Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir pasargāt miruša cilvēka ķermeni no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to. Likums nosaka kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai.

2. pants. Cilvēka prioritārās tiesības uz savu ķermeni

Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus aizliegts izmantot pret viņa dzīves laikā izteikto gribu. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības.

Katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut, noformējot to dokumentāri, sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

3. pants. Aizlieguma vai atļaujas noformēšana

Ja persona vēlas aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, tā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Juridisks spēks ir tikai tādam rīcībspējīgas personas parakstītam aizliegumam vai atļaujai izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, par kuru ziņas iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

Kārtību, kādā ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādes pieprasa un saņem ziņas no Iedzīvotāju reģistra par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc tās nāves, nosaka Ministru kabinets.

(06.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

4. pants. Tuvāko piederīgo tiesības

Ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, šā cilvēka laulātajam, vecākiem, pilngadīgajiem bērniem, brāļiem vai māsām (turpmāk — tuvākie piederīgie) ir tiesības rakstveidā informēt ārstniecības iestādi (audu un orgānu ieguves centrus) par viņa dzīves laikā izteikto gribu.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

II nodaļa
PATOLOGANATOMISKA UN TIESU MEDICĪNISKĀ IZMEKLĒŠANA

5. pants. Patologanatomiskās izmeklēšanas noteikumi

Miruša cilvēka patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) var izdarīt, ja viņš dzīves laikā to rakstveidā atļāvis. Ja mirušais cilvēks dzīves laikā rakstveidā aizliedzis pēc savas nāves izdarīt patologanatomisko izmeklēšanu, tā atļauta tikai 6. pantā minētajos gadījumos.

Gadījumos, kad mirušā cilvēka griba nav zināma un mirušajam nav tuvu piederīgo, jautājumu par patologanatomiskās izmeklēšanas izdarīšanu izlemj ārstniecības iestādes nodaļas vadītājs, ja cilvēks miris ārstniecības iestādē, vai ārstējošais ārsts vai ārsts, kas konstatējis nāves faktu, ja cilvēks miris ārpus ārstniecības iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. un 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

6. pants. Patologanatomiskā un tiesu medicīniskā izmeklēšana, neņemot vērā miruša cilvēka gribu

Neņemot vērā miruša cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

— iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība;

— nāves cēlonis ir dzīves laikā nediagnosticēta slimība vai nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi;

— nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus.

Neņemot vērā miruša cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, tiesu medicīniskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

— nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus;

— tiesu medicīnisko izmeklēšanu pieprasa izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors.

(06.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

7. pants. Nāves fakta konstatēšana

Kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. un 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

8. pants. Tiesu medicīniskā izmeklēšana

(Izslēgts ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

III nodaļa
AUDU UN ORGĀNU IZŅEMŠANA NO MIRUŠĀ CILVĒKA ĶERMEŅA TRANSPLANTĀCIJA

9. pants. Audu un orgānu izņemšana patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā

Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā griba nav zināma un viņam nav tuvu piederīgo.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

10. pants. Transplantācijas iespējamība

Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu nolūkā tos pārstādīt citiem cilvēkiem slimību un traumu ārstēšanai (transplantācijai) var izdarīt, ja konstatēts iespējamā donora smadzeņu vai bioloģiskās nāves fakts.

11. pants. Transplantācijas noteikumi donora nāves gadījumā

Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja šā cilvēka tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot viņa audus un orgānus pēc nāves. Miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

12. pants. Transplantācijas kārtība

Kārtību, kādā var izdarīt audu un orgānu transplantāciju smadzeņu un bioloģiskās nāves gadījumā, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. un 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

IV nodaļa
AUDU UN ORGĀNU IEGŪŠANA NO DZĪVA DONORA

13. pants. Noteikumi audu un orgānu izņemšanai no dzīva donora

Audu un orgānu izņemšana no dzīva donora iespējama tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, pieļaujot minimālu risku donora veselībai un informējot donoru par minētās iejaukšanās mērķi, raksturu, sekām un risku.

No dzīva donora var ņemt tikai atjaunoties spējīgus audus. Izņēmuma gadījumos pieļaujama vienas nieres izņemšana transplantācijas nolūkiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

14. pants. Kārtība, kādā audus un orgānus drīkst izņemt no dzīva donora

Audu un orgānu izņemšana no dzīva donora tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. un 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

15. pants. Donora un recipienta savstarpēja anonimitāte

Izdarot transplantāciju, medicīnas darbiniekiem jānodrošina donora un recipienta savstarpēja anonimitāte, ja viņi nav tuvi piederīgie.

16. pants. Pēc dzemdībām izdalījušos asiņu un placentas mantošana

(Izslēgts ar 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

V nodaļa
MIRUŠA CILVĒKA ĶERMEŅA AIZSARDZĪBA, KOMERCDARĪJUMU NEPIEĻAUJAMĪBA

17. pants. Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka auda un orgānu izmantošana medicīnā kā valsts funkcija

Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka audu un orgānu izmantošana medicīnā ir valsts funkcija, ko realizē Veselības ministrija. Jebkurai iestādei vai organizācijai aizliegts nodarboties ar patologanatomisko izmeklēšanu, miruša cilvēka ķermeņa anatomijas studijām, dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu un tālāku izmantošanu bez veselības ministra atļaujas.

(06.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

18. pants. Komercdarījumu aizliegums

Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai, un tai ir bezpeļņas raksturs. Jebkura dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana notiek, stingri ievērojot izteikto piekrišanu vai nepiekrišanu, un šo audu un orgānu atlase, nosūtīšana un izmantošana kā komercdarījums ir aizliegta.

Cilvēku labprātīgi ziedoto un likumīgā ceļā iegūto audu un orgānu uzkrāšana un izmantošana pieļaujama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašā sarakstā minētajos audu un orgānu ieguves un uzglabāšanas centros.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

19. pants. Valsts pabalsts un atvieglojumi donoriem

Dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību bez maksas.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

20. pants. Atbildība par likuma neievērošanu

Fiziskās un juridiskās personas, kas nepilda šā likuma prasība; atbilstoši nodarījuma bīstamības pakāpei saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

21. pants. Likuma izpildes kontrole

Miruša cilvēka ķermeņa un cilvēka audu un orgānu izmantošanas atbilstību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām kontrolē Veselības ministrija.

(06.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

VI nodaļa
STARPTAUTISKO TIESĪBU NORMU PIEMĒROŠANA

22. pants. Starptautisko tiesību normu prioritāte

Ja starptautiskie vai starpvalstu līgumi, kā arī konvencijas, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz citādus noteikumus nekā šis likums, piemēro starptautiskās tiesību normas

Pārejas noteikumi

(06.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

1. Personas pasē līdz 2001.gada 31.decembrim izdarītajai atzīmei par personas aizliegumu vai atļauju izmantot sava ķermeņa audus un orgānus pēc nāves ir juridisks spēks, iekams nav saņemta jauna pase vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iesniegts personas rakstveida iesniegums, ar kuru tā aizliedz vai atļauj izmantot savu ķermeni vai ķermeņa audus un orgānus pēc nāves.

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.novembrim izdod šā likuma 7., 12. un 14.pantā minētos noteikumus.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

3. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 30.novembrim ir spēkā Veselības ministrijas 2003.gada 3.oktobra rīkojums Nr.278 "Par cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(02.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 15. decembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 15.12.1992.Stājas spēkā: 01.01.1993.Tēma:  Veselības aprūpe, farmācijaPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1/2, 14.01.1993.; Diena, 4, 08.01.1993.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
62843
{"selected":{"value":"30.06.2004","content":"<font class='s-1'>30.06.2004.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.02.2021","iso_value":"2021\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2021.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"13.06.2019","iso_value":"2019\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2019.-31.01.2021.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.08.2012","iso_value":"2012\/08\/27","content":"<font class='s-1'>27.08.2012.-12.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2011","iso_value":"2011\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2011.-26.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.01.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2004","iso_value":"2004\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2004.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-29.06.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.1995","iso_value":"1995\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.1995.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1993","iso_value":"1993\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1993.-31.10.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.06.2004
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva