LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
  PADOMES LĒMUMS Nr. 66
  Par namīpašumu
  denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā
  Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada
  30. oktobra lēmuma «Par Latvijas Republikas likumu «Par
  namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu
  denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību»
  4.3. punktu Latvijas Republikas Ministru Padome
  nolemj:
  1. Apstiprināt pievienoto:
  1.1. Nolikumu par namīpašumu denacionalizācijas kārtību
  Latvijas Republikā;
  1.2. namīpašuma denacionalizācijas apliecības paraugu;
  1.3. namīpašuma denacionalizācijas pieteikuma paraugu.
  2. Apstiprināt Valdības komisiju denacionalizācijas jautājumos
  šādā sastāvā:
  Komisijas priekšsēdētājs
  Imants Kaužēns - tieslietu ministra pirmais
  vietnieks
  Komisijas priekšsēdētaja
  vietnieks
  Jānis Bērziņš - arhitektūras un celtniecības
  ministra vietnieks
  Komisijas locekļi:
  Valentīna Andrējeva - finansu ministra
  vietniece
  Alberts Auziņš - Arhitektūras un celtniecības
  ministrijas Komunālās saimniecības departamenta direktors
  Vilis Žuromskis - Latvijas Valsts tehniskās
  inventarizācijas centra direktors
  3. Arhitektūras un celtniecības ministrijai kopīgi ar
  Tieslietu ministriju un Finansu ministriju līdz 1992. gada 15.
  martam izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei
  izskatīšanai priekšlikumus par kārtību, kādā pašvaldību
  institūcijas realizē nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības.
  4. Valdības denacionalizācijas komisijai līdz 1992. gada 1.
  aprīlim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Ministru
  Padomei apstiprināšanai komisijas darba nolikumu.
  5. Valsts arhīviem, valsts tehniskās inventarizācijas
  dienestiem un ģeodēzijas dienestiem sniegt rajonu, pilsētu un
  Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) pašvaldībām nepieciešamo
  informāciju, risinot ar denacionalizāciju un namīpašumu atdošanu
  likumīgajiem īpašniekiem saistītos jautājumus.
  6. Rajonu, pilsētu un Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu)
  pašvaldību izpildinstitūcijām katru pusgadu (līdz 20. janvārim un
  līdz 20. jūlijam) sniegt ziņas par denacionalizācijas gaitu to
  administratīvajā teritorijā Valsts statistikas komitejas
  noteiktajā kārtībā.
  7. Valsts statistikas komitejai:
  7.1. līdz 1992. gada 15. martam izstrādāt kārtību, kādā
  pašvaldību izpildinstitūcijām jāsniedz ziņas par
  denacionalizācijas gaitu to administratīvajā teritorijā;
  7.2. katru pusgadu (līdz 1. februārim un līdz 1. augustam)
  informēt Latvijas Republikas Ministru Padomi par
  denacionalizācijas gaitu Latvijas Republikā.
  8. Izdarīt šādus grozījumus republikas Valdības lēmumos:
  8.1. papildināt Noteikumu dzīvojamo telpu apmaiņai Latvijas
  Padomju Sociālistiskajā Republikā (apstiprināti ar 1984. gada 29.
  jūnija lēmumu Nr. 365 - Ziņotājs, 1984, 33) 4. punktu ar šāda
  satura rindkopu:
  «Atļaut dzīvokļu apmaiņu starp denacionalizētā vai likumīgajam
  īpašniekam atdotā nama īpašnieku un šī nama īrniekiem, ja šādas
  apmaiņas rezultātā īpašnieks iemitinās savā namīpašumā.»;
  8.2. papildināt Nolikuma par dzīvojamo telpu piešķiršanas
  kārtību Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (apstiprināts
  ar 1989. 6. decembra lēmumu Nr. 254 - Ziņotājs, 1990, 3) 15.
  punktu ar šāda satura 9. apakšpunktu:
  «15.9. dzīvojamo telpu piešķir īrniekam, kurš īrējis dzīvojamo
  platību denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā
  namīpašumā, ja viņš izliekams no dzīvojamās telpas sakarā ar
  namīpašnieka likumīgu prasību par atgriešanos savā
  namīpašumā.»
  Latvijas Republikas Ministru Padomes
  priekšsēdētājs I.GODMANIS
  Latvijas Republikas arhitektūras un
  celtniecības ministrs A.PRŪSIS
  Rīgā 1992. gada 25. februārī
   
  APSTIPRINĀTS
  ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
   1992. gada 25. februāra lēmumu Nr. 66
  NOLIKUMS
  par namīpašumu denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā
  1. Vispārīgie
  noteikumi
  1.1. Šis nolikums nosaka kārtību, kādā bijušajiem īpašniekiem
  vai viņu mantiniekiem atdodami namīpašumi, pamatojoties uz
  Latvijas Republikas 1991. gada 30. oktobra likumu «Par namīpašumu
  denacionalizāciju Latvijas Republikā».
  1.2. Namīpašumi atdodami bijušajiem īpašniekiem, kuriem tie
  piederējuši nacionalizācijas brīdī, vai viņu mantiniekiem.
  Ja nacionalizētais namīpašums nav saglabājies, pārgājis
  labticīga ieguvēja īpašumā vai ja īpašnieks vai viņa mantinieki
  nevēlas to saņemt atpakaļ, bijušajam īpašniekam vai viņu
  mantiniekiem ir tiesības uz kompensāciju.
  2. Pieteikuma
  iesniegšana
  2.1. Pamats jautājuma par namīpašuma denacionalizāciju
  izskatīšanai ir bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku, kā arī viņu
  pārstāvju (tālāk tekstā - «pieteikuma iesniedzējs»)
  pieteikums.
  2.2. Pieteikums līdz 1994. gada 31. decembrim jāiesniedz
  rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas)
  Tautas deputātu padomes izpildinstitūcijai pēc namīpašuma
  atrašanās vietas. Pieteikums atzīstams par iesniegtu arī tad, ja
  nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti.
  2.3. Pieteikumā jānorāda namīpašuma atrašanās vieta (norādot
  pašreizējo un kādreizējo adresi), namīpašuma sastāvs, ziņas par
  īpašnieku un, ja iespējams, jānorāda, kad un uz kāda dokumenta
  pamata namīpašums nacionalizēts.
  2.4. Pieteikumam par namīpašuma denacionalizāciju jāpievieno
  īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai Valsts vēstures arhīva
  izziņa par īpašumtiesībām namīpašuma nacionalizācijas brīdī.
  Ja pieteikumu iesnieguši mantinieki, minētajiem dokumentiem
  jāpievieno arī dokumenti, kas apliecina īpašnieka miršanas faktu
  (miršanas apliecība vai izziņa, ka īpašnieks kritis karā vai
  gājis bojā represijās), un citi dokumenti, kuri dod pamatu atzīt
  tiesības uz mantojumu (dzimšanas apliecība, laulības apliecība,
  testaments un citi dokumenti).
  3. Pieteikuma
  izskatīšana
  3.1. Namīpašuma denacionalizācijas pieteikumu (tālāk tekstā -
  «pieteikums») izskata rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona
  (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes izveidota
  denacionalizācijas komisija (tālāk tekstā - «komisija»), kuras
  sastāvā jābūt ne mazāk kā 7 cilvēkiem, un tajā jāiekļauj
  deputāti, jurists, arhitektūras un celtniecības speciālisti,
  komunālās saimniecības speciālisti, kā arī valsts tehniskās
  inventarizācijas dienesta pārstāvis.
  3.2. Komisija reģistrē pieteikumu un piecu dienu laikā no tā
  saņemšanas dienas paziņo pieteikuma iesniedzējam pieteikuma
  reģistrācijas datumu un numuru.
  Katram pieteikumam tiek noformēta atsevišķa lieta.
  3.3. Komisijai jāpieprasa arhīvā izziņa par namīpašuma
  nacionalizēšanu un valsts tehniskās inventarizācijas dienestā -
  izziņa par nacionalizētā namīpašuma sastāvu un vērtību
  nacionalizācijas brīdī un pieteikuma iesniegšanas brīdī.
  Ja arhīvā nav ziņu par namīpašuma nacionalizāciju, komisija
  informē pieteikuma iesniedzēju, ka namīpašums atprasāms tiesas
  ceļā.
  3.4. Komisija mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu
  saņemšanas dienas izskata namīpašuma denacionalizācijas
  pieteikumu un sastāda aktu, kurā sniedz savus atzinumus.
  Pieteikuma iesniedzējs jāinformē par komisijas sēdes norises
  laiku. Pieteikumu sēdē var izskatīt arī tad, ja pieteikuma
  iesniedzējs uz sēdi nav ieradies.
  Pieteikumus, kuri tika iesniegti līdz šī nolikuma
  apstiprināšanai un kuriem pievienoti visi nepieciešamie
  dokumenti, komisija izskata 3 mēnešu laikā no šī nolikuma
  apstiprināšanas dienas.
  3.5. Atdodamā namīpašuma sastāvu, tā vērtību un īpašumtiesības
  komisija nosaka, pamatojoties uz dokumentiem par nacionalizēto
  namīpašumu.
  Ja dokumentu nav vai tie nav saglabājušies pilnībā, namīpašuma
  sastāvu, kā arī īpašumtiesības nosaka tiesa.
  3.6. Tautas deputātu padomes izpildinstitūcija, pamatojoties
  uz komisijas sastādīto aktu un citiem materiāliem, pieņem lēmumu
  par namīpašuma atdošanu natūrā, namīpašuma vērtības kompensāciju
  (likumā noteiktajos gadījumos) vai par atteikumu denacionalizēt
  namīpašumu. Šis lēmums piecu dienu laikā jāpaziņo pieteikuma
  iesniedzējam.
  Ja tiek pieņemts lēmums par namīpašuma atdošanu natūrā, tajā
  jānorāda, kādi īres un nomas līgumi turpina darboties, tos no
  jauna nenoslēdzot, kā arī šo līgumu termiņi.
  4. Namīpašuma
  atdošana un ar to saistīto jautājumu kārtošana
  4.1. īpašumtiesības apliecinošs dokuments ir namīpašuma
  denacionalizācijas apliecība, kuru izsniedz attiecīgā Tautas
  deputātu padomes izpildinstitūcija saskaņā ar lēmumu par
  namīpašuma atdošanu natūrā.
  Apliecību par spēkā neesošu var atzīt tikai tiesa.
  4.2. Ja ir pieņemts Tautas deputātu padomes izpildinstitūcijas
  lēmums par namīpašuma vērtības kompensāciju, likumīgais īpašnieks
  ir tiesīgs 3 gadu laikā no lēmuma paziņošanas dienas iesniegt
  attiecīgajai Tautas deputātu padomes institūcijai iesniegumu,
  tajā norādot likumdošanas aktos noteiktu konkrētu kompensācijas
  veidu.
  4.3. īpašniekam (mantiniekam) ir tiesības vienoties ar
  namīpašuma pašreizējo valdītāju par citu kompensācijas veidu un
  kārtību.
  Šāda vienošanās rakstveidā iesniedzama attiecīgajai Tautas
  deputātu padomei. Šo vienošanos izskata denacionalizācijas
  komisija un dod atzinumu. Uz šī atzinuma pamata pašvaldību
  izpildinstitūcija var pieņemt lēmumu par namīpašuma pašreizējā
  valdītāja īpašumtiesību atzīšanu.
  Šāda kārtība piemērojama arī, vienojoties īpašniekam
  (mantiniekam) un pašvaldībai kā namīpašuma pašreizējam
  valdītājam.
  4.4. Ja namīpašnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas atgriezties
  savā namīpašumā un aizņemt dzīvokli, bet namīpašumā nav brīvu
  dzīvokļu, namīpašniekam jāiesniedz pieteikums attiecīgajā
  pašvaldības institūcijā. konkrēta atbrīvojamā dzīvokļa izvēle
  notiek pēc namīpašnieka un pašvaldības vienošanās. Uz šī
  iesnieguma pamata pašvaldības institūcija izlemj jautājumu par
  dzīvojamās telpas piešķiršanu pašreizējam īrniekam (īrniekiem)
  vai par citādu risinājumu atkarībā no iespējām.
  Ja denacionalizētā nama īpašnieks saņēmis dzīvokli šajā namā
  un tāpēc dzīvokļa iepriekšējais īrnieks pārvietots uz citu
  pastāvīgu dzīvesvietu, denacionalizētā nama īpašniekam kopā ar
  ģimenes locekļiem jāatbrīvo līdzšinējā dzīvojamā platība, ja tā
  atrodas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas
  īpašumā.
  4.5. Īres un nomas līgumu var grozīt tikai likumā noteiktajā
  kārtībā, bet nedzīvojamo telpu nomas līgumu - tikai ar pašvaldību
  institūciju piekrišanu.
  Valsts savas telpu nomas intereses realizē ar pašvaldību
  institūciju starpniecību.
  5. Namīpašuma lietošana un
  uzturēšana līdz tā atdošanai īpašniekam
  5.1. Namīpašuma lietošana un uzturēšana līdz tā atdošanai
  īpašniekam tiek veikta saskaņā ar spēkā esošajiem valsts,
  pašvaldību un sabiedriskā dzīvokļu fonda tehniskās ekspluatācijas
  noteikumiem.
  5.2. Ja pēc namīpašuma denacionalizācijas pieteikuma
  iesniegšanas namīpašuma tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies,
  par to ir atbildīgs namīpašuma valdītājs.
  6. Pretenziju
  izskatīšana
  6.1. Strīdus, kas saistīti ar namīpašuma atdošanu, kā arī tā
  vērtības atlīdzināšanu vai cita veida kompensāciju, izskata
  Valdības komisija denacionalizācijas jautājumos, kuras lēmums var
  tikt pārsūdzēts tiesā.
  6.2. Strīdus starp fiziskajām personām par atdodamā namīpašuma
  vai tā vērtības sadalīšanu, kā arī strīdus starp fiziskajām
  personām un tām juridiskajām personām, kurām jāatdod namīpašums
  īpašniekam vai jāatlīdzina tā vērtība, izšķir tiesa.
  6.3. Namīpašuma pašreizējā valdītāja un īpašnieka savstarpējās
  mantiskās pretenzijas izskatāmas Latvijas civilkodeksa noteiktajā
  kartībā.
  7. Nobeiguma
  noteikumi
  7.1. Ja denacionalizētajā namīpašumā atrodas veselības
  aizsardzības vai izglītības iestādes vai muzeji, namīpašniekam
  jāuzņemas speciālas saistības, kas garantē šī namīpašuma
  izmantošanu minēto iestāžu vajadzībām.
  Citām vajadzībām šo namīpašumu var izmantot tikai ar
  pašvaldību iestādes un attiecīgās ministrijas piekrišanu.
  7.2. Denacionalizēto namu īpašnieki var atsavināt namīpašumu
  tikai ar pašvaldību institūcijas piekrišanu un par labu Latvijas
  Republikas iedzīvotājam, kurš Latvijā bijis pastāvīgi pierakstīts
  un nodzīvojis ne mazāk kā pēdējos 16 gadus, vai Latvijas
  Republikas pilsonim, kurš atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas
  Republikā.
  Pašvaldību institūcijas piekrišana nav nepieciešama, atsavinot
  namīpašumu līdzīpašniekiem, kā arī atsavinot to bez atlīdzības
  personai, kurai saskaņā ar likumu ir mantošanas tiesības.
  Atsavināšanas atļaujas atteikums var tikt pārsūdzēts
  tiesā.
  Atsavinot denacionalizēto namīpašumu, valstij un pašvaldībām
  ir pirmpirkuma tiesības.
  Valsts savas pirmpirkuma tiesības var realizēt ar pašvaldību
  institūciju starpniecību.
  Pašvaldību izpildinstitūcijai viena mēneša laikā no
  denacionalizētā nama īpašnieka rakstiskā paziņojuma par šī
  objekta pārdošanu jāpieņem lēmums par pirmpirkuma tiesību
  realizāciju vai atteikšanos no šīm tiesībām.
   
   
  APSTIPRINĀTS
  ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
  1992. gada 25. februāra lēmumu Nr. 66
  Namīpašuma
  denacionalizācijas
  PIETEIKUMS
  
  ____________________________________________________________________________
  (Tautas deputātu padomes izpildinstitūcija, kurai adresēts
  pieteikums)
  Es
  __________________________________________________________________________
  (vārds, uzvārds, tēvvārds)
  
  ____________________________________________________________________________
  (dzīvesvieta)
  
  ____________________________________________________________________________
  (radniecība ar bijušo īpašnieku)
  lūdzu izskatīt manu pieteikumu par namīpašuma
  denacionalizāciju.
  Namīpašums
  __________________________________________________________________
  (namīpašuma atrašanās vieta - pašreizējā un kādreizējā
  adrese)
  
  ____________________________________________________________________________
  (namīpašuma sastāvs)
  kas līdz nacionalizācijai piederēja
  __________________________________________________
  (vārds, uzvārds, tēvvārds)
  nacionalizēts
  _________________________________________________________________
  (gads, datums)
  
  ____________________________________________________________________________
  (uz kāda dokumenta pamata)
  Pieteikumam pievienoju:
  Piezīmes.
   
  APSTIPRINĀTA
  ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
   1992. gada 25. februāra lēmumu Nr. 66
   
  Latvijas Republikas ģerbonis
  (attēls)
  _________________ rajona, pilsētas, Rīgas pilsētas rajona
  (priekšpilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja
  (valde)
  
    
      | Nr.
      ______ | 
      
         199 - gada «______» 
        ________________________ 
       | 
    
  
  Namīpašuma
  denacionalizācijas
  APLIECĪBA
  ____________________ pilsētas (rajona) Tautas deputātu padomes
  izpildkomiteja (valde) apliecina, ka, pamatojoties uz
  _______________________ pilsētas (rajona) Tautas deputātu padomes
  izpildkomitejas (valdes) 19_____ gada «______» __________________
  lēmumu Nr. ____________, namīpašums
  
  ____________________________________________________________________________
  (atrašanās vieta - adrese, māju nosaukums)
  
  ____________________________________________________________________________
  (__________  grupa  ________ grunts) denacionalizēts
  un uz personīgā īpašuma tiesību pamata pieder
  
  ____________________________________________________________________________
  (vārds, uzvārds, tēvvārds)
  
  ____________________________________________________________________________
  
  ____________________________________________________________________________
  
  ____________________________________________________________________________
   
  Namīpašums reģistrējams Latvijas Republikas Nekustamā īpašuma
  reģistrā.
  Z.v.
  Tautas deputātu padomes
  izpildkomitejas (valdes)
  priekšsēdētājs___________________________
  Sekretārs
  ___________________________