Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumus Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums".

Ministru kabineta noteikumi Nr.196

Rīgā 2002.gada 28.maijā (prot. Nr.22, 1.§)

Valsts kancelejas nolikums

Izdoti saskaņā ar

Ministru kabineta iekārtas likuma

14.panta pirmās daļas 3.punktu

 

 

I. Valsts kancelejas uzdevumi un funkcijas

1. Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir:

1.1. veidot priekšnoteikumus Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei;

1.2. īstenot Ministru kabineta un Ministru prezidenta dokumentu pārvaldību un, ja nepieciešams, nodrošināt Ministru prezidenta biedra, īpašu uzdevumu ministru, kā arī tās personas dokumentu pārvaldību, kuru Valsts prezidents aicinājis sastādīt Ministru kabinetu;

1.3. koordinēt ministriju un citu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību.

2. Valsts kancelejai ir šādas funkcijas:

2.1. koordinēt vienotas valsts politikas plānošanu un īstenošanu un sadarbībā ar ministrijām sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts attīstības prioritātēm;

2.2. koordinēt un kontrolēt deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas rīcības plāna izpildi;

2.3. analizēt un veicināt valdības noteiktās politikas īstenošanu, arī sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem atbilstoši deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību;

2.4. valsts apdraudējuma gadījumā iesaistīt valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumos valsts institūciju, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un speciālistus;

2.5. apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus;

2.6. sadarbībā ar ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm veikt nozaru politikas analīzi un stratēģisko plānošanu un sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstību;

2.7. koordinēt valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu, izstrādājot un īstenojot valdības komunikācijas politiku;

2.8. organizēt un nodrošināt Ministru kabineta, Ministru prezidenta dokumentu un elektroniskās informācijas pārvaldību, nodrošināt dokumentu saglabāšanu un izmantošanu Valsts kancelejas arhīvā;

2.9. veikt Ministru kabinetā iesniegto politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu juridisko analīzi, lai noteiktu to atbilstību citiem tiesību aktiem un Ministru kabinetā lemtajam, un sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam par to turpmāko virzību;

2.10. nodrošināt Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu, Valsts sekretāru sanāksmju, ministriju parlamentāro sekretāru sanāksmju, citu tiesību aktos noteikto, kā arī Ministru prezidenta noteikto sanāksmju sagatavošanu un norisi;

2.11. koordinēt valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu juridiskās tehnikas un valsts valodas normu ievērošanu un vienotas, precīzas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta tiesību aktos;

2.12. nodrošināt tiesību aktu juridisko un redakcionālo noformēšanu, Ministru kabineta tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu publiskošanu, kā arī akceptēto likumprojektu turpmāko virzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.13. koordinēt un kontrolēt likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta un Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmēs doto uzdevumu izpildi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2.14. izstrādāt politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus un sniegt atzinumus par citu valsts pārvaldes iestāžu izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem;

2.15. nodrošināt Ministru kabinetā un Valsts kancelejā saņemto iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.16. nodrošināt Ministru kabineta un Valsts kancelejas, kā arī Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu finansiālo darbību, veicot valsts budžeta procesa izpildi, budžeta līdzekļu plānošanu, sadali un budžeta izpildi saskaņā ar valsts budžeta likumā piešķirto apropriāciju, kā arī budžeta uzskaiti, budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli un analīzi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.17. uzraudzīt iekšējās kontroles sistēmas, veikt finansu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un citus auditus Valsts kancelejā un Ministru prezidenta padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

2.18. koordinēt valdības darbam nepieciešamās informācijas apriti starp valsts institūcijām;

2.19. atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu publiskās pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu tehniskās palīdzības programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem;

2.20. veikt žurnālistu akreditāciju un organizēt viņu darbu Ministru kabinetā un tā rīkotajos pasākumos;

2.21. kārtot personas uzskaites lietas un noformēt nepieciešamos dokumentus Ministru prezidentam, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un citām personām, kuras ieceļ amatā Ministru kabinets vai Ministru prezidents;

2.22. ja nepieciešams, Ministru prezidenta biedra vai īpašu uzdevumu ministra pilnvaru iegūšanas vai zaudēšanas gadījumā organizēt Ministru prezidenta biedra sekretariāta vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

2.23. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Valsts kancelejai ir šādas tiesības:

3.1. iesaistīt valsts pārvaldes jautājumu risināšanā ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvjus, kā arī izveidot darba grupas un organizēt starpinstitūciju sanāksmes;

3.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts iestādēm un citām institūcijām funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3.3. veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

 

 

II. Valsts kancelejas struktūra un vadība

4. Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta birojs, Krīzes kontroles centrs un Valsts kancelejas direktora noteiktās struktūrvienības.

5. Valsts kanceleju vada direktors. Direktors organizē Valsts kancelejas administratīvo darbu.

6. Valsts kancelejas direktors ir pakļauts Ministru prezidentam. Valsts kancelejas direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Ministru prezidenta ierosinājuma.

7. Valsts kancelejas direktors:

7.1. ir atbildīgs par iestādes darbības likumību un funkciju īstenošanu;

7.2. nodrošina Ministru kabineta un Valsts kancelejas, kā arī Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu budžeta pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu Finansu ministrijā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadali, uzskaiti, kontroli un atbild par Valsts kancelejas budžeta likumīgu un lietderīgu izmantošanu atbilstoši likumam par valsts budžetu attiecīgajam gadam;

7.3. nodrošina iestādes attīstības stratēģijas un darba plāna izstrādi;

7.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz atskaiti par piešķirto valsts budžeta līdzekļu un citu resursu izmantošanu;

7.5. nodrošina personāla vadības īstenošanu;

7.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata iestādes ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba iestādes darbiniekus;

7.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi un slēdz līgumus tās vārdā;

7.8. pilnvaro Valsts kancelejas amatpersonas pārstāvēt iestādi valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām;

7.9. organizē un vada Valsts sekretāru sanāksmes;

7.10. lai nodrošinātu Valsts kancelejas uzdevumu un funkciju izpildi, ir tiesīgs dot rīkojumus Valsts kancelejas ierēdņiem un darbiniekiem;

7.11. izskata sūdzības par Valsts kancelejas amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un atceļ iestādes amatpersonu prettiesiskos lēmumus;

7.12. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

8. Valsts kancelejas direktoram var būt vietnieki. Valsts kancelejas direktora vietnieku funkcijas un viņiem pakļautās struktūrvienības ar rīkojumu nosaka Valsts kancelejas direktors.

9. Valsts kancelejas departamenti ir patstāvīgas struktūrvienības, kas ir tieši pakļautas Valsts kancelejas direktoram vai viņa vietniekam. Valsts kancelejas departamentus vada departamentu vadītāji. Departamenta vadītājs ir tiesīgs dot rīkojumus pakļauto nodaļu vadītājiem un departamenta ierēdņiem (darbiniekiem).

10. Nodaļas ir patstāvīgas struktūrvienības, kas ir tieši pakļautas Valsts kancelejas direktoram, vai departamenta struktūrvienības. Nodaļas vadītājs ir tiesīgs dot rīkojumus nodaļas ierēdņiem (darbiniekiem).

 

 

III. Ministru prezidenta birojs

11. Ministru prezidenta birojs ir pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta padomnieki, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta preses sekretārs.

12. Ministru prezidenta biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biroja vadītājs ir pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta biroja vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata ar Ministru prezidenta rīkojumu. Ar Ministru prezidenta biroja vadītāju darba līgumu noslēdz Valsts kancelejas direktors uz laiku, ne ilgāku par Ministru prezidenta pilnvaru laiku.

13. Ministru prezidenta biroja darbinieki ir pakļauti Ministru prezidenta biroja vadītājam. Pēc Ministru prezidenta ieteikuma darba līgumus ar Ministru prezidenta biroja darbiniekiem noslēdz Valsts kancelejas direktors uz laiku, ne ilgāku par Ministru prezidenta pilnvaru laiku.

14. Ministru prezidenta birojam ir šādas funkcijas:

14.1. veikt nepieciešamās darbības atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem un izteikt viedokli par jebkuru jautājumu, kuru izvirza Ministru prezidents;

14.2. analizēt un veicināt valdības noteiktās politikas īstenošanu, arī sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem atbilstoši deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību;

14.3. sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem;

14.4. nodrošināt Ministru prezidenta vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem;

14.5. informēt Ministru prezidentu par sabiedrības saziņas līdzekļos atspoguļotajiem politiskajiem jautājumiem, organizēt tikšanos ar preses un citu sabiedrības saziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī sagatavot Ministru prezidentu šīm tikšanās reizēm;

14.6. atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem.

15. Ministru prezidenta biroja vadītājam Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts iestādēm un citām institūcijām tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus.

 

 

IV. Krīzes kontroles centrs

16. Krīzes kontroles centrs krīzes situācijā veic valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts pārvaldes institūciju preventīvo plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un likvidēšanā.

17. Krīzes kontroles centram ir šādas funkcijas:

17.1. apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus;

17.2. apkopot citu valsts institūciju sniegto informāciju par krīzes situācijām un valsts apdraudējumu un koordinēt tās analīzi;

17.3. informēt Ministru kabinetu un Ministru prezidentu par jebkuru situāciju, kas var izraisīt vai ir izraisījusi krīzi valstī;

17.4. sniegt valsts institūcijām un pašvaldībām ar krīzes kontroli saistītu informāciju;

17.5. sadarboties ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un speciālistiem krīzes kontroles jautājumos;

17.6. valsts apdraudējuma gadījumā iesaistīt valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumos valsts institūciju, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un speciālistus;

17.7. veikt krīzes kontroles mācību (vingrinājumu) plānošanu, sagatavošanu un to norises organizāciju;

17.8. veikt citas ar krīzes kontroli saistītas funkcijas.

18. Krīzes kontroles centram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts institūcijām, pašvaldībām, citām juridiskām un fiziskām personām darbam nepieciešamo informāciju, arī informāciju, kas ir valsts noslēpums.

19. Krīzes kontroles centru vada centra vadītājs. Krīzes kontroles centra vadītājs ir pakļauts Ministru prezidentam un Valsts kancelejas direktoram. Krīzes kontroles centra vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors pēc saskaņošanas ar Ministru prezidentu.

20. Krīzes kontroles centra ierēdņus ieceļ amatā un atbrīvo no amata un darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts kancelejas direktors pēc Krīzes kontroles centra vadītāja ieteikuma.

 

 

V. Noslēguma jautājumi

21. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1994.gada 8.novembra lēmumu Nr.135 "Par Valsts kancelejas nolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 135.nr.; 1995, 90., 111.nr.; 1997, 7./8.nr.; 1998, 44./45.nr.; 1999, 424./427.nr.).

22. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministra vietā - ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts kancelejas nolikums Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 196Pieņemts: 28.05.2002.Stājas spēkā: 01.06.2002.Zaudē spēku: 24.05.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 82, 31.05.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
62638
01.06.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)