Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Latvijas Republikas un Flandrijas sadarbības līgums
Latvijas Republikas valdība un Flandrijas valdība, turpmāk tekstā sauktas "Puses", APLIECINOT draudzību un sadarbību abu valstu starpā, savstarpējo uzticību un kopējās brīvības, demokrātijas, taisnības un solidaritātes vērtību nozīmīgumu; APZINOTIES, ka vēsturiskās pārmaiņas radījušas iespēju attīstīt un radīt vēlamu un ilgstošu mieru Eiropā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju statūtiem un Helsinku Akta pamatnoteikumiem, kā ari uz Parīzes statūtiem jaunajai Eiropai; NOLĒMUŠAS apliecināt pastāvošo sadarbību; VĒLOTIES paplašināt šo sadarbību ar jaunām jomām, kā tas noteikts šajā līgumā un, darbojoties savu pilnvaru robežās, ciešāku sakaru izveidošanai starp Latvijas Republiku un Flandriju; VIENOJAS PAR SEKOJOŠO: 1. pants Abas Puses centīsies paplašināt sadarbību tādās jomās kā ekonomika, zinātne, tehnoloģija, kultūra, izglītība, sociālā politika, apkārtējā vide un vides plānošana, infrastruktūra, profesionālā apmācība un nodarbinātība, transports, tūrisms, lauksaimniecība un agrārā rūpniecība, telekomunikācijas un mēdiju politika: šis saraksts neizslēdz potenciālo sadarbību citās jomās. Tiecoties uz šo mērķi, Puses veicinās sadarbību starp institūcijām un kompānijām, kuras darbojas augstākminētajās jomās. Abas Puses veicinās pieredzes apmaiņu tehnisko, tehnoloģisko un administratīvo zināšanu jomā. 2. pants Abas Puses apstiprina, ka vēlas paplašināt ekonomiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Flandriju. Puses atbalsta sadarbību, īpaši tādās jomās kā: - Latvijas ekonomikas pārstrukturēšana, - mazo un vidējo uzņēmumu struktūru attīstība, - investīciju piesaiste un kopuzņēmumu veidošana, - tehnoloģijas, pārvaldes un "know-how" pieredzes apmaiņa, - komerciālu kontaktu nodibināšana un sadarbības attīstīšana starp kompānijām un institūcijām, - nozaru programmas, - divpusējās tirdzniecības paplašināšana. Šī mērķa sasniegšanai, neskaitot citas aktivitātes, abas Puses veicinās mazo un vidējo uzņēmumu struktūru vadības programmu veidošanas speciālistu, vadītāju, profesoru un lektoru apmaiņu. 3. pants Abas Puses veicinās sadarbību starp valsts un individuālajiem uzņēmumiem pamata un praktiskās zinātnes izpētes un tehnoloģijas attīstības jomā. Pēc regulāriem laika posmiem Puses nosaka, kuriem sektoriem būtu dodama priekšroka, lai veicinātu abu Pušu zinātnes un tehnoloģijas attīstību. 4. pants Abas Puses veicina sadarbību un apmaiņu kultūras jomā. Puses atbalsta kultūras attīstības pasākumus un savas valsts kultūras propogandēšanu attiecīgajā valstī. Bez tam, Puses turpina attīstīt apmaiņu mākslas jomā un saglabā savu kultūras mantojumu. Turpmāk Puses veicinās audio-vizuālo materiālu apmaiņu. Abas Puses atbalstīs un veicinās sadarbību tūrisma un sporta jomā. Šim nolūkam puses sekmēs ekspertu apmaiņu, kuri apmainīsies ar pieredzi un informāciju par tūrisma politiku. Ciešākas sadarbības formas kultūras un citu sektoru starpā, kas minētas šajā līgumā, varētu turpmāk tikt noteiktas atsevišķi. 5. pants Abas Puses attīstīs sadarbību un apmaiņu pamata, vidējās un augstākās izglītības jomās, kā arī citās apmācību jomās. Puses veicinās apmaiņu un apmācības kursus profesoriem un studentiem. 6. pants Abas Puses kopīgi strādās nodarbinātības un darba apmācības jomās. Abas Puses veicinās pieredzes apmaiņu starp attiecīgajām institūcijām, kas darbojas nodarbinātības un darba jomā, jo īpaši darba apmācības, darba attiecību un sociālo konsultāciju nozarēs. Puses attīstīs apmaiņu starp sociālajiem partneriem un ekspertiem sabiedrisko attiecību jomā. 7. pants Abas Puses kopīgi strādā sociālajā nozarē, jo īpaši veselības, labklājības un sabiedrisko pakalpojumu jomās. Īpaša uzmanība tiek veltīta medicīniskajai aprūpei, invalīdu integrēšanas problēmām, sociālajai aizsardzībai un konsultācijām, izglītībai, plānošanai un programmēšanai. 8. pants Abas Puses veicinās sadarbību un apmaiņu tādās nozarēs kā apkārtējās vides plānošana (ietverot zemes plānošanu), dzīvokļu apgāde, municipālā politika, infrastruktūra, transports un telekomunikācijas. Tās atbalsta zinātnes un tehnisko datu un tehnoloģijas apmaiņu, īpaši attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un uzlabošanu. 9. pants Abu Pušu mērķis ir sadarboties šajā Līgumā minētajās jomās starptautisko organizāciju ietvaros. Tiecoties pēc šī mērķa sasniegšanas, Puses nodrošina viena otru ar informāciju par to stāvokli un - vispārēju informāciju - par attiecīgajām jomām. Abas Puses to pilnvaru robežās sadarbosies starptautisko organizāciju programmu ietvaros, tādējādi apliecinot īpašās draudzības un sadarbības saites. 10. pants Šī Līguma īstenošanai abas Puses nodibina Kopīgu Flandrijas-Latvijas Komisiju. Šī Komisija sasauc sapulci vismaz reizi gadā, pārmaiņus Briselē un Rīgā. Kopīgā Komisija var nodibināt apakškomisijas. 11. pants Kopīgās Komisijas vada valdības iecelti ministri vai to vietnieki. Kopīgajai Komisijai ir sekojoši uzdevumi: a)pārbaudīt sadarbības attīstību un novērtēt rezultātus; b)apspriest apakškomisiju darbu; c)saskaņot prioritātes un noteiktos laika posmos noteikt pielietojamās politikas veidu; d)pārbaudīt un apstiprināt programmas un projektus, kas plānoti tuvākajam laika posmam; e)meklēt un kontrolēt atbilstošu finansējumu programmām, kas izriet no šī Līguma; f)apsvērt visas problēmas, kas attiecas uz šī Līguma īstenošanu, vadīšanu un interpretēšanu. 12. pants Šis Līgums ir noslēgts uz pieciem (5) gadiem. Tas tiek automātiski pagarināts uz turpmākiem diviem (2) gadiem. Abas Puses var lauzt Līgumu, paziņojot par to otrai Pusei vismaz sešus (6) mēnešus pirms Līguma laušanas. Tādā gadījumā Līgums turpina būt spēkā līdz šī perioda beigām. Līguma laušanas gadījuma abas Puses dara visu iespējamo, lai garantētu jebkuru ar šo Līgumu saistīto kopīgo projektu pabeigšanu. 13. pants Šis Līgums tiek apstiprināts saskaņā ar katras Puses iekšēji noteiktajām procedūrām un stājas spēkā pēc notu apmaiņas. Līgums stājas spēkā datumā, kad saņemta pēdējā nota. Sastādīts 1996. gada 5. martā Rīgā divos ekspemlāros latviešu un holandiešu valodās. Abiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Latvijas Republikas valdības vārdā Flandrijas valdības vārdā
|
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Valsts: Beļģija Flandrija Veids: starptautisks dokuments divpusējs Stājas spēkā: 15.04.1997. Parakstīts: 05.03.1996. Parakstīšanas vieta: RīgaRatificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Nav Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 100/101, 12.06.1996.Saistītie dokumenti
|