Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par tiesu varu
I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. nodaļa
TIESU VARA

1. pants. Tiesu vara

(1) Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.

(2) Latvijas Republika tiesu spriež tikai tiesa.

(3) Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.

(4) Katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

(5) Nav pieļaujama speciālu (ārkārtēju) tiesu izveidošana, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās normas un aizstāj šā panta trešajā daļā minētās tiesas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

2. pants. Likumi, kas regulē tiesu varu

(1) Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka šis likums.

(2) Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, šis likums, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".

(3) Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

3. pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem.

(2) Katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.

4. pants. Personu vienlīdzība likuma un tiesas priekšā

(1) Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību.

(2) Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

5. pants. Tiesas spriešana civillietās

Civillietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu.

6. pants. Tiesas spriešana krimināllietās

Krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām nozieguma izdarīšanā un nosakot tām sodu.

7. pants. Tiesas spriešana administratīvajās lietās

Administratīvajās lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot . tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem, personu sūdzības par valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu rīcību, kā arī citas no administratīvi tiesiskajām attiecībām izrietošas lietas.

8. pants. Tiesas spriešana saimnieciskajos strīdos

Saimnieciskajos strīdos tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par strīdiem, kuri rodas, slēdzot, izpildot, grozot vai laužot saimnieciskos līgumus, un lietas par citiem strīdiem starp juridiskajām personām, ja puses šajā strīdā nav griezušas šķīrēj tiesā.

9. pants. Tiesas spriešana konstitucionālās uzraudzības jautājumos

(Izslēgts ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

2. nodaļa
TIESU NEATKARĪBAS PRINCIPI UN GARANTIJAS

10. pants. Tiesu neatkarība un pakļautība tikai likumam

(1) Spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji (zvērinātie) ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

(2) Tiesu neatkarību garantē valsts.

11. pants. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā

(1) Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.

(2) Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja (zvērinātā) ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.

12 pants. Atbildība par necieņu pret tiesu

Par nepakļaušanos tiesai, izvairīšanos no ierašanās tiesā, tiesneša un tiesas piesēdētāja (zvērinātā) goda aizskaršanu sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī par citām darbībām, ar kurām izrādīta necieņa pret tiesu, vainīgās personas sodāmas likumā noteiktajā kārtībā.

13. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja (zvērinātā) neaizskaramība

(1) Tiesnesis, kā arī tiesas piesēdētājs (zvērinātais) ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams.

(2) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas piesēdētāju (zvērināto) ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja (zvērinātā) apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis.

(4) Tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības saskaņā ar šā likuma 14. nodaļas noteikumiem.

(5) Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(6) Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis.

14. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja (zvērinātā) noraidījums

(1) Tiesnesis un tiesas piesēdētājs (zvērinātais) nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Šādos gadījumos tiesnesim vai tiesas piesēdētājam (zvērinātajam) sevi jāatstata.

(3) Ja tiesnesis vai tiesas piesēdētājs (zvērinātais) nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai tiesas piesēdētājam (zvērinātajam).

(4) Tiesneša vai tiesas piesēdētāja (zvērinātā) noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.

15. pants. Nepieļaujamība tiesnesim un tiesas piesēdētājam (zvērinātajam) piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs (zvērinātais), kas piedalījies lietas izskatīšanā, nevar piedalīties šīs lietas atkārtotā izskatīšanā.

(2) Izņēmumus attiecībā uz šā panta pirmās daļas nosacījumu var noteikt vienīgi likums.

16. pants. Tiesas sprieduma likumīgais spēks

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts vai arī augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot.

(2) Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.

(3) Likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu.

(4) Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

3. nodaļa
LIETU IZSKATĪŠANAS PAMATPRINCIPI

17. pants. Patiesība

(1) Tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību.

(2) Tiesa, izskatot lietu, konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.

(3) Tiesas spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Pierādīšanas līdzekļus nosaka likums.

18. pants. Likumība

Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā. Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.

19. pants. Atklātums

(1) Visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus.

(2) Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski.

20. pants. Koleģialitāte

(1) Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumos, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski.

(2) Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus.

(3) Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj priekšsēdētājs.

21. pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.

(2) Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.

22. pants. Aizstāvība

Tiesājamajam ir tiesības uz aizstāvību. Šīs tiesājamā tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts.

23. pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(2) Tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu tiesājamajam.

24. pants. Pušu līdztiesība

(1) Pusēm procesā ir vienādas tiesības.

(2) Likums nosaka un tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai.

25. pants. Sacīkste

(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2) Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.

26. pants. Nepārtrauktība

(1) Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku.

(2) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas izskatīšana nav pabeigta vai tā nav atlikta likumā noteiktajā kārtībā.

27. pants. Tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti mutiski.

28. pants. Procesuālā ekonomija

(1) Lai nodrošinātu personas aizskarto tiesību aizstāvēšanu, tiesai lieta jāizskata savlaicīgi.

(2) Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi.

II SADAĻA
TIESU SISTĒMA
4. nodaļa
RAJONA (PILSĒTAS) TIESA

29. pants. Rajona (pilsētas) tiesas izveidošana

Rajona (pilsētas) tiesa tiek izveidota atbilstoši Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Rajona (pilsētas) tiesu izveido rajonā (pilsētā) un pilsētas rajonā.

30. pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(l) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām.

2) Civilprocesa un kriminālprocesa likumi nosaka civillietas un krimināllietas, kuras ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai.

31. pants. Rajona (pilsētas) tiesas sastāvs

(1) Rajona (pilsētas) tiesā lietas izskata koleģiāli — tiesas sastāva ietilpst tiesnesis un divi tiesas piesēdētāji.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

32. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši

(1) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs, tiesneši un administratīvie tiesneši.

(2) Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki.

(3) Tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

33. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku no šīs tiesas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:

1) vada un kontrolē tiesas darbu;

2) norīko tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem;

3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem;

4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;

5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā ari tiesu statistikas kārtošanas darbu;

6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu;

7) realizē citas likumdošanas aktos noteiktās pilnvaras;

8) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei.

(3) Tiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā tiesas sēdēs.

34. pants. Administratīvie tiesneši

Rajona (pilsētas) tiesā ir administratīvie tiesneši, kuri vienpersoniski izskata lietas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kā ari citas lietas, kas nodotas viņiem izskatīšanai saskaņā ar likumu.

5. nodaļa
APGABALTIESA

35. pants. Apgabaltiesas izveidošana

(1) Latvijas Republika tiek izveidotas piecas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa Vidzemes apgabaltiesa un Zemgales apgabaltiesa.

(2) Apgabaltiesu darbības teritorija noteikta saskaņā ar pielikumu.

36. pants. Lietu piekritība apgabaltiesai

(1) Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civillietām, krimināllietām un saimnieciskajām lietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai.

(2) Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras izskatījusi rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.

37. pants. Apgabaltiesas sastāvs pirmās instances tiesas sēdēs

(1) Apgabaltiesa pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata koleģiāli.

(2) Apgabaltiesas tiesu kolēģijā, kas izskata lietu, ir apgabaltiesas tiesnesis un divi piesēdētāji.

(3) Apgabaltiesas tiesas sēdēs saimnieciskos strīdus izskata tiesa trīs tiesnešu sastāvā vai tiesnesis vienpersoniski.

(4) Apgabaltiesas pirmās instances tiesas sēdēs krimināllietas, kurās saskaņā ar likumu par izdarīto noziegumu var piemērot nāves sodu, izskata apgabaltiesas tiesnesis un 12 zvērinātie.

(5) Zvērinātie izlemj jautājumu par tiesājamā vainu. Ja zvērinātie atzīst tiesājamo par vainīgu, viņi izlemj jautājumu par nāves soda piemērošanu vai nepiemērošanu. Spriedumu sastāda apgabaltiesas tiesnesis.

38. pants. Apgabaltiesas sastāvs apelācijas instances tiesas sēdēs

Apgabaltiesa apelācijas instancē civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas izskata koleģiāli trīs apgabaltiesas tiesnešu sastāvā.

39. pants. Apgabaltiesas tiesneši

(1) Apgabaltiesas tiesneši ir tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un tiesneši.

(2) Apgabaltiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

40. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs

(1) Apgabaltiesas priekšsēdētaju no šīs tiesas tiesnešu vidus ieceļ Saeima uz pieciem gadiem pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs:

1) vada un kontrolē tiesas darbu;

2) sadala pienākumus starp saviem vietniekiem un citiem tiesnešiem;

3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem (zvērinātajiem);

4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;

5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, ka arī tiesu statistikas kārtošanas darbu;

6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu;

7) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei;

8) realizē citas likumdošanas aktos noteiktās pilnvaras.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā tiesas sēdēs.

41. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki

(1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus var izpildīt arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs saskaņā ar apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

42. pants. Apgabaltiesas tiesu kolēģijas

(1) Apgabaltiesā ir Civillietu tiesas kolēģija, Krimināllietu tiesas kolēģija, Administratīvo lietu tiesas kolēģija un Saimniecisko lietu tiesas kolēģija.

(2) Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus var būt apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši.

(3) Apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprina tieslietu ministrs pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

6. nodaļa
AUGSTĀKĀ TIESA

43. pants. Augstākās Tiesas struktūra

(1) Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ir:

1) Senāts;

2) trīs tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta, Krimināllietu tiesu palāta un Saimniecisko lietu tiesu palāta.

(2) Visi Augstākās Tiesas tiesneši veido plēnumu (tiesnešu kopsapulci).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

44. pants. Augstākās Tiesas izveidošana

(1) Augstākās Tiesas tiesnešu kopskaitu, kā arī tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma nosaka Saeima.

(2) Senāta un tiesu palātu sastāvu apstiprina un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās Tiesas plēnums.

(3) Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

45. pants. Tiesu palāta un tās kompetence

(1) Tiesu palātas sastāvā ir palātas priekšsēdētājs un šīs palātas Augstākās Tiesas tiesneši.

(2) Tiesu palāta ir apelācijas instance lietās, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas.

(3) (Izslēgta ar 15.06.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

46. pants. Tiesu palātas sastāvs

Tiesu palāta lietas izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.

47. pants. Senāts un tā kompetence

(1) Augstākās Tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.

(2) Augstākās tiesas Senāts ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti likuma "Par 1923. gada 2. augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu" 21. panta kārtībā.

(3) Senāta sastāvā ir Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un senatori (Senāta tiesneši).

(4) Senāta sastāvā ir četri departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Saimniecisko lietu departaments un Administratīvo lietu departaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

48. pants. Senāta sastāvs

(1) Augstākās Tiesas Senāts lietas izskata koleģiāli trīs senatoru sastāvā.

(2) (Izslēgta ar 15.06.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

49. pants. Plēnums un tā kompetence

(1) Plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce.

(2) Plēnums pieņem tiesām saistošus izskaidrojumus par likumu piemērošanu.

(3) Plēnums izveido tiesu palātas un Senāta departamentus.

50. pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki

(1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Ministru kabineta ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.

(3) Divus Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

III SADAĻA
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESNEŠI
7. nodaļa
TIESNEŠA UN TIESAS PIESĒDĒTĀJA KANDIDĀTS

51. pants. Tiesnesim izvirzāmās prasības

(1) Izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas Republikas pilsonis — augsti kvalificēts un godīgs jurists.

(2) Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas Republikas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu.

52. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt Latvijas Republikas pilsoni, kas līdz iecelšanas dienai sasniedzis 25 gadu vecumu, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē un kas nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks.

(3) Par administratīvo tiesnesi var iecelt Latvijas Republikas pilsoni, kas līdz iecelšanas dienai sasniedzis 23 gadu vecumu, kam ir augstākā juridiskā izglītība, kas stažējies un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Kārtību, kādā administratīvā tiesneša kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka Tieslietu ministrija.

(5) Stažēšanās laiks, ievērojot tiesneša kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni, tiek noteikts no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem.

(6) Visiem administratīvo tiesnešu kandidātiem stažēšanās laika no Tieslietu ministrijas līdzekļiem izmaksā darba algu 80 procentu apmērā no administratīvā tiesneša amatalgas.

53. pants. Apgabaltiesas tiesneša kandidāts

(1) Par apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas Republikas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā vai kam ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs kopējais darba stāžs advokāta, prokurora vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā.

(2) Par apgabaltiesas Saimniecisko lietu tiesas kolēģijas tiesnesi var apstiprināt arī tādu Latvijas Republikas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz četrus gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē.

54. pants. Augstākās Tiesas tiesneša kandidāts

(1) Par Augstākās Tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas Republikas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz četrus gadus ilgs darba stāžs rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā vai divus gadus — apgabaltiesas tiesneša amatā.

(2) Par Augstākās Tiesas tiesnesi var apstiprināt arī tādu Latvijas Republikas pilsoni, kam ir ne mazāk kā sešus gadus ilgs kopējais darba stāžs advokāta, prokurora vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā.

55. pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša kandidātu

Par tiesneša kandidātu nevar būt personas:

1) kuras agrāk sodītas par noziegumu izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana;

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

56. pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts

Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51. panta otrās daļas un 55. panta prasības, var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu.

8. nodaļa
KANDIDĀTA IZVIRZĪŠANA TIESNEŠA AMATAM

57. pants. Kandidāta izvirzīšana rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatam

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidātu iecelšanai amatā izvirza tieslietu ministrs, pamatojoties uz rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

58. pants. Kandidāta izvirzīšana apgabaltiesas tiesneša amatam

Apgabaltiesas tiesneša kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza tieslietu ministrs, pamatojoties uz apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

59. pants. Kandidāta izvirzīšana Augstākās Tiesas tiesneša amatam

Augstākās Tiesas tiesneša kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

9. nodaļa
TIESNEŠA UN TIESAS PIESĒDĒTĀJA IECELŠANAS UN
APSTIPRINĀŠANAS KĀRTĪBA UN PILNVARU LAIKS

60. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā Saeima uz diviem gadiem.

(2} Pēc divu gadu darba rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(3) Ja šajā laikā tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs pēc attiecīgās tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma šādu tiesnesi neizvirza apstiprināšanai.

(4) Administratīvos tiesnešus pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā Saeima uz pieciem gadiem.

61. pants. Apgabaltiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība

Apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

62. pants. Augstākās Tiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība

Augstākās Tiesas tiesnesi pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

63. pants. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim amata pildīšanas maksimālais vecums ir 65 gadi, apgabaltiesas tiesnesim — 65, bet Augstākās Tiesas tiesnesim — 70 gadi.

(2) Tieslietu ministrs un Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu attiecīgās tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar kopīgu lēmumu var pagarināt rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atrašanos amatā par pieciem gadiem.

(3) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt Augstākās Tiesas tiesneša atrašanos amatā par pieciem gadiem.

(4) Saeima var pagarināt Augstākās Tiesas priekšsēdētāja atrašanos amatā pēc valsts prezidenta ierosinājuma par pieciem gadiem.

(5) Ja tiesnesis sasniedz šajā pantā noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu lietas iztiesāšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

64. pants. Tiesas piesēdētāju ievēlēšanas kārtība

(1) Tiesas piesēdētāju skaitu nosaka tieslietu ministrs. Apgabaltiesu piesēdētāju skaitu no katra rajona (pilsētas) nosaka tieslietu ministrs proporcionāli rajona iedzīvotāju skaitam.

(2) Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētājus ievēlē likumā noteiktajā kārtībā uz pieciem gadiem rajonu (pilsētu) pašvaldības.

(3) Ja tiesas piesēdētāju pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

65. pants. Tiesas piesēdētāju uzaicināšana uz tiesu

(1) Tiesas piesēdētāju uzaicina izpildīt savus pienākumus tiesā izlozes kārtībā ne ilgāk kā divas nedēļas gadā, izņemot gadījumus, kad pagarināt šo laiku prasa nepieciešamība pabeigt ar viņa līdzdalību sāktās tiesas lietas izskatīšanu.

(2) Šā likuma 37. panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos apgabaltiesa uzaicina nepieciešamo piesēdētāju skaitu, no kuriem izrauga zvērināto kolēģiju.

(3) Tiesas piesēdētāja izsaukums uz tiesu ir obligāts piesēdētājam, kā arī tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, kurā strādā vai mācās tiesas piesēdētājs. Par izsaukuma ignorēšanu vainīgās personas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā.

66. pants. Goda tiesnesis

Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs var ierosināt Saeimai piešķirt Augstākās Tiesas, apgabaltiesas vai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību, Goda tiesneša nosaukumu.

10. nodaļa
TIESU VARAS SIMBOLI

67. pants. Tiesu varas simboli Tiesu varas simboli ir tiesneša zvērests, piesēdētajā zvērests, mantija un amata zīme.

68. pants. Tiesneša zvērests

(1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod zvērestu:

"Es, ....... uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem."

(2) Tiesneša zvērestu pieņem valsts prezidents.

(3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc zvēresta došanas.

69. pants. Tiesas piesēdētāja zvērests

(1) Pirmo reizi ievēlētais tiesas piesēdētājs, stājoties pie savu pienākumu pildīšanas, dod zvērestu:

"Es, ....... uzņemoties tiesas piesēdētāja pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem."

(2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas piesēdētāja zvērestu pieņem attiecīgās tiesas priekšsēdētājs.

(3) Tiesas piesēdētājs stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc zvēresta došanas.

70. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja zvēresta došanas kārtība

(1) Tiesnesis un tiesas piesēdētājs svinīgos apstākļos nolasa zvēresta tekstu. To paraksta katrs tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, kā arī amatpersona, kas zvērestu pieņem.

(2) Tiesnesis dod zvērestu, tērpies mantijā.

(3) Pēc zvēresta pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.

71. pants. Tiesneša mantija un amata zīme

(1) Tiesnesis pilda savus pienākumus, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

(2) Tiesneša amata zīmi piešķir, tiesnesim stājoties amatā.

(3) Mantijas lietošanas un amata zīmes piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministra un Augstākās Tiesas priekšsēdētāja apstiprināts nolikums.

72. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja apliecība Tiesnesim un tiesas piesēdētājam izsniedz apliecību, kuras paraugu apstiprina Saeimas noteiktajā kārtībā.

73. pants. Tiesas zīmogs

Augstākajai Tiesai un apgabaltiesām ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas nosaukumu, bet rajona (pilsētas) tiesai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas nosaukumu.

11. nodaļa
TIESNEŠA AIZSTĀŠANAS KĀRTĪBA

74. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja pagaidu prombūtnes laikā (slimība, atvaļinājums u. c.) viņu aizstāj rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

(2) Ja priekšsēdētāja vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, ar tieslietu ministra pavēli rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju aizstāt uzdod vienam no šīs tiesas tiesnešiem.

75. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša aizstāšana

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs var uzdot viņu aizstāt attiecīgās tiesas Goda tiesnesim, administratīvajam tiesnesim vai cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim.

76. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētaja un viņa vietnieku aizstāšana

(1) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā aizstāj viens no viņa vietniekiem.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku pagaidu prombūtnes laikā pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj attiecīgās apgabaltiesas tiesnesis.

77. pants. Apgabaltiesas tiesneša aizstāšana

(1) Apgabaltiesas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs var uzdot viņu aizstāt apgabaltiesas Goda tiesnesim.

(2) Apgabaltiesas tiesnesi pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs pēc apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma var uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim.

78. pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieku aizstāšana

(1) Augstākās Tiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no viņa vietniekiem.

(2) Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietnieku pagaidu prombūtnes laikā pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj viens no Augstākās Tiesas tiesnešiem.

79. pants. Augstākās Tiesas tiesneša aizstāšana

(1) Augstākās Tiesas Senāta tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai tiesu palātas tiesnesim.

(2) Tiesu palātas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim pēc Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.

80. pants. Atlīdzība par tiesneša aizstāšanu

Par laiku, kad šajā nodaļā minētās personas aizstāj tiesnesi, tās no valsts budžeta līdzekļiem saņem aizstājamā tiesneša amatalgu, kā arī likumā paredzētās piemaksas.

12. nodaļa
TIESNEŠA UN TIESAS PIESĒDĒTĀJA ATBRĪVOŠANA
NO PIENĀKUMU PILDĪŠANAS VAI ATLAIŠANA

81. pants. Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo vai atlaiž no amata

Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo vai atlaiž no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākas tiesas tiesnesi — Saeima pēc Augstākas tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju — Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Ja tiesnesis nepiekrīt, ka viņu atlaiž vai atbrīvo no amata, šādu priekšlikumu var iesniegt, ja to atbalsta attiecīgā tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

82. pants. Tiesneša atbrīvošana no amata

(1) Tiesnesi atbrīvo no amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu;

4) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

(2) Tiesnesi atbrīvo no amata arī sakarā ar piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām, ja viņš atsakās pārtraukt savu piederību pie tām.

83. pants. Tiesneša atlaišana no amata

Tiesnesi atlaiž no amata:

1) par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kas saistīta ar tiesas spriešanu un izraisījusi būtiskas sekas;

2) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu;

3) ja tiesnesis notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) ja, tiesnesi ieceļot amatā, nav ievērots kāds no šā likuma 51.55. pantā minētajiem noteikumiem;

5) šā likuma 60. panta trešajā daļā norādītajā gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

84. pants. Tiesneša atstādināšana no amata

(1) Ja rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesis pieļāvis tādu dienesta pārkāpumu, par kuru var atlaist no amata, tieslietu ministrs atstādina viņu no amata līdz jautājuma galīgai izlemšanai, bet, ja minēto tiesnesi šajā likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, — līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(2) Ja Augstākās Tiesas tiesnesis pieļāvis tādu dienesta pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, Augstākās Tiesas priekšsēdētājs atstādina viņu amata līdz jautājuma galīgai izlemšanai, bet, ja viņu šajā likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, — līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

85. pants. Tiesas piesēdētāja atbrīvošana no piesēdētāja pienākumu pildīšanas

(1) Pamatojoties uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja iesniegumu, rajona (pilsētas) pašvaldība lemj jautājumu par piesēdētāja atbrīvošanu no piesēdētāja pienākumu pildīšanas.

(2) Piesēdētāju pirms termiņa atbrīvo no pienākumu pildīšanas, ja viņš:

1) notiesāts par izdarītu noziegumu;

2) pieļāvis tīšu likumības pārkāpumu, kas saistīts ar tiesas spriešanu;

3) izdarījis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesas piesēdētāja statusu.

13. nodaļa
TIESNEŠA UN TIESAS PIESĒDĒTĀJA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

86. pants. Tiesneša tiesības un brīvības

(1) Tiesnesim ir likumā noteiktās pilsoņa tiesības un brīvības. Tiesnesis izmanto šīs tiesības un brīvības tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.

(2) Tiesneši var brīvi apvienoties organizācijās, kas aizsargā viņu neatkarību, veicina profesionālās kvalifikācijas celšanu, aizstāv viņu tiesības un intereses.

(3) Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām.

(4) Tiesnesim aizliegts būt par banku, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu pārvaldes vai revīzijas institūciju locekli un strādāt citu algotu darbu, kas nav saistīts ar tiesneša amata pienākumu veikšanu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu.

(5) Tiesnesim nav atļauts streikot.

(6) Tiesnesis var iesniegt tiesnešu konferencei, kā arī tieši Augstākajai Tiesai priekšlikumus likumu izskaidrošanas jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

87. pants. Tiesneša drošības garantijas

Tiesnesim ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes locekļu, kā arī uz savas un savas ģimenes locekļu mantas aizsardzību.

88. pants. Tiesas piesēdētāja darba tiesību garantijas

(1) Laikā, kad tiesas piesēdētājs pilda savus pienākumus tiesā, viņam no valsts budžeta tiek izmaksāta alga 75 procentu apmērā no tiesneša amatalgas.

(2) Laiks, kurā tiesas piesēdētājs pilda savus pienākumus tiesā, tiek ieskaitīts pamatdarba izpildīšanas laikā.

(3) Kartību un apmērus, kādos tiesas piesēdētajam kompensē citus izdevumus, kas saistīti ar viņa pienākumu pildīšanu tiesā, nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

89. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja pienākumi

(1) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, spriežot tiesu, precīzi jāizpilda likuma prasības, jānodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzība, jābūt taisnīgam un humānam.

(2) Tiesnesim iepriekš jāiepazīstina tiesas piesēdētāji ar izskatāmajām lietām, spēkā esošajiem likumiem un to piemērošanas praksi, kā arī jāizskaidro viņu tiesību realizēšanas kārtība.

(3) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs.

(4) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam ārpus tiesas jāizvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu.

14. nodaļa
TIESNEŠA DISCIPLINĀRĀ ATBILDĪBA

90. pants. Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības

(1) Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības:

1) par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;

2) par darba pienākumu nepildīšanu;

3) gar necienīgu rīcību;

4) par administratīvu pārkāpumu.

(2) Tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību.

91. pants. Kārtība, kādā tiesnesi sauc pie disciplinārās atbildības

Kārtību, kādā tiesnesi sauc pie disciplinārās atbildības, nosaka Latvijas Republikas likums.

15. nodaļa
TIESNEŠU KONFERENCE. KVALIFIKĀCIJAS KOLĒĢIJAS.
TIESNEŠU KVALIFIKĀCIJAS ATESTĀCIJA

92. pants. Tiesnešu konference

(1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi republikas tiesneši.

(2) Tiesnešu konference:

1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;

2) iesniedz Augstākās Tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par jautājumiem, kuros Augstākās Tiesas plēnumam būtu jādod izskaidrojumi, kā piemērojami likumdošanas akti;

3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;

4) ievēlē rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas.

93. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanas kārtību un darbības organizāciju nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

94. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija:

1) novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu;

2) dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās Tiesas tiesnešu kandidatūrām;

3) atestē tiesnešus un izsaka priekšlikumus par kvalifikācijas klases piešķiršanu;

4) šajā likumā noteiktajos gadījumos dod atzinumu par tiesneša atbrīvošanu vai atlaišanu no amata;

5) izskata tiesnešu disciplinārlietas;

6) izskata sūdzības par zemāko kvalifikācijas kolēģiju lēmumiem.

95. pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

(1) Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē tiesnešu konference no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu un apgabaltiesu tiesnešu vidus. Vismaz divām trešdaļām no kolēģijas locekļiem jābūt rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem.

(2) Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata šā likuma 94. pantā minētos jautājumus attiecībā uz rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem.

96. pants. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

(1) Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē tiesnešu konference no apgabaltiesu un Augstākās Tiesas tiesnešu vidus. Vismaz divām trešdaļām no kolēģijas locekļiem jābūt apgabaltiesu tiesnešiem.

(2) Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata šā likuma 94. pantā minētos jautājumus attiecībā uz apgabaltiesu tiesnešiem.

(3) Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata sūdzības par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem. Šīs kolēģijas lēmums ir galīgs.

97. pants. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

(1) Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē Augstākās Tiesas plēnums no Augstākās Tiesas tiesnešu vidus.

(2) Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata šā likuma 94. pantā minētos jautājumus attiecībā uz Augstākās Tiesas tiesnešiem.

(3) Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata sūdzības par apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumiem.

(4) Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums ir galīgs.

98. pants. Tiesnešu kvalifikācijas atestācija

(1) Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tiesu tiesnešus atestē un, ievērojot tiesnešu zināšanas un darba pieredzi, viņiem piešķir šādas kvalifikācijas klases: piekto, ceturto, trešo, otro, pirmo vai augstāko kvalifikācijas klasi.

(2) Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem kvalifikācijas klasi var piešķirt pēc viņu iecelšanas tiesneša amatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

IV SADAĻA
INSTITŪCIJAS UN PERSONAS, KURU DARBĪBA SAISTĪTA AR TIESU VARAS REALIZĀCIJU
16. nodaļa
TIESU RESORA AMATPERSONAS UN IERĒDŅI

(Nodaļas nosaukums 15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

99. pants. Tiesneša palīgs

(1) Tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.

(2) Par tiesneša palīgu var būt persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība.

100. pants. Tiesas konsultants

(1) Tiesas konsultants vispārina un analizē tiesu praksi un statistiku, kā arī veic citu metodisko darbu.

(2) Par tiesas konsultantu var būt persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība.

101. pants. Kancelejas pārzinis

(1) Kancelejas pārzinis vada un organizē tiesas kancelejas darbu.

(2) Kancelejas pārziņa vadība strādā tiesas sēžu sekretāri un citi kancelejas darbinieki.

102. pants. Tiesas sēžu sekretārs

Visos gadījumos, kad saskaņā ar likumu jāraksta tiesas sēdes protokols, tiesas sēdēs piedalās tiesas sēžu sekretārs.

103. pants. Tiesas ziņnesis

Tiesas ziņnesis nogādā adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus.

104. pants. Tiesas tulks

Likumā noteiktajos gadījumos tulks piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus.

105. pants. Tiesas administrators

Tiesas administrators gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā.

106. pants. Tiesu resora amatpersonu un ierēdņu pieņemšana darbā (dienestā) un atlaišana no darba (dienesta)

Tiesu resora amatpersonas pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, bet ierēdņi tiek pieņemti civildienestā un atlaisti no tā likumā «Par valsts civildienestu» noteiktajā kārtībā.

(15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

17. nodaļa
TIESLIETU MINISTRIJA

107. pants. Tieslietu ministrijas funkcijas tiesu organizatoriskās vadības jautājumos

(1) Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija:

1) izraugās kandidātus apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amatam;

2) izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizāciju;

5) organizē apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) izraugās kandidātus tiesu izpildītāju amatam;

7) organizē un veic tiesu darba statistisko uzskaiti;

8) veic likumdošanas aktu un tiesu prakses sistematizāciju un kompjuterizāciju, nodrošina tiesas ar likumdošanas un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

9) rīkojas ar finansu līdzekļiem, lai nodrošinātu apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

10) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.

108. pants. Tieslietu ministra funkcijas tiesu organizatoriskās vadības jautājumos

Tieslietu ministrs:

1) veic šā likuma 32. panta trešajā daļā, 33. panta pirmajā daļā, 39. panta otrajā daļā, 40. panta pirmajā daļā, 41. panta otrajā daļā, 42. panta trešajā daļā, 57., 58. pantā, 60. panta pirmajā un trešajā daļā, 61. pantā, 63. panta otrajā daļā, 64. panta pirmajā daļā, 66. pantā, 71. panta trešajā daļā, 74. panta otrajā daļā, 75. panta pirmajā daļā, 77. panta pirmajā un otrajā daļā, 81. pantā, 84. panta pirmajā daļā, 111. panta otrajā daļā, 112., 121. pantā un 124. panta ceturtajā daļā paredzētās funkcijas;

2) ieceļ tiesu izpildītājus un ne vēlāk kā gada laikā apstiprina viņus šajā amatā vai atbrīvo no amata;

3) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām vai apgabaltiesām nepieciešamās ziņas un no šo tiesu amatpersonām — paskaidrojumus;

4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu revīziju, uzdodot revīzijas veikšanu Tieslietu ministrijas darbiniekiem, bet, ja nepieciešams, — iesaistot revīzijas veikšanā Augstākās Tiesas tiesu palātas tiesnešus un apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju;

5) dod rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī citām šo tiesu amatpersonām norādījumus, uzliek tiesu resora amatpersonām disciplinārsodus saskaņā ar darba likumdošanas aktiem par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem vai,

ja nepieciešams, ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem;

6) iesniedz Augstākas Tiesas plēnumam iesniegumus par nepieciešamību izskaidrot tiesām Latvijas Republikas likumus.

109. pants. Tiesu izpildītāji

(1) Tiesu izpildītāji ir Tieslietu ministrijas struktūrvienības — Tiesu izpildītāju departamenta — darbinieki.

(2) Par tiesu izpildītāju var būt Latvijas Republikas pilsonis, sasniedzis 21 gada vecumu un kuram ir vismaz vidējā izglītība.

(3) Par tiesu izpildītājiem nevar būt:

1) personas, pret kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana vai iztiesāšana;

2) personas, kuras agrāk notiesātas par tīšiem noziegumiem, arī tad ja to sodāmība dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesu izpildītāju prasības, izpildot tiesu spriedumus un pieņemtos lēmumus, kā ari citu institūciju lēmumus, ir obligātas visām valsts iestādēm, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

110. pants. Tiesu izpildītāju kantori

(1) Tiesu izpildītāju kantorus izveido un to izvietojumu nosaka Tieslietu ministrija.

(2) Ja kantorī strādā divi vai vairāki tiesu izpildītāji, vienu no viņiem ieceļ par vecāko tiesu izpildītāju. Vienlaikus viņš vada kantora darbu.

(3) Ja kantorī strādā viens tiesu izpildītājs, viņš pats arī vada kantora darbu.

111. pants. Tiesu izpildītāja tiesības

(1) Tiesu izpildītājs, uzsākot dienesta pienākumu pildīšanu, saņem amata tērpu ar dienesta atribūtiku.

(2) Tiesu izpildītājs līdztekus viņam noteiktajai un valsts garantētajai algai papildus var saņemt atlīdzību atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi, tiesu izpildītājs var pieprasīt vietējās policijas palīdzību, kuras pienākums ir to sniegt.

112. pants. Tiesu izpildītāja pienākumi un atbildība

(1) Tiesu izpildītājam, izpildot spriedumus un lēmumus, precīzi jāievēro likumi un jāizpilda tieslietu ministra apstiprinātā instrukcija.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tiesu izpildītāju var saukt pie atbildības. Disciplinārsodus tiesu izpildītājam uzliek tieslietu ministrs.

18. nodaļa
AR LIETU IZSKATĪŠANU TIESĀ SAISTĪTAS INSTITŪCIJAS UN PERSONAS

113. pants. Prokurors

(1) Prokurors piedalās lietu izskatīšanā tiesā saskaņā ar likumu

(2) Prokurora tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad to nolēmusi tiesa, prokurora piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta.

114. pants. Advokāts

(1) Advokāts sniedz personām juridisko palīdzību tiesā izskatāmajās lietās.

(2) Advokāts piedalās lietu izskatīšanā kā aizstāvis vai pārstāvis. Aizstāvot vai pārstāvot fiziskās personas, advokāta tiesības ir tikai Latvijas Republikas advokātiem. Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis vai pārstāvis lietu izskatīšanā tikai starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Advokāta tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi.

(4) Citām personām, kas uz pilnvaras pamata pārstāv tiesā personas, kuras nevar ierasties tiesā, vai organizācijas, nav advokāta tiesību un pienākumu.

115. pants. Policija

(1) Policija savas kompetences ietvaros nodrošina tiesas darbību.

(2) Policija, veicot tai uzticētos uzdevumus:

1) pilda tiesas norādījumus, kas saistīti ar tiesas izmeklēšanas darbību veikšanu un tiesājamā meklēšanu;

2) apsargā un konvojē aizturētās un apcietinātās personas, pēc tiesas pieprasījuma nogādā šīs personas uz tiesas sēdi, kur tās apsargā;

3) izpilda tiesneša un tiesas lēmumus par to personu piespiedu atvešanu uz tiesu, kuras izvairās no ierašanās tiesā pēc izsaukuma;

4) pilda citus tiesu nolēmumus savas kompetences ietvaros.

(3) Policija gādā par tiesnešu un tiesas darbinieku, viņu ģimenes locekļu, kā arī par viņu .mantas aizsardzību.

(4) Tiesā kārtību nodrošina tiesas kārtībnieki, kuri ietilpst policijas sastāvā.

116. pants. Eksperts

(1) Eksperts, izpildot tiesneša un tiesas lēmumus, izdara ekspertīzi savas kompetences ietvaros.

(2) Ekspertam ir likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

V SADAĻA
TIESU SISTĒMAS FINANSĒŠANA. TIESNEŠU UN TIESU RESORA
AMATPERSONU DARBA SAMAKSA UN SOCIĀLĀS GARANTIJAS
19.nodaļa
TIESU SISTĒMAS MATERIĀLĀ NODROŠINĀŠANA

117. pants. Tiesu sistēmas finansēšana

Tiesu sistēmu finansē no valsts budžeta.

118. pants. Tiesu sistēmas materiāltehniskā bāze

Valsts nodrošina tiesas ar zinātnes un tehnikas sasniegumiem un starptautiskajām prasībām atbilstošu materiāltehnisko bāzi.

20. nodaļa
TIESNEŠU DARBA SAMAKSA

119. pants. Tiesnešu atalgojums

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieku un Augstākās tiesas tiesneša amatalga tiek pielīdzināta I kategorijas valsts ierēdņu amatalgai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu saņem arī piemaksu 50 procentu apmērā no amatalgas. Augstākās tiesas priekšsēdētāju vietnieki par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu saņem arī piemaksu 25 procentu apmērā no amatalgas.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta Augstākās tiesas tiesneša amatalgai. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ir 90 procenti no apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalgas. Apgabaltiesas tiesneša amatalga ir 85 procenti no apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalgas.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta apgabaltiesas tiesneša amatalgai. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalga ir 90 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalgas. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalga ir 85 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalgas.

(16.12.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

120. pants. Piemaksas pie tiesnešu amatalgas

(1) Noteikt šādu piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi:

1) 5. kvalifikācijas klase — 15—30 procenti no amatalgas;

2) 4. kvalifikācijas klase — 30—35 procenti no amatalgas;

3) 3. kvalifikācijas klase — 35—40 procenti no amatalgas;

4) 2. kvalifikācijas klase — 40—45 procenti no amatalgas;

5) 1. un augstākā kvalifikācijas klase — 45—50 procenti no amatalgas.

(2) Ministru kabinets var noteikt tiesnešiem arī citas piemaksas pie amatalgas.

(16.12.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

121. pants. Cita veida samaksa par tiesneša darbu

Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var noteikt tiesnesim papildu samaksu, ņemot vērā viņa darba rezultātus.

21. nodaļa
TIESU RESORA AMATPERSONU DARBA SAMAKSA

122. pants. Tiesu resora amatpersonu amatalga

(Izslēgts ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)

22. nodaļa
TIESNEŠU SOCIĀLĀS GARANTIJAS

123. pants. Tiesnešu atvaļinājums

(1) Tiesnešiem piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ne mazāku par piecām kalendāra nedēļām.

(2) Atbilstoši tiesneša darba stāžam ik pēc pieciem nostrādātiem darba gadiem ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts par trim kalendāra dienām.

124. pants. Tiesnešu nodrošināšana ar dzīvojamām telpām

(1) Valsts garantē tiesnešu nodrošināšanu ar dzīvojamām telpām — ar atsevišķu dzīvokli vai dzīvojamo māju.

(2) Ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā no tiesneša iecelšanas amatā viņam tiek piešķirts atsevišķs labiekārtots dienesta dzīvoklis vai dzīvojamā māja. Dzīvojamā platība nedrīkst būt mazāka par 12 kvadrātmetriem uz ģimenes locekli, un papildus jābūt vienai istabai tiesneša darba vajadzībām.

(3) Tiesneši ir tiesīgi pieprasīt dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, ja viņu izmantojamās dzīvojamās telpas neatbilst šā panta otrajā daļā minētajiem noteikumiem. Tiesneša iesniegums ir apmierināms gada laikā.

(4) Ar dzīvojamām telpām tiesnesis nodrošināms, pamatojoties uz tieslietu ministra vai Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu.

125. pants. Citas tiesnešu un tiesu resora amatpersonu sociālās garantijas

(1) Uz tiesnešiem attiecas likuma "Par valsts civildienestu" 32.37., 49. un 50. pantā paredzētās sociālās garantijas, kā arī šajā likumā paredzētie izņēmumi.

(2) Ja tiesnešu skaita samazināšanas dēļ tiesnesi atbrīvo no amata, atbrīvotajam tiesnesim sešus mēnešus, skaitot no atbrīvošanas dienas līdz jaunu darba attiecību nodibināšanai, tiek saglabāta amatalga, kāda viņam bija atbrīvošanas dienā.

(3) Tiesneši ir atbrīvoti no obligātā valsts dienesta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 15. decembrī
Latvijas Republikas likuma "Par tiesu varu"
Pielikums
Latvijas Republikas apgabaltiesu darbības teritorija

1. KURZEMES APGABALTIESA (atrodas Liepājā):

1) Kuldīgas rajons,

2) Liepājas pilsēta,

3) Liepājas rajons,

4) Saldus rajons,

5) Talsu rajons,

6) Ventspils pilsēta,

7) Ventspils rajons.

2. LATGALES APGABALTIESA (atrodas Rēzekne):

1) Balvu rajons,

2) Daugavpils pilsēta,

3) Daugavpils rajons,

4) Jēkabpils rajons,

5) Krāslavas rajons,

6) Ludzas rajons,

7) Preiļu rajons,

8) Rēzeknes pilsēta,

9) Rēzeknes rajons.

3. RĪGAS APGABALTIESA (atrodas Rīgā):

1) Jūrmalas pilsēta,

2) Ogres rajons,

3) Rīgas pilsētas Centra rajons,

4) Rīgas pilsētas Kurzemes rajons,

5) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsēta,

6) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsēta,

7) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsēta,

8) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajons,

9) Rīgas rajons (izņemot Siguldas tiesas darbības teritoriju).

4. VIDZEMES APGABALTIESA (atrodas Valmierā):

1) Alūksnes rajons,

2) Cēsu rajons,

3) Gulbenes rajons,

4) Limbažu rajons,

5) Madonas rajons,

6) Siguldas tiesas darbības teritorija: Allažu pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Mālpils pagasts. Saulkrastu pilsēta, Sējas pagasts, Siguldas pagasts, Siguldas pilsēta, Vangažu ciems,

7) Valkas rajons,

8) Valmieras rajons.

5. ZEMGALES APGABALTIESA (atrodas Jelgavā):

1) Aizkraukles rajons,

2) Bauskas rajons,

3) Dobeles rajons,

4) Jelgavas pilsēta,

5) Jelgavas rajons,

6) Tukuma rajons.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
PIEZĪMES:

16.12.1993. likuma "Grozījumi likumā "Par tiesu varu" un "Nolikumā par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu atestāciju""
Pārejas noteikumi:
"1. Noteikt, ka līdz Saimnieciskās tiesas darbības izbeigšanai, kad tās funkcijas pārņems apgabaltiesas, Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalgai, bet viņa vietnieka un tiesnešu amatalgas tiek pielīdzinātas Augstākās tiesas tiesnešu amatalgām un viņiem tiek noteikta 2. kvalifikācijas klase ar 40—45 procentu piemaksu.
2. Līdz tam laikam, kad tiks pieņemts likums, kas reglamentēs valsts civildienesta attiecības un noteiks valsts ierēdņu amatalgas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieku un Augstākās tiesas tiesnešu amatalgas tiek pielīdzinātas ministrijas valsts sekretāra amatalgai, bet pārējo tiesnešu amatalgas aprēķina likuma "Par tiesu varu" 119. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā.
3. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1992. gada 9. janvāra lēmuma "Par vienotu darba samaksas sistēmu Augstākās Padomes darbiniekiem un tai pakļauto no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem" 3., 4., 5., 10. un 16. pielikumu; Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1993. gada 11. februāra lēmumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1992. gada 9. janvāra lēmumā "Par vienotu darba samaksas sistēmu Augstākās Padomes darbiniekiem un tai pakļauto no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem"" daļā par tiesu un prokuratūras darbiniekiem; Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1993. gada 26. maija lēmumu "Par mēneša amatalgas aprēķināšanas pagaidu koeficientu noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pakļauto valsts varas un pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem" daļā par tiesu priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, ģenerālprokuroru un viņa vietniekiem.
4. Ministru kabinetam līdz 1993. gada 31. decembrim noteikt prokuroru un prokuratūras izmeklētāju amatalgas, kā arī piemaksas ģenerālprokuroram un viņa vietniekiem par attiecīgā amata pildīšanu. Šīs amatalgas un piemaksas ir 95 procentu apmērā no attiecīgā līmeņa tiesnešu amatalgām un piemaksām. Nosakot prokuroriem un prokuratūras izmeklētājiem piemaksas par dienesta pakāpi, ir jāņem vērā šajā likumā noteiktās piemaksas par tiesneša kvalifikācijas klasi.
Šā panta noteikumi ir spēkā līdz likuma par prokuratūru spēkā stāšanās dienai.
5. Ministru kabinetam līdz 1993. gada 31. decembrim noteikt tiesu un prokuratūras iestāžu ierēdņu un darbinieku amatalgas saskaņā ar Ministru kabineta 1993. gada 17. augusta lēmumu Nr. 4 "Par izmaiņām no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku darba samaksā".
6. Šajā likumā noteiktās amatalgas un piemaksas piemērojamas no 1994. gada 1. janvāra."
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Augstākā PadomeVeids: likumsPieņemts: 15.12.1992.Stājas spēkā: 01.01.1993. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Tiesu vara, Valsts prezidentsPublicēts: "Ziņotājs", 1/2, 14.01.1993., "Diena", 9, 15.01.1993.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
  • Grāmatas
  • Citi saistītie dokumenti
  • Ārējās saites
62847
{"selected":{"value":"18.06.1994","content":"<font class='s-1'>18.06.1994.-08.05.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.08.2015","iso_value":"2015\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"28.06.2015","iso_value":"2015\/06\/28","content":"<font class='s-1'>28.06.2015.-31.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.05.2015","iso_value":"2015\/05\/21","content":"<font class='s-1'>21.05.2015.-27.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2015","iso_value":"2015\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2015.-20.05.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.11.2014","iso_value":"2014\/11\/16","content":"<font class='s-1'>16.11.2014.-28.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-15.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.10.2013","iso_value":"2013\/10\/16","content":"<font class='s-1'>16.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2013","iso_value":"2013\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2013.-15.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.2013","iso_value":"2013\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.2013.-31.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-26.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2011","iso_value":"2011\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2011","iso_value":"2011\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2011.-31.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-12.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2010","iso_value":"2010\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.2009","iso_value":"2009\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-02.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.12.2008","iso_value":"2008\/12\/09","content":"<font class='s-1'>09.12.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.04.2008","iso_value":"2008\/04\/19","content":"<font class='s-1'>19.04.2008.-08.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-18.04.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2006","iso_value":"2006\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2006.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.03.2006","iso_value":"2006\/03\/09","content":"<font class='s-1'>09.03.2006.-22.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.10.2005","iso_value":"2005\/10\/21","content":"<font class='s-1'>21.10.2005.-08.03.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2005","iso_value":"2005\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2005.-20.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.11.2004","iso_value":"2004\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2004.-30.09.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.12.2003","iso_value":"2003\/12\/18","content":"<font class='s-1'>18.12.2003.-08.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2003","iso_value":"2003\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2003.-17.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-30.06.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2002","iso_value":"2002\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-02.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.1998","iso_value":"1998\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.1998.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.11.1998","iso_value":"1998\/11\/11","content":"<font class='s-1'>11.11.1998.-11.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.10.1997","iso_value":"1997\/10\/23","content":"<font class='s-1'>23.10.1997.-10.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.02.1997","iso_value":"1997\/02\/27","content":"<font class='s-1'>27.02.1997.-22.10.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.1996","iso_value":"1996\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.1996.-26.02.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.1996","iso_value":"1996\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.1996.-31.05.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.10.1995","iso_value":"1995\/10\/06","content":"<font class='s-1'>06.10.1995.-10.01.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.05.1995","iso_value":"1995\/05\/09","content":"<font class='s-1'>09.05.1995.-05.10.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.1994","iso_value":"1994\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.1994.-08.05.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.1993","iso_value":"1993\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.1993.-17.06.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1993","iso_value":"1993\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1993.-28.12.1993.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
18.06.1994
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)