LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 442

Par pagasta lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām (biedrībām)

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Pagasta lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības (biedrības) paraugstatūtus.

2. Valsts statistikas komitejai nodrošināt pagasta lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību (biedrību) saimnieciski finansiālās darbības rezultātu apkopošanu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas lauksaimniecības ministrs D. ĢĒĢERS

Rīgā 1992. gada 26. oktobrī

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 442

PAGASTA LAUKSAIMNIECĪBAS KOOPERATĪVĀS SABIEDRĪBAS (BIEDRĪBAS) PARAUGSTATŪTI

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Pagasta lauksaimniecības sabiedrība (biedrība) (turpmāk tekstā - «sabiedrība») ir atklāta saimnieciska apvienība, kurā, ievērojot kooperācijas un citus pašpārvaldes principus, brīvprātīgi apvienojušās rīcībspējīgas fiziskās un juridiskās personas sabiedrības mērķu sasniegšanai. Sabiedrība ir juridiska persona, kura saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem iegūst juridiskas personas tiesības pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Sabiedrība darbojas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, tā atzīst un savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» un citus Latvijas Republikas likumus un Latvijas Republikas Valdības lēmumus, rīkojumus, šos paraugstatūtus un sabiedrības kopsapulcē apstiprinātos statūtus.

1.2. Sabiedrības nosaukums un atrašanās vieta (adrese).

	sabiedrības valdes adrese:
sabiedrības nosaukums

			rajons
pasta indekss
	pagasta
		māju nosaukums

2. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS VIRZIENI, MĒRĶI UN ATBILDĪBA

2.1. Sabiedrības mērķis - sniegt saviem biedriem un pārējiem ražotājiem dažādus lauksaimniecības un cita veida pakalpojumus, kas sekmētu saimnieciskās darbības nostiprināšanos, kā ari tās biedru profesionālo, kultūras un sociālo izaugsmi un attīstību; sabiedrība veic citas pagasta lauksaimniecības pašpārvaldes funkcijas, darbus un uzdevumus. Šo uzdevumu īstenošanai tā veido kopīgas ražotnes un uzņēmumus, kas veic produkcijas transportēšanu, pārstrādi, glabāšanu un tirdzniecību, kā arī celtniecības darbus, remontdarbus, nepieciešamo resursu sagādi u. c.

2.2. Sabiedrībai ir patstāvīga bilance, konts bankā un zīmogs ar sabiedrības nosaukumu.

2.3. Sabiedrībai ir civila tiesībspēja, saskaņa ar sabiedrības statūtiem un spēkā esošajiem likumiem tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

2.4. Sabiedrība savā darbībā ievēro saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos.

2.5. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts neatbild par sabiedrības saistībām, bet sabiedrība neatbild par valsts saistībām.

Sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.

3. SABIEDRĪBAS DIBINĀTĀJI. BIEDRU UZŅEMŠANAS, IZSTĀŠANAS UN IZSLĒGŠANAS KĀRTĪBA. BIEDRU TIESĪBAS, PIENĀKUMI UN ATBILDĪBA

3.1. Sabiedrība ir brīvprātīga un atklāta fizisku un juridisku personu apvienība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu. Tā apvieno zemniekus, amatniekus, piemājas zemes lietotājus, ar lauksaimniecisko darbību saistītos iedzīvotājus, statūtsabiedrības un citas kooperatīvās sabiedrības.

3.2. Par sabiedrības dibinātājiem (ne mazāk par 5) uzskatāmas rīcībspējīgas fiziskās un juridiskās personas, kuras parakstījušas tās statūtus un iemaksājušas statūtos noteikto sabiedrības kapitāla daļu - paju. Dibinātāji kļūst par sabiedrības biedriem reģistrācijas brīdī.

3.3. Par sabiedrības biedriem var būt fiziskas personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, un juridiskas personas, kuras apvienojas noteiktu kopējo interešu realizācijai, atzīst un ievēro sabiedrības statūtus.

3.4. Fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas iestāties sabiedrībā, iesniedz valdei iesniegumu, kuru tā izskata viena mēneša laikā. Lēmumu par neuzņemšanu ieinteresētā persona var pārsūdzēt kopsapulcei mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Biedra tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad valde pieņēmusi lēmumu par uzņemšanu sabiedrībā.

3.5. Iestājoties sabiedrībā, katrs tās biedrs iemaksā iestāšanās naudu 25% apmērā no vienas pajas nominālvērtības vai arī iegulda biedrības kapitālā savu īpašumu vienas pajas nominālvērtībā. Ja maksājumi nav izdarīti viena mēneša laikā, valdes lēmums par uzņemšanu sabiedrībā zaudē spēku.

3.6. Ikviens biedrs var izstāties no sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju.

3.7. Biedrus izslēdz no sabiedrības ar biedru kopsapulces lēmumu, ja viņi pārkāpj statūtus.

Biedra izstāšanās vai izslēgšanas diena (datums) ir kārtējā darbības gada pēdējais datums. Ar brīdi, kad iesniegts pieteikums par izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē un darboties citās sabiedrības institūcijās.

3.8. Biedrs var izstāties no sabiedrības, nododot savas pajas citam šīs sabiedrības biedram vai arī mantiniekam, iesniedzot valdei par to rakstisku pieteikumu. Paju nodošana jāapstiprina ar valdes lēmumu.

3.9. Bijušajiem biedriem paja izmaksājama gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, atvelkot no tās radušos zaudējumus vai pieskaitot dividendes.

3.10. Biedriem ir tiesības:

- piedalīties sabiedrības darbībā, ievēlēt sabiedrības pārvaldes un revīzijas institūcijas un tikt ievēlētiem tajās no 18 gadu vecuma;

- iesniegt priekšlikumus un ieteikumus pārvaldes institūcijām un kopsapulcei sabiedrības darbības jautājumos;

- izmantot statūtos paredzētos pakalpojumus, priekšrocības un atvieglojumus;

- saņemt sabiedrības speciālistu konsultācijas;

- saņemt informāciju no sabiedrības pārvaldes institūcijām viņus interesējošajos sabiedrības darbības jautājumos;

- statūtos paredzētā kārtībā atsavināt biedram piederošo sabiedrības īpašuma daļu par labu mantiniekiem;

- noteiktā kārtībā gada beigās saņemt dividendes no sabiedrības peļņas.

3.11. Biedru pienākumi:

- ievērot sabiedrības statūtus, izpildīt valdes, kopsapulces un revīzijas komisijas lēmumus, apzinīgi veikt uzticētos pienākumus;

- ziņot pārvaldes institūcijām par sabiedrības darbībā novērotajiem trūkumiem;

- veicināt jaunu biedru iesaistīšanu sabiedrībā;

- pildīt savas saistības pret sabiedrību ar darba ieguldījumu, mantisko līdzdalību un norēķiniem.

3.12. Biedri ir atbildīgi:

- par sabiedrības statūtu, pārvaldes institūciju un kopsapulces lēmumu un rīkojumu izpildi;

- par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrībai pārvaldes institūciju vai kopsapulces lēmumu un rīkojumu neizpildīšanas rezultātā - ar savām iemaksām (pajām) sabiedrības kapitālā;

- par sabiedrības saistībām - tikai ar to sava īpašuma daļu, ko viņi iemaksājuši sabiedrības paju kapitālā.

3.13. Sabiedrība savus biedrus reģistrē caurauklota biedru reģistrācijas grāmatā, uzrādot ziņas par personu, tās dzīvesvietu, pajas vērtību, kā ari visas izmaiņas, kas notikušas ar pajām un to īpašnieku.

4. SABIEDRĪBAS LĪDZEKĻI

4.1. Sabiedrības īpašumu veido pamatkapitāls, rezerves kapitāls, rīcības kapitāls, citi kapitāla veidi un fondi. To iegūšanas avots ir biedra pajas un citi sabiedrības līdzekļi, kas iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kā arī dāvinājumi, novēlējumi u. c. maksājumi.

4.2. Sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas resursi, kurus izmanto tās darbības uzsākšanai. Pamatkapitāls veidojas no visu biedru paju vērtību kopsummas, un tas palielinās vai samazinās atkarībā no biedru skaita, iemaksām un sabiedrības paju izmaksām.

Sabiedrības pamatkapitāla minimālā vērtība ir __________________ rbļ.

4.3. Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

- iesaistot sabiedrībā jaunus biedrus, kas iegulda sabiedrībā savas pajas;

- palielinot sabiedrības pamatpaju skaitu un realizējot šīs pajas statūtos noteiktajā kārtībā;

- paaugstinot agrāk ieguldīto paju vērtību, ko veic, ieskaitot pamatkapitālā to īpašuma daļu, kas pēc gada bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apjomu, un palielinot sabiedrības paju nominālvērtību (šajā gadījumā agrāk izdotajās biedru grāmatiņās ieraksta pajas jauno vērtību, ko apliecina valdes priekšsēdētājs un grāmatvedis).

4.4. Pamatkapitālu var samazināt:

- dalībniekiem izņemot savas pajas šo statūtu noteiktajā kārtībā;

- ieskaitot daļu pamatpaju papildpajas (rīcības kapitāla).

4.5. Sabiedrības rīcības kapitālu veido biedru papildpajas saskaņā ar šiem statūtiem (4.10. apakšpunkts).

4.6. Sabiedrības rezerves kapitālu (fondu)_, kuru ar pilnsapulces lēmumu izmanto ari sabiedrībai nodarīto zaudējumu segšanai, veido:

- papildpajas un citas iemaksas;

- obligātie peļņas atskaitījumi (ne mazāk kā 25% apjomā) no ikgadējās peļņas tik ilgi, līdz rezerves kapitāls (fonds) ir sasniedzis pusi no pamatkapitāla. Obligātie atskaitījumi atjaunojami, tiklīdz rezerves kapitāls (fonds) ir mazāks par trešo daļu no pamatkapitāla. Ar biedru kopsapulces lēmumu rezerves kapitālā var ieskaitīt arī lielāku peļņas daļu;

- likumā noteiktajā termiņā neizņemtās dividendes un pajas;

- ziedojumi u. c. neparedzēti ieņēmumi.

Sabiedrības rezerves kapitāla maksimālais lielums nav ierobežots.

4.7. Sabiedrība līdztekus rezerves kapitālam var veidot ari citus fondus (uzkrājumu fondu u. c.).

4.8. Sabiedrības pajas ir katras fiziskās un juridiskās personas īpašuma ieguldījums biedrības pamatkapitālā. Izšķir pamatpajas un papildpajas.

Pajas nominālvērtība tiek noteikta _____________________ rbļ. apmērā.

4.9. Katra biedra ieguldāmo pamatpaju skaitu aprēķina, ņemot par pamatu viņa lietošanā vai īpašumā esošo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Par katriem pieciem biedra lietošanā (īpašumā) esošajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāriem biedram jāiegulda vienas pamatpajas nominālvērtība. Katram biedram jāiegulda vismaz vienas pamatpajas vērtība.

4.10. Papildpajas ir biedru kapitāla daļa, ko viņi papildus ieguldījuši sabiedrība rīcības kapitālā, pārsniedzot savu pamatpaju nominālu kopīgo vērtību.

4.11. Pēc vienošanās ar sabiedrības valdi ieguldītājs pajas vērtību var iemaksāt naudā vai arī segt tās vērtību ar sabiedrībai nododamās kustamās vai nekustamās mantas vērtību.

5. SABIEDRĪBAS PĀRVALDE

Sabiedrības darbu vada izpildinstitūcijas: kopsapulce, valde un priekšsēdētājs, tās darbu kontrolē revīzijas komisija (revidents).

5.1. Ir kārtējās kopsapulces, ko valde sasauc gada sākumā, un ārkārtas kopsapulces, ko valde sasauc pēc savas iniciatīvas vai revīzijas komisijas ierosinājuma, vai ja to rakstiski pieprasa desmitā daļa biedru. Ārkārtas kopsapulces sasaukšanu var ierosināt arī valsts pārvaldes institūcijas.

5.2. Sabiedrības kopsapulcei ir tiesības:

- ievēlēt sabiedrības valdi, priekšsēdētāju, viņa vietnieku un revīzijas komisiju (revidentu);

- apstiprināt sabiedrības budžetu un lemt par sabiedrības līdzekļu izlietošanu;

- apstiprināt pārskatus, turpmākās darbības plānus un galvenos virzienus;

- lemt jautājumus par sabiedrības struktūrvienību veidošanu un likvidāciju;

- izlemt jautājumus par speciālas nozīmes fondu veidošanu un to izlietošanu;

- apstiprināt izpildinstitūciju darbinieku atalgojumu;

- lemt par sabiedrības darbības paplašināšanu un iestāšanos citās biedrībās vai par tās likvidāciju;

- apstiprināt un grozīt sabiedrības statūtus;

- pēc valdes ierosinājuma izslēgt no sabiedrības biedrus, ja par to nobalso vismaz 2/3 no sapulcē piedalījušos biedru skaita.

5.3. Kopsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās puse no sabiedrības biedru kopskaita. Katram biedram, ari juridiskām personām kopsapulcē ir tikai viena balss.

Kopsapulcē jautājumus izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad statūtos noteikta cita balsošanas kārtība. Kopsapulces lēmumi ir jāievēro visiem sabiedrības biedriem neatkarīgi no tā, vai viņi piedalījušies sapulcē.

5.4. Atkarībā no sabiedrības biedru kopskaita kopsapulce aizklātā balsošanā ievēl valdi ________________________ locekļu sastāva un _________________________ valdes locekļu kandidātus uz trim gadiem.

5.5. Valde vada un koordinē sabiedrības darbību.

5.6. Valdes pienākums ir:

- realizēt kopsapulces pieņemtos lēmumus;

- sagatavot jautājumus un priekšlikumus izskatīšanai kopsapulcē;

- izveidot nepieciešamās ražošanas un vadīšanas struktūrvienības, pieņemt darbā un atbrīvot no darba sabiedrības algotos darbiniekus, kā arī noteikt amata likmes atbilstoši šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem;

- uzņemt jaunus biedrus;

- aizstāvēt sabiedrības intereses valsts pārvaldes institūcijās, tiesu u. c. iestādēs un organizācijās;

- pilnvarot jebkuru pilntiesīgu sabiedrības biedru risināt atsevišķus jautājumus.

5.7. Par valdes locekļiem, tās kandidātiem un revīzijas komisijas locekļiem un kandidātiem nedrīkst ievēlēt personas, kuras ir sodītas par noziegumiem, kas saistīti ar īpašuma tiesību pārkāpumiem.

5.8. Pirmo valdes sēdi sasauc ne vēlāk kā 2 nedēļas pēc tās ievēlēšanas, valdes locekļi sadala sabiedrības amatus. Sabiedrības priekšsēdētājs ir arī valdes priekšsēdētājs. No valdes locekļiem ievēl priekšsēdētāja vietnieku, kurš aizvieto priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

5.9. Pārējie valdes locekļi veic pienākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības darbu. Valdes locekļu kandidāti var piedalīties sēdēs kā konsultanti.

5.10. Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās sabiedrības priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotais vietnieks un vismaz puse no valdes locekļiem. Jautājumus valdes sēdē izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Valdes sēžu lēmumus ieraksta protokolu grāmatā, un tos paraksta visi klātesošie valdes locekļi. Ja kāds valdes loceklis lēmumam nepiekrīt, viņa domas protokolā ieraksta atsevišķi.

5.11. Priekšsēdētāja pienākums:

- rūpēties, lai sabiedrības darbība tiktu organizēta atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un šiem statūtiem;

- pārzināt un koordinēt visu struktūrvienību - nodaļu, sekciju, grupu un citu formējumu darbību, pieņemt to vadītāju ziņojumus un atskaites;

- organizēt sabiedrības saimniecisko uzdevumu izpildi, savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus un dot rīkojumus;

- kopā ar valdi un struktūrvienību vadītājiem izstrādāt sabiedrības darbības galvenos virzienus;

- bez pilnvaras pārstāvēt sabiedrību citās organizācijās un iestādēs.

5.12. Sabiedrības priekšsēdētāja prombūtnes laikā sabiedrības darbu vada priekšsēdētāja vietnieks.

6. SABIEDRĪBAS KONTROLE UN REVĪZIJA

6.1. Sabiedrības darbību kontrolē revīzijas komisija vai revidents.

6.2. Vienlaikus ar valdes vēlēšanām kopsapulce aizklātā balsošanā ievēl revīzijas komisiju (revidentu). Šādā kārtībā ievēl divus revīzijas komisijas locekļu kandidātus. Pirmajā revīzijas komisijas sēdē pēc vēlēšanām komisijas locekļi ievēl tās priekšsēdētāju.

6.3. Revīzijas komisijas (revidenta) uzdevums - obligāti gada beigās pārbaudīt biedrības kasi vērtspapīrus, rēķinus, gada pārskatus un citus dokumentus, kā arī inventāru un īpašumus. Pārbaudes var izdarīt arī jebkurā citā laikā.

6.4. Revīzijas komisijai ir tiesības uz savu atbildību pieaicināt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, paziņojot par to sabiedrības izpildinstitūcijai.

6.5. Revīzijas komisijas atalgojumu nosaka pilnsapulce, bet pieaicināto ekspertu darbu apmaksā saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem.

6.6. Revīzijas komisija sniedz ziņojumu valdei un pilnsapulcei par gada laikā paveiktajām revīzijām, sniedz vērtējumu par gada pārskata sastādīšanu, budžeta izpildi, fondu veidošanu un izlietošanu, biedru naudas iemaksām un citiem jautājumiem.

6.7. Revīzijas komisijas sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi 4 mēnešos.

6.8. Revīzijas komisijas sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu, tai skaitā priekšsēdētājs vai viņa Pilnvarotais vietnieks. Revīzijas komisijas sēdes sasauc priekšsēdētājs, izziņojot vismaz nedēļu iepriekš, izņemot steidzamus gadījumus. Revīzijas komisija jautājumus izlemj atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

6.9. Revīzijas komisijas pienākums ir ziņot izpildinstitūcijai un kopsapulcei par konstatētajiem pārkāpumiem.

6.10. Revīzijas komisija ir solidāri atbildīga par zaudējumiem kas radušies sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām, ja revīzijas komisija apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījusi tai uzticētos pienākumus.

7. SABIEDRĪBAS UZŅĒMUMU (STRUKTŪRVIENĪBU) VEIDOŠANA UN PĀRVALDE

7.1. Lauksaimniecības sabiedrība savus uzņēmumus (struktūrvienības) veido pēc sabiedrības kopsapulces lēmuma. To darbības veidi var būt dažādi: produkcijas ražošana, tās sagāde un pārstrāde glabāšana un realizācija, agroservisa pakalpojumi, saimnieciski komerciālā darbība u. c.

7.2. Katram sabiedrības uzņēmumam ir savi statūti, kurus apstiprina sabiedrības kopsapulce.

7.3. Sabiedrība atbild par savu uzņēmumu saistībām ar visu savu īpašumu.

8. PĀRSKATS PAR SABIEDRĪBAS DARBĪBU

8.1. Sabiedrības pārskata periods ir no 1. janvāra līdz 31 decembrim. Pēc darbības gada beigām līdz 1. martam valde sastāda pārskatu par sabiedrības darbību. Gada pārskatā ir jāatspoguļo:

- ieņēmumi un izdevumi;

- bilance gada sākumā un gada beigās;

- valdes un revīzijas komisijas darbības virzieni;

- biedru skaits gada sākumā un gada beigās;

- sabiedrības fondu veidošana konkrētu mērķu realizēšanai un šo fondu izlietošana;

- sabiedrības struktūrvienību veidošana, to darbības virzieni.

8.2. Gada pārskatu izskata revīzijas komisija, kura dod savu vērtējumu, gada pārskatu izskata arī valdes sēdē un apstiprina kopsapulcē.

9. PEĻŅAS SADALĪŠANA

9.1. Pēc visu obligāto maksājumu izdarīšanas atskaita rezerves kapitāla palielināšanai paredzēto peļņas daļu. Peļņas atlikumu biedru kopsapulce sadala:

9.1.1. dividenžu izmaksai:

- biedriem proporcionāli saņemto pakalpojumu apjomam, kas novērtēts norēķinu cenās (60% no dividendēm);

- paju īpašniekiem proporcionāli viņu paju kapitāla lielumam;

9.1.2. mērķfondu izveidošanai un papildināšanai;

9.1.3. strādājošo materiālajai stimulēšanai.

9.2. Dividendes, kas neattaisnoti nav izņemtas triju gadu laika, pāriet sabiedrības īpašumā. Par laikā neizņemtām dividendēm procentus nemaksā.

9.3. Ja sabiedrība darbojusies ar zaudējumiem, tos sedz no rezerves kapitāla vai citādā veidā saskaņā ar kopsapulces lēmumu.

10. STRĪDU IZŠĶIRŠANA

Visus strīdus starp sabiedrību un tās biedriem izšķir valde. Ja valdes lēmums neatrisina domstarpības, pēc biedru pieprasījuma jautājumu izskata kopsapulces. Ja arī kopsapulces lēmums neatrisina domstarpības, lietu nodod izskatīšanai tiesā.

11. DARBA ATTIECĪBAS

Darba attiecības un atalgojumu regulē biedru kopsapulcē apstiprināti noteikumi, kuri nav pretrunā ar darba likumdošanas aktiem un šiem statūtiem.

12. SABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA UN DARBĪBAS PĀRTRAUKŠANA

12.1. Lēmumu par sabiedrības reorganizāciju pieņem kopsapulce pēc valdes ierosinājuma.

12.2. Sabiedrību likvidē:

12.2.1. saskaņā ar kopsapulces lēmumu, ja par to nobalso 2/3 no kopsapulces dalībnieku skaita;

12.2.2. saskaņā ar tiesas lēmumu:

- ja sabiedrība savā darbībā pārkāpj Latvijas Republikas likumus;

- ja sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu;

- ja gada laikā pēc reģistrācijas sabiedrība nav uzsākusi darbību likumā noteiktajā kārtībā.

12.3. Sabiedrības likvidācijas uzsākšanai kopsapulce pieņem lēmumu par likvidāciju un ieceļ likvidācijas komisiju vismaz 3 cilvēku sastāvā. Lēmumu par sabiedrības likvidēšanu valde paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un rajona lauksaimniecības departamentam (pārvaldei). Likvidācijas komisija rīkojas saskaņā ar vispārējiem noteikumiem un Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» un ir atbildīga par zaudējumiem, kas sabiedrībai var rasties viņu vainas dēļ. Likvidācijas komisijas darbu kontrolē revīzijas komisija.

12.4. Pabeidzot sabiedrības likvidāciju, komisija sastāda pārskatu Par savu darbību un kopā ar revīzijas komisijas atsauksmi iesniedz šo pārskatu kopsapulcei apstiprināšanai.

12.5. Ja pēc visu paradu nomaksāšanas un likvidācijas komisijas pārskata sastādīšanas sabiedrības īpašumā paliek līdzekļi, tad pēc kopsapulces lēmuma tos var novirzīt sociālo mērķu realizēšanai pagasta teritorijā vai arī izmaksāt biedriem proporcionāli viņu ieguldītā paju kapitāla lielumam.