LATVIJAS
REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 100
Par Latvijas
Republikas Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas
Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu.
2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas
Ministru Padomes lēmumus:
2.1. 1991. gada 23. decembra lēmumu Nr. 370 «Par Latvijas
Republikas Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu»;
2.2. 1992. gada 3. decembra lēmuma Nr. 513 «Par Ekonomisko
reformu ministrijas un Finansu ministrijas funkciju izmainām» 1.
un 2. punktu.
Latvijas Republikas Ministru
Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas ekonomisko
reformu ministrs A. KREITUSS
Rīgā 1993. gada 26. februārī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 26. februāra lēmumu Nr. 100
Latvijas
Republikas Ekonomisko reformu ministrijas
NOLIKUMS
1. Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija (tālāk
tekstā - «Ekonomisko reformu ministrija») ir valsts pārvaldes
institūcija, kas izstrādā Latvijas Republikas Valdībai
priekšlikumus ekonomisko reformu jautājumos, arī ar
privatizācijas realizāciju, tautsaimniecības struktūrpolitiku un
nodokļu politiku saistītajos jautājumos. Ekonomisko reformu
ministrija normatīvajos aktos piešķirto pilnvaru ietvaros
koordinē un kontrolē, kā pārējās ministrijas realizē Latvijas
Republikas Valdības ekonomiskās reformas politiku valsts īpašuma
un pašvaldību īpašuma privatizācijas jomā.
2. Ekonomisko reformu ministrija ievēro Latvijas Republikas
likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas
Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu,
citus normatīvos aktus un veic savus uzdevumus un funkcijas
sadarbībā ar citām ministrijām un pašvaldību institūcijām,
nodrošinot savas darbības atklātumu.
3. Ekonomisko reformu ministrijas uzdevumi ir:
3.1. izstrādāt priekšlikumus par Latvijas Republikas Valdības
ekonomisko reformu politiku valstī;
3.2. izvērtēt valsts ekonomisko un finansiālo stāvokli,
izstrādāt tautsaimniecības attīstības prognozes;
3.3. sadarbībā ar citām ministrijām, pašvaldību institūcijām
un zinātniskajām iestādēm izstrādāt tautsaimniecības
struktūrpolitiku atbilstoši teritoriju un nozaru optimālas
attīstības prasībām, ka arī tās realizēšanas mehānismu;
3.4. izstrādāt priekšlikumus par valsts investīciju apjomiem
un to teritoriālo izvietojumu un ekonomikas attīstības
prioritātēm atbilstošu kredītpolitiku;
3.5. metodoloģiski vadīt privatizācijas procesu valstī;
3.6. kontrolēt, kā ministrijas un pašvaldību institūcijas
ievēro valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizācijas
pamatprincipus un likumus šajā jomā;
3.7. apturēt likumā noteiktajā kārtībā valsts īpašuma objektu
privatizācijas projektu realizāciju, ja šie projekti neatbilst
valsts tautsaimniecības interesēm un spēkā esošajiem
likumiem;
3.8. apkopot un analizēt informāciju par valsts īpašuma un
pašvaldību īpašuma privatizācijas gaitu;
3.9. analizēt mazā biznesa stāvokli un perspektīvas, kā arī
izstrādāt mazā biznesa veicināšanas mehānismu;
3.10. nodrošināt privatizācijas sertifikātu ieviešanu un to
izmantošanu valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizācijas
procesā;
3.11. izstrādāt priekšlikumus par valsts īpašuma pārvaldīšanas
mehānisma pilnveidošanu;
3.12. izstrādāt normatīvo aktu projektus ekonomisko reformu
jautājumos un priekšlikumus saimnieciskā mehānisma
pilnveidošanai;
3.13. apkopot republikas (arī ārvalstu) ekonomiskās
likumdošanas praksi, kā arī ekonomiskās likumdošanas aktu
lietošanas praksi;
3.14. izstrādāt valsts nodokļu sistēmas koncepciju, analizēt
nodokļu sistēmas ietekmi uz uzņēmējdarbību un, pamatojoties uz
nodokļu modeļaprēķiniem, sagatavot priekšlikumus par likumdošanas
aktu un citu normatīvo aktu grozīšanu un pilnveidošanu nodokļu
politikas jomā;
3.15. nodrošināt Latvijas Republikas Valdības ekonomisko
reformu komisijas darbību;
3.16. izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Valdībai
starpvaldību nodokļu konvenciju (līgumu) projektus;
3.17. koordinēt vienotas ekonomiskās informācijas sistēmas
izveidošanu, organizēt ekonomikas jomā veicamo zinātnisko
pētījumu ekspertīzi;
3.18. veicināt kapitāla un vērtspapīru tirgus attīstību;
3.19. piedalīties starpvalstu investīciju piesaistīšanas un to
aizsardzības līgumu izstrādāšanā un noslēgšanā;
3.20. sniegt atzinumus par ārvalstu ieguldījumiem, izsniegt
atļaujas ārvalstu ieguldījumu veikšanai;
3.21. apkopot un izplatīt informāciju par ārvalstu
kapitālieguldījumiem Latvijā un nodrošināt ar nepieciešamo
informāciju potenciālos investorus;
3.22. veikt investīciju projektu ekonomisko analīzi.
4. Ekonomisko reformu ministrija ir tiesīga:
4.1. pieprasīt un saņemt no ministrijām, bankām, uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un iestādēm, kā arī no
pašvaldību institūcijām visu nepieciešamo informāciju šī nolikuma
3. punktā noteikto uzdevumu realizēšanai;
4.2. pieprasīt, lai ministrijas un citas valsts un pašvaldību
institūcijas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un
organizācijas obligāti izpildītu ekonomisko reformu ministra
pavēles ar valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma privatizāciju
saistītajos jautājumos un, ja konstatēti Latvijas Republikas
likumu pārkāpumi vai nav ievērotas valsts tautsaimniecības
intereses šo objektu privatizācijas procesā, iesniegt Latvijas
Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par attiecīgo objektu
privatizācijas apturēšanu;
4.3. saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem,
citiem normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas Augstākās
Padomes apstiprināto Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu
izlietošanas programmu rīkoties ar valsts īpašuma privatizācijas
fonda līdzekļiem;
4.4. uz līguma pamata iesaistīt ekonomisko jautājumu
risināšanā zinātniskās pētniecības, tehnoloģijas, projektēšanas
un konstruēšanas organizāciju darbiniekus, kā arī augstāko mācību
iestāžu un citu iestāžu darbiniekus;
4.5. veidot darba grupas, kas izstrādātu likumprojektus
ekonomisko reformu jautājumos. Ja nepieciešams, grupu darbā
iesaista speciālistus no citām ministrijām, iestādēm un
organizācijām;
4.6. lai veiktu atsevišķu valsts īpašuma objektu
privatizāciju, sagatavot attiecīgus priekšlikumus Latvijas
Republikas Valdībai par dažāda veida valsts uzņēmējsabiedrību
dibināšanu.
5. Ekonomisko reformu ministriju vada ministrs, kuru ieceļ
amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā
Padome.
6. Ekonomisko reformu ministram ir vietnieki, kurus pēc
ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas
Republikas Ministru Padome, bet viņu pienākumus nosaka
ministrs.
Ekonomisko reformu ministrijas aparāta darbu vada ministrijas
sekretārs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.
7. Ekonomisko reformu ministrs:
7.1. atbild par ministrijai uzlikto uzdevumu un pienākumu
izpildi, nosaka ministra vietnieku un ministrijas
struktūrvienību vadītāju atbildības pakāpi par atsevišķu
ministrijas darbības nozaru vadīšanu, ieceļ amatā un atbrīvo no
amata ministrijas struktūrvienību darbiniekus;
7.2. apstiprina ministrijas pārziņā esošo valsts uzņēmumu
statūtus, ieceļ šo uzņēmumu direktorus, noslēdz ar viņiem darba
līgumus un apstiprina viņu paraksta paraugus;
7.3. vada Latvijas Republikas Valdības komisiju ekonomisko
reformu jautājumos;
7.4. savas kompetences ietvaros, izpildot un ievērojot spēkā
esošos Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus,
izdod pavēles, kuras ir obligātas visām ministrijām un citām
valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām.
8. Ekonomisko reformu ministrija izveido konsultatīvās
padomes, iekļaujot tajās zinātniekus un speciālistus, kā arī
pārstāvjus no valsts pārvaldes institūcijām, bankām, uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām).
9. Ekonomisko reformu ministrijas darba samaksas fondu nosaka
Latvijas Republikas Ministru Padome. Ekonomisko reformu
ministrijas pārvaldes struktūru, kā ari patstāvīgo
struktūrvienību nolikumus apstiprina ekonomisko reformu
ministrs.
10. Ekonomisko reformu ministrija ir juridiska persona. Tai ir
ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā
ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu.
Latvijas Republikas ekonomisko
reformu ministrs A. KREITUSS