LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu

Apspriedusi Latvijas Republikas Ministru Padomes cenu politiku, kas izteikta 1990. gada 16. oktobra lēmumā Nr. 169 «Par lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu valsts vajadzībām», 1990. gada 28. decembra lēmumā Nr. 237 «Par maizes, piena un gaļas valsts mazumtirdzniecības cenām» un lēmumā Nr. 238 «Par naudas izmaksām iedzīvotājiem sakarā ar jauno valsts mazumtirdzniecības cenu ieviešanu maizei, pienam, gaļai un izstrādājumiem no šiem produktiem», kā arī valdības 1991. gada 4. janvāra lēmumā Nr. 2 «Par cenu un tarifu regulēšanas kārtību 1991. gadā», Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Atzīt, ka valdības izdarītie cenu politikas grozījumi ir nepieciešami, tie atbilst tautsaimniecības attīstības programmai un ekonomiskajai situācijai valstī un veicina tautas saimniecības pāreju uz saimniekošanu pēc tirgus ekonomikas principiem, tomēr vienlaikus valdība nav izmantojusi visas iespējas, lai apturētu iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.

2. Latvijas Republikas Ministru Padomi kopā ar PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas banku nodrošināt, lai kompensācija par janvāri visiem republikas iedzīvotājiem tiktu izmaksāta šā gada janvārī, kā arī nodrošināt skaidras naudas resursus turpmākai kompensāciju izmaksai. .

3. Pieņemt zināšanai, ka valdība:

- pieņēmusi lēmumu par 66 rubļu apmēra kompensācijas mēnešizmaksas atbrīvošanu no ienākuma un sociāla nodokļa 1991. gada pirmajā ceturksnī;

- izveidojusi ar uzņēmējiem un arodbiedrībām kopējas darba grupas kompensācijas un ienākumu indeksācijas mehānisma pilnveidošanai;

- izveidojusi speciālistu grupas, kuras izskata uzņēmumu un mācību iestāžu sabiedriskās ēdināšanas sistēmas darbību, lai pazeminātu cenu līmeni.

4. Latvijas Republikas valdībai:

- izstrādāt un, izmantojot televīziju, radio, preses izdevumus, uzstāšanos iedzīvotāju un darba kolektīvu sapulcēs, izplatīt visiem iedzīvotājiem saprotamā veidā informāciju par cenu celšanas nepieciešamību, par kompensāciju un piemaksu summām, kuras iedzīvotāji reāli var saņemt;

- veikt zonālās tikšanās ar zemniekiem, lauksaimniecības uzņēmumu un saimniecību vadītājiem, lai izskatītu jautājumus par cenu politiku un pasākumiem tirgus ekonomikas ieviešanai.

5. Atzīt par nepieciešamu izdarīt grozījumus Latvijas Republikas likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», nosakot, ka ar 1991. gada otro ceturksni ar nodokli apliekamais mēnešalgas apjoms ir ne mazāks par 166 rubļiem.

6. Ieteikt visām arodbiedrībām stingrāk veikt kontroli un izskaidrošanu cenu jautājumos.

7. Latvijas Republikas Ministru Padomei izstrādāt un līdz 1991. gada 15. februārim iesniegt Augstākajai Padomei izskatīšanai likumprojektu «Par ienākumu indeksāciju».

8. Līdz laikam, kad tiks pieņemts likums «Par ienākumu indeksāciju», Ministru Padomei:

- izstrādāt metodiku preču cenu indeksa (arī pa tautsaimniecības nozarēm) un dzīves dārdzības indeksa aprēķināšanai un šo indeksu lietošanai, lai kompensētu cenu pieaugumu;

- noteikt minimālo darba samaksas līmeni.

9. Uzdot valdībai līdz iedzīvotāju dzīves līmeņa indeksācijas un kompensācijas izmaksu pilnīgai noregulēšanai ierobežot par regulējamām cenām pārdodamo preču un sniedzamo pakalpojumu cenu līmeņa augšanu. Ja cenas ir nepieciešams paaugstināt sakarā ar republikā ievesto izejvielu un citu materiālu sadārdzināšanos, šādu paaugstinājumu kompensēt, samazinot apgrozījuma nodokļa likmes.

10. Izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 14. decembra lēmuma «Par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību Latvijas Republikā» 3. punktā un izteikt to šādā redakcijā: «Piešķirt tiesības Latvijas Republikas Ministru Padomei grozīt apgrozījuma nodokļa likmes atsevišķām preču grupām, samazinot tās apmēru līdz 100 procentiem no sākotnēji noteiktajām vai palielinot tās apmēru līdz 50 procentiem no sākotnēji noteiktajām.»

11. Uzdot valdībai līdz pretmonopola likuma pieņemšanai noteikt to uzņēmumu (produkcijas) sarakstus, kuriem ir monopolstāvoklis Latvijas tirgū vai kuri ražo 70 un vairāk procentus no attiecīgā produkcijas veida. Šiem uzņēmumiem (produkcijai) ir jānosaka cenu maksimālie līmeņi.

12. Uzdot valdībai izstrādāt vienotu cenu kontroles sistēmu Latvijas Republikā.

13. Paātrināt likumprojekta «Par koplīgumiem» izskatīšanu un pieņemšanu,

14. Uzdot Tieslietu ministrijai izstrādāt un iesniegt Augstākajai Padomei no šā lēmuma izrietošus papildinājumus un grozījumus darbā likumu kodeksā, administratīvo pārkāpumu kodeksā un kriminālkodeksā.

15. Latvijas Republikas Augstākas Padomes pastāvīgajām komisijām savas kompetences ietvaros sistemātiski kontrolēt šā lēmuma izpildi.

16. Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 15. janvārī