LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 6. decembra atbildi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākajai Padomei

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Pieņemt atbildi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākajai Padomei sakarā ar PSRS Augstākās Padomes 1990. gada 20. novembra aicinājumu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs L DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 6. decembrī

PADOMJU SOCIĀLISTISKO REPUBLIKU SAVIENĪBAS
AUGSTĀKĀ PADOME

Sakarā ar PSRS Augstākās Padomes 1990. gada 20. novembra aicinājumu Latvijas Augstākajai Padomei

Latvijas Republikas Augstākā Padome ir izskatījusi PSRS Augstākās Padomes 1990. gada 20. novembra aicinājumu sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 14. novembra lēmumu «Par sevišķās nozīmes milicijas vienības un PSRS Bruņoto Spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā».

Izskatāmais aicinājums acīmredzot ir sagatavots, neņemot vērā:

1) objektīvu informāciju par reālo situāciju Latvijas Republikas teritorijā, bet gan pamatojoties uz PSRS Augstākajai Padomei sniegto dezinformāciju;

2) to, ka Latvijas Republikas teritorijā dislocētās PSRS Bruņoto Spēku daļas un citi PSRS militārie formējumi atklāti paziņo, ka tie neatzīst Latvijas Republikas likumus un tās Augstākās Padomes lēmumus;

3) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 14. novembra lēmumu, kas neskar militārpersonu ģimenes locekļu materiālo apgādi un kas nebūt nenozīmē karaspēka daļu ekonomisko blokādi, jo armija galvenokārt tiek nodrošināta no Savienības piegādēm un fondiem.

Tajā pašā laikā PSRS militārie formējumi aizvien biežāk iejaucas Latvijas Republikas iekšējās lietās, atklāti draud lietot kaujas ieročus pret amatpersonām un civiliedzīvotājiem un liek šķēršļus tiesas uzdevumu veikšanai.

Pēdējo mēnešu laikā ne vienu reizi vien bez jebkāda pamata izlikti bruņoti posteņi ārpus karaspēka daļas dislokācijas teritorijas pie civilajiem objektiem (Jūrmalā, Liepājā, Ādažos), un tas negatīvi ietekmē ražošanas uzņēmumu un organizāciju darbību, rada nevajadzīgu saspīlējumu civiliedzīvotāju vidū. Lai gan situācija ir mierīga un sadursmju nav, karaspēka daļas praktizē patvaļīgu satiksmes slēgšanu ielās, uz ceļiem un tiltiem (Rīgā, Jelgavā), neziņojot par to vietējām pašvaldībām un milicijas iestādēm.

Biežāki kļuvusi gadījumi, kad militārpersonas izdarījušas tiesībpārkāpumus attiecībā uz civiliedzīvotājiem. Šā gada pirmajā pusgada vien militārpersonas izdarījušas pret civiliedzīvotājiem gandrīz divas reizes vairāk noziegumu nekā tajā pašā laika posmā pērn.

1990. gada 7. novembrī pieņemtajā paziņojumā Latvijas Republikas Augstākā Padome bija spiesta karaspēka daļas brīdināt: nav pieļaujams, ka tās iejaucas republikas iekšējās lietās un pilda PSRS Bruņotajiem Spēkiem neatbilstošas funkcijas. Taču patvaļīgā rīcība un tieša likumu pārkāpšana turpinās. To uzskatāmi apliecina notikumi Jūrmalā 1990. gada 9. novembrī, kad ar stekiem un citiem speciāliem līdzekļiem bruņoti Baltijas flotes karavīri iejaucās tiesu izpildītāju likumīgajā rīcībā.

Savukārt 1990. gada 27. novembrī izziņotā PSRS aizsardzības ministra pavēle par dažu kategoriju pieminekļu likvidēšanu veicināja to, ka naktī uz 1990. gada 5. decembri Bauskas, Tukuma un Cēsu rajonā barbariski tika saspridzināti četri pieminekļi, kas bija uzcelti otrā pasaules kara gados kritušajiem karavīriem.

Līdz pat šim laikam karaspēka daļas izvairās no nodokļu maksājumiem vietējam budžetam (neprecēto, vientuļo un mazģimeņu nodoklis un ienākuma nodoklis), kā arī nesedz izdevumus par telpu nomāšanu. Kas attiecas uz sevišķās nozīmes milicijas vienību, tad, kopš šī vienība pārgājusi PSRS iekšējā karaspēka 3404. karaspēka daļas pakļautībā, tās darbība vispār atrodas ārpus jebkuras kontroles, un būtībā šī vienība ir kļuvusi par nevadāmu bruņotu formējumu, kas oficiāli paziņojis par savu nevēlēšanos atzīt likumdevēju varu - Latvijas Republikas Augstāko Padomi, valdību - Latvijas Republikas Ministru Padomi, Latvijas Republikas Prokuratūru un Iekšlietu ministriju.

Tā kā sevišķās nozīmes milicijas vienību neviens nekontrolē, tās personālsastāvs, izmantojot savā rīcībā esošos autotransporta līdzekļus un kaujas ieročus, republikas teritorijā joprojām izdara izaicinošus kriminālnoziegumus (nodarbojas ar ļaunprātīgu huligānismu un izspiešanu, nodara miesas bojājumus) un citus likumpārkāpumus. Sakarā ar tiem prokuratūras iestādes ierosinājušas četras krimināllietas, kas tiek izmeklētas. Taču sevišķās nozīmes milicijas vienības locekļi ļaunprātīgi izvairās no izmeklēšanas un neierodas pēc izmeklētāju, prokuratūras un VDK iestāžu izsaukuma.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes un valdības vairākkārt izteiktos priekšlikumus sākt sarunas par PSRS Bruņoto Spēku statusa noteikšanu Latvijas Republikā PSRS valdība un PSRS Aizsardzības ministrija līdz pat šim laikam ignorē. Rezultātā Latvijas valdības rīcībā nav ziņu par Latvijas Republikā izvietoto PSRS Bruņoto Spēku skaitlisko sastāvu un nav informācijas par karaspēka pārdislocēšanu, un tāpēc vietējās pašvaldības iestādes nevar atrisināt materiāla un sociāla rakstura jautājumus.

Tādējādi PSRS Augstākās Padomes 1990. gada 20. novembra aicinājumam nav ticama pamata, un tas būtībā aizstāv personas, kas izdara tiesībpārkāpumus, arī noziegumus, lietojot ieročus.

Tāpēc mēs griežamies pie PSRS Augstākās Padomes ar priekšlikumu nekavējoties sākt sarunas, lai noteiktu Latvijas teritorijā izvietoto PSRS Bruņoto Spēku statusu, un apstiprināt sarunām pilnvarotas delegācijas sastāvu.

Latvijas Republikas teritorijā izvietoto PSRS Bruņoto Spēku statusa noteikšana, noslēdzot līgumu, palīdzēs normalizēt attiecības starp militārpersonām un vietējām varas institūcijām un mazināt spriedzi republikā. Latvijas Republikas Augstākās Padomes vārdā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Rīgā 1990. gada 6. decembrī