Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts informācijas sistēmu likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts informācijas sistēma — strukturizēts informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana (turpmāk — informācijas aprite);

2) valsts informācijas sistēmas pārzinis — valsts institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību;

3) valsts informācijas sistēmas turētājs — valsts informācijas sistēmas pārzinis vai tā pilnvarota institūcija, kas uztur šīs sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti;

4) valsts informācijas sistēmas lietotājs — juridiskā vai fiziskā persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) valsts informācijas sistēmas datu subjekts — juridiskā vai fiziskā persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem (turpmāk — piekritīgie reģistrējamie objekti);

6) integrēta valsts informācijas sistēma — loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati;

7) valsts informācijas sistēmu reģistrs — valsts reģistrs valsts informācijas sistēmu uzskaitei un to funkciju identificēšanai;

8) valsts informācijas sistēmu savietotājs — centralizēts informācijas tehnoloģiju kopums, ar kura palīdzību tiek nodrošināta integrētas valsts informācijas sistēmas izveide un darbība;

9) centralizēta valsts informācijas sistēma — valsts informācijas sistēma, kuru valsts informācijas sistēmas lietotājs lieto centralizēti, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju;

10) kritiska valsts informācijas sistēma — valsts informācijas sistēma, kuras drošības apdraudējuma gadījumā valsts un sabiedrības drošības funkciju izpildei nepieciešamās informācijas aprite var tikt pakļauta riskam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 31.05.2007. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.12.2008.)

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju sniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās.

(2) Likuma uzdevumi ir šādi:

1) noteikt vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto, reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas;

2) regulēt valsts informācijas sistēmu pārziņu sadarbību;

3) noteikt valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas un valsts informācijas sistēmas datu subjekta (turpmāk — datu subjekts) tiesības un pienākumus;

4) regulēt valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldību;

5) noteikt prasības, kas ievērojamas kritisku valsts informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2007. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.12.2008.)

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz valsts informācijas sistēmām, kuras lietojot tiek nodrošināta informācijas aprite normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto funkciju izpildei.

(2) Likums attiecas arī uz informācijas sistēmām, ko pašvaldību institūcijas veido un uztur kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu.

(3) Likuma 6.panta ceturtā daļa neattiecas uz valsts informācijas sistēmām, ko veido un uztur:

1) saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" par valsts noslēpuma objektu atzītas informācijas apritei;

2) informācijas apritei saskaņā ar Operatīvās darbības likumu.

(4) Likums neattiecas uz informācijas sistēmām, ko valsts un pašvaldību institūcijas veido un uztur iekšējās lietošanas informācijas apritei.

4.pants. Valsts informācijas sistēmu darbības koordinācija

(1) Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts koordinē valsts informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā.

(2) Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību, kā arī valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās un drošības prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts koordinē pētījumus un investīcijas integrētas valsts informācijas sistēmas izveidošanai un valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaista ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm un iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts informācijas sistēmu attīstību.

(4) Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts koordinē, organizē un vada valsts informācijas sistēmu reģistra darbību.

(5) Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts koordinē valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanu, uzturēšanu un darbību.

(6) Valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā nodrošināma valsts informācijas sistēmas funkcionalitāte integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 31.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2007.)

5.pants. Valsts informācijas sistēmu izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Valsts informācijas sistēmas izveido saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros norādīts attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzinis.

(2) Valsts informācijas sistēmas reorganizē un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Katras valsts informācijas sistēmas reorganizācijas vai likvidācijas projektu izstrādā attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzinis un saskaņo to ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

6.pants. Valsts informācijas sistēmu darbības principi

(1) Valsts informācijas sistēmas apvieno integrētā valsts informācijas sistēmā.

(2) Aizliegts vākt no datu subjektiem un ievadīt valsts informācijas sistēmu datu bāzēs datus, kas ir pieejami integrētā valsts informācijas sistēmā.

(3) Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju.

(4) Valsts informācijas sistēmas pārzinis var nodot valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas pilnvarotai institūcijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā spēj nodrošināt informācijas apriti normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto funkciju izpildei, neradot nepamatotas papildu izmaksas valsts informācijas sistēmas pārzinim un lietotājiem. Pilnvarotā institūcija nav tiesīga izsniegt datus savā vārdā, bet dara to valsts informācijas sistēmas pārziņa vārdā.

(5) Valsts informācijas sistēmu pārziņu sadarbību regulē savstarpēji līgumi un normatīvie akti.

(6) Informatīvie pakalpojumi sniedzami saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot principu — vienāda cena par vienādiem informatīvajiem pakalpojumiem.

(7) Sistēmas pārzinim ir pienākums veidot valsts informācijas sistēmās publiski pieejamu daļu vispārpieejamu informatīvo pakalpojumu nodrošināšanai.

(8) Valsts informācijas sistēmas pārzinis var izmantot valsts informācijas sistēmu savietotājus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros.

(9) Centralizētas valsts informācijas sistēmas pārzinis centralizētas valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta ceturtās daļas noteikumus, var nodot institūcijai, kura nodrošina valsts informācijas sistēmu savietotāja darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2007.)

7.pants. Valsts informācijas sistēmu uzturēšana

(1) Valsts informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus plāno un pieprasa valsts informācijas sistēmas pārzinis.

(2) Valsts informācijas sistēmas tiek uzturētas gadskārtējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(3) Valsts informācijas sistēmas pārziņa gadskārtējā valsts budžeta pieprasījumam par līdzekļu piešķiršanu valsts informācijas sistēmas izveidošanai, attīstībai un uzturēšanai pievienojams Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta atzinums.

(31.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2007.)

8.pants. Valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas

Valsts informācijas sistēmas turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par:

1) datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā;

2) datu ieguves avotu norādi, ja dati nav iegūti tieši no datu subjekta;

3) datu lietošanu un to apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām elektroniskā veidā;

4) piekļūšanu apritē esošajai informācijai elektroniskā veidā, ja vien ar likumu nav noteikts citādi;

5) iespēju valsts informācijas sistēmas lietotājiem pieejamos informatīvos pakalpojumus saņemt elektroniskā veidā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;

6) valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību;

7) valsts informācijas sistēmas lietošanu valsts valodā, paredzot arī citas, starptautiskajās saistībās noteiktas valodas lietošanu;

8) normatīvajos aktos noteikto klasifikāciju un klasifikatoru (kodu sistēmu) izmantošanu;

9) licencētas vai speciāli attiecīgajai valsts informācijas sistēmai paredzētas un atbilstoši Latvijas standartiem izstrādātas programmatūras izmantošanu;

10) valsts informācijas sistēmas dokumentācijas izstrādāšanu, uzturēšanu un pieejamību atbilstoši Latvijas standartiem.

9.pants. Datu subjekta tiesības un pienākums

(1) Datu subjekta tiesības ir šādas:

1) saņemt no valsts informācijas sistēmas datus, kas uz to attiecas;

2) paziņot valsts informācijas sistēmas turētājam par pamanītajām nepilnībām datos, kas uz to attiecas, un pieprasīt šo datu labošanu.

(2) Datu subjekta pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem.

10.pants. Informācijas un valsts informācijas sistēmas lietotāju identificēšana

(1) Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina iespēju identificēt informāciju jebkurā informācijas aprites posmā.

(2) Lai aizsargātu valsts informācijas sistēmu no nesankcionētas pieejas, valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi.

11.pants. Informācijas pieejamība

(1) Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina piekļūšanu valsts informācijas sistēmas vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā).

(2) Valsts informācijas sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

12.pants. Īpašumtiesības uz datu bāzi un informācijas tehnoloģijām

(1) Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums.

(2) Informācijas tehnoloģijas un informācijas pārraides līdzekļi, kas nodrošina valsts informācijas sistēmas darbību, var būt publiskais vai privātais īpašums (tai skaitā valsts vai pašvaldības privātais īpašums).

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā datu bāze ir autortiesību (blakustiesību) objekts, valsts informācijas sistēmas pārzinis vienojas ar attiecīgo autortiesību (blakustiesību) subjektu par šā objekta izmantošanu.

13.pants. Valsts informācijas sistēmu reģistrācija

(1) Valsts informācijas sistēmas reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts informācijas sistēmu reģistrā iekļauj šādu informāciju:

1) valsts informācijas sistēmas pārziņa un valsts informācijas sistēmas turētāja nosaukums un adrese;

2) par reģistrāciju atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, darbavietas adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

3) valsts informācijas sistēmas izveidošanas un darbības tiesiskais pamats;

4) funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei tiek nodrošināta informācijas aprite;

5) informācijas aprites apjoma un iespējamo valsts informācijas sistēmas lietotāju vispārīgs raksturojums, kā arī datu apmaiņas protokoli — standarti, kas apraksta tehnisko iekārtu un programmu mijiedarbības nosacījumus datu apmaiņas procesā;

6) fiziskās aizsardzības līdzekļi tehnisko iekārtu aizsardzībai pret fiziskas iedarbības radītu valsts informācijas sistēmas apdraudējumu;

7) loģiskās aizsardzības līdzekļi — informācijas un programmatūras aizsardzības līdzekļi, kas, nodrošinot valsts informācijas sistēmas lietotāja identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi, pasargā informāciju no tīšas vai nejaušas grozīšanas vai dzēšanas;

8) valsts informācijas sistēmas tehniskie parametri un datu bāzu raksturojums;

9) valsts informācijas sistēmas projektēšanas, izveidošanas un uzturēšanas izmaksas;

10) informatīvo pakalpojumu tarifi.

(2) Valsts informācijas sistēmu reģistrā neiekļauj informāciju, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" atzīta par valsts noslēpuma objektu.

14.pants. Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldība

(1) Normatīvajos aktos noteikto valsts informācijas sistēmas drošības prasību ievērošanu nodrošina valsts informācijas sistēmas pārzinis.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis drošības prasību izpildes organizēšanai un vadīšanai ieceļ valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku.

(3) Ja valsts institūcijas pārziņā ir vairākas valsts informācijas sistēmas, visu šo sis­tēmu drošības prasību izpildes organizēšanai un vadīšanai drīkst iecelt vienu valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieku.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008.)

15.pants. Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks

(1) Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieks ir fiziskā persona, kura atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar valsts institūciju — attiecīgās valsts informācijas sistēmas pārzini — un saskaņā ar normatīvajiem aktiem noklausījusies apmācības kursu, sekmīgi nokārtojusi zināšanu pārbaudi un ieguvusi valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka sertifikātu.

(2) Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka apmācība ir obligāts zināšanu pārbaudes kārtošanas priekšnosacījums.

(3) Valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldniekam izsniedz sertifikātu, ja viņš sekmīgi nokārtojis zināšanu pārbaudi.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka apmācības un zināšanu pārbaudes kārtību, kā arī sertifikāta izsniegšanas, atjaunošanas, darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtību.

(5) Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka apmācības veikšanu, zināšanu pārbaudi, kā arī uzdevumu izsniegt, atjaunot sertifikātu, izbeigt sertifikāta darbību un anulēt sertifikātu.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008. Pants stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)

16.pants. Kritisku valsts informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzības prasības

(1) Valsts informācijas sistēma uzskatāma par kritisku valsts informācijas sis­tēmu, ja tā atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

1) tā satur datus, kuru bojāšana vai iznīcināšana var radīt šķēršļus cilvēka pamattiesību īstenošanai;

2) tā satur datus, kuri nepieciešami valstij nozīmīgāko ekonomisko, politisko un valsts drošības funkciju veikšanai;

3) tās datus atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ir tiesīgi izmantot ārvalstu lietotāji.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē prasības, kas ievērojamas kritisku valsts informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzībai.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008. Otrā daļa stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.augustam izdod šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos noteikumus par valsts informācijas sistēmu reģistrāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

2. Līdz šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai izveidotās valsts informācijas sistēmas reģistrējamas valsts informācijas sistēmu reģistrā sešu mēnešu laikā no minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1996.gada 19.marta noteikumi nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

2) 1999.gada 7.decembra noteikumi nr.402 "Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas uzraudzības padomes nolikums";

3) 2000.gada 14.marta noteikumi nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu";

4) 2000.gada 21.marta noteikumi nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

5) 2000.gada 20.jūnija noteikumi nr.201 "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums".

4. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.augustam izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus par:

1) valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību;

2) valsts informācijas sistēmu tehnisko prasību ievērošanu;

3) valsts informācijas sistēmu drošības prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

5. Šā likuma 15.pants un 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008)

6. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod:

1) šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par valsts informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka apmācības un zināšanu pārbaudes kārtību, kā arī sertifikāta izsniegšanas, atjaunošanas, darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtību;

2) šā likuma 16.panta otrajā daļā minētos noteikumus par prasībām, kas ievērojamas kritisku valsts informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzībai.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.12.2008)

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 2.maijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 22.maijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 02.05.2002.Stājas spēkā: 05.06.2002.Tēma:  Mediji, reklāmaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 76, 22.05.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 12, 27.06.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
62324
{"selected":{"value":"16.12.2008","content":"<font class='s-1'>16.12.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"31.10.2019","iso_value":"2019\/10\/31","content":"<font class='s-1'>31.10.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"26.06.2014","iso_value":"2014\/06\/26","content":"<font class='s-1'>26.06.2014.-30.10.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2011","iso_value":"2011\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2011.-25.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-12.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.12.2008","iso_value":"2008\/12\/16","content":"<font class='s-1'>16.12.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2007","iso_value":"2007\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2007.-15.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2005","iso_value":"2005\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2005.-03.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.06.2002","iso_value":"2002\/06\/05","content":"<font class='s-1'>05.06.2002.-05.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.12.2008
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva