LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 40

Par produkcijas un preču izveduma regulēšanu un muitas noteikumiem fiziskām personām iebraukšanai un izbraukšanai no Latvijas Republikas

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām produkcijas un preču izvešanai no Latvijas Republikas nepieciešama licence, bet fiziskām personām, kuras realizē piemājas saimniecībā ražoto produkciju (arī ar individuālo darbu saražoto), - vietējās pašvaldības iestādes atļauja atbilstoši ģenerāllicencei, kuru šī iestāde saņem attiecīgajā ministrijā.

2. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par produkcijas un preču izveduma regulēšanu Latvijas Republikā.

3. Nepārtikas produkcijas un preču izvešanai licences izsniedz Ārējās tirdzniecības ministrija, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes produkcijas izvešanai - Lauksaimniecības ministrija, zivju, kā arī zivju un vēžveidīgo pārstrādes produkcijas izvešanai - Jūras lietu ministrija.

4. Noteikt, ka ar 1992. gada 10. februāri bijušā Ārējo ekonomisko sakaru departamenta izsniegtās un pagarinātās licences ir derīgas tikai pēc to pārreģistrēšanas šī lēmuma 3. punkta noteiktajās ministrijās (par pārreģistrēto licenci maksa netiek iekasēta).

Ja bijušā Ārējo ekonomisko sakaru departamenta izdotās licences nav pārreģistrētas šajā lēmumā noteiktajā kārtībā, Finansu ministrijas Muitas departamentam nepieļaut attiecīgo preču un produkcijas izvešanu no Latvijas Republikas.

5. Noteikt, ka par produkcijas un preču izvešanu bez licences no uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām tiek iekasēta un republikas valsts budžetā ieskaitīta šīs produkcijas un preču vērtība pieckārtīgā apmērā. Piedziņu bezstrīdus kārtībā veic valsts finansu inspekcijas iestādes.

6. Apstiprināt pievienotos Muitas noteikumus fiziskām personām iebraukšanai Latvijas Republikā.

7. Apstiprināt pievienotos Muitas noteikumus fiziskām personām izbraukšanai no Latvijas Republikas.

8. Uzdot Ārējās tirdzniecības ministrijai pēc saskaņošanas ar Finansu ministrijas Muitas departamentu un Satiksmes ministriju apstiprināt paaugstināta pieprasījuma produkcijas un preču sarakstu, kuras aizliegts nosūtīt pasta sūtījumos ārpus Latvijas Republikas.

9. Ja Latvijas Republikas starptautiskie līgumi paredz citus noteikumus nekā šajā lēmumā minētie, piemērojami starptautiskajos līgumos paredzētie noteikumi.

10. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un lēmuma punktu:

1990. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 185 «Par papildinājumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 29. jūnija lēmumā Nr. 40» (Ziņotājs, 1990, 50),

1991. gada 20. maija lēmumu Nr. 136 «Par produkcijas un pakalpojumu ievešanas un izvešanas regulēšanu Latvijas Republikā»,

1991. gada 18. septembra lēmumu Nr. 242 «Par Latvijas Republikas muitas noteikumiem, ievedmuitas pagaidu tarifu un par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 20. maija lēmumā Nr. 136 un ar šo lēmumu apstiprinātajā nolikumā»,

1991. gada 7. janvāra lēmumu Nr. 5 «Par produkcijas eksporta un importa licencēšanu Latvijas Republikā» (Ziņotājs, 1991, 19/20),

13. novembra lēmumu Nr. 319 «Par Latvijas Republikas pagaidu tarifa piemērošanas kārtību un par papildinājumiem un grozījumiem Muitas noteikumos izbraukšanai no Latvijas Republikas un Latvijas Republikas ievedmuitas pagaidu tarifā»,

1991. gada 9. decembra lēmuma Nr. 350 «Par pārtikas produktu cenām» 6. punktu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības ministrs E.ZAUSĀJEVS

Latvijas Republikas lauksaimniecības ministrs D.ĢĒĢERS

Latvijas Republikas jūras lielu ministrs A.DANDZBERGS

Rīgā 1992. gada 4. februārī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 4. februāra lēmumu Nr. 40

NOLIKUMS
par produkcijas un preču izveduma regulēšanu Latvijas Republikā

1. Šajā nolikumā noteikta licencēšanas kārtība attiecas uz jebkuru Latvijas Republikas teritorijā esošu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (turpmāk tekstā - «uzņēmums»), kā arī uz šo uzņēmumu filiālēm ārpus tās neatkarīgi no to īpašuma formas un resorpakļautības.

Kvotas un to noteikšana

2. Kvota ir izvedamās produkcijas maksimālais daudzums naturālā izteiksmē, nosacīti naturālā izteiksmē vai naudas izteiksmē.

3. Kvotas apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome pēc Ārējās tirdzniecības ministrijas priekšlikuma. Tās tiek noteiktas konkrētam laika posmam un, ja nepieciešams, arī konkrētam piegādātājam un saņēmējam.

Uzņēmumi, kā arī citas juridiskās personas, kas ieinteresētas saņemt atļauju produkcijas izvedumam, iesniedz Ārējās tirdzniecības ministrijai priekšlikumus produkcijas izveduma kvotas noteikšanai.

Rūpniecības un enerģētikas ministrija, Arhitektūras un celtniecības ministrija, Jūras lietu ministrija un Lauksaimniecības ministrija izstrādā kvotu projektus un iesniedz saskaņošanai Ārējās tirdzniecības ministrijā.

4. Kvotu noteikšanā, ja nepieciešams, var tikt iesaistīti speciālisti eksperti.

5. Ieinteresētā juridiskā persona, attiecīgi pamatojusi savus apsvērumus, var ierosināt atcelt vai izmainīt agrāk noteikto kvotu, kā arī iesniegt priekšlikumu par kvotas noteikšanu iepriekš neparedzētam produkcijas veidam.

Licences un to izsniegšana produkcijas izvedumam

6. Produkcija tiek izvesta apstiprināto kvotu ietvaros, pamatojoties uz individuālo licenci vai ģenerāllicenci.

Ģenerāllicence - atļauja ministrijām, uzņēmumiem, vietējo pašvaldību iestādēm organizēt un nodrošināt noteikta produkcijas daudzuma izvešanu.

Individuālā licence - juridiskai personai izsniegta atļauja konkrēta tirdzniecības darījuma veikšanai vai atļauja konkrētas produkcijas izvešanai. Individuālajā licencē ir norādīts kopējais produkcijas apjoms un noteikts licences derīguma termiņš.

7. Licences izsniedz Ārējās tirdzniecības ministrija, Lauksaimniecības ministrija un Jūras lietu ministrija uz laiku līdz vienam gadam.

8. Fiziskām personām, kas realizē piemājas saimniecībā ražoto produkciju, atļauju produkcijas un preču izvešanai izsniedz vietējās pašvaldības iestāde saskaņā ar saņemto ģenerāllicenci.

9. Licences var saņemt uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

10. Licenču saņemšanai interesentiem jāiesniedz attiecīgajā ministrijā iesniegums un pamatojums. Ja nepieciešams, ministrija var pieprasīt līgumus, līgumu projektus vai citus dokumentus, kā arī ekspertu slēdzienus.

Fiziskas personas iesniegumus un pamatojumus iesniedz sava rajona vai pilsētas pašvaldības iestādē. Tā savukārt šo dokumentu kopsavilkumus nosūta uz attiecīgo ministriju ģenerāllicences saņemšanai.

11. Individuālo licenci vai pamatotu atteikumu šīs licences saņemšanai jāizsniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā, bet ģenerāllicenci vai pamatotu atteikumu tās saņemšanai - ne vēlāk kā 15 dienu laikā no iesnieguma pieņemšanas dienas.

12. Ģenerāllicences īpašnieks 5 dienu laikā pēc tās saņemšanas sastāda un nodod piegādātājiem sadales sarakstu, kurā norādīts piegādājamās produkcijas un preču daudzums katram uzņēmumam un fiziskai personai. Minētais sadales saraksts ir atļauja attiecīgās produkcijas izvešanai.

13. Par licences izsniegšanu ministrija no licences pieprasītāja - juridiskās personas - iekasē un ieskaita:

Valdības valūtas fondā - par produkciju, kura tiek realizēta par konvertējamo valūtu, - 50 dolāru vai ekvivalentu summu attiecīgā konvertējamā valūtā (pārrēķinot dolāros), ko iepērk Latvijas Banka pēc oficiālā kursa;

- 50 rubļu republikas valsts budžetā - par produkciju, kura tiek realizēta par rubļiem.

Starpvaldību nolīgumu izpildes nodrošināšanai licenci izsniedz bez maksas.

14. Katrs licences saņēmējs patstāvīgi veic licences izmantošanas uzskaiti un iesniedz licences izmantošanas ceturkšņa pārskatu attiecīgajai ministrijai - licences izsniedzējai - un rajona (pilsētas) valsts finansu inspekcijai.

Kontroles kārtība

15. Šajā nolikumā noteiktās kārtības ievērošanu nodrošina Ārējās tirdzniecības ministrija, Lauksaimniecības ministrija, Jūras lietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Finansu ministrijas Muitas departaments, Latvijas Republikas banku iestādes un valsts finansu inspekcijas iestādes.

16. Licences īpašnieks 5 dienu laikā pēc licences saņemšanas iesniedz tās kopiju (ģenerāllicences īpašnieks - arī sadales sarakstu) tajā bankas iestādē, kurā atvērts produkcijas nosūtītāja konts, un muitas iestādē (pēc produkcijas atrašanās vietas).

Licences numurs un datums obligāti jāuzrāda norīkojumā par produkcijas piegādi, kā arī transporta dokumentos (kravas pavaddokumentos) un maksājuma dokumentos par nosūtīto produkciju.

Latvijas Republikas banku iestādes, pamatojoties uz licencējamās produkcijas sarakstiem un saņemtajām licencēm (sadales sarakstiem), izdara maksājuma operācijas tikai tad, ja uz maksājuma dokumentiem, kurus noformē Latvijas Republikas piegādātāji, ir uzrādīts licences numurs, datums, licences derīguma termiņš un licences izmantošanas dati (iepriekšējo produkcijas piegāžu apjoms un kopējā vērtība un licences atlikums).

Par konstatētajiem pārkāpumiem banku iestādes informē attiecīgo ministriju - licences izsniedzēju - un Galveno valsts finansu inspekciju.

17. Licences (sadales saraksta) izsniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt jebkura licences saņēmēja produkcijas piegāžu norisi un šajā nolikumā noteiktās kārtības ievērošanu.

18. Valsts finansu inspekcijas iestādes:

- izmantojot pārskatu un operatīvo pārbaužu datus, kontrolē visu to uzņēmumu izveduma darbības, kuri saņem un izmanto licences, kā arī izdara tiešas uzņēmumu pārbaudes;

- piedzen bezstrīdus kārtībā Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā apmērā summu par produkcijas un preču izveduma regulēšanas kārtības neievērošanu.

19. Ja tiek konstatēts, ka licenci nav iespējams izmantot (daļēji vai pilnīgi), licences saņēmējs ir tiesīgs lūgt pagarināt licences derīguma termiņu, bet, ja tas nav iespējams, licence nododama attiecīgajai ministrijai - licences izsniedzējai.

Licenci nodot citiem uzņēmumiem ir aizliegts.

20. Ja licences saņēmējs ir iesniedzis nepatiesus datus, izdotā licence var tikt atsavināta, un attiecīgais uzņēmums uz gadu var zaudēt tiesības saņemt licences.

Licences (sadales saraksta) izsniedzējs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji anulēt licenci (sadales sarakstu), ja tās saņēmējs pārkāpj licencējamās produkcijas izvešanas kārtību vai ja ir ārkārtēji apstākļi.

 

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 4. februāra lēmumu Nr. 40

MUITAS NOTEIKUMI
fiziskām personām iebraukšanai Latvijas Republikā

1. Iebraucot Latvijas Republikā, fiziskām personām ir tiesības netraucēti pārvietot pāri Latvijas Republikas muitas robežai jebkuras mantas, izņemot tās, kuru ievešana Latvijas Republikā un izvešana no Latvijas Republikas ir aizliegta vai ierobežota, kā arī tās, kuru tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai ir aizliegts.

2. Personām, kuras šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītbraucienā, obligāti muitas iestādē jādeklarē ievestās mantas. Šī muitas deklarācija, izbraucot no Latvijas Republikas, ir pamats deklarēto mantu izvešanai. Muitas deklarācija ir derīga 3 diennaktis.

3. Fiziskām personām aizliegts ievest Latvijas Republikā, kā arī aizliegts pārvietot cauri Latvijas Republikas teritorijai tranzītsatiksmē:

3.1. jebkura veida kaujas ieročus, to detaļas, munīciju, sprāgstvielas un citus analogus izstrādājumus, kā arī speciālos ķīmiskos līdzekļus un ierīces to lietošanai;

3.2. narkotiskās un psihotropās vielas, kā ari ierīces to lietošanai;

3.3. jebkādus pornogrāfiska rakstura materiālus;

3.4. preces, priekšmetus un citas vērtības, kuru ievešana aizliegta ar īpašiem Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas Valdības lēmumiem.

3.1-3.4. apakšpunktā minētie aizliegumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad tiek saņemta atļauja Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmuma noteiktajā kārtībā.

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 4. februāra lēmumu Nr. 40

MUITAS NOTEIKUMI
fiziskām personām izbraukšanai no Latvijas Republikas

1. Izbraucot no Latvijas Republikas, katrai personai atļauts izvest pārtikas produktus (izņemot tos produktus, kuri lietošanai uzturā attiecīgi sagatavojami, piemēram, milti, putraimi, svaiga gaļa un citi) personīgai lietošanai nepieciešamajā daudzumā.

Alkoholiskos dzērienus atļauts izvest personām, kas sasniegušas 21 gada vecumu, bet tabakas izstrādājumus - personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

Alkoholiskos dzērienus atļauts izvest:

ar alkohola saturu līdz 25 grādiem - līdz l litram uz cilvēku,

ar alkohola saturu virs 25 grādiem - līdz l litram uz cilvēku.

Tabakas izstrādājumus atļauts izvest:

100 gabalu cigarešu vai papirosu, vai 10 cigāru, vai 100 gramu tabakas.

Pārtikas produktus, kurus izvest nav atļauts, muitas iestādes glabāšanā nepieņem.

2. Plaša patēriņa preces un citus priekšmetus atļauts izvest kopsummā līdz 300 rubļiem uz vienu personu.

Šajā nepārtikas preču skaitā neietilpst personīgajai lietošanai nepieciešamie priekšmeti.

3. Degvielu un motoreļļu uz vienu automototransporta līdzekli atļauts izvest daudzumā, kas nepārsniedz rūpnieciski izgatavotās attiecīgā transportlīdzekļa degvielas tvertnes tilpumu.

Šī norma attiecināma arī uz tiem transportlīdzekļiem, kuri veic starptautiskos kravas, bagāžas un pasažieru pārvadājumus.

Degvielu un motoreļļu virs noteiktās normas izvest nav atļauts, un muitas iestādes glabāšanā tās nepieņem.

4. Personām, kuras šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītbraucienā, obligāti muitas iestādē jādeklarē ievestās mantas. Šī muitas deklarācija, izbraucot no Latvijas Republikas, ir pamats deklarēto mantu izvešanai. Muitas deklarācija ir derīga 3 diennaktis.

5. No Latvijas Republikas aizliegts izvest:

5.1. jebkura veida kaujas ieročus, to detaļas, munīciju, sprāgstvielas un citus analogus izstrādājumus, kā arī speciālos ķīmiskos līdzekļus un ierīces to lietošanai;

5.2. narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī ierīces to lietošanai;

5.3. anulētos vērtspapīrus, kuru derīguma termiņš ir apturēts vai beidzies;

5.4. mednieku un makšķernieku trofejas;

5.5. jebkādus pornogrāfiska rakstura materiālus;

5.6. preces, priekšmetus un citas vērtības, kuru izvešana ir aizliegta ar īpašiem Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas Valdības lēmumiem.

5.1. - 5.6. apakšpunktā minētie aizliegumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad tiek saņemta atļauja Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmuma noteiktajā kārtībā.

6. Priekšmetus, kuriem ir kultūras, mākslas un vēsturiska vērtība, no Latvijas Republikas drīkst izvest Kultūras ministrijas noteiktajā kārtībā. Noteikt, ka maksa par ekspertīzi priekšmetiem, kuriem ir kultūras, mākslas un vēsturiska vērtība, jāiemaksā Kultūras ministrijas noteiktajā kārtībā.

7. Personām, kuras izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, atļauts izvest:

7.1. viņām piederošās mantas, mēbeles un citu kustamo īpašumu.

Vienai ģimenei atļauts izvest ilgtermiņa lietošanas sadzīves priekšmetus - pa 1 vienībai no katra nosaukuma priekšmetiem - un vienu individuālās lietošanas autotransporta līdzekli;

7.2. piecus dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumus (komplektus) kopsummā līdz 15 tūkst. rubļu uz katru ģimenes locekli, kas sasniedzis 16 gadu vecumu.