LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 368

Par Pagaidnolikumu par kārtību, kādā Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošie Bruņotie spēki pārvietojas Latvijas Republikas teritorijā un šķērso Latvijas Republikas valsts robežu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Pagaidnolikumu par kārtību, kādā Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošie Bruņotie spēki pārvietojas Latvijas Republikas teritorijā un šķērso Latvijas Republikas valsts robežu.

2. Lēmuma izpildes kontroli uzdot valsts ministram J. Dinevičam, Aizsardzības ministrijai (T. Jundzis), Iekšlietu ministrijai (Z. Čevers), Finansu ministrijai (E. Šiliņš) un Satiksmes ministrijai (A. Gūtmanis) sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemessardzes štābu un pašvaldībām.

3. Lēmums stājas spēkā ar 1992. gada 1. oktobri.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valsts ministrs J. DINEVIČS

Rīgā 1992. gada 28. augustā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 28. augusta lēmumu Nr. 368

PAGAIDNOLIKUMS
par kārtību, kādā Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošie Bruņotie spēki pārvietojas Latvijas Republikas teritorijā un šķērso Latvijas Republikas valsts robežu

Līdz laikam, kad tiks noslēgts Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvalstu nolīgums par noteikumiem, termiņiem un kārtību, kādā no Latvijas Republikas plānveidīgi un pilnīgi izvedami

Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošie bijušas PSRS Bruņotie spēki, un par to tiesisko statusu izvešanas laikposmā, Latvijas Republikas Ministru Padome nosaka kārtību, kādā Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošie Bruņotie spēki (turpmāk tekstā - «Bruņotie spēki») pārvietojas Latvijas Republikas teritorijā un šķērso Latvijas republikas valsts robežu.

Kontroli par to, kā Bruņotie spēki pārvietojas Latvijas Republikas teritorijā un šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, nodrošina valsts varas un pašvaldību iestādes likumdošanas aktos un citos normatīvajos aktos, kā arī šajā pagaidnolikumā noteiktajā kārtībā.

1. Bruņoto spēku transportlīdzekļu vadītāji ievēro Latvijas Republikā spēkā esošos ceļu satiksmes noteikumus, arī ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtību un bīstamo kravu pārvadāšanas kārtību. Bruņoto spēku smagsvara kravas un tehnika, arī kāpurķēžu mašīnas, tiek pārvadātas pa dzelzceļu vai ar treileriem, un to pārvadāšanas maršruti tiek saskaņoti ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju.

Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.

2. Latvijas Republikā izvietotajiem Bruņotajiem spēkiem aizliegts rīkot mācības ārpus dislokācijas vietām; mācības un citi plānveida pasākumi kaujas gatavības nodrošināšanai, ja tie tiek organizēti bataljonā vai lielāka mēroga formējumā, jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju.

3. Ja Bruņoto spēku apakšvienību, autotransporta un cita veida transporta līdzekļu pārvietošanās pa republikas ceļiem saistīta ar mācībām un citiem plānveida pasākumiem kaujas gatavības nodrošināšanai dislokācijas vietās vai, ja, pārvietojoties Bruņoto spēku apakšvienībām un transportam, vienlaikus tiek izmantotas trīs vai vairākas automašīnas, viena vai vairākas kaujas mašīnas (tanki) vai arī viena automašīna ar bruņotiem karavīriem, tad pārvietošanās atļauju pēc saskaņošanas ar vietējām pašvaldībām izsniedz Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija vai attiecīgā Latvijas Republikas rajona valsts dienesta pārvaldes pilnvarotais pārstāvis.

4. Bruņoto spēku apakšvienībām un daļām pildīt patruļdienestu ārpus dislokācijas vietām ir atļauts tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju vai attiecīgā Latvijas Republikas rajona valsts dienesta pārvaldi.

Bruņoto spēku ierindas un seržantu sastāvs ārpus dislokācijas vietām pārvietojas virsnieka (praporščika) pavadībā, kuram ir kara-spēka daļas komandiera apstiprināti dokumenti par pārvietošanos.

5. Bruņoto spēku autotransports, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, ikdienas darbībai un karaspēka izvešanas nodrošināšanai, jāreģistrē Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības departamenta saskaņa ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Instrukciju par Bruņoto spēku autotransporta reģistrāciju.

6. Bruņoto spēku autotransporta līdzekļiem un kaujas tehnikai Latvijas Republikas teritorijā jābūt numura zīmei. Atšķirības zīmju paraugus Bruņoto spēku vadība iesniedz Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības departamentam. Uz Bruņoto spēku autotransporta līdzekļiem nedrīkst būt Latvijas Republikas civilā autotransporta numura zīmju sērijas. Bruņoto spēku autotransporta līdzekļiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, ikdienas darbībai un karaspēka izvešanas nodrošināšanai, priekšējā loga stiklā jābūt Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības departamenta izsniegtai atļaujai kas saskaņota ar Latvijas Republikas Valsts ministra aparāta Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo Bruņoto spēku izvešanas kontroles biroju.

7. Bruņoto spēku aviācija Latvijas Republikas gaisa telpu izmanto, ievērojot Nolikumu par Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu.

Bruņoto spēku aviācijas gaisa kuģi lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā veic atbilstoši mēneša plāniem-grafikiem un diennakts kopējiem lidojumu plāniem.

Bruņoto spēku aviācijas pārstāvniecībai mēneša plāns-grafiks jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un jāiesniedz Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmumā «Latvijas gaisa satiksme» (turpmāk tekstā - «valsts uzņēmums «Latvijas gaisa satiksme»») ne vēlāk kā katra iepriekšējā mēneša 25. datumā.

Bruņoto spēku aviācijas pārstāvim diennakts kopējo lidojumu plāns (divos eksemplāros) jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un jāiesniedz valsts uzņēmumā «Latvijas gaisa satiksme» dienu pirms plānotajiem lidojumiem līdz pīkst. 19.00 pēc Latvijas laika. Valsts uzņēmums «Latvijas gaisa satiksme» diennakts kopējo lidojumu plānā izdara korekcijas, saskaņo to Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā un vienu tā eksemplāru līdz plkst. 22.00 nodod Bruņoto spēku aviācijas pārstāvim.

8. Bruņoto spēku aviācija lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā veic pēc valsts uzņēmuma «Latvijas gaisa satiksme» atļaujas saņemšanas, kas jādod ne vēlāk kā vienu stundu pirms plānotā lidojuma.

9. Bruņoto spēku aviācijas gaisa kuģi, kuri nav dislocēti Latvijas Republikas teritorijā, Latvijas Republikas gaisa telpu izmanto ja pa diplomātiskajiem kanāliem ir saņemts Bruņoto spēku avio

pārstāvniecības pieprasījums, kas tiek iesniegts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms plānotā lidojuma. Ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju saskaņotu atbildi valsts uzņēmums «Latvijas gaisa satiksme» dod Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms plānotā lidojuma.

10. Latvijas Republikas gaisa telpa Bruņoto spēku aviācijas lidojumi un to vadība tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, izņemot speciāli iedalītās zonas un maršrutus, kuros pēc saskaņošanas ar valsts uzņēmumu «Latvijas gaisa satiksme» lidojumi var tikt veikti saskaņā ar Krievijas Federācijas normatīvajiem aktiem.

Bruņoto spēku aviācijas mācību un treniņu lidojumus (izņemot svētku dienas) drīkst veikt:

- dienā (no pirmdienas līdz piektdienai) no pīkst. 7.00 līdz 18.00;

- naktī (no pirmdienas līdz ceturtdienai) no 16. maija līdz 15. septembrim ne vēlāk par pīkst. 24.00; no 16. septembra līdz 15. maijam - ne vēlāk par pīkst. 22.00.

11. Aviācijas poligonu izmantošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

Bruņoto spēku aviācijai Latvijas Republikas gaisa telpā ir aizliegts veikt:

- lidojumus ar bruņojumu, izņemot bruņojuma transportēšanu, kas saistīta ar Bruņoto spēku izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas;

- lidojumus ar kaujas lidmašīnām zemāk par 600 metriem no zemes, izņemot lidojumus gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās zonās;

- tranzītlidojumus ar gaisa kuģiem, kuros atrodas bīstamas kravas vai kuri veic mācību un treniņu lidojumus vai pilda kaujas uzdevumus.

Bruņoto spēku aviācijas gaisa kuģiem veikt izlūklidojumus no Latvijas Republikas teritorijā izvietotajiem aerodromiem ir aizliegts.

12. Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošās Jūras Kara Flotes apakšvienību jūras kara kuģu kustību ostu akvatorijas regulē attiecīgo Latvijas Republikas ostu kapteiņi un viņu dienesti. Par Latvijas Republikas ostās pierakstīto jūras kara kuģu pārvietošanos kuģu apakšvienību komandieri informē attiecīgo ostu kapteiņus 24 stundas pirms noteiktā kuģu pārgājiena laika un 4 stundas pirms kuģa iebraukšanas (izbraukšanas) lūdz ostas kapteinim atļauju iebraukšanai (izbraukšanai). Ostas kapteinis atļauju kara kuģu iebraukšanai (izbraukšanai) dod tikai pēc saskaņošanas ar attiecīgajiem Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un muitas iestāžu darbiniekiem.

Kara kuģiem un palīgkuģiem, kuri nav pierakstīti Latvijas Republikas ostās, iebraukšana teritoriālajos ūdeņos tiek atļauta uz pieprasījuma pamata. Lai saņemtu atļauju, 30 dienas pirms plānotās iebraukšanas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos jānosūta Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai pieprasījums.

Pieprasījumā jānorāda šādi dati:

- kuģa nosaukums,

- iebraukšanas ostas nosaukums,

- apmeklējuma termiņš un mērķis,

- kuģa komandiera uzvārds un dienesta pakāpe,

- apkalpes sastāvs pa kategorijām (virsnieki, mičmaņi, matroži civilpersonas, piekomandētie),

- osta, no kuras iebrauc Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos.

Kara kuģu manevri un atsevišķu kuģu mācības Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, kuras saistītas ar ieroču praktisko pielietošanu, tiek veiktas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Jūras spēku pārvaldes atļauju. Pieprasījums, kurā tiek norādīts manevros iekļauto kuģu sastāvs, mācību mērķis, rajons un termiņš, jāiesniedz Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai līdz kārtējā mēneša 20. datumam.

Neplānoto dežurējošo spēku izbraukšana jūrā, lai sniegtu palīdzību glābšanas darbos, jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Jūras spēku pārvaldi un attiecīgās Latvijas Republikas ostas kapteini.

13. Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas valsts uzņēmums «Latvijas dzelzceļš»:

13.1. pieņem ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju saskaņotus Bruņoto spēku pasūtījumus par kara materiālu, tehnikas un bruņojuma pārvadāšanu;

13.2. nosaka Bruņoto spēku izvešanas maršrutus un kara materiālu, tehnikas un bruņojuma iekraušanas vietas, ņemot vērā Nolikumu par armijas dzelzceļa pārvadājumiem laikposmā, kad tiek veikta bijušās PSRS Bruņoto spēku izvešana no Latvijas Republikas teritorijas.

14. Bruņoto spēku apakšvienības vai atsevišķi karavīri un viņu ģimenes locekļi Latvijas Republikas valsts robežu parasti šķērso ārvalstniekiem noteiktajā kārtībā.

15. Valsts robežas šķērsošanas kārtība Bruņoto spēku kontingentam var tikt vienkāršota. Tādā gadījumā Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai ir nepieciešama komandējuma apliecība un personu apliecinošs dokuments vai personālsastāva saraksts ar karaspēka daļas ģerboņzīmogu, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atzīmi (atļauju) un personālsastāvam - personu apliecinoši dokumenti. Visas izmaiņas personālsastāva sarakstā jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pilnvaroto darbinieku.

Izbraucot no Latvijas Republikas, robežkontroles punktos Bruņoto spēku karavīru un viņu ģimenes locekļu dokumentos tiek izdarīta atzīme par izbraukšanu. Atgriežoties Latvijas Republikā, robežkontroles punktā ir jāuzrāda izbraukšanas dokumenti ar robežsargu atzīmi par izbraukšanu.

Ierodoties Latvijas Republika komandējuma, Bruņoto spēku karavīru un viņu ģimenes locekļu dokumentos obligāti jābūt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pilnvarotā darbinieka atzīmei (atļaujai).

16. Jebkura Bruņoto spēku izvedama manta, arī Latvijas Republikā ražotās preces un kara produkcija, ir pakļauta robežsargu un muitas kontrolei saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Automašīnām, preču vagoniem, kuģiem un konteineriem, kuri tiek izmantoti Bruņoto spēku mantas un Latvijas Republikā ražoto preču un kara produkcijas pārvadāšanai, iekraušanas vietās tiek uzlikti Latvijas Republikas muitas nodrošinājumi uz laiku, līdz šis transports pārvietojas pāri Latvijas Republikas robežai.

Bruņoto spēku gaisa kuģi šķērso Latvijas Republikas gaisa robežu tikai pēc robežsargu un muitas kontroles.

Bruņoto spēku apakšvienību kara materiālu, tehnikas, bruņojuma un mantas izvešanai no Latvijas Republikas un tranzītā cauri Latvijas Republikai ir nepieciešama Latvijas Republikas attiecīgas ministrijas, tranzītvalsts un Latvijas Republikas Valsts ministra aparāta Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo Bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja atļauja.

17. Par Latvijas Republikas likumu, normatīvo aktu un šī pagaidnolikuma prasību neievērošanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.