LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 135

Par Latvijas Republikas Labklājības ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Labklājības ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus:

2.1. 1990. gada 19. septembra lēmumu Nr. 131 «Par Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1990, 46);

2.2. 1990. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 143 «Par Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1990, 47);

2.3. 1991. gada 17. aprīļa lēmumu Nr. 100 «Par iedzīvotāju nodarbinātības valsts dienesta izveidošanu» (Ziņotājs, 1991, 27/28).

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas labklājības ministrs T.ENIŅŠ

Rīgā 1992. gada 21. aprīlī

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 21. aprīļa lēmumu Nr. 135

Latvijas Republikas Labklājības ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Labklājības ministrija (tālāk tekstā - «Labklājības ministrija») ir Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcija, kas realizē Valdības politiku sociālās aizsardzības jomā un pārzina sociālās aizsardzības, sociālās apdrošināšanas, pensionēšanas, darba, darba aizsardzības, nodarbinātības un bezdarba problēmas, tautas veselības kopšanas un aizsardzības jautājumus.

2. Labklājības ministrija savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus, kā arī veic savus uzdevumus un funkcijas, sadarbojoties ar citām ministrijām un valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldību iestādēm.

3. Labklājības ministrijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. garantēt republikas iedzīvotāju sociālās aizsardzības sistēmas kompleksu attīstību, lai apmierinātu iedzīvotāju sociālās vajadzības;

3.2. regulāri kontrolēt un izvērtēt sociālekonomisko, demogrāfisko, medicīnisko un sanitārepidemioloģisko situāciju, kā arī darba un nodarbinātības jautājumus;

3.3. izstrādāt demogrāfisko, iedzīvotāju nodarbinātības un sociālās, veselības un darba aizsardzības programmu un kontrolēt šo programmu izpildi;

3.4. izstrādāt un realizēt iedzīvotāju sociālās un darba aizsardzības, nodarbinātības, darba samaksas un veselības aizsardzības politiku;

3.5. sagatavot priekšlikumus sociālās un darba likumdošanas pilnīgošanai, izvērtēt likumprojektu atbilstību sociālajām programmām;

3.6. organizēt sociālās un darba likumdošanas realizāciju, īstenot valsts kontroli pār sociālās un darba likumdošanas izpildi un tās efektivitāti;

3.7. realizēt sociālās apdrošināšanas budžeta pārvaldīšanas funkcijas;

3.8. piedalīties nodokļu politikas veidošanā, īpaši maznodrošināto iedzīvotāju interesēs;

3.9. nodrošināt veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas, sociālās aprūpes un nodarbinātības iestāžu un organizāciju metodisko vadību, veicināt un koordinēt to materiāli tehnisko apgādi;

3.10. koordinēt zinātniskās pētniecības darbu;

3.11. noteiktā kārtībā piedalīties starpvalstu līgumu izstrādāšanā un noslēgšanā sociālās aizsardzības, nodarbinātības, darba un veselības aizsardzības jomās;

3.12. veicināt un koordinēt dažādu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju, kā arī konfesiju un sabiedrisko formējumu darbību sociālo jautājumu risināšanā.

4. Labklājības ministrijai ir tiesības:

4.1. kontrolēt, kā tiek pildīti un ievēroti Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Valdības lēmumi un normatīvie akti sociālās un darba aizsardzības, nodarbinātības, darba un veselības aizsardzības jomā;

4.2. dot atzinumus par izstrādātajiem likumprojektiem;

4.3. koordinēt ministriju un nozaru darbību iedzīvotāju sociālo problēmu, veselības aizsardzības un nodarbinātības problēmu risināšanā, nepieciešamības gadījumā izveidot starpnozaru darba komisijas;

4.4. pieprasīt iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām iesniegt dokumentus, kas nepieciešami Labklājības ministrijas funkciju izpildei, pārbaudīt šo dokumentu datu pareizību; savas kompetences ietvaros izdarīt pārbaudes republikas teritorijā esošajās iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās neatkarīgi no to pakļautības un uzņēmējdarbības formas;

4.5. savas kompetences ietvaros izdot pavēles, rīkojumus, lēmumus, instrukcijas un norādījumus, kuri ir obligāti visām iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un fiziskajām un juridiskajām personām;

4.6. likumā noteiktajā kārtībā izveidot un likvidēt ministrijas pārziņa esošās iestādes, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas un apstiprināt to statūtus un nolikumus;

4.7. koordinēt privatizācijas procesus ministrijas pārziņa esošajās iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās, ievērojot valsts intereses;

4.8. piedalīties ārvalstīs esošo apvienību un organizāciju rīkotajos pasākumos, slēgt starptautiskās sadarbības līgumus;

4.9. izsniegt speciālas atļaujas (licences) likumdošanā noteikto uzņēmējdarbības veidu veikšanai;

5. Labklājības ministriju vada ministrs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir vietnieki, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

6. Labklājības ministrs:

6.1. ir personīgi atbildīgs par Labklājības ministrijai uzlikto pienākumu un uzdevumu izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas aparāta struktūrvienību vadītāju tiesības, pienākumus un atbildības pakāpi, kā arī ministrijas kompetences ietvaros izdod pavēles;

6.2. likumā noteiktajā kārtībā ieceļ un atbrīvo ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu direktorus un vadītājus, noslēdz ar viņiem darba līgumu, kurā nosaka viņu tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darba samaksu;

6.3. savas kompetences ietvaros var atcelt departamentu, pārvalžu, dienestu un iestāžu pavēles un citus izdotos dokumentus.

7. Labklājības ministrijā ir ministrijas sekretārs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. Ministrijas sekretārs organizē ministrijas aparāta darbu, koordinē departamentu, dienestu un daļu sadarbību.

8. Labklājības ministrijas sastāvā var būt departamenti un valsts dienesti, kuriem ir juridiskas personas statuss.

9. Labklājības ministrijā var izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvas institūcijas, lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus. Šo institūciju nolikumus apstiprina ministrs.

10. Labklājības ministrijas nolikumu, kā arī ministrijas centrālā aparāta darbinieku maksimālo skaitu un darba samaksas fondu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

Labklājības ministrijas aparāta struktūru un štatus, kā arī struktūrvienību nolikumus apstiprina ministrs.

11. Ministrija ir juridiska persona, tai ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

Latvijas Republikas labklājības ministrs T. ENIIŅIŠ