Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 506

Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» spēkā stāšanās kārtību» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumus.

2. Uzdot Kultūras ministrijai apstiprināt kultūras pieminekļu izpētes darbu atļaujas un kultūras pieminekļu konservācijas, remonta un restaurācijas darbu atļaujas paraugu, kultūras pieminekļu aizsar dzības līguma paraugu, akta par kultūras pieminekļu tehnisko stāvokli paraugu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšrakstu paraugu.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Valdības lēmumus:

1958. gada 11. jūnija lēmumu Nr. 287 «Par kultūras pieminekļiem»;

1967. gada 10. oktobra lēmumu Nr. 471 «Par valsts aizsardzības zonas izveidošanu Rīgas pilsētas viduslaiku daļā» (Ziņotājs, 1967.,48);

1967. gada 29. decembra lēmumu Nr. 596 «Par vēstures un kultūras pieminekļu stāvokli un pasākumiem to aizsardzības uzlabošanai Latvijas PSR»;

1982. gada 13. novembra lēmumu Nr. 598 «Par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu» (Ziņotājs, 1983,1);

ar 1983. gada 5. oktobra lēmumu Nr. 565 apstiprināto «Grozījumu kultūras jautājumos pieņemtos Latvijas PSR Valdības lēmumos» (Ziņotājs, 1983, 49) 3., 10. un 11. punktu;

1986. gada 14. februāra lēmumu Nr.: 60 «Par atļauju (izrakumu atļauju) reģistrāciju arheoloģiskās izpētes veikšanai».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietā -
Latvijas Republikas ministrs J.DINEVIČS

Latvijas Republikas kultūras ministrs R.Pauls

Rīgā 1992. gada 26. novembrī

Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas
NOTEIKUMI

Šajos noteikumos lietoto vardu un jēdzienu skaidrojums:

«kultūras pieminekļa konservācija» - kultūras pieminekļa vai tā daļas esošā stāvokļa fizikāla, ķīmiska un būvnieciska nostiprināšana;

«kultūras pieminekļa restaurācija» - kultūras pieminekļa atjaunošana tā sākotnējā veidolā, izslēdzot hipotētisku izmainīšanu vai ievērojot vēsturiskos uzslāņojumus;

«kultūras pieminekļa remonts» - kārtējie kultūras pieminekļa uzturēšanas un kopšanas darbi;

«kultūras pieminekļa pārveidošana» - jebkura tehniska, būvnieciska un saimnieciska darbība, kuras rezultātā tiek fiziski izmainīta kultūras pieminekļa sākotnējā funkcija, komplektācija, forma, vide, krāsa, detalizācija un atsevišķas detaļas;

«pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība» - pieminekļa novērtējums, kas ietver tā materiālās, kultūrvēsturiskās un tirgus vērtības (starp- tautiskā mākslas priekšmetu tirgus) summu.

Šie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Tie nosaka kārtību, kādā jāveic kultūras pieminekļu uzskaite, aizsardzība, izmantošana un restaurācija.

Šie noteikumi obligāti visām fiziskām un juridiskām personām, Kuru īpašumā vai lietošanā ir kultūras pieminekļi.

I daļa. Kultūras pieminekļu valsts uzskaite, to veidi, kategorijas un vērtēšanas kritēriji

1. Valsts kultūras Pieminekļu valsts uzskaiti Latvijas Republikā veic valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centrs.

2. Kultūras pieminekļu valsts uzskaitē tiek uzņemti visi pieminekļi neatkarīgi no:

2.1. tā, vai objekti ir pieejami vai slēgti publikai;

2.2. to apjoma (pilsētbūvniecisks ansamblis vai atsevišķs mākslas priekšmets);

2.3. īpašuma tiesībām (juridiskas vai fiziskas personas īpašums);

2.4. to tehniskā stāvokļa;

2.5. to rašanās laika un apstākļiem.

3. Priekšlikumus par objektu iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstos izvirza:

3.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālisti;

3.2. rajonu pieminekļu aizsardzības inspektori;

3.3. fiziskas un juridiskas personas.

4. Kultūras pieminekļa uzskaites materiālā ir jāiekļauj:

4.1. nosaukums, adrese un īpašnieka vārds;

4.2. apraksts un atrašanās vietas shēma;

4.3. fotofiksācija;

4.4. uzskaites pamatojums.

Viens uzskaites materiāla eksemplārs obligāti jānodod Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centram, kura speciālisti nosaka objekta atbilstību pieminekļa statusam un kategorijai. Kultūras ministrija veic attiecīgus grozījumus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un informē par to pašvaldības.

5. Kultūras pieminekļu tipoloģiskās grupas

5.1. Arheoloģijas pieminekļi ir:

- senās dzīvesvietas (apmetnes, ciemi, pilskalni, ezera mītnes viduslaiku mūra pilis, vēsturiskais slānis),

- dažāda veida senkapi un to virszemes veidojumi, viduslaiku kapsētas,

- kulta vietas (akmeņi, koki, alas, birzis u. c.),

- hidrotehniskās būves,

- ceļi,

- ražotņu paliekas,

- depozīti,

- senās kauju, apspriežu, tiesu un pulcēšanās vietas,

- kuģi un to kravas,

- senie priekšmeti, kas ir roku darbs.

Arheoloģijas pieminekļi var atrasties zemē, virs zemes vai ūdenī un tiek pētīti ar arheoloģiskām metodēm.

5.2. Pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi ir:

- pilsētu plānojums (ielas un laukumi to apbūves līnijās)

- celtnes,

- kulta celtnes,

- dzīvojamās ēkas,

- sabiedriskās ēkas,

- aizsardzības un inženiertehniskās būves,

- tautas celtniecības objekti,

- kapsētas, dārzi un parki.

5.3. Mākslas pieminekļi ir tēlotājas, dekoratīvās un lietišķās mākslas darbi un mākslas amatniecības izstrādājumi, kas raksturo vēsturisko stilu laikposmus un latviešu nacionālo mākslu, arī:

- pieminekļi un skulptūras, kas uzcelti Latvijas Republikas teritorijā un ir veltīti nozīmīgu notikumu un ievērojamu personību atcerei, kā arī kapa pieminekļi,

- glezniecības un dekoratīvas glezniecības darbi, altārgleznas, sienu un griestu, pareizticīgo un vecticībnieku baznīcu ikonas, dekoratīvā glezniecība baznīcu iekārtu ansambļu sastāvā,

- stājgrafikas un iespiedgrafikas darbi (grāmatu ilustrācijas un apdare), miniatūras un akvareļi,

- lietišķās un dekoratīvās mākslas paraugi (keramikas, stikla, metāla, koka, akmens, kaula, ādas, tekstiliju izstrādājumi),

- objekti, kas raksturo vēsturiskos mākslas stilus un satur informāciju par citu reģionu mākslas parādībām.

5.4. Vēstures pieminekļi ir teritorijas, vietas, ēkas, būves, priekšmeti kas var nodrošināt Latvijas vēstures nozīmīgāko notikumu un personu piemiņas saglabāšanu. Tie saistīti ar:

- valsts iekārtas izmaiņām un valsts vadītāju piemiņas vietām,

- kultūras un sabiedrisko kustību (biedrību, organizāciju, partiju u. tml.) attīstību un kultūras darbinieku piemiņas un apbedījumu vietām,

- zinātnes, izglītības, tehnikas, amatniecības, lauksaimniecības un rūpniecības attīstību,

- karadarbību, pretošanās kustību un civiliedzīvotāju iznicināšanu.

Ietverot vēstures pieminekli kultūras pieminekļu sarakstā, tiek ņemts vērā, vai:

a) tas ir vienīgais attiecīgās grupas vēstures piemineklis republikā, novadā (Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale), pagastā vai pilsētā,

b) pastāv saistība ar citiem kultūras pieminekļu veidiem (arheoloģijas, arhitektūras, mākslas pieminekļiem),

c) ir ziņas par vēstures pieminekli, fiksēta tā vieta apkārtējā vidē, kura nav kardināli izmainīta kopš attiecīgā vēsturiskā notikuma.

6. Visu grupu aizsargājamajiem pieminekļiem jābūt:

6.1. precīzi lokalizētiem dabā;

6.2. kartografētiem;

6.3. speciālistu pārbaudītiem (izņemot uzskaites grupu).

7. Par kultūras pieminekli atzīstams tāds piemineklis, kas saglabājies ne mazāk kā 20% apmērā no sava sākotnējā apjoma.

8. Ja pieminekļa saglabātības pakāpe ir mazāka par 20% no sava sākotnējā apjoma, pieminekļa nozīmes kategorija ir samazināma.

Kultūras pieminekļu vērtības grupas

9. Latvijas Republikā kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai valsts un vietējās nozīmes pieminekļos. Iespējamais papildinājums valsts kultūras pieminekļu sarakstam ir uzskaites grupas objekti - pēc to izpētes.

10. Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir:

10.1. senvietas (apmetnes, pilskalni, senkapi u. c.) līdz 13. gadsimtam ieskaitot;

10.2. visas viduslaiku pilis, nocietinājumi un pilsētu vēsturiskie centri līdz 17. gadsimtam ieskaitot;

10.3. pagāniskās kulta vietas ar mākslīga pārveidojuma pazīmēm vai ziņām par atradumiem vai kultūras slāni;

10.4. izpētīti arheoloģijas pieminekļi, kuriem izcila zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme;

10.5. nogrimuši kuģi un to krava līdz 17. gadsimtam ieskaitot.

11. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi ir:

11.1. visas viduslaiku pilis, nocietinājumi un pilsētu vēsturiskie centri līdz 18. gadsimtam ieskaitot;

11.2. visi rātsnami un tautas saiešanas nami;

11.3. muižas, dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, aizsardzības, rūpniecības un inženiertehniskās būves, kas celtas līdz 19. gadsimtam:

11.4. kulta celtnes, kas celtas līdz 20. gadsimtam;

11.5. tautas celtniecības objekti, kas celti līdz 20. gadsimtam tautas celtniecības tradīcijās un izceļas ar augstu amatniecisko kvalitāti;

11.6. kapsētas, dārzi un parki, kas ierīkoti līdz 20. gadsimtam.

Piezīme.

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības un arhitektūras piemineklis var būt arī objekts, kas celts vēlāk, nekā minēts iepriekš, ja tas ir izcili nozīmīgs Latvijas mērogā.

12. Valsts mākslas pieminekļi ir:

12.1. mākslas darbi vai to daļas, kas pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība, kā arī kuri dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un Latvijā;

12.2. latviešu nacionālās profesionālās mākslas darbi, kā arī cittautu meistaru parakstīti vai dokumentāli atributējami darbi, ņemot vērā to retuma pakāpi, autora personību un konkrētā mākslas darba izpildījuma kvalitāti.

13. Valsts nozīmes vēstures pieminekļi ir ēkas, teritorijas un priekšmeti, kas saistīti ar:

13.1. latviešu tautas vēsturi;

13.2. Latvijas valstiskuma veidošanos;

13.3. Latvijas vēsturē ievērojamām personām, kuras darbojušās pirms 1945. gada;

13.4. pasaules vēsturi. 14. Latvijas Republikā vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir:

14.1. visas 14.-17. gadsimta kapsētas;

14.2. visas 14.-17. gadsimta apmetnes un ciema vietas;

14.3. nenoskaidrota laikmeta senkapi;

14.4. senās kulta vietas bez mākslīga pārveidojuma pazīmēm, viduslaiku kapelu un baznīcu vietas;

14.5. nenoskaidrota laikmeta saimnieciskas darbības pieminekļi, vēsturisku ceļu posmi ar arheoloģisku nozīmi, kauju vietas, kanāli un citi 18.-19. gadsimta sakuma zemes nocietinājumi vai to paliekas;

l4.6. vietas ar pilskalnu tradīcijām, bet bez raksturīgām pilskalnu pazīmēm (kultūras slāņa, mākslīgiem pārveidojumiem un citiem).

15. Vietējās nozīmes pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļi;

15.1. pilsētbūvnieciskie veidojumi, kas raksturo sava laika pilsētbūvniecības paņēmienus;

15.2. visas 20. gadsimta kulta celtnes;

15.3. dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, aizsardzības un inženiertehniskās būves (sākot ar 19. gadsimtu), kas raksturo sava laika arhitektūras stilus;

15.4. tautas celtniecības objekti, kas raksturo sava novada tautas celtniecības paņēmienus un tradīcijas.

16. Vietējās nozīmes mākslas pieminekļi ir:

16.1. vēsturisko stilu ansambļu daļas un fragmenti, objekti, kas ir raksturīgi un nozīmīgi noteiktam apvidum;

16.2. mākslinieciski mazāk nozīmīgi profesionālu 19. un 20. gadsimta autoru parakstīti darbi, kā arī primitīvās mākslas paraugi, kas raksturo laikmetu un konkrētu apvidu;

16.3. visi dārgmetālu izstrādājumi, kuriem nav īpašu stila pazīmju vai unikālas mākslinieciskās vērtības. 17. Vietējās nozīmes vēstures pieminekļi ir:

17.1. ēkas, teritorijas un priekšmeti, kas ir saistīti ar novada, rajona, pagasta vēsturi un kultūras attīstību;

17.2. dabas objekti (koki, alas, gravas, akmeņi u. tml.), kas ir saistīti ar kādu vēsturisku notikumu vai personu.

18. Latvijas Republikā uzskaites grupā iekļaujami:

18.1. arheoloģijas objekti:

- dabā lokalizētas vairāku savrupatradumu vietas,

- depozītu atradumu vietas,

- slēgtas 18.-19. gadsimta kapsētas,

- nostāstu vietas;

18.2. Pilsētbūvniecības un arhitektūras objekti, kas raksturo sava laika stilu arhitektūras tradīcijas un paņēmienus līdz pat mūsdienām;

18.3. mākslas objekti:

- tiražēti priekšmeti vai objekti (laikmeta kultūru raksturojoši amatniecības izstrādājumi);

- profesionālās mākslas paraugi (autoru vai darbnīcu veidotas replikas vai kopijas);

18.4. vēstures objekti, kas ir saistīti ar latviešu tautas vēsturi pēc 1945. gada.

II daļa. Kultūras pieminekļu aizsardzība

19. Kultūras pieminekļu aizsardzība ietver:

- pieminekļu sarakstu sastādīšanu un apstiprināšanu;

- pieminekļu uzskaites kārtības ievērošanu, - pieminekļu izpētes organizēšanu,

- aizsardzības zonas noteikšanu,

- aizsardzības līgumu slēgšanu,

- to vēsturisko apdzīvoto vietu noteikšanu, kuru plānojuma apbūves un rekonstrukcijas projekti jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju,

- apdzīvoto vietu apbūves un rekonstrukcijas projektēšanas devumu un projektu saskaņošanu,

- projektu saskaņošanu visu veidu darbiem pieminekļos,

- pieminekļu saglabāšanas, izpētes, remonta, restaurācijas, kā arī citu saimniecisko darbu veikšanas kontroli,

- aizsardzības plākšņu uzstādīšanu.

20. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izsniedz pieminekļu aizsardzības plāksni pieminekļa īpašniekam, kas to uzstāda pēc šīs inspekcijas norādījuma.

21. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu un to vides aizsardzību, tiek noteiktas aizsardzības zonas, kuras sastāv no:

- aizsardzības zonas,

- apbūves regulācijas zonas,

- aizsargājamās dabas ainavas zonas.

22. Aizsardzības zonai, kā arī pieminekļa teritorijai jābūt pieejamai pētniecībai un apmeklētājiem.

23. Aizsardzības zonā un pieminekļa teritorijā tiek saglabāta vēsturiski nozīmīgā plānojuma sistēma, kultūrslānis, var tikt paredzēta agrāk zudušu elementu atjaunošana, saglabāta piemineklim atbilstošā vide un dabas ainava, nodrošināta vispusīgāka tā vērtību atsegšana.

24. Aizsardzības zonā ir jānodrošina pieminekļa aizsardzībai nepieciešamā hidroģeoloģiskā situācija, gaisa un ūdenskrātuvju tīrība pasargāšana no dinamiskām iedarbībām, kā arī ugunsdrošība.

25. Aizsardzības zonā ar vides pārveidošanu (ēku un būvju nojaukšana, pārveidošana, celtniecība, ceļu izveidošana, autostāvvietu iekārtošana, ārējā apgaismojuma ievilkšana, apzaļumošana, reklāmas izvietošana u. c.) saistītos darbus pieļaujams veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

26. Apbūves regulācijas zonā ir jāievēro šādi nosacījumi;

26.1. jāsaglabā vēsturiskā plānojuma sistēma, tās fragmenti un nozīmīgi dabas ainavas elementi;

26.2. jaunā celtniecība šajā zona reglamentējama ievērojot funkcionālās nozīmes, apbūves augstuma, apjoma un mēroga, apzaļumošanas, labiekārtošanas un citus rādītājus;

26.3. jaunā celtniecība šajā zonā saskaņojama ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ja šī celtniecība nav pamatota ar vēsturisko būvapjomu atjaunošanu;

26.4. pieminekļu un to kompleksu uztveres nodrošināšanai nepieciešams :

- noteikt vispiemērotākos apskates punktus,

- neaizsegt pieminekli apskatei ar jaunām celtnēm,

- izvairīties no jaunu ēku izvietošanas pieminekļa tuvumā, lai neradītu nevēlamu fonu pieminekļa vizuālajai uztverei;

26.5. nav pieļaujama tādu transporta maģistrāļu un mezglu, estakāžu, tiltu un citu inženiertehnisko būvju celtniecība, kas traucē uztvert apdzīvotās vietas vēsturisko veidolu. Ja minētā celtniecība ir nepieciešama, jāizmanto tādi tehniskie paņēmieni un konstrukcijas, kas nedisonē ar apdzīvotās vietas vēsturisko daļu, un projekti jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

27. Aizsargājamās dabas ainavas zonā:

27.1. pasākumiem, kas veicami dabas ainavas aizsardzībai, jāsekmē vēsturiski nozīmīgā reljefa un ūdenskrātuvju saglabāšana, dabas ainavas vēsturiskā veidola un tā saistības ar apkārtējo vidi atjaunošana, ēku un citu būvju, kā ari apstādījumu, kas bojā ainavu, likvidēšana, augu valsts saglabāšana un atjaunošana, meža dabiskās atjaunošanas zonu noteikšana, pļavu, krastu un citu teritoriju aizsardzība pret plūdiem, nogruvumiem, gravu, uzkalnu nostiprināšana un apzaļumošana, kā arī jāveic citi nepieciešamie dabas aizsardzības pasākumi;

27.2. ir pieļaujama saimnieciskā darbība, ja tā nenodara zaudējumus un nebojā ainavu un nav saistīta ar jaunu kapitālbūvju celtniecību. Saskaņā ar izmantošanas režīma noteikumiem atsevišķās aizsargājamās ainavas teritorijās iespējama siena vākšana, lopu ganīšana, lauku un dārzkopības, kā ari citi darbi;

27.3. parku lauces un pļavas var izmantot epizodiskiem masu pasākumiem un svētkiem, neierīkojot tajās jaunas kapitālceltnes, Pļavu parkus un hidroparkus var izmantot attiecīgu tehnisku pasākumu veikšanai un labiekārtošanai, ja tie neizposta izveidojušos ainavu;

27.4. dārzu, parku un ainavu mākslas pieminekļu, kā ari dabas ainavu aizsardzības zonas un to izmantošanas režīms saskaņojams ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju.

28. Pieminekļu aizsardzības zonu robežas:

28.1. tiek noteiktas, pamatojoties uz zonu izmantošanas režīma nodrošināšanas prasībām;

28.2. šīm robežām jāsakrīt ar plānojuma vai dabiskajām robežām: kvartālu gabarītiem, ielām, laukumiem, ceļiem, upju krastiem, gravām, mežmalām un citām robežām;

28.3. šīm robežām obligāti jābūt ģenerālplānu un detaļplānojuma projektu sarkano līniju un pamatplāna sastāvā.

29. Pieminekļa aizsardzības zonu projekts:

29.1. kultūras pieminekļu aizsardzības zonu projektus izstrādā pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai pieminekļa īpašnieka pasūtījuma fiziskas un juridiskas personas, kurām ir licence attiecīgo darbu veikšanai. Aizsardzības zonu projekti var tikt izstrādāti kā atsevišķiem pieminekļiem, to ansambļiem un kompleksiem, tā arī apdzīvotu vietu vēsturiskajiem centriem;

29.2. galvenie pieminekļa aizsardzības zonu projekta dokumenti, kas iesniedzami saskaņošanai un apstiprināšanai, ir:

a) pieminekļa teritorijas plāns mērogā 1:500,

b) pieminekļa teritorijas un tās aizsardzības zonu robežas mērogā 1:2000, ja netiek prasīts cits mērogs;

29.3. ja nepieciešams, projekts nosaka īpašu aizsardzības zonas režīmu.

30. Rekonstrukcijas projekti apdzīvotajām vietām, kurās ir vēstures, arheoloģijas, pilsētbūvniecības un arhitektūras, kā arī monumentālās mākslas pieminekļi, saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

31. Valsts, ugunsdrošības, sanitārās uzraudzības un citu speciālo iestāžu vai organizāciju prasības attiecībā uz kultūras pieminekļiem, kā arī uz aizsardzības zonām obligāti saskaņojamas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

32. Saskaņošanai iesniegtajos projektos jābūt šādām daļām: Kultūras pieminekļu aizsardzības zonas, Priekšlikumi par kultūras pieminekļu un to vides saglabāšanu un izmantošanu.

33. Celtniecības, meliorācijas, ceļu būves un citus darbus, kas var apdraudēt kultūras pieminekļu saglabāšanu, var veikt tikai pēc saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ņemot vērā pieminekļa kategoriju, un pēc pasākumu veikšanas pieminekļa saglabāšanas nodrošināšanai.

34. Minētie pasākumi iekļaujami celtniecības, meliorācijas, ceļu būves un citu darbu projekta un tāmes dokumentācijā.

35. Celtniecības, ceļu būves un citu darbu projekti saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju projektēšanas uzdevuma izstrādāšanas stadijā.

36. Organizācijām, kuras ir pasūtītājas, pirms projektēšanas darbu uzdošanas ir jāpieprasa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centram ziņas par pieminekļu esamību kultūrvēsturisko un pilsētbūvniecisko vērtību teritorijās, kurās paredzēta minēto darbu veikšana.

37. Veicot celtniecības, meliorācijas, ceļu būves un citus darbus, ir jānodrošina:

- līdz šim uzskaitē neiekļauto objektu izzināšana paredzamo darbu zonās;

- pasākumi, kas nodrošina pieminekļa saglabāšanu celtniecības zonās;

- to pieminekļu izpēte un fiksācija, kurus uz vietas saglabāt nav iespējams.

Izpētes darbus veic specializētas organizācijas Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzdevumā, kura koordinē un kontrolē darbu izpildi.

Minēto pasākumu finansēšana, ka arī atbildība par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumu izpildi tiek uzdota organizācijām, kas veic celtniecības un citus darbus. Šie darbi tiek finansēti saskaņā ar celtniecības darbu tāmi.

38 Uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras celtniecības, meliorācijas, ceļu būves un citu darbu gaitā ir atklājušas arheoloģijas un citus objektus ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību, par to jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un darbi jāpārtrauc.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija organizē atklāto objektu apsekošanu un to kultūras vērtības noskaidrošanu, kā arī nosaka šo objektu saglabāšanas pasākumus.

39. Ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nolemj pārtraukt celtniecības, meliorācijas, ceļu būves un citus darbus, jādod rakstisks norādījums pārtraukt darbus, norādot arī nepieciešamos pasākumus kultūras pieminekļa saglabāšanai, bet, ja nav ievēroti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, - arī prasības novērst pārkāpumus.

Lēmums par darbu pārtraukšanu tiek paziņots vietējo pašvaldību institūcijām, bankas iestādēm, kuras finansē darbus, un celtniecības darbu pasūtītājiem.

40. Kultūras pieminekļa pārveidošana pieļaujama, lai piešķirtu tam sākotnējo veidolu, kā arī ja tas ir vienīgais pieminekļa saglabāšanas veids.

41. Veikt speciālus pieminekļu izpētes darbus ar metodēm, kuras var apdraudēt to saglabāšanu (zondāža, šurfi, izrakumi, inženierfizikālie, ķīmiskie un citi pētījumi) pieļaujams tikai tad, ja ir pieminekļa izpētes atļauja.

42. Specializētas organizācijās, kuras veic pētījumus, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai iesniedz:

- iesniegumu, kurā motivēta darbu veikšanas nepieciešamība, to mērķi un uzdevumi,

- pētījumu programmu,

- garantijas saistības par to, ka piemineklim netiks nodarīti zaudējumi un pēc darbu pabeigšanas tas tiks sakārtots saglabāšanai vislabvēlīgākajā stāvoklī.

Organizācijas, kuras veic arheoloģiskos un citus speciālos pētījumus, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai iesniedz pastāvīgai glabāšanai zinātniskos pārskatus par veiktajiem darbiem,

43. Arheoloģijas pieminekļos izrakumus un izpēti drīkst veikt tikai tad, ja ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtās izrakumu atļaujas.

Arheoloģiskos pētījumus var veikt īpaši sagatavoti speciālisti kuru kvalifikācijas atbilstību veicamajiem darbiem nosaka Arheoloģisko lauku darbu komisija, kuru izveido Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Zinātņu akadēmijas Latvijas vēstures institūts.

Arheoloģisko pētījumu atļaujas izsniedz pilna apjoma izrakumiem, aizsardzības izrakumiem un pieminekļa apzināšanai.

Izrakumu atļaujas jāreģistrē vietējās pašvaldības institūcijā, kuras pārziņā esošajā teritorijā paredzēts veikt arheoloģiskos darbus.

44. Ja nepieciešams, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, reģistrējot izrakumu atļaujas, nosaka īpašus arheoloģisko darbu veikšanas noteikumus, paredzot, ka:

- tiek saglabātas neskartas atsevišķas pieminekļu daļas,

- pieminekļiem, kuros darbu gaitā var atklāties konservējami vai citādi saglabājami nekustamie objekti, arheoloģisko izrakumi plāni saskaņojami ar zinātniskās restaurēšanas organizāciju darbu plāniem,

- tiek atjaunots arheoloģijas pieminekļu ārējais veidols, kas ir vēsturiski izveidojušās kultūrvēsturiskās un dabas vides elements;,

- tiek veikta arheoloģijas pieminekļu izpēte pirmām kārtām rajonos, kur plānoti celtniecības un citi darbi.

Pēc arheoloģisko pētījumu veikšanas organizācijām vai speciālistiem, kuri darbus veikuši, jāiesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centrā izpildīto darbu zinātniskais pārskats.

45. Organizācijām un speciālistiem, kuri veic arheoloģiskos pētījumus, ir jānodrošina pieminekļu saglabāšana izpētes darbu procesā un pēc to beigšanas piemineklis jāsakārto tā saglabāšanai vislabvēlīgākajā stāvoklī.

III dala. Kultūras pieminekļu izmantošana

46. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumos ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atļauju.

Kultūras pieminekļus drīkst pārveidot, ja tas ir vienīgais veids, lai saglabātu kultūras pieminekli, un ja pārveidojuma rezultāta tiek paaugstināta pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. 47. Kultūras pieminekļus drīkst izmantot saimnieciskiem un kul-tūruizglītības mērķiem, tūrismam un ekskursijām, ekspozīcijām, izstādēm, kā arī citiem mērķiem tikai tādā apjomā, lai pieminekļi, to teritorija un pilsētbūvnieciskā vai dabas vide ap tiem tiktu saglabāti.

48. Aizliegts izmantot pieminekļus un to teritorijas:

- eksplozīvu un ugunsnedrošu materiālu ražotnēm un noliktavām;

- par tādu materiālu ražotnēm un noliktavām, kas piesārņo pieminekļu teritorijas, ūdensbaseinu un atmosfēru;

- par ražotnēm ar iekārtām, kas vibrāciju rezultātā bojā pieminekļa konstrukcijas;

- par ražotnēm ar pieminekļiem nevēlamu temperatūras un gaisa mitruma režīmu un ķīmiski aktīvu vielu pielietojumu.

49. Regulējot pieminekļa izmantošanas raksturu, jāievēro šādas prasības:

- pieminekļa pašreizējas funkcijas atbilstība tā sākotnējai funkcijai,

- pieminekļa plānojuma, telpiskas struktūras, konstruktīvo īpatnību, fasāžu un interjeru dekoratīvās apdares saglabāšana,

- pieminekļa teritorijas kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana.

50. Kultūras pieminekļu izmantošanas kārtību ar attiecīgu aizsardzības dokumentu - aizsardzības līgumu - nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un šī kārtība attiecas uz katru pilsoņu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašumā vai izmantošanā esošu pieminekli.

Aizsardzības līgumā jānosaka arī kārtība un termiņi pieminekļu un ar tiem saistītu celtņu, būvju un priekšmetu ar kultūras vērtību restaurācijai, konservācijai un remontam, kā arī jāparedz pieminekļu teritoriju, dārzu, parku un dabas ainavu labiekārtošana, pieminekļu aizsardzības organizēšana un citi noteikumi.

51. Aizsardzības līgumus ar uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pilsoņiem, kuru īpašumā vai izmantošanā ir kultūras pieminekļi, slēdz attiecīgā rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors.

52. Aizsardzības līgumam pievienojami šādi dokumenti:

a) divpusējs pieminekļa tehniskās apskates un plānojamo darbu novērtējuma akts, kurā fiksēts pieminekļa stāvoklis līguma noslēgšanas brīdī.

Par pieminekļiem, kas veido ēku un būvju ansambļus vai kompleksus, kā arī par dārzu un parku mākslas pieminekļiem ar sarežģītu arhitektonisko un māksliniecisko risinājumu un apdari, jāsastāda atsevišķi akti, kuros fiksēts katra objekta stāvoklis.

Tehniskās apskates akts jāatjauno ne retāk kā reizi piecos gados bet, ja pieminekļa stāvoklis ievērojami izmainījies, tas jādara vējoties;

b) ēku un būvju stāvu plāni mērogā 1:100;

c) inženierkomunikāciju un ārējo tīklu plāns;

d) pieminekļa teritorijas gruntsgabala ģenerālplāns (mēroga 1:500 vai 1:2000).

Aizsardzības līguma paredzētie kultūras pieminekļu saglabāšanas pasākumi veicami par pieminekļu īpašnieku vai to lietotāju līdzekļiem.

53. Pieminekļa lietotāji, kuri nespēj nodrošināt pieminekli esošo mākslas darbu un priekšmetu ar zinātnisku, māksliniecisku vai citu kultūras vērtību uzturēšanas režīmu, var nodot tos glabāšanā muzejos vai citās speciālajās valsts glabātuvēs pēc saskaņošanas ar rajona valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju.

54. Ja pieminekļa lietotājs vai īpašnieks neievēro aizsardzības līguma noteikumus, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nosūta viņam priekšrakstu, kurā norādīts pārkāpuma novēršanas termiņš.

IV daļa. Kultūras pieminekļu restaurācija

55. Kultūras pieminekļi restaurējami, rekonstruējami un remontējami tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju un tās kontrolē.

Atļaujas izsniedzamas pēc tam, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir izskatījusi un apstiprinājusi šo darbu projektu.

56. Kultūras pieminekļu restaurāciju veic speciālas zinātniskās restaurācijas organizācijas, kā arī celtniecības un remonta organizācijas speciālistu restauratoru uzraudzībā.

57. Kultūras pieminekļos var tikt veikti šādi restaurācijas darbi:

a) remonts,

b) konservācija,

c) reģenerācija,

d) rekonstrukcija (pielāgošana jaunai funkcijai).

58. Restaurācijas darbu autors vai pieminekļa īpašnieks trīs mēnešu laikā pēc darbu pabeigšanas iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā pārskatu par piemineklī veiktajiem darbiem.

59. Zinātniskā vai metodiskā ziņā strīdīgu jautājumu izskatīšanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izveido speciālistu komisiju.

60. Ja netiek ievērota noteiktā kultūras pieminekļu restaurācijas darbu kārtība, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šos darbus pārtraukt līdz laikam, kad konstatētie pārkāpumi būs novērsti.

V daļa. Atbildība par kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas likumdošanas pārkāpumiem

61. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» 5. nodaļu par kultūras pieminekļu aizsardzības, izmantošanās, uzskaites un restaurācijas noteikumu neizpildīšanu, to aizsardzības zonu režīma pārkāpšanu un citos pieminekļu aizsardzības un izmantošanas likumdošanas aktu pārkāpumos vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības, administratīvās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

62 Uzņēmumiem, amatpersonām un pilsoņiem, kas nodarījuši bojājumus kultūras piemineklim vai objektiem tā aizsardzības zonā, piemineklis vai objekti tā aizsardzības zonā jāatjauno iepriekšējā stāvoklī, bet, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina zaudējumi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

63. Ar kultūras piemineklim nodarītā bojājuma noteikšanu saistītos materiālus sagatavo komisijas, ko atkarībā no pieminekļa kategorijas katrā atsevišķā gadījumā izveido Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Komisijas sastāvā ietilpst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis, specializēto restaurācijas organizāciju, pieminekļu aizsardzības biedrības vai citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Komisijas darbā tiek pieaicināti pieminekļa īpašnieka vai pieminekļa lietotāja pārstāvji.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru Padome Veids: lēmums Numurs: 506Pieņemts: 26.11.1992.Stājas spēkā: 26.11.1992.Zaudē spēku: 30.08.2003.Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 7, 18.02.1993.; Diena, 228, 04.12.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
62772
26.11.1992
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva