padomes atkāpšanos pilnā sastāvā.

Izbeidzoties kāda ministra amata pienākumiem, Ministru Padomes priekšsēdētājs mēneša laikā no dienas, kad amata pienākumi izbeigušies, izvirza Augstākajai Padomei jaunu kandidatūru.

Ministri par savu atkāpšanos paziņo Ministru Padomes priekšsēdētājam, kurš to dara zināmu Augstākajai Padomei.

Ministru Padomei vai atsevišķam tās loceklim, kurš atkāpies no amata, jāpilda savi amata pienākumi līdz jauna Ministru Padomes sastāva izveidošanai vai jauna Ministru Padomes locekļa iecelšanai, ja Augstākā Padome nav noteikusi citādi.

44. pants. Ministru Padomes priekšsēdētājs var Augstākajā Padomē ierosināt jautājumu par Ministru Padomes atkāpšanos pilnā sastāvā, saistot to ar balsošanas rezultātiem par plenārsēdē izskatāmo jautājumu.

45. pants. Ministru Padomei vai atsevišķam ministram var izteikt neuzticību ar Augstākās Padomes lēmumu. Augstākās Padomes lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu Ministru Padomei vai atsevišķam ministram jāiesniedz Augstākās Padomes Sekretariātam vismaz septiņas dienas pirms lēmuma izskatīšanas Augstākās Padomes plenārsēdē. Augstākās Padomes Sekretariāts par iesniegto lēmuma projektu nekavējoties informē deputātus un Ministru Padomi.

Ja izteic neuzticību Ministru Padomes priekšsēdētājam, Ministru Padome noliek savas pilnvaras pilnā sastāvā. Pēc neuzticības izteikšanas Ministru Padomei vai atsevišķam tās loceklim jāturpina sava amata pienākumu pildīšana līdz jaunas Ministru Padomes izveidošanai vai jauna tās locekļa iecelšanai, ja Augstākā Padome nav noteikusi citādi.

46. pants. Ministru Padome noliek savas pilnvaras ievēlētās Latvijas Republikas Saeimas priekšā tās pirmajā sesijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 18. martā

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas Ministru Padomi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 18.03.1992.Stājas spēkā: 01.04.1992.Zaudē spēku: 31.07.1993.Tēma: Ministru kabinets; Valsts iestādes, civildienestsPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 15/16, 16.04.1992.; Diena, 57, 27.03.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
65474
01.04.1992
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)